21.12.2022.

Plūdi un vētras Latvijā: skats pagātnē un nākotnē

4. raksts no cikla par klimata riskiem un apdrošināšanu

Ilustratīvs attēls: LVĢMC veidota plūdu karte
Foto: Ekrānšāviņš no Latvijas vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centra veidotās Plūdu riska un plūdu draudu kartes

Līdz šim rakstu sērijā par klimata riskiem un apdrošināšanu izpētījām Eiropai aktuālos fiziskos klimata riskus, motivāciju veikt adaptācijas pasākumus, kā arī dabas katastrofu tendences Eiropā. Šajā rakstā vērtēsim, kā iepriekš izpētīto var attiecināt uz situāciju Latvijā.

Īsumā

  • Izpildoties pesimistiskajam scenārijam, dabas katastrofas Latvijā 2023. gadā var radīt zaudējumus 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2050. gadā jau 7% no IKP.

  • Vētras un negaisi Latvijā ir ierasta parādība, tomēr stiprāki vēji mūs pāršalc ik pēc viena līdz deviņiem gadiem. Zaudējumus veido gan vēja radītie postījumi, gan jūras vējuzplūdi.

  • Lai arī ikdienā šķiet, ka lietus rada nebūtiskus zaudējumus un īslaicīgi traucē mūsu ierastajam dzīves ritmam, spēcīgas lietavas var nopostīt arī tiltus un ceļus, kā arī izraisīt plašus plūdus un kaitēt lauksaimniecībai.

  • Gandrīz ik pavasari Latvijas upēs rodas draudīgas situācijas, ceļoties ūdens līmenim sniega kušanas un/vai ledus sastrēgumu dēļ, ik pa laikam pārsniedzot arī kritiskās robežas un radot plašus postījumus.

Iepriekš jau noskaidrojām, ka Latvijai aktuālie fiziskie klimata riski saistāmi ar lielāku nokrišņu daudzumu un ar to saistītajiem plūdiem, vētrām un ekstrēmām temperatūrām. Tāpat uzzinājām, ka zaudējumu apmērs dabas katastrofām, kas saistītas ar ekstrēmām temperatūrām, nav viegli novērtējams, tādēļ analīzi fokusējām uz plūdiem un vētrām.

Meklējot informāciju par plūdiem un vētrām Latvijā, sastapāmies ar noteiktām grūtībām. Lūk, dažas (būtiskākās) no tām:

  • Latvijā nav vienotas datubāzes, kurā būtu apkopota informācija par dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem, bet starptautiskajās datubāzēs iekļautā informācija ir nepilnīga un/vai tā parāda vidējos zaudējumus ilgākā laika periodā.
  • Dabas katastrofu gadījumā ne vienmēr ir strikti iespējams nodalīt plūdus un vētras. Ja palu gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka mēs runājam tikai un vienīgi par plūdiem, tad vētru gadījumā ir iespējami arī jūras vējuzplūdi un/vai nokrišņu radīti plūdi, tādēļ, analizējot atsevišķi, var rasties dubultās uzskaites problēma.
  • Dati par dabas katastrofu postījumiem un norises laiku visbiežāk ir atrodami masu saziņas līdzekļu publikācijās. Šādas publikācijas ir salīdzinoši plaši pieejamas, situācijai saasinoties, bet ne vienmēr tiek paziņots par konkrētās katastrofas beigām. Vētru postījumu gadījumā tās parasti ir viena, divas dienas, ar ko jārēķinās. Savukārt ar plūdiem nav tik vienkārši, ūdens vietām var uzkrāties pat vairākas nedēļas.

Uz datu pieejamības problēmas risināšanu nākotnē varam raudzīties cerīgi, jo ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma palīdzību ir apzinātas iespējas dabas katastrofu izraisīto zaudējumu datu bāzes izveidei Latvijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) paspārnē. Un ne tikai apzinātas iespējas, bet pat piedāvāts nosaukums KaZa. Atliek tikai sagaidīt to brīdi, kad tiks izstrādāts tehniskais risinājums šīs datu bāzes izveidei un tajā tiks ievadīti pirmie dati.

