04.01.2023.

Fizisko klimata risku un dabas katastrofu apdrošināšanas shēmas. Kas spēcīgam lācītim ir vēderā?

5. raksts no cikla par klimata riskiem un apdrošināšanu

Ilustratīvs attēls: plūdi ielās, cilvēki pārvietojas ar laivām
Foto: Shutterstock

Iepriekšējos rakstos noskaidrojām, kādi fiziskie klimata riski sagaida Eiropu un Latviju un kāda ir loma adaptācijas pasākumiem. Secinājām, ka adaptācijas pasākumi Latvijā var samazināt pat 60-70% no katastrofu zaudējumiem, savukārt Austrumu un Ziemeļeiropā apdrošināts vidēji ir tikai 21-24% no kopējiem zaudējumiem.

Novērtējām, ka laikā līdz 2050. gadam vidēji gadā pie ekstremāliem, bet reāliem klimata katastrofu apmēriem, radītie zaudējumi Latvijā var sasniegt 7.6% no IKP. Tas norāda, ka būtiska daļa no fizisko risku izpausmes radītajiem zaudējumiem būs jāfinansē citādi (privātais sektors un valsts). Attiecīgi šajā rakstā autores aicina noskaidrot iespējamās alternatīvās šādu fizisko klimata risku zaudējumu segšanas shēmas, lai zaudējumi neradītu vēl papildu regulāru noslodzi valsts budžetam. Mūsu veiktajā modelēšanā fizisko klimata risku/dabas katastrofu apdrošināšanas shēmas esamība tiks testēta kā viens no stresa scenāriju zaudējumu mazinošiem elementiem.

Lai arī prognozētie zaudējumi no klimata katastrofām nekādi pēc mūsu modelēšanas rezultātiem nesasniedz patiešām biedējošus zaudējumus valsts ekonomikai (tie nepārsniedz 10% no IKP vidēji gadā), tomēr kumulatīvais efekts pat gadu desmitgadē var būt ekonomiku būtiski bremzējošs. Turklāt pie esošā salīdzinoši zemā apdrošināšanas līmeņa (un ja šis līmenis ļoti būtiski nepieaug) ir skaidrs, ka izpostītās mājas un citus aktīvus būs jāatjauno iedzīvotājiem no savas privātās kabatas. Tomēr, skatot līdzšinējo praksi, ierasti dabas katastrofu radīto zaudējumu segšanā steidz palīgā pašvaldības, valsts un pat Eiropas maciņš. Tas nestimulē ne iedzīvotājus rīkoties, ne apdrošinātājus pilnveidoties, ne arī valstij ieguldīt kur citur un produktīvāk. Tas rada priekšnosacījumus nepieciešamībai jau laicīgi izvērtēt apdrošināšanas shēmas (bieži vien valsts atbalstītas) fizisko klimata risku pārapdrošināšanā, lai būtu iespējams uzkrāt līdzekļus nebaltām jeb ļoti lietainām dienām. Ja valsts finansiāli ir iesaistīta zaudējumu segšanā, tad tā būs aktīvāk ieinteresēta adaptācijas mehānismu ieviešanā, lai mazinātu zaudējumus no klimata pārmaiņām.

Valsts atbalstītas shēmas var būt dažādas atkarībā no valsts lomas – sākot no administratora, beidzot ar pārapdrošinātāja lomu, kas sniedz valsts budžeta garantijas katastrofu zaudējumu segšanai.

Turpinājumā iepazīsimies ar dažādām jau pastāvošām zaudējumu finansēšanas shēmām un izvērtēsim to uzbūvi.

FloodRe – pieejama apdrošināšana augsta riska zonās (Lielbritānija)[1]

Spēkā no: 2016. gada.

Kādu problēmu risina: apdrošināšana nav pieejama (vai neadekvāti dārga) nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas plūdu riska zonās (4 no 5 apdrošinājuma ņēmējiem, kuru īpašumus iepriekš ir skāruši plūdi, prēmijas sarukums >50%).

