"Klimata bilance" mīnusos – kāpēc Latvijas meži vairs nespēj līdzsvarot emisijas un ko darīt?

Ievads jeb kāpēc Latvijas Banka pēta ar mežsaimniecību saistītus jautājumus

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana ir viens no izšķirošiem nosacījumiem, lai ierobežotu globālo sasilšanu un mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku dzīvi, ekosistēmām un ekonomiku. Latvijai šis mērķis nozīmē pienākumu un iespēju dot savu ieguldījumu starptautiski paustajā apņēmībā saglabāt dzīvotspējīgu klimatu nākamajām paaudzēm, izprotot, ka globlālā sasilšana un klimata pārmaiņas nozīmē ļoti tiešus riskus. Pieaugot temperatūrai, Latvijā sagaidāmas biežākas un spēcīgākas vētras, lietusgāzes, plūdi, ilgstoši sausuma periodi un karstuma viļņi, kas ietekmēs mežus, lauksaimniecību un ūdens resursus. Šie riski var mazināt Latvijas ekonomisko konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Papildus tam, ja neizpildām klimata saistības, valstij var draudēt ievērojamas finansiālas sankcijas un tiesvedības, kas palielinātu budžeta slogu un ierobežotu iespējas ieguldīt sabiedrības un ekonomikas attīstībā.

Latvijas – tāpat kā visas Eiropas Savienības (ES) – klimata politika balstās uz trim savstarpēji saistītiem pīlāriem:

• emisiju tirdzniecības sistēma (ETS),
• dalītās atbildības regulējums (ESR),
• zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors.

Pirmajos divos – ETS un ESR – pīlāros emisijas Latvijā kopumā nedaudz samazinās vai saglabājas stabilas, bet ZIZIMM sektors uzrāda citu tendenci (LVĢMC. 2025a). ZIZIMM sektors Latvijā ilgu laiku kalpoja kā būtisks oglekļa piesaistītājs, līdzsvarojot citu nozaru radītās emisijas. Tomēr pēdējos gados šī loma ir mainījusies — pieaugot mežizstrādei, turpinoties kūdras ieguvei un cilvēka saimnieciskās darbības ietekmē mineralizējoties organiskajām augsnēm, sektors no neto piesaistītāja ir kļuvis par neto emisiju avotu (LVĢMC, 2025a,b). Tas raisa būtisku jautājumu: kāpēc Latvija ar tik lielām mežu platībām nespēj uzturēt ZIZIMM sektora pozitīvu klimata ieguldījumu?

Šis jautājums ir nozīmīgs arī Latvijas Bankai, jo ilgtspēja ir viens no tās stratēģiskajiem virzieniem, un klimata mērķu izpildei ir tieša saikne ar Latvijas ekonomisko stabilitāti. Klimata un dabas kapitāla degradācija rada ne tikai ekoloģiskus, bet arī makroekonomiskus un finanšu riskus – tā var ietekmēt produktivitāti, ražošanas izmaksas, inflācijas dinamiku un finanšu sistēmas noturību (Ceglar et al., 2025). Vāja klimata un dabas politikas īstenošana var nozīmēt ražošanas traucējumus, kas savukārt rada spiedienu uz pārtikas cenām un tautsaimniecību kopumā. ZIZIMM sektora sniegumam šeit ir īpaša nozīme, jo tas ir tieši sasaistīts ar Latvijas saistībām ES klimata politikā. Ja neto emisijas turpinās pieaugt, Latvijai var nākties iegādāties papildu emisiju vienības vai maksāt ievērojamas soda sankcijas (ZIZIMM regula), kas tieši palielinātu budžeta slogu un mazinātu iespējas ieguldīt, piemēram, aizsardzībā, izglītībā, veselības aprūpē vai infrastruktūrā. Turklāt reputācijas risks — ja valsts nespēj konsekventi pildīt klimata saistības — var iedragāt starptautisko investoru uzticību, jo klimata un dabas riski arvien biežāk tiek vērtēti kā būtisks faktors finanšu lēmumos (Lentini et al., 2025),  to nule kā uzsvērusi arī Latvijas Ārvalstu investoru padome (FICIL, 2025).

Papildus reputācijas riskam arvien biežāk tiek aktualizēts arī tiesvedību risks, proti, iespēja, ka valstis vai uzņēmumi, ja nepilda klimata saistības vai rada būtisku kaitējumu videi, var tikt iesaistīti starptautiskās vai nacionālās tiesvedībās. Šādas tiesvedības ne tikai var radīt tiešas finansiālas sekas, bet arī ilgtermiņā palielina investīciju nenoteiktību un risku valsts finanšu sektoram (Setzer and Higham, 2022).