Lai izvairītos no dubultās uzskaites problēmas, savu analīzi sākām ar vētrām, turpinājām ar nelielu ieskatu par lietus plūdiem un noslēdzām ar paliem jeb pavasara upju plūdiem.

Savukārt dabas katastrofu ilgumu uztvērām kā sekundāru faktoru un vairāk koncentrējāmies uz katastrofu apmēriem un radītajiem zaudējumiem.

Dabas katastrofu radīto zaudējumu scenāriji

Ķersimies klāt pie galvenā, analizēsim, kādus zaudējumus no dabas katastrofām esam pieredzējuši līdz šim un ko varam sagaidīt nākotnē. 1. attēlā redzams, ka līdz šim lielākos postījumus atbilstoši tā brīža ekonomiskajai situācijai ir radījušas vētras (2005. gada janvārī orkāns Ervīns), kam seko 2017. gada augustā lietus izraisīto plūdu postījumi. Vidējie postījumi vērtēti kā salīdzinoši nelieli.

Lai novērtētu, kādu zaudējumu apmēru mēs varētu pieredzēt nākotnē, izmantojām iepriekšējā rakstā iegūtās zaudējumu tendences Ziemeļeiropas un Austrumeiropas reģionā. Tur redzam to, ja 2050. gadā norisinātos liela vētra, varam sagaidīt zaudējumus gandrīz 4% apmērā no IKP, lietus plūdu gadījumā tie varētu būt 2% no IKP, bet pavasara plūdu gadījumā nedaudz vairāk nekā 1% no IKP.

 

Piezīme: Kā bāzes vērtības izmantotas vētru gadījumā 2005. un 2019. gada vērtības, lietus plūdu gadījumā 2017. un 2015. gada vērtības, pavasara plūdu gadījumā 2019. gada vērtības

Izmantojot vērtējumus par atsevišķu dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem, izveidojām potenciālo zaudējumu vērtējumus (2. attēls):

1. Bāzes scenārijs – attiecīgajā gadā netiek novēroti lieli pali, lietus plūdi un vētras, tiek ņemti vērā vidējie zaudējumi.

2. Lieli pali – pavasarī novērojami lieli pali, tiem izmantota maksimālo zaudējumu vērtība, vētrām un lietus plūdiem vidējie zaudējumi.

3. Lieli lietus plūdi – attiecībā uz lietus plūdiem iekļautas gan vidējās, gan maksimālo zaudējumu vērtības, jo spēcīgs lietus var atkārtoties vairākkārt gada ietvaros (stipri nokrišņi Latvijā pašlaik tiek novēroti 9 līdz 20 dienas gadā), vētrām un paliem vidēji zaudējumi.

4. Liela vētra – attiecībā uz vētrām iekļautas gan vidējās, gan maksimālo zaudējumu vērtības, jo lielus zaudējumus vētras parasti nodara reizi gadā, atlikušajā gadā zaudējumi vēja dēļ var rasties, bet mazākā apjomā. Paliem un lietus plūdiem vidējie zaudējumi.

5. Lieli pali un vētra – kā 2. scenārijs, kam pievienoti vētru radītie maksimālie zaudējumi.

6. Lieli lietus plūdi un vētra – attiecībā uz lietus plūdiem un vētrām iekļauti gan vidējie, gan maksimālie zaudējumi, paliem – vidējie zaudējumi.

7. Vidēji zaudējumi, lieli pali, lietus un vētra – kā 2. scenārijs, kam pievienoti lietus plūdu un vētru radītie zaudējumi.


Tādējādi – atkarībā no gada laikā novēroto dabas katastrofu intensitātes, Latvijā var rasties zaudējumi 0,7-1% apmērā no IKP (2023.-2050. gadā), ja postījumi ir salīdzinoši nelieli, līdz pat 5,7-7,6% no IKP, ja gada ietvaros jāpiedzīvo gan postoša vētra, gan lieli pavasara un lietus plūdi.