Shēmas būtība: pārapdrošināšana apdrošinātājiem pārmērīgu plūdu radušos zaudējumu gadījumā. No prēmijām tiek uzkrāts fonds katastrofisku plūdu zaudējumiem.

Kas tiek segts: pārsniegums no plūdu zaudējumiem pašam apdrošinātājam. Nekustamais īpašums pieder mājsaimniecībai un ir celts līdz 2009. gadam[2]. Nav daudzdzīvokļu māja.

Sākotnējās izmaksas: 20 miljoni GBP.

Uzkrātais kapitāls: 613.6 miljoni GBP. Līdzekļi ieguldīti īstermiņa Lielbritānijas valsts parādzīmēs un noguldījumos valsts kasē (debt management office).

Kā tiek finansēta:

1. Nodeva – katrs Lielbritānijas nekustamā īpašuma apdrošinātājs maksā nodevu (1x ceturksnī), atkarībā no tirgus daļas, gadā 135 milj. GBP (iepriekš 180 milj.GBP).

2. % no prēmijas – Lielbritānijas nekustamā īpašuma apdrošinātājs maksā fiksētu prēmiju par katru apdrošināto nekustamo īpašumu, sliekšņi atkarīgi no nekustamā īpašuma kadastra vērtības pakāpes un plūdu riska zonas. Plūdu risku skartie nekustamie īpašumi tiek diskontēti, tādejādi padarot prēmijas zemākas nekā gadījumos, kad nekustamais īpašums vērtēts pēc tirgus cenas.

3. Iztrūkums – maksimāli 250 GBP par izmaksāto atlīdzību, līdz gada ienākumi shēmai sasniedz 180 miljonus GBP gadā.

Kas veido: Lielbritānijas valdība un Lielbritānijas apdrošināšanas industrija.

Uzraudzība: Finanšu un patērētāju uzraugi (FCA un PRA). Atskaitās parlamentam.

Reitings: S&P = A (stabils).

Risku mazinoši pasākumi: Flood Re iegādājas pārapdrošināšanas polisi. Segums sasniedz 1.9 miljardus GBP gadā.

Vai apdrošinātājam dalība obligāta: nē, bet lielākā daļa no apdrošinātājiem ir shēmas dalībnieki.

Cik daudz īpašumus skar: potenciāli 350 000 nekustamo īpašumu jeb apmēram 2% no Lielbritānijas mājsaimniecībām. Reāli pēdējā pārskata gadā tika parakstītas 256.6 tūkst. polišu. ~ 25% Lielbritānijas mājsaimniecību īpašumu ir applūšanas risks.

Vai gūst peļņu: Nē, bezpeļņas organizācija.

Vai terminēta? Jā, 2039. gads. Līdz 2039. g. apdrošinātājiem ir jāspēj piedāvāt uz risku bāzēta apdrošināšana, kas balstīta precīzākos un atbilstīgākos modeļos (shēmas dalībnieki sniedz datus par apdrošinātajiem nekustamajiem īpašumiem un plūdu radītajiem zaudējumiem). Vienlaikus valsts apņemas uzlabot plūdu aizsardzības infrastruktūru (dambjus).

Shēmu 2015. g. EK apstiprināja kā saderīgu ar valsts atbalsta sniegšanas ierobežojumiem, jo bez shēmas šāds apdrošināšanas segums plūdu riskam nebūtu pieejams tirgū.

Adaptācija: atjaunojot īpašumu, tiek segti adaptācijas rīku instalēšanas izdevumi 10 000 GBP apmērā[3].

Caisse Centrale de Reassurance (CRR) - valsts garantijas katastrofu zaudējumiem (Francija)

Spēkā no: 1982. (izstrādāja sociālistu valdība[4]).  Pārstrādāta 2000. g.

Kādu problēmu risina:  apdrošinātāji neapdrošina dabas katastrofu radītos zaudējumus vai pieprasa pārlieku dārgas prēmijas.