Tāpēc Latvijas Bankai ir svarīgi izprast un izgaismot ZIZIMM sektora tendences, jo tās ietekmē ne tikai klimata politikas sekmes, bet arī valsts makroekonomisko un finanšu stabilitāti ilgtermiņā.

Šis ir pirmais raksts trīs analītisku rakstu sērijā, kurā izklāstām Latvijas Bankas novērtējuma galvenos secinājumus par ZIZIMM sektora lomu Latvijas klimata politikā. Šajā rakstā īpaša uzmanība pievērsta faktoriem, kas noveduši pie emisiju pieauguma, otrā daļa – par metodikas niansēm, trešais raksts – par iespējamiem rīcības scenārijiem, kas ļautu samazināt emisiju apjomu un atjaunot ZIZIMM sektora nozīmi kā vienam no klimata neitralitātes balstiem Latvijā.

Novērtējums veikts, izmantojot jauktu metožu pieeju, – sarunas ar ekspertiem (Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Mežzinātnes institūts "Silava", vides nevalstiskās organizācijas), konsultācijas ar institūcijām (Klimata un enerģētikas ministrija, Zemkopības ministrija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs), kā arī normatīvo un politikas plānošanas dokumentu un zinātniskās literatūras diskursa analīzi.

Kāpēc esam tur, kur esam?

Pirmkārt, viens no būtiskākajiem faktoriem meža emisiju pieaugumam un meža oglekļa krātuves kritumam ne tikai Latvijā, bet arī visā ES ir mežizstrādes apjomu pieaugums (Hyyrynen et al., 2022; Korosuo et al., 2023; Pukkala, 2018). Intensīvākas cirtes samazina mežu spēju uzkrāt oglekli un vienlaikus palielina tūlītējās emisijas no augsnes un biomasas sadalīšanās. Izcirsto mežu vietā veidotās jaunaudzes sākotnēji piesaista nelielu oglekļa apjomu, un to spēja kompensēt vecāko mežu zaudējumus parādās tikai pēc vairākiem gadu desmitiem, kas rada noturīgu negatīvu ietekmi uz oglekļa bilanci (Pukkala, 2018; IPCC, 2019). Šeit būtiski atzīmēt, ka vecie meži neapstājas oglekļa piesaistē – tie turpina darboties kā nozīmīgi oglekļa piesaistītāji, uzkrājot oglekli gan biomasā, gan augsnē (Luyssaert et al., 2008). Tas nozīmē, ka vecu mežu zaudējums ir īpaši smags trieciens oglekļa bilancei, jo šāda piesaiste ilgstoši nav aizstājama ar jaunaudzēm.

Latvijā šī dinamika ir īpaši izteikta. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati rāda, ka mežu sektora neto piesaiste sāk samazināties jau kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus un kopš 2022. gada emisijas no mežsaimniecības pirmo reizi pārsniedza piesaisti (LVĢMC, 2025a). SEG inventarizācijas ziņojumā uzsvērts, ka izšķiroša nozīme bijusi augstajiem koksnes ieguves apjomiem, īpaši vecākajos mežos, kuros oglekļa krātuves zudums ir visbūtiskākais (LVĢMC, 2025a). Rezultātā uzkrātais ogleklis mežos samazinās strauji, bet jaunaudzes nespēj līdzsvarot šo kritumu. Turklāt būtiski arī uzsvērt – analizējot meža zemju emisiju datus detalizētāk, vislielākais piesaistes kritums noticis koku dzīvās biomasas kategorijā, proti, koki mežā piesaista aizvien mazāk oglekli. Oglekļa piesaiste dzīvajā biomasā kopš 1990. gada sarukusi vairāk nekā par 18 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalenta (LVĢMC, 2025a). Pretēji tam, piesaiste atmirušajā koksnē pēdējo triju gadu laikā pat nedaudz pieaugusi, lai gan no 2010. līdz 2021. gadam šajā segmentā piesaiste mazinājās. [1] Tādējādi emisiju pieaugumu mežos tomēr galvenokārt nosaka dzīvo koku spēja piesaistīt oglekli, nevis izmaiņas mirušās koksnes vai citu kategoriju piesaistē (skat. attēlu Nr. 2).

Šāda attīstība raksturīga ne tikai Latvijai. Līdzīgas tendences konstatētas vairākās ES dalībvalstīs, kur pieaugošais ciršanas apjoms ir būtiski vājinājis mežu oglekļa piesaistes potenciālu (Hyyrynen et al., 2022; Verkerk et al., 2022). Kopš 2013. gada ES kopējā meža oglekļa piesaiste redzami sarūk (Migliaceva, 2025), galvenokārt pastiprinātā koksnes pieprasījuma un lielāku izciršanas apjomu dēļ, un šī tendence jau rada riskus ES klimata mērķu sasniegšanai (Korosuo et al., 2023).

Tādējādi Eiropas mērogā mežu loma klimata politikas īstenošanā kļūst arvien ierobežotāka. Ja pieaugošās izstrādes turpināsies, daudzas dalībvalstis, tostarp Latvija, var nesasniegt noteiktos klimatneitralitātes mērķus ZIZIMM sektorā. Tas apliecina, ka mežu apsaimniekošanas politika un prakse ir viens no kritiskākajiem nosacījumiem ne tikai emisiju mazināšanai, bet arī valstu spējai izvairīties no finansiālām sankcijām un saglabāt uzticību starptautiskajā klimata saistību sistēmā.

Vienlaikus būtiski arī pieminēt, ka meži funkcionē kā kompleksa ekosistēma, kuras nozīme sniedzas tālāk par oglekļa uzkrāšanas un piesaistes funkciju. Tie nodrošina būtiskus vidi regulējošos un atbalsta ekosistēmu pakalpojumus – tostarp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, hidroloģiskā režīma un augsnes kvalitātes uzturēšanu, mikroklimata regulāciju un rekreācijas iespējas sabiedrībai (IPBES, 2019; FAO un UNEP, 2020). Tomēr arvien intensīvāka mežsaimniecības prakse, kas orientēta uz augstu koksnes ieguvi īsos aprites ciklos, samazina strukturālo un funkcionālo daudzveidību mežos (Betts et al, 2022; Pohjanmies et al, 2021), līdz ar to arī mazinot to spēju pildīt vidi regulējošās un ekoloģiskās funkcijas. Šāda apsaimniekošanas intensifikācija veicina mežu homogenizāciju, padara tos jutīgākus pret kaitēkļu invāzijām, sausuma un vētru postījumiem, tādējādi ilgtermiņā vājinot gan to noturību pret klimata pārmaiņām, gan oglekļa piesaistes potenciālu.

Otrkārt, nozīmīgu ietekmi rada arī organisko augšņu mineralizācija. Intensīva nosusināšana un lauksaimnieciskā izmantošana pārvērš kūdrājus un citas organiskās augsnes par būtisku oglekļa dioksīda (CO₂) un slāpekļa oksīda (N₂O) emisiju avotu, kā arī būtiski ierobežo ZIZIMM sektora potenciālu piesaistīt oglekli un veicina klimata mērķu neizpildi (e.g. Joosten et al., 2016; Günther et al., 2020).

Organiskās augsnes – jo īpaši kūdrāji – satur lielu oglekļa un slāpekļa krājumu, tomēr plaša nosusināšana tos pārvērš par aktīviem SEG avotiem. Lai gan kūdrāji aizņem tikai aptuveni 3 % no pasaules sauszemes platības, tie satur apmēram 644 gigatonnas oglekļa, kas veido 21 % no kopējā pasaules organisko augšņu oglekļa daudzuma (Leifeld un Menichetti, 2018; Yu et al., 2010). Intensīvi nosusināts kūdrainas augsnes slānis uzrāda milzīgas emisijas – degradētie kūdrāji ik gadu izdala aptuveni 1,9 Gt CO₂-ekv (galvenokārt CO₂ formā) (Leifeld et al, 2022). Turklāt lauksaimniecībā izmantotās, agrāk dabiski mitrās kūdras zemes izdala lielu slāpekļa dioksīda (N₂O) apjomu, kam ir īpaši negatīvs klimatiskais efekts (Wang et al, 2022). Rezultātā kūdrāji pēc degradācijas kļūst no oglekļa piesaistes objektiem par straujiem emisiju avotiem. (Leifield un Menichetti, 2018). Lai gan mitrzemju atjaunošana starptautiskā līmenī tiek atzīta par vienu no efektīvākajām stratēģijām emisiju mazināšanai un oglekļa piesaistes stiprināšanai, praktiskā īstenošana ES līdz šim noritējusi lēni un fragmentāri, tādēļ emisijas no degradētām organiskajām augsnēm – un jo īpaši no nosusinātajām kūdraugsnēm – joprojām saglabājas augstā līmenī (Leifeld & Menichetti, 2018; Costa un Aubert, 2022; Kopsieker, 2021).

Situācija Latvijā ir īpaši izaicinoša. Organiskās augsnes ir lielākais emisiju avots ZIZIMM sektorā (skat. attēlu Nr.4). To radītās emisijas (ieskaitot kūdras ieguvi dārzkopības vajadzībām) 2023. gadā veidoja 6959,04 kt CO₂ ekvivalentu (LVĢMC, 2025a). Latvijā emisijas galvenokārt rodas no vēsturiski nosusinātām kūdraugsnēm, kas joprojām tiek izmantotas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī no aktīvās mežu meliorācijas. Sarunās ar Latvijas Bankas uzrunātajiem ekspertiem tika uzsvērts, ka tieši emisijas no nosusinātām kūdraugsnēm veido vienu no galvenajiem šķēršļiem Latvijas SEG bilances uzlabošanai. Kā atzīst uzrunātie eksperti, Latvijā mitrzemju atjaunošanas procesu, kas būtiski samazinātu emisijas no organiskajām augsnēm, kavē vairāki strukturāli šķēršļi – īpašumtiesību sadrumstalotība, meliorācijas sistēmu uzturēšanas tradīcija un lauksaimnieku nevēlēšanās atteikties no lauksaimnieciskās izmantošanas zemēs, kas potenciāli piemērotas mitrzemju vai citu dabas procesu atjaunošanai. Šos šķēršļus vēl pastiprina atbalsta mehānismu struktūra – platību maksājumi un ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums nereti veicina nelabvēlīgas prakses, uzturot nosusināto zemju izmantošanu un kavējot to atgriešanu mitrzemju stāvoklī. Papildus tam, valstī līdz šim nav izstrādāta visaptveroša stratēģija kūdras nozares transformācijai, kas ļautu skaidri definēt tās nākotnes attīstības scenārijus un saskaņot tos ar klimata mērķiem.

Treškārt, klimata pārmaiņu ietekme rada papildu saasinājumus. Ekstremāli laikapstākļi – īpaši ilgstoši sausuma un karstuma periodi – arvien biežāk izraisa būtiskus traucējumus mežu ekosistēmās, samazinot fotosintēzi, oglekļa piesaisti un vājinot koku dzīvotspēju (Allen et al., 2010; Seidl et al., 2017). Šādi novājināti meži kļūst ievainojamāki pret kaitēkļu uzliesmojumiem un vētru radītajiem postījumiem, kas savukārt vēl vairāk palielina koku mirstību un tādējādi vājina mežu spēju ilgtermiņā piesaistīt un uzglabāt oglekli (Forzieri et al., 2021; Venäläinen et al., 2020). Piemēram, Eiropā 2018.–2022. gada karstuma un sausuma viļņi būtiski samazināja mežu vitalitāti visās četrās klimatiskajās zonās. Visizteiktāk tas izpaudās centrālajā zonā, kur strauji pieauga koku vainagu zudums un insektu radītie bojājumi (Knutzen et al., 2025). Turklāt šo ekstremālo notikumu sekas saglabājās arī turpmākajos gados, pat ja kopējie klimatiskie apstākļi atgriezās tuvu vidējam līmenim (Knutzen et al, 2025). Lai gan starptautiskajā politikas līmenī arvien plašāk tiek atzīta nepieciešamība stiprināt mežu noturību pret klimata pārmaiņām – tostarp dažādojot koku sugu sastāvu un pārorientējot apsaimniekošanu uz ilgtermiņa ekosistēmu veselību –, praktiskā ieviešana ES notiek nevienmērīgi un bieži vien atpaliek no klimata riska pieauguma tempa (Verkerk et al, 2022). 

Latvijā galvenie klimata pārmaiņu radītie riski mežiem saistīti ar kaitēkļu invāzijām un vētru postījumiem, kuru izplatību pastiprina arī sausuma periodi un krasas temperatūras svārstības (Šmits, 2022). Atsevišķos gados reģistrētie rekordaugstie mizgraužu bojājumu apjomi Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīs (Knutzen et al, 2025) parāda, ka arī Latvijas meži kļūst neaizsargāti pret līdzīgiem uzliesmojumiem, it sevišķi, kad klimata izraisītā sausuma epizodes kļūst biežākas. Tikmēr Latvijas mežsaimniecības sektora pielāgošanās klimata pārmaiņām joprojām ir nepietiekama – bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīga pielāgošanās nozīmētu dabisku mežaudžu atjaunošanu, sugu un vecuma struktūras dažādošanu un pāreju no vienveidīgām monokultūrām uz noturīgākām, ekoloģiski stabilākām meža ekosistēmām. Šie izaicinājumi rada risku, ka klimata pārmaiņas turpmākajos gados varētu pastiprināt neto emisiju rašanos Latvijas mežos.

Ceturtkārt, būtiskus izaicinājumus rada politikas un pārvaldības ietvars ES. Lai arī starptautiskā līmenī arvien plašāk tiek atzīta nepieciešamība stiprināt ZIZIMM sektora ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā (IPCC, 2019; IPBES, 2019), atbilstošu politiku izstrāde ES ir nekonsekventa un bieži kavējas.

Pašlaik meži un koksnes produkