29.06.2023.

Kas ietekmē atalgojuma tendences Latvijā?

Ilustratīvs attēls cilvēks staigā pa virvi
Foto: LETA

Covid-19 pandēmija un Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radījuši pārmaiņas ekonomikā un darba tirgū gan citviet Eiropā, gan pie mums Latvijā. Šajā rakstā aplūkojam aktuālās darba tirgus tendences Latvijā un analizējam atalgojuma izmaiņu noteicošos faktorus.

Īsumā

  • Pēc pandēmijas Latvijas darba tirgus zaudējis daļu strādāt gribētāju.

  • Pieprasījums pēc darbiniekiem saglabājas augsts.

  • Atalgojuma pieaugumu Latvijā veicina darbinieku trūkums, atalgojuma kāpumu pastiprina arī augstā inflācija.

Pandēmijas laikā darba tirgus zaudējis daļu strādāt gribētāju

Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā pieauga bezdarba līmenis. Bieži vien bezdarba riskam pakļauti darbinieki ar zemu kvalifikāciju vai nelielu darba pieredzi. Kad darba tirgus kļūst vēsāks, šādiem darbiniekiem ir arī augstāks risks kļūt ekonomiski neaktīviem, jo, meklējot darbu, viņi sastopas ar lielākiem šķēršļiem mazākas darbavietu izvēles dēļ. Šādi procesi notika arī Covid-19 pandēmijas laikā, kad strādāt gribētāju skaits Latvijā saruka (skat. 1. attēlu), mazinot ekonomiskās aktivitātes līmeni vairākās nozarēs, kuras bija vairāk pakļautas darbības ierobežojumiem.

Kritums strādāt gribētāju skaitā bija vērojams jaunākajās vecuma grupās, kur darbiniekiem parasti ir mazāka darba pieredze (skat. 2. attēlu). Arīdzan cilvēku iemesli neiesaistīties darba tirgū ir gana dažādi. Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, pašlaik pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kas izvēlas nemeklēt darbu personīgu iemeslu dēļ vai tāpēc, ka mācās, bet vairāk ir arī tādu, kas neiesaistās darba tirgū slimības vai darbnespējas dēļ.

 
 

Pieprasījums pēc darbiniekiem saglabājas augsts

Latvijā joprojām ir augsts pieprasījums pēc darbiniekiem (skat. 3. attēlu). Ievērojama daļa uzņēmēju norāda, ka tieši darbaspēka trūkums ir būtisks uzņēmējdarbības attīstību kavējošs faktors (skat. 4. attēlu). Lai gan pakalpojumu sektorā un apstrādes rūpniecībā pēdējos ceturkšņos šis darbinieku trūkuma novērtējums nedaudz mazinās, tas joprojām saglabājas augsts, bet būvniecības sektorā pat pieaug.

 
 

Pašlaik darba tirgū ir “augsta temperatūra”

Darba tirgus temperatūru raksturojošs rādītājs (vakanču attiecība pret bezdarbniekiem, skat. 5. attēlu) norāda, ka darba tirgus pašlaik ir saspringts. Kopējais vakanču skaits uz vienu bezdarbnieku ir apmēram tādā līmenī, kāds tas bija pirms finanšu krīzes. Vienlaikus darbinieku plūsmas no bezdarba uz nodarbinātību bijušas gana augstas (skat. 6. attēlu). Darba tirgus resursus ir pasmēlies gan no īstermiņa bezdarbniekiem, gan tādiem, kas darbu meklējuši ilgāku laiku.

 
 

Būtisks darba tirgus efektivitātes kritums nav novērots

Latvijas darba tirgu raksturojošie rādītāji, izteikti caur Beveridža līknes sakarību, norāda uz pašlaik augstu darba tirgus saspringumu (skat. 7. attēlu). Neskatoties uz to, nav vērojams būtisks darba tirgus atbilstības efektivitātes kritums (skat. 8. attēlu), kā arī strukturālā pasliktināšanās ir neliela.

 
 

Covid-19 pandēmija nevienmērīgi ietekmēja ekonomikas nozares. Ierobežojumu dēļ atsevišķu nozaru darbiniekiem bija grūtāk atrast darbu, jo darba tirgū viņu kvalifikācija bija mazāk pieprasīta nekā iepriekš, tā rezultātā pēdējos gados prasmju nesabalansētības indekss ir bijis nedaudz augstāks (skat. 9. attēlu).

 

Kas nosaka atalgojuma kāpumu?

Mainoties bezdarba līmenim valstī, mainās arī algu dinamika. Ja bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems un darba tirgū trūkst darbinieku, darba devēji ir spiesti konkurēt savā starpā, ne tikai piedāvājot lielāku darba algu vakanču sludinājumos, bet arī paaugstinot atalgojumu arī jau esošajiem darbiniekiem, lai tie nepāriet strādāt citur [1].

Tomēr bezdarba līmenis nav vienīgais faktors, kas nosaka algu izmaiņas. To ietekmē gan produktivitāte, gan tas, cik efektīvi notiek izmaiņas darba tirgū. Pēdējā gada laikā arvien aktuālāks kļuvis arī jautājums, kāda ir inflācijas loma algu noteikšanas mehānismā. Lai noskaidrotu, cik liela ir šo faktoru ietekme uz atalgojumu un kā tā mainās laika gaitā, esam veikuši algu Filipsa līknes novērtējumu (skat. 10. attēlu). 