Satraucoši, ka visai nelielu daļu no zaudējumiem ir seguši apdrošinātāji (un pie pašreizējām tendencēm, nemainot Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu apdrošināšanas (ne)iegādes paradumus nav prognozējamas pozitīvas izmaiņas). Pēc EIOPA datiem līdz šim apdrošināto zaudējumu līmenim meteoroloģiskiem notikumiem ir bijis 16% no visiem zaudējumiem, bet hidroloģiskās un klimatoloģiskās katastrofas nav tikušas apdrošinātas vispār [1] . Te gan vērts uzsvērt, ka dati nav pilnīgi un notiek darbs pie datu uzlabošanas.

Apskatot apdrošinātāja “BALTA” publicēto informāciju par katastrofu segtajiem zaudējumiem Latvijā, secināms, ka atlīdzības ir gaužām nelielas – vidējā atlīdzība privātpersonām sasniedz 780 eiro, bet maksimālā vien 25 000 eiro. Attiecīgi katrs varam vērtēt, vai pašreizējais apdrošināšanas piedāvājums, t.i., segums, atlīdzības izmaksāšanas nosacījumi, ir pietiekami adekvāts, lai nosegtu riskus.

 

Piezīme: visos gadījumos iekļauti vidēji zaudējumi paliem, lietus plūdiem un vētrām

Turpinājumā pastāstīsim, kā un kādēļ ieguvām šādus novērtējumus. Savukārt nākamajos rakstos pieskarsimies iespējamām zaudējumu dalīšanās shēmām, kā arī Latvijas apdrošinātāju lomai šo zaudējumu veiksmīgā pārnesē.

Jūra krāc un vēji pūš…

Interesanti, ka dažādos avotos biežāk tiek runāts nevis par vētrām, bet par vētrainām dienām vai lieliem vēja ātrumiem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir publicējis visstiprāko vēju topu, kas aptver laika periodu no 1967. līdz 2013. gadam. Papildinot šo datu kopu ar citos avotos atrastu informāciju kopš 1995. gada, ir iespējams gūt priekšstatu par vētru skaitu un to stiprumu Latvijā (3. attēls).

 

Stipri vēji pie mums nav nekas īpašs. Vētras spēku (20,8 m/s) tie sasniedz praktiski katru gadu, pat vairākas reizes gadā. Bieži novērojamas stipri vētrainas dienas (virs 24,5 m/s), ļoti stipri vētrainas dienas (virs 28,5 m/s) un vētras ar orkāna spēku (virs 32,7 m/s). Atsevišķos periodos novēroti arī virpuļviesuļi jeb tornādo, kuru epicentrā vējš var sasniegt arī 50 m/s lielu ātrumu un nodarīt būtiskus, bet lokālus postījumus.

Ja pievēršamies visstiprākajām vētrām, kas ir radījušas arī vērā ņemamus postījumus, tad tās līdz šim novērotas ar vienu līdz deviņus gadus lielu laika intervālu, dažkārt norisinoties pat divas reizes gadā. Vidējā intervālu vērtība ir pieci gadi. Tātad, lai arī mums gribētos mierīgi uzelpot nākamos piecus līdz deviņus gadus, pietiekami liela ir arī iespējamība postošu vētru piedzīvot jau nākamajā gadā.

Visbūtiskākos postījumus pēdējo pāris desmitgažu laikā vētra radīja 2005. gadā, kad uz gandrīz desmit dienām (9.-17. janvārī) valstī tika izsludināta enerģētiskā krīze. Iemesls – elektroenerģijas apgādes traucējumi 60% Latvijas teritorijas, atstājot bez elektrības 390 000 klientu. Novērtēts, ka šīs vētras radītie zaudējumi valsts, pašvaldību un privātajā sektorā bija 193 milj. eiro jeb 1,4 % no IKP. Šajos zaudējumos neietilpst privātpersonām radītie zaudējumi. Savukārt EM-DAT datubāzē iekļautais zaudējumu apjoms ir 356 milj. eiro 2,5 % no IKP, ap 12% no zaudējumiem bijuši apdrošināti. Šeit zaudējumi ietver postījumus īpašumiem, lauksaimniecībai un lopkopībai. Vētras radīto seku likvidēšanai Latvija saņēma 9,5 milj. eiro lielu atbalstu no ES Solidaritātes fonda.

