21.10.2022.

Dabas katastrofas jau klauvē pie durvīm

ievads rakstu sērijai par fiziskajiem klimata riskiem un apdrošināšanu

Ilustratīvs attēls plūdi laukos
Foto: Shutterstock

Ar šo rakstu sākam jaunu publikāciju sēriju par fiziskajiem klimata riskiem un apdrošināšanu. Soli pa solim analizēsim, kādi riski ir aktuāli Eiropā un Latvijā, kā apdrošināšana var palīdzēt, samazinot potenciālo zaudējumu apjomu, un kā dabas katastrofas ietekmē pašus apdrošinātājus.

Īsumā

  • Klimata katastrofas ne tikai samazina IKP izaugsmi, bet bojā kapitālu.

  • Latvijai tiek prognozēti pieaugoši plūdi, postošākas vētras un karstuma viļņi.

  • Sagaidāmi ievērojami zaudējumi no dabas katastrofām, bet tos iespējams samazināt, investējot pielāgošanās pasākumos klimata pārmaiņām.

  • Vēl labāk, ja aktīvi tiktu izmantoti klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, ierobežojot klimata pārmaiņu tempu.

Dzirdēts ir fakts, ka klimata pārmaiņu apstākļos arvien vairāk nākas rēķināties ar dažādām dabas kataklizmām. Nereti sastopamies ar spēcīgu vētru radītajiem postījumiem, kas šogad janvārī nesaudzēja arī Doma baznīcu Vecrīgas sirdī. Biežāk spēcīgu lietavu dēļ nākas rūpīgāk plānot braucienu maršrutus, ņemot vērā savas automašīnas “iegrimi”. Arī sabiedriskajam transportam ne vienmēr ir iespēja “izpeldēt”. Piemēram, jūlijā neapmierināti nopūtās ne viens vien 1. tramvaja pasažieris, kurš cerēja ātri šķērsot Gaisa tiltu. Laiku pa laikam var rasties nepieciešamība meklēt apvedceļu, jo kāds no ceļa posmiem ir izskalots jeb ceļa faktiski vairs nav. Šādos gadījumos runājam par dabas katastrofām jeb akūto fizisko risku iestāšanās gadījumiem. 

Jārēķinās arī ar daudz lēnākiem klimata pārmaiņu procesiem jeb hroniskajiem fiziskajiem riskiem. Šķietami būtiskus, ar šiem riskiem saistītus zaudējumus piedzīvosim kaut kad tālā nākotnē, tomēr to iezīmes ir novērojamas jau šodien. Ceļoties jūras līmenim, pastiprinās krastu erozijas procesi. Šo procesu visdrīzāk ir pamanījuši visi, kuri mēdz baudīt pludmales priekus Saulkrastos pie Baltās kāpas, dodas pastaigā pa Priedaines pludmali, kā arī daudzviet citur Latvijas piekrastēs. Ir novērtēts, ka vidēji gadā tiek zaudēti 20 ha piekrastes zemes  jeb piektā daļa no Vecrīgas . Nesen varējām vērot dārzu mīļotāju cīņu ar Spānijas kailgliemežiem. Kāds šajā vasarā atsaucās arī Latvijas Dabas fonda aicinājumam plūkt lupīnas savam priekam, lai mazinātu to izplatīšanos Latvijas pļavās. Noteikti varam jau sastapties un drīzumā vēl lielākā mērā sastapsimies ar citiem ārzemju kaitēkļiem un nevēlamajiem augiem jeb invazīvajām sugām, kas, paaugstinoties gaisa temperatūrai arvien biežāk šeit jūtas kā savās mājās un izspiež vietējos no to ierastajām teritorijām. 

Fizisko klimata risku izraisītāji (risk drivers) ir klimata un laikapstākļu izmaiņas, kuru rezultātā rodas zaudējumi, piemēram:

  • Globālās, tai skaitā ekstremālās temperatūras palielināšanās – izraisa karstuma viļņus, mežu ugunsgrēkus; 
  • Nokrišņu daudzuma un to intensitātes palielināšanās – izraisa lietus plūdus (flash floods), kam var sekot ilgstoši sausuma periodi un ūdens krīze ;
  • Jūras līmeņa celšanās – paaugstina upes plūdu un vējuzplūdu biežumu un radītos postījumus, veicina piekrastes eroziju jeb krastu noskalošanos.

