14.02.2014.

Latvijas ekonomikas izaugsme pārvietojas uz produktivitātes sliedēm

Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati par 2013. gada 4. ceturksni apstiprina iepriekš paredzēto tendenci, ka ekonomikas izaugsme kļūs arvien mazāk balstīta uz nodarbinātības kāpumu, bet vairāk – uz darba ražīguma pieaugumu. Nodarbināto skaits gada laikā pieauga par 0.8%, kas ir viens no vājākajiem sniegumiem kopš ekonomiskās krīzes pārvarēšanas un kuru varēja paredzēt jau iepriekš no Valsts ieņēmumu dienesta darba ņēmēju skaita datiem par oktobri un novembri. Ņemot vērā nozīmīgo iekšzemes kopprodukta kāpumu, darba ražīguma pieaugums gada laikā varētu veidot ap 3%, kas savukārt ir viens no spožākajiem pēdējā laika rezultātiem. Tādējādi Latvijas ekonomikas izaugsme pārvietojas no ekstensīvās uz intensīvās attīstības sliedēm, kas ir vienīgā iespēja kāpināt dzīves līmeni arī turpmāk.

Faktiskais bezdarbs 4. ceturksnī turpināja samazināties (līdz 11.3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem), neskatoties uz AS "Liepājas metalurgs" (šī uzņēmuma ietekme uz bezdarbu lēšama līdz pat 0.2 procentpunktiem). Tādējādi reģistrētā bezdarba kāpums pēdējos mēnešos atspoguļo "Liepājas metalurga" problēmu un sezonalitātes ietekmi, neliecinot par fundamentālās tendences maiņu darba tirgū.

2013. gada nogalē faktiskais bezdarbs eiro zonā stabilizējies 12% līmenī, kas ir tuvs vēsturiski augstākajam līmenim. Tomēr eiro zonas bezdarbs ir augsts tikai dažu valstu dēļ, kurām ekonomikas buma laikā strauji saruka konkurētspēja un kuras krīzes sākumā (neveiksmīgi) mēģināja atlikt fiskālo konsolidāciju (piemēram, Spānija un Grieķija). Vairākās eiro zonas valstīs pašreizējais bezdarbs ir tuvu pēdējo 15 gadu vidējam rādītājam (tostarp arī Latvijai), un dažās valstīs (piemēram, Vācijā un Igaunijā) bezdarbs patlaban ir būtiski zemāks par vēsturiski vidējo rādītāju.

Sagaidāms, ka bezdarbs pakāpeniski samazināsies gan Latvijā, gan eiro zonā kopumā; 2014. gadā bezdarba samazinājums varētu nepārsniegt vienu procentpunktu. Eiro zonā bezdarba samazinājums varētu notikt lielākoties uz cikliskā bezdarba rēķina tajās valstīs, kurās cikliskais bezdarbs patlaban ir augsts (piemēram, Spānija, Grieķija, Kipra). Latvijā cikliskais bezdarbs ir vai nu ļoti zems, vai tā nav vispār, tāpēc ilgtspējīgs bezdarba sarukums ir iespējams tikai uz dabiskā (strukturālā) bezdarba samazinājuma rēķina, kas, piedzīvojot noturīgu ekonomikas attīstību un īstenojot aktīvus darba tirgus politikas pasākumus, cerams, notiks. Tomēr tas nevar notikt ātri.

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 18. nov.). Latvijas ekonomikas izaugsme pārvietojas uz produktivitātes sliedēm. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1008
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Latvijas ekonomikas izaugsme pārvietojas uz produktivitātes sliedēm" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1008>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 4 )

  • Helmuts

    19.02.2014 13:32

    Citāts no Jūsu komentāra 05.2013: "Augsts darba nodokļu slogs veido plaisu starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, t.i. pie jebkura cikla stāvokļa bezdarbs ir lielāks, nekā tas būtu ar zemu nodokļu slogu." Citiem vārdiem-vairāku faktoru ietekmē nelieliem Latvijas uzņēmējiem nav ne mazāko izredžu ilgtermiņā konkurēt vienotās valūtas zonā! Nav pietiekama uzkrātā kapitāla un bankas darbojas kā lombardi nevis kredītiestādes.......

  • Oļegs Krasnopjorovs

    19.02.2014 14:05

    Nē. Ir izredzes konkurēt un vinnēt.

  • Helmuts

    19.02.2014 14:26

    Balstoties uz kāda ekonomiskā (objektīva) pamatojuma?

  • Oļegs Krasnopjorovs

    19.02.2014 17:24

    Kaut vai tāpēc, ka nodokļu slogs procentos no ekonomikas apjoma (IKP) Latvijā ir zemāks nekā vairākumā Eiropas valstu.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up