Šo vētru varam uzskatīt par maksimālo zaudējumu piemēru. Ņemot vērā, ka pirms tam šāda mēroga vētras tika reģistrētas 1967.-1969. gadā, tad arī tuvākajos gados, iespējams, varam gaidīt vētras ar mazāku ietekmi. Nākamā postošākā vētra, kopš 2005. gada, tika novērota 2013. gadā, bet tās radītie postījumi bija daudzkārt mazāki. Arī šā gada janvārī pieredzētā vētra nebija tik spēcīga kā 2005. gadā, tomēr postījumi bija vērojami daudzviet – nolauzti koki, norauti jumti un citi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtītā pētījumā 2017. gadā [2]  novērtēts, ka vētru radītie zaudējumi vidēji gadā, ņemot vērā gan vēja, gan jūras vējuzplūdu ietekmi, varētu būt ap 3,1 milj. eiro jeb aptuveni 0,013% no IKP. Gandrīz divreiz lielāks zaudējumu līmenis redzams EIOPA veidotajā dabas katastrofu apdrošināšanas plaisas infopanelī – 0,026% no IKP vidēji 1980. - 2018. gadā. Savukārt upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos un plūdu riska pārvaldības plānos 2022. - 2027. gadam novērtēti zaudējumi no jūras vējuzplūdiem dažāda mēroga katastrofu gadījumā.

Jūras vējuzplūdi Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalos ar paredzamo biežumu viena reize 200 gados var nodarīt 71,9 milj. eiro jeb 0,23% no IKP lielus zaudējumus, no tiem 90% tieši nekustamajiem īpašumiem. Jūras vējuzplūdi ar biežumu viena reize 100 gados īpašumiem var radīt zaudējumus 51,4 milj. eiro jeb 0,17% no IKP apmērā, bet vējuzplūdi ar biežumu viena reize 10 gados – 6,4 milj. eiro jeb 0,021% no IKP.

Jāatzīmē, ka 100 gadu plūdos infrastruktūras bojājumi paredzami daudzkārt mazāki kā 200 gadu plūdos. Piemēram, tiltu gadījumā būvnormatīvi paredz, ka tiem ir jāiztur 100 gadu plūdi. Visticamāk – šis fakts attiecas uz tiltiem, kas ir labā tehniskā kārtībā.

Pieņemot, ka jūras vējuzplūdu risks palielināsies jūras līmeņa celšanās rezultātā, vidējo zaudējumu aprēķinos izmantojam datus par notikumiem reizi 100 gados. Lai aptvertu visa veida vētru postījumus, pievienojam arī vēja postījumu komponenti.

Ledus lietus līst…

Turpinot ar nokrišņu analīzi, jāatzīmē, ka stiprs lietus, sniegs un krusa bieži iet roku rokā ar spēcīgiem vējiem (4. attēls.). Ne velti negaisi Latvijā ir ierasta parādība. Tomēr – atšķirībā no vējiem, kas parasti nav ilgstoši, lietus (un sniegs) var turpināties dienām un pat mēnešiem ilgi, radot arvien lielākus postījumus.

 

Stipra lietus laikā pilsētās ir ierasts redzēt lielas peļķes, īpaši apvidos, kur notekūdeņu sistēmu kapacitāte neatbilst mūsdienu prasībām. Ja lietus nav ilgstošs, tad ar ūdenssūkņu palīdzību ūdeņu uzkrāšanos problēmas parasti var novērst (pieņemot, ka pieejamās jaudas pārsniedz ticamu plūdu apmēru). Taču dažkārt lielāku postījumu novēršanai cieš arī vide, kā tas bija vērojams un saožams šogad (un ne tikai) Rīgā.

Arī īslaicīgi nokrišņi var radīt zaudējumus, tomēr situācija ir daudz sliktāka, ja ilgstošu lietavu dēļ rodas plūdi. Bieži gan tie ir lokāli un nodara postījumus ceļu infrastruktūrai, nekustamajam īpašumam, pretplūdu aizsardzības sistēmām (dambjiem), nenovāktajai ražai. Tomēr plūdi var aptvert arī plašākas teritorijas un ieilgt.