Shēmas būtība: Valsts finansēts pār-apdrošinātājs nekustamā īpašuma apdrošinātājiem[5].

Kas tiek segts: apdrošinātāju zaudējumi no dabas katastrofām[6] Francijā.

Sākotnējās izmaksas: n/a

Uzkrātais kapitāls: 1 456 milj. eiro (2021. g., equalization reserve).

Līdz reformai 2000. g. netika uzkrātas pietiekamas rezerves, jo tuvu 24%[7] no ienākumiem tika izmaksāts kompensācijās par apdrošinātāju administratīvajām izmaksām. 1999. g., kad Franciju piemeklēja 3 dabas katastrofas vienā gadā) Francijas valdība bija spiesta kapitalizēt CRR 457 milj.eiro apmērā.

Kā tiek finansēta:

1. 12% no parakstītās prēmijas[8] (2021. g. sasniedzot 922 milj.eiro).

2. Valsts kases sniegta garantija zaudējumu segšanai. Par garantiju CRR maksā prēmiju valstij, 2021. g. 107 milj.eiro (par prēmijas apmēru vienojas CRR ar ekonomikas un finanšu ministriem[9]).

Kas veido: valsts

Uzraudzība: Francijas uzraugs ACPR. Iekļaujas apdrošinātāju (Solvency II) uzraudzības ietvarā.

Reitings: S&P: AA/Stable

Risku mazinoši pasākumi: Valsts noteikts pašrisks un tā pakāpes: 380 eiro privātpersonām. CRR zaudējumus sedz tikai, ja valdība ir izdevusi dekrētu, ka ir notikusi klimata katastrofa.

Vai apdrošinātājam dalība obligāta: nav obligāta, bet- patērētājam un apdrošinātājam izdevīga shēma.

Cik daudz īpašumus skar: 90% no klimata katastrofu pārapdrošināšanas tirgus pieder CRR[10].

Vai gūst peļņu:  Jā, uzkrāj rezerves.

Vai terminēta?  Nē.

Adaptācija: Kopš 2002. g. no shēmas tiek finansētas lokālās adaptācijas programmas[11].

Ja pieaugs atlīdzības, tad var pieaugt pārapdrošināšanas cena – no 12% šobrīd līdz 18% 2050.g[12].

 

Citas shēmas

Cits modelis valsts lomai klimata risku apdrošināšanā ir Spānijā, kur “Consorcio de Compensación de Seguros” (CCS) ir pārapdrošinātājs un ir tiešā Ekonomikas ministrijas pakļautībā, turklāt vienlaikus veic šādas funkcijas:

  • pārapdrošinātājs ārkārtas riskiem,
  • obligātās civiltiesiskās autovadītāju atbildības apdrošinātājs,
  • lauksaimniecības zaudējumu apdrošinātājs,
  • apdrošināšanas garantiju fonds apdrošinātāju bankrota gadījumā.

Pārapdrošināšana ir obligāta, CSS pievienotā likme ir 0.007% no apdrošināmās vērtības (summai kas pārsniedz 0.6 milj.eiro = 0.005%) mājokļiem. Simboliski augstāka tā ir uzņēmumu nekustamajam īpašumam.

Tikmēr pastāv arī mazāk pierastas shēmas, piemēram, California Earthquake Authority, kas darbojas kā pamata iestāde, kas apdrošina noteiktus riskus, šajā gadījumā zemestrīces, tomēr pētnieki atzīst, ka shēma nav efektīva, jo piedāvā augstu pašrisku (15%) un kopumā nelielas kompensācijas, bet vismaz tajā nav iesaistītas valsts/pašvaldību finanses[13].

Veidojot atbilstošāko shēmu

Ja laikam ejot tiek identificēti būtiski pārapdrošināšanas tirgus traucējumi un iedzīvotājiem vairs nav iespējams nopirkt apdrošināšanu par saprātīgu cenu, autoruprāt ir izvērtējama fizisko klimata risku/dabas katastrofu apdrošināšanas shēmas ieviešana.

Pastāvot dažādiem shēmu modeļiem, ir jāpieskaras priekšnosacījumiem valsts atbalstītas shēmas efektīvai darbībai[14]:

  • Shēmai ir jārisina tirgus trūkumi (privātais apdrošināšanas tirgus nespēj nodrošināt pakalpojumu);
  • Jāpiemēro riskā cenotas prēmijas;
  • Jāveicina esošie tirgus risinājumi klimata fizisko risku apdrošināšanā, garantējot privātās pārapdrošināšanas sistēmas pieejamību;
  • Jānodrošina uzkrājumu veidošanas rezerve no apdrošinātāju nevis valsts kabatas;
  • Vismaz pirmajos 5 gados shēma var būt pārejas periodā, kamēr tiek uzkrāts kapitāls;
  • Vidējā termiņā (5-7 gadi) shēma nedrīkst būt zaudējumus nesoša;
  • Dalībai ir jābūt brīvprātīgai;
  • Valsts budžetu nepārslogojošai;
  • Strikti jāierobežo administratīvie un citi izdevumi, ko apdrošinātāji var atskaitīt;
  • Noteikts gala termiņš.

Autoruprāt, riskā bāzētas prēmijas nodrošinās sabiedrības finansiālu motivāciju adaptēties. Bet pārapdrošināšanas cenai nav jābūt zemākai, nekā tirgū esošiem risinājumiem idejiski (un riskā) līdzīgām valstīm, lai tiktu nodrošināta godīga cena par pakalpojumu un būtu stimuls attīstīt pārapdrošināšanas tirgu.

Kapitāls ir jāsāk uzkrāt jau pietiekami drīz, lai, pienākot katastrofāliem zaudējumiem, rezerve jau būtu uzkrāta.

Autores arī uzskata, ka shēma nedrīkst uzlikt pārlieku slogu valsts budžetam, jo shēmas pastāvēšana kā tāda neveicina iedzīvotāju paradumu maiņu un lielāku piemērošanos. Attiecīgi no valsts budžeta (kuru veido visas sabiedrības samaksātie nodokļi) finansēt atsevišķu indivīdu nevēlēšanos pielāgoties nav sociāli adekvāti un taisnīgi. Tāpēc būtu nosakāms kāds ierobežojošs shēmas kritērijs, piemēram, valsts izsniegtas garantijas apmērs, ko būtu iespējams pārskatīt atkarībā no ekonomikas izaugsmes.

Būtisks aspekts, kas neparādās pētījumos, ir mazu valstu ierobežotā iespēja diversificēt katastrofu risku – katra katastrofa skar lielu daļu valsts. Šādā gadījumā var neizpildīties viens no apdrošināšanas pamatprincipiem – apdrošināšanas notikumam ir gadījuma raksturs un tas neskar lielu daļu apdrošināšanas portfeļa. Attiecīgi, lai izpildītos nosacījums par apdrošināšanas portfeļa mazākās daļas skaršanu, būtu izvērtējams reģionāls vai pat Eiropas Savienības risinājums. Šāds reģionāls risinājums arī būtu prēmijas pievienotās likmes ziņā izdevīgāks, jo zaudējumu risks no dabas katastrofas būtu diversificētāks un zemāks.

Novērtējot fizisko klimata risku radīto zaudējumu apmēru Latvijas ekonomikai un ietekmi uz apdrošināšanas sektoru, kā vienu no scenārijiem autori izvēlējās katastrofu zaudējumu segšanas shēmas ieviešanu 2030. gadā ar pievienoto prēmijas likmi 12%, šādi tiek apdrošināti 70% no apdrošinātajiem īpašumiem. Kapitāls shēmā tiek uzkrāts un zaudējumu segšanā netiek izmantoti ārēji (valsts budžeta) līdzekļi. Autoru modelēšanas rezultāti liecina, ka šādas shēmas ieviešana nodrošina apdrošināšanas kapitāla pietiekamību fizisko klimata risku iestāšanās gadījumā pēc shēmas ieviešanas pārejas perioda (5 gadi). Detalizētāk jau nākamajā rakstā.