Fizisko risku ietekmi īsi aprakstīsim, izmantojot akūtos fiziskos riskus. Sākotnēji tie izraisa ēku un infrastruktūras bojājumus, kā arī var kaitēt cilvēku veselībai un dzīvībai. Šo bojājumu dēļ var tikt traucēta piegāžu ķēžu darbība, uzņēmumu, iestāžu un citu organizāciju darbība un pelnītspēja, samazināties produktivitāte, īpašumu vērtība un ekonomiskā aktivitāte kopumā.

Tā rezultātā var samazināties maksātspēja, piemēram, uzņēmumiem vai mājsaimniecībām, tai skaitā spēja pildīt savas finanšu saistības. Nepieciešamība pēc līdzekļiem postījumu novēršanai samazina noguldījumu apjomus bankās, kā rezultātā var samazināties banku likviditāte. Var pieaugt arī banku kredītrisks, piemēram, ja ir cietis ieķīlātais īpašums, tā vērtība ir samazinājusies, vai arī aizņēmējam ir radušies izdevumi katastrofas seku likvidēšanai. Savukārt, apdrošinātājiem jāveic apdrošināšanas atlīdzību maksājumi par bojātiem apdrošinātiem īpašumiem. Tas var izraisīt problēmas, ja katastrofas postījumu apmērs pārsniedz apdrošinātāju aplēses un kapitālu.
Pirms pievērsties apdrošinātājiem un to lomai klimata risku mazināšanā, tiksim skaidrībā ar aktuālajiem fiziskajiem riskiem, ar kuriem varam sastapties Eiropā un Latvijā.

Fiziskie klimata riski Eiropā (un Latvijā)

Sākumā aplūkosim datus par fizisko risku izraisītājiem. 
Vidējā temperatūra Eiropā, tāpat kā vidēji pasaulē, pakāpeniski pieaug. Īpaši pēdējo 20 gadu laikā, kad temperatūras pieaugums virs zemes virsmas būtiski pārsniedza vidēji pasaulē novēroto (sk. 1. attēlu). 

Sagaidāms, ka temperatūra turpinās paaugstināties arī nākotnē. Ja arī turpmāk netiks pieņemti drastiski lēmumi siltumnīcefektu gāzu emisiju būtiskai samazināšanai, tad var izpildīties arī IPCC (The Intergovernmental Panel on Climate Change) pesimistiskākais scenārijs SSP5/RCP-8.5, kas atsevišķās Eiropas daļās paredz temperatūras pieaugumu pat par vairāk kā 6oC, salīdzinot ar 20. gs. nogalē novēroto (sk. 2. attēlu).

Attiecībā uz nokrišņu daudzumu, dažādos Eiropas reģionos vērojamas pretējas tendences. Lielāks ilgstošu lietavu apjoms ir palielinājies galvenokārt Eiropas Ziemeļaustrumu daļā, bet Dienvidos tas ir samazinājies (sk. 3. attēlu).

Līdzīgi arī prognozēs lielāks gada nokrišņu daudzums sagaidāms Eiropas Ziemeļaustrumos, īpaši ziemas mēnešos (sk. 4. attēlu). Savukārt Dienvidrietumos tas turpinās samazināties, vasarā sausākam laikam aptverot plašāku reģionu.

1.attēls. Vidējā gaisa temperatūra virs zemes virsmas pasaulē, Eiropā un Latvijā, salīdzinot ar 1850.-1900. gada periodu* (5 gadu vidējā vērtība).

Vidējā gaisa temperatūra virs zemes virsmas pasaulē, Eiropā un Latvijā
Avoti: Climate Change Knowledge Portal
European Environment Agency 


* Latvijā salīdzinot ar 1901.-1920. gada periodu.

 

Avots: European Environment Agency

Pievēršoties konkrētiem fiziskajiem riskiem, noderīgs ir ECB/ESRB pētījums par klimata riskiem un finanšu stabilitāti, tajā analizēts 1,5 miljoni Eiropas uzņēmumu (tostarp 1,1 miljoni eiro zonas uzņēmumu) apdraudējuma līmenis attiecībā pret fiziskajiem riskiem.

Apkopojums par fizisko risku apdraudējumu (5.attēls) parāda, ka praktiski visas valstis ir pakļautas plūdu riskam un jūras līmeņa paaugstināšanās sekām. Savukārt, ūdens krīzei, karstuma stresam un ugunsgrēkiem ir vairāk reģionāls raksturs.

Latvijas gadījumā novērtēts, ka vislielāko risku rada plūdi, jūras līmeņa celšanās un ūdens krīze. [1].

5. attēls. Uzņēmumu daļa eiro zonas teritorijās ar fizisko risku apdraudējumu (%)

 

Piezīme: uzņēmumu daļa ar augstu pašreizējo/prognozēto ekspozīciju vai augošu ekspozīciju visā uzņēmumu izlasē attiecīgajā valstī.
Avots: Climate-related risk and financial stability

Līdzīgi arī IPCC 5. ziņojumā norādīts uz plūdiem, ūdens ierobežojumiem, karstuma viļņiem un meža ugunsgrēkiem kā galvenajiem riskiem Eiropā. Šajā ziņojumā minēts, ka adaptācijas pasākumi [2] ļauj fizisko risku līmeni samazināt – ūdens ierobežojumu, karstuma viļņu un meža ugunsgrēku gadījumā par trešdaļu, bet plūdu gadījumā – par pusi un pat par divām trešdaļām atkarībā no nākotnes scenārija. 

Jāatzīmē, ka IPCC 5. ziņojuma veidošanā lietotie modeļi ir izmantoti arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, prognozējot klimata pārmaiņu scenārijus Latvijai un atspoguļojot tos klimata rīkā. Šie dati ļauj vērtēt fizisko risku cēloņus – prognozējamās temperatūras un to noturīgumu, atmosfēras nokrišņu intensitāti un ilgumu, vēja ātrumu un sniega segas biezumu, un secīgi analizēt fizisko risku aktualitāti Latvijā.

Piemēram, vērtējot Latvijas uzņēmumu pakļautību klimata fiziskajiem riskiem konstatēts, ka fizisko risku grupā visvairāk jārēķinās ar tropisko nakšu radīto karstuma stresu. Plūdu risks ir nozīmīgs, bet tā ietekme koncentrēta atsevišķos reģionos.

Papildinot klimata risku atspoguļojumu, noderīga ir JRC risku datubāze, kas tiek atspoguļota kartes un grafiku veidā. Šie dati nav izmantojami konkrētu teritoriju novērtējumam, bet tikai salīdzinošai analīzei [3].

Pašlaik datubāze tiek attīstīta, pamatā ietverot informāciju par plūdiem un to riska līmeni attiecībā uz iedzīvotāju skaitu un ēkām. Riska līmeņa novērtējums ir pieejams par 29 Eiropas valstīm. Valstu līmenī informācija ir pilnīgāka, bet detalizētākā teritoriju dalījumā vērtējumi var arī iztrūkt.
Augstāks plūdu riska līmenis noteikts Eiropas centrālajā daļā un Grieķijā, vidēji augsts – Eiropas Ziemeļos (tai skaitā Latvijā) un Dienvidos, ko pamatā ietekmē ēku atrašanās plūdu riska zonās (6. attēls). 

6.attēls. Plūdu riskam pakļautā komerciālo un privāto ēku daļa ES valstīs 25 gadu nākotnē, neveicot risku mazināšanas pasākumus (10=lielākā ekspozīcija vai ievainojamība starp ES valstīm, pārējās ir aranžētas pēc lielākās ievainojamības [4]

Plūdu riskam pakļautā komerciālo un privāto ēku daļa ES valstīs
Avots: DRMKC Risk Data Hub (europa.eu)

Attiecībā uz mežu ugunsgrēkiem, līdzšinējās tendences liecina, ka Eiropā tie pārsvarā skar Vidusjūras valstis – Portugāli, Spāniju, Itāliju, Grieķiju un Franciju. Plašākas izdegušās platības reģistrētas gados, kad konstatēts lielākais sausums (2002.-2012. gada periodā). Nākotnē sagaidāms, ka šis risks palielināsies (7. att.). Tas ir tikai likumsakarīgi, ņemot vērā augošo temperatūru un ūdens stresu, ko ļauj analizēt arī ūdens riska atlasa dati.