Varam arī atzīmēt, ka 2 no 3 gadījumiem, kad Latvijā dabas stihiju dēļ tika izsludināta ārkārtējā situācija, bija saistīti ar nokrišņiem, t.sk. pārmērīga sniega un sasalstoša ledus dēļ (plaši elektroenerģijas infrastruktūras bojājumi) 2011. gadā un ilgstošā lietus radīto plūdu dēļ 2017. gadā.

Lietavu dēļ radušies zaudējumi novērtēti 2017. gada plūdiem, lai varētu izmantot iespēju saņemt finanšu palīdzību no ES. Šos datus izmantojam maksimālo zaudējumu novērtējumā. 2017. gada augustā īsā laika periodā nolija ceturtdaļa no gada normas, iepriekš līdzīgs nokrišņu apjoms novērots vien 1972. gada augustā. Tādēļ daudzviet ne tikai applūda ēkas un lauki, bet tika arī izskaloti autoceļi. Saskaņā ar ES Solidaritātes fonda publicētajiem datiem Latvijā zaudējumu apjoms sasniedza 380,5 milj. eiro jeb 1,4% no IKP. No šī fonda Latvija saņēma atbalstu 17,7 milj. eiro apmērā.

Vidējo zaudējumu scenārija pamatojumam izmantojam VARAM 2017. gadā pasūtītā pētījuma rezultātus, kur norādīts, ka lietavu radītie zaudējumi veidojas no trīs pozīcijām – zaudētais laiks, seku likvidēšana un apdrošinātāju izmaksātās atlīdzības. Zaudējumi novērtēti 79,8 tūkst. eiro apmērā, kas ir 0,0003 % no IKP. Ņemot vērā, ka tikai daļa īpašumu tiek apdrošināta, kopējais zaudējumu līmenis novērtējams kā augstāks.

Diž’ ūdeņa plūdi nāk… (Un kad plūdi nāks, mēs turēsimies…)

Pavasara plūdi jeb pali lielākā vai mazākā mērogā tiek novēroti praktiski katru gadu. Ne vienmēr un visur tie rada būtiskus zaudējumus, tomēr laiku pa laikam pali liek apzināties, ka ar plūdu risku noteiktās teritorijās ir jārēķinās un attiecīgajos brīžos jāspēj ātri reaģēt. Arī pieņemot lēmumu par sava īpašuma apdrošināšanu pret plūdu risku, ir svarīgi saprast, cik bieži ir jārēķinās ar lielākiem plūdiem.

Domājot par pavasara plūdiem un iespēju tos identificēt, viena no pirmajām lietām, kas nāk prātā, ir ūdens līmenis upēs. To var izdarīt, salīdzinot novēroto ūdens līmeni ar plūdu atzīmi jeb ūdens līmeni, pie kura sākas plūdi. Informācija par plūdu atzīmēm gan nav ļoti precīza – ne visās novērojumu stacijām tā ir publicēta, plūdu atzīmes var arī mainīties laika gaitā.

5. attēlā redzami tikai dažu Latvijas novērojumu staciju dati, bet tie ļauj noteikt nozīmīgākos plūdu periodus. Rīgas un Carnikavas datos redzami arī 2005. un 2007. gada vētru radītie vējuzplūdi. Savukārt nozīmīgākie pali skaidrāk novērojami tajās stacijās, kur liela mēroga plūdi nav ikgadēja parādība (lai gan plūdu draudi var būt arī lieli), piemēram, Pļaviņās (2004., 2010., 2013. un 2017. gadā), Daugavpilī (2004., 2010. un 2013. gadā) un Valmierā (2010., 2011. un 2013. gadā). Praktiski visās novērojumu stacijās nozīmīgi augsti ūdens līmeņi un tātad arī plūdi redzami 2010. un 2013. gadā.