 

Atalgojuma pieaugumu Latvijā veicina zemais bezdarba līmenis. Pēc finanšu krīzes 2009.–2010. gadā Latvijā bija salīdzinoši augsts bezdarbs, kas ierobežoja atalgojuma pieaugumu. Savukārt pēdējo gadu laikā, pat neskatoties uz pandēmijas un kara radītajiem ekonomikas satricinājumiem, bezdarba līmenis Latvijā ir zems. Saglabājoties augstam pieprasījumam pēc darbaspēka, tas rada nozīmīgu spiedienu uz atalgojuma pieaugumu.

Inflācija pastiprina atalgojuma kāpumu. Kopš finanšu krīzes inflācijas ietekme uz atalgojumu bijusi salīdzinoši zema. Tas skaidrojams ar to, ka Latvijā nav izplatīti automātiski algu indeksācijas mehānismi, kas ņemtu vērā cenu pieaugumu. Turklāt zemas inflācijas apstākļos darbinieki nejūt algas reālo pirktspējas zudumu un nepieprasa tās kompensāciju, bet darba algas celšana notiek, pateicoties darbinieka prasmju un iemaņu pieaugumam, kā arī darba tirgus saspringumam – ja vakanču daudz un potenciālo darbinieku maz, darba devēji cenšas kvalificētus speciālistus pievilināt un esošos noturēt, palielinot algas. Taču situācija būtiski mainījās, kad inflācija Latvijā pērn sasniedza 17.2%. Inflācijas nozīme atalgojuma pieaugumā 2022. gada otrajā pusē ir palielinājusies. Neskatoties uz energoresursu cenu samazinājumu un inflācijas kritumu, pastāv risks, ka inflācijas ietekme uz algu pieaugumu ar novēlošanos spēcīgāk izpaudīsies 2023. gada laikā.

Algu kāpumu ierobežo darba tirgus atbilstības samazinājums. Pēdējos gados atbilstības efektivitāte bija viens no faktoriem, kura dēļ atalgojuma kāpums bremzējas. Piemēram, ja darba tirgus ir saspringts un darba meklētāju skaits ir mazs, uzņēmumiem ir grūtāk atrast potenciālos darbiniekus, kuru prasmes pilnībā atbilstu viņu vajadzībām. Tāpēc darbā tiek ņemti jaunie darbinieki, kuri jāapmāca konkrētu pienākumu veikšanai, un tas, iespējams, atspoguļojas zemākā atalgojumā.

Kā situāciju uzlabot?

Pašlaik darba tirgus ir samērā saspringts un saglabājas augsts pieprasījums pēc darbiniekiem, kā rezultātā ir vērojams augsts vakanču un zems bezdarba līmenis. Inflācijai apsteidzot algu kāpumu, darbinieku reālā pirktspēja kritusies. Tāpēc pagājušā gada otrajā pusē inflācija ir iezīmējusies kā viens no galvenajiem algu kāpuma faktoriem.

Lai efektīvi izmantotu pieejamos darba tirgus resursus, būtiski ir uzlabot darbaspēka atbilstību darba tirgus vajadzībām, proti, jāstrādā, lai pielāgotu un pilnveidotu darba ņēmēju izglītību un praktiskās iemaņas, kā arī reģionālo pieejamību atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Savukārt produktivitātes palielināšana ir būtiska gan individuālu uzņēmumu, gan visas valsts līmenī. Šeit var palīdzēt tuvākajos gados plānotie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, no kuriem nozīmīga daļa paredzēta digitalizācijai, pētniecībai un inovācijām. Tomēr nevaram paļauties, ka produktivitātes palielināšana notiks tikai šādu Eiropas projektu ietvaros, arī uzņēmumu lokāli risinājumi var palielināt darba produktivitāti. Līdz ar to kāps produktīvāku uzņēmumu pelnītspēja, kas ļaus palielināt algas un konkurēt ar citiem uzņēmumiem par Latvijas ekonomikas vērtīgo resursu – darbinieku.

 

Avoti:

 

  • Shimer, R., (2005). “The Cyclical Behaviour of Equilibrium Unemployment and Vacancies”, American Economic Review, Vol. 95, No 1, pp. 25-49.
  • Arpaia, Alfonso & Kiss, Aron & Turrini, Alessandro (2014). "Is Unemployment Structural or Cyclical? Main Features of Job Matching in the EU after the Crisis," IZA Policy Papers 91, Institute of Labor Economics (IZA).
  • Consolo un A.D. da Silva. Euro area labour market through the lens of the Beveridge curve, ECB Economic Bulletin, Issue 4/2019 The euro area labour market through the lens of the Beveridge curve (europa.eu)
     

[1] Darba alga ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieka vēlmi saglabāt esošo darbu vai mainīt to pret citu. Aptauju dati liecina, ka teju puse nodarbināto, kuri apsver iespēju mainīt darbu, kā galveno iemeslu min iespējas saņemt lielāku atalgojumu.

APA: Migunovs, A., Opmane, I., Bessonovs, A. (2024, 15. jul.). Kas ietekmē atalgojuma tendences Latvijā? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6003
MLA: Migunovs, Andrejs. Opmane, Ieva. Bessonovs, Andrejs. "Kas ietekmē atalgojuma tendences Latvijā? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.07.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6003>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up