Latvijā lielākās platības izdega 2003. gadā (ap 20 000 ha), kad šeit bija vērojams sausuma periods, un 2002. gadā (ap 7500 ha), bet pārējos gados izdegušo platību skaits nepārsniedz 2000 ha. Sausuma periodu biežuma samazināšanās tendence attiecībā uz Latviju novērtēta arī pētījumā par meteoroloģiskā sausuma gadījumiem no 1951. līdz 2016. gadam. Tas vēlreiz apliecina, ka mežu ugunsgrēki nav nozīmīgākais klimata risks Latvijā.

7. attēls. Kopējā ar klimatu saistītā meža ugunsgrēku bīstamība pašlaik un atbilstoši diviem nākotnes scenārijiem

Kopējā ar klimatu saistītā meža ugunsgrēku bīstamība pašlaik un atbilstoši diviem nākotnes scenārijiem

 

Avots: Overall weather-driven forest fire danger in the present, and under two climate change scenarios — European Environment Agency (europa.eu)[5] 

Visaptverošu skatu uz fiziskajiem klimata riskiem sniedz arī PESETA IV ziņojums, kurā tiek akcentēta būtiska atšķirība starp Eiropas Ziemeļiem un Dienvidiem. Tiek norādīts, ka karstuma viļņi daudz būtiskāk ietekmēs Dienvidu valstis, kam būs jācīnās arī ar ūdens trūkumu vasarā, kamēr Ziemeļos ūdens resursu daudzums pieaugs, palielinot hidroelektrostaciju izmantošanas potenciālu. Savukārt plūdi lielākā mērā ietekmēs Ziemeļu un centrālo Eiropu.

Ziņojumā analizēti gan riski, gan iespējamie zaudējumi to īstenošanās dēļ. Plūdu gadījumā lielāki zaudējumi absolūtā izteiksmē (aptuveni 60%) sagaidāmi Eiropas centrālajā daļā, bet Ziemeļeiropā (tai skaitā Latvijā) un centrālās Eiropas dienvidu daļā lielāka būs zaudējumu attiecība pret IKP. Piekrastes plūdu gadījumā lielākie zaudējumi (ap 50%) sagaidāmi Eiropas dienvidu daļā, bet attiecībā pret IKP – Lielbritānijā un Īrijā.

Atkarībā no izvēlētā scenārija, sausuma radītie zaudējumi 50-90% apmērā būs attiecināmi uz Dienvideiropu, bet Ziemeļeiropā šajā kategorijā paredzami vienīgi ieguvumi, sausuma periodiem sarūkot. 

Ziņojumā pausts, ka netiek prognozēts būtisks vētraino dienu skaita pieaugums, daudzviet Eiropā vēja ātrums samazināsies. Tomēr vētru radītie zaudējumi varētu palielināties vienlaikus ar ekonomiskās aktivitātes un īpašumu vērtības pieaugumu. Jāatzīmē, ka attiecībā uz Latviju LVĢMC norāda, ka, neskatoties uz kopējo novēroto tendenci vidējam vēja ātrumam samazināties, vētraino dienu skaits nākotnē būtiski nemainīsies, tas lielā mērā saistīts ar ziemas sezonā prognozēto ciklonu darbības aktivitātes palielināšanos.

Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta fizisko risku ietekmes mazināšanai, veicot pasākumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. 