 

Avots: LVĢMC, autoru aprēķini

Attiecībā uz pavasara palu un ledus plūdu zaudējumiem publiskajā telpā, tai skaitā LVĢMC veidotajos vēsturisko seku apkopojumos, informācija pārsvarā ir pieejama par pašvaldībām un to infrastruktūru. Attiecinot šos skaitļus pret IKP, iegūstam, ka vienā pilsētā vai reģionā notikušie plūdi var radīt zaudējumus 0,0005 – 0,025 % apmērā (maksimālie zaudējumi var sasniegt pat 0,04%) no IKP un zaudējumu līmenis ir atkarīgs arī no plūdu aizsargbūvju izturības. Ņemot vērā arī iedzīvotāju īpašumiem radītos zaudējumus, kopējais to apmērs var būt daudzkārt lielāks. Plašāks zaudējumu vērtējums pieejams upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plānos 2022. - 2027. gadam. Tur zaudējumi vērtēti četrās kategorijās – ēkas, ceļi, tilti un lauksaimniecība.

Ņemot vērā datus par visiem četriem Latvijas upju baseinu apgabaliem, pavasara plūdos ar 0,5% varbūtību (200 gadu plūdi) radītie zaudējumi varētu veidot 209,1 milj. eiro jeb 0,7% no IKP. Šo vērtību izmantojam savā maksimālo zaudējumu scenārijā. Jāatzīmē, ka 83% no zaudējumiem tiek attiecināti tieši uz ēkām radītajiem bojājumiem.

Izvēloties starp plūdiem ar 10% varbūtību (10 gadu plūdi) un 1% varbūtību (100 gadu plūdi) un ņemot vērā secinājumus no šīs rakstu sērijas ievadraksta, kā ticamāko vidējo zaudējumu novērtējumam izvēlamies plūdus ar 1% varbūtību. Attiecībā uz šiem plūdiem pilnīgs novērtējums pieejams tikai zaudējumiem, kas attiecas uz ēkām. Zaudējumi varētu sasniegt 80,1 milj. eiro jeb 0,3% no IKP. Salīdzinājumam VARAM 2017. gada pasūtītajā pētījumā pašreizējo zaudējumu apmērs novērtēts 0,03% apmērā no IKP. Savukārt EIOPA veidotajā dabas katastrofu apdrošināšanas plaisas infopanelī iekļautā zaudējumu vērtība vidēji 1980.-2018. gadā ir 0,005% no IKP.

Kā redzams, pieejamā informācija ir plaša, bet arī nepilnīga. Ja attiecībā uz pašvaldībām radītajiem zaudējumiem dati pārsvarā ir pieejami, tad uzņēmumiem un privātpersonām radītie zaudējumi vairumā gadījumu netiek vērtēti. Tādējādi kopējo zaudējumu apmēru un tendences varam apjaust vien aptuveni.

Katrs pats var rūpēties par to, lai iespējamie zaudējumi dabas katastrofu rezultātā būtu pēc iespējas mazāki, piemēram, sekojot līdzi, lai īpašums vienmēr būtu labā tehniskā stāvoklī. Gadījumos, kad kataklizma ir spēcīgāka par privātpersonu un uzņēmumu iespējām segt zaudējumus, var palīdzēt apdrošināšana. Jāatceras gan, ka apdrošināšana var palīdzēt neprognozējamās situācijās. Ja, piemēram, māja applūst katru otro gadu, tad tā nedarbosies un būs jāpaļaujas uz pieejamajiem pretplūdu aizsardzības risinājumiem (par to plašāk mūsu 2. rakstā), ja tādi ir pa kabatai, jāprasa pašvaldībai palīdzība plašāku teritoriju aizsardzībai, jādomā par jaunu dzīvesvietu vai kādiem citiem risinājumiem.

[1] EIOPA (2020) The pilot dashboard on insurance protection gap for natural catastrophes. https://www.eiopa.europa.eu/document-library/feedback-request/pilot-dashboard-insurance-protection-gap-natural-catastrophes_en

[2] PAIC (2017) Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā. Noslēguma ziņojums. Nr. VARAM 2016/12 https://www.varam.gov.lv/sites/varam/files/data_content/civila_aizs_arkartas_palidziba.pdf

APA: Ozoliņa, V., Petrovska, K. (2024, 24. apr.). Plūdi un vētras Latvijā: skats pagātnē un nākotnē. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5785
MLA: Ozoliņa, Velga. Petrovska, Kristīne. "Plūdi un vētras Latvijā: skats pagātnē un nākotnē" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5785>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up