 

 

[1] https://www.alanboswell.com/news/what-is-flood-re/ , https://www.floodre.co.uk/can-flood-re-help-me/ https://www.floodre.co.uk/wp-content/uploads/Flood-Re-Annual-Report-202…

[2] Jau tolaik tika identificēts plūdu risks un aicināts riska zonās mājas necelt.

[3] Build Back Better programma darbojas no 01.04.2022.

[4] Keucheyan, R. (2022), The “Environment Making State” and Climate Change: The French “Cat Nat” Reinsurance Scheme Under Strain. Antipode. https://doi.org/10.1111/anti.12901

[5] Uzņēmums sniedz arī pārapdrošināšanu terorisma, atomkatastrofas un citu ārkārtas situāciju gadījumos.

[6] Plūdi (noteces applūšana, pārplūde, ūdens līmeņa paaugstināšanās, dabas parādības izraisīts dambja pārrāvums); dubļu nogruvumi; zemestrīces; zemes nogruvumi (ieskaitot iegrimšana); nogrimšana, ko izraisījušas pazemes kameras un merģeļa bedres (izņemot raktuves); cunami; lavīnas; cikloniskie vēji (lielāks par vidējo ātrumu 145 km/h 10 minūšu laikā vai brāzmas 215 km/h).

[7] Bruggeman V., Faure M.G., Fiore K. (2010). The Government as Reinsurer of Catastrophe Risks? The Geneva Papers on Risk and Insurance. Issues and Practice, Vol. 35, No. 3 (July 2010), pp. 369-390 https://www.jstor.org/stable/41953085

[8] % nosaka valdība. 5% piemērojami automašīnām.

[9] https://www.legifrance.gouv.fr/codes/section_lc/LEGITEXT000006073984/LE…  Article R.431-16-2 Insurance Code.

[10] Keucheyan, R. (2022), The “Environment Making State” and Climate Change: The French “Cat Nat” Reinsurance Scheme Under Strain. Antipode. https://doi.org/10.1111/anti.12901

[11] Guillier F. (2017). French Insurance and Flood Risk: Assessing the Impact of Prevention Through the Rating of Action Programs for Flood Prevention. Int J Disaster Risk Sci (2017) 8:284–295. DOI 10.1007/s13753-017-0140-y

[12] Keucheyan, R. (2022), The “Environment Making State” and Climate Change: The French “Cat Nat” Reinsurance Scheme Under Strain. Antipode. https://doi.org/10.1111/anti.12901

[13] Bruggeman V., Faure M.G., Fiore K. (2010). The Government as Reinsurer of Catastrophe Risks? The Geneva Papers on Risk and Insurance. Issues and Practice, Vol. 35, No. 3 (July 2010), pp. 369-390 https://www.jstor.org/stable/41953085

[14] Bruggeman V., Faure M.G., Fiore K. (2010). The Government as Reinsurer of Catastrophe Risks? The Geneva Papers on Risk and Insurance. Issues and Practice, Vol. 35, No. 3 (July 2010), pp. 369-390 https://www.jstor.org/stable/41953085 un šī raksta autori

APA: Ozoliņa, V., Petrovska, K. (2024, 01. nov.). Fizisko klimata risku un dabas katastrofu apdrošināšanas shēmas. Kas spēcīgam lācītim ir vēderā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5802
MLA: Ozoliņa, Velga. Petrovska, Kristīne. "Fizisko klimata risku un dabas katastrofu apdrošināšanas shēmas. Kas spēcīgam lācītim ir vēderā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 01.11.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5802>.

Restricted HTML

Up