Piemēram, attiecībā uz plūdiem novērtēta dambju, ūdens uzkrāšanas vidē (retention areas), individuālu ēku aizsardzības mēru un iedzīvotāju pārcelšanās ietekme. Upes plūdu gadījumā, ūdens uzkrāšana vidē palīdzētu samazināt zaudējumus par 82%, vienlaikus tiktu uzlabota ekosistēmas kvalitāte. Dambju esamība zaudējumus varētu mazināt par 68%, bet tie var veicināt risku pārnesi uz citām teritorijām. Individuāli ēku aizsardzības mēri ļautu zaudējumu apjomu samazināt par 50% un šie mēri parasti ir saistīti ar salīdzinoši mazākām investīcijām. Latvijas gadījumā iespējamo zaudējumu samazināšanas potenciāls ir aptuveni 60-70%

Piekrastes plūdu gadījumā, dambju būvēšana tiek uzskatīta par vienīgo reālistisko alternatīvu, kas potenciālos zaudējumus ļautu samazināt par 90%. Svarīgi arī piebilst, ka visos gadījumos nepieciešamās investīcijas kopumā ir daudz zemākas par potenciālajiem zaudējumiem. Šajā sadaļā zaudējumu apmērs Latvijai novērtēts kā neliels, attiecīgi arī ieguvums, būvējot dambjus, nav liels.

Dažādu scenāriju salīdzinājums ļauj novērtēt, cik liela loma potenciālo zaudējumu samazināšanā ir klimata pārmaiņu mazināšanai (mitigation) [6]. Piemēram, sausuma un plūdu radītie zaudējumi pie 1,5oC globālās sasilšanas varētu būt par 50% zemāki nekā 3oC globālās sasilšanas scenārijā. Savukārt, iedzīvotāju skaits, kas dzīvo tuvumā teritorijām ar augstu potenciālu uz meža ugunsgrēkiem būtu par 2/3 mazāks.

[1] nepietiekams daudzums atbilstošas kvalitātes ūdens visu vajadzību apmierināšanai, kas galvenokārt ir saistīts ar ūdens patēriņa palielināšanos (vietējām un tūristu vajadzībām), ar sausuma periodiem attiecīgajā valstī, ar ūdens daudzuma un kvalitātes samazināšanos upēs, kas ieplūst no citām valstīm, ar augsnes blīvuma palielināšanos, kas kavē pazemes ūdeņu atjaunošanos, ar dzeramā ūdens kvalitātes samazināšanos plūdu dēļ, kā arī ar nepietiekami attīstītu infrastruktūru, piemēram, lai nogādātu ūdeni visiem lielo pilsētu iedzīvotājiem.

[2] Katastrofu brīdināšanas sistēmas, plūdu risku kartēšana, būvnormatīvi, notekūdeņu pārvaldība, atbilstošas inženierbūves u.c.

[3] Dati tiek atspoguļoti līmeņos, kur 10 raksturo teritoriju (valstu, NUTS-2 vai NUTS-3 līmenī), kas ir ar lielāko ekspozīciju/ ievainojamību/ riska līmeni attiecībā pret konkrētu fizisko klimata risku, bet 0 raksturo teritoriju, kurā konkrētais risks nepastāv

[4] Ekspozīcijas līmenis balstās uz plūdu riskam pakļauto ēku platības attiecību pret kopējo ēku platību; Ievainojamības līmenis tiek novērtēts, izmantojot sociālos, ekonomiskos, politiskos un vides faktorus; Riska līmenis tiek noteikts kā funkcija no plūdu riska iestāšanās varbūtības, ekspozīcijas un ievainojamības.

[5] Adapted from Figure 8 of: de Rigo, D., Libertà, G., Houston Durrant, T., Artés Vivancos, T., San-Miguel-Ayanz, J., 2017. Forest fire danger extremes in Europe under climate change: variability and uncertainty. Publication Office of the European Union, Luxembourg, 71 pp. ISBN: 978-92-79-77046-3 , https://doi.org/10.2760/13180

[6] Siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšana, ierobežojot fosilo energoresursu izmantošanu, veicinot atjaunojamo energoresursu lietošanu, uzlabojot energoefektivitāti u.tml.

APA: Ozoliņa, V., Petrovska, K. (2022, 05. dec.). Dabas katastrofas jau klauvē pie durvīm. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5724
MLA: Ozoliņa, Velga. Petrovska, Kristīne. "Dabas katastrofas jau klauvē pie durvīm" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.12.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5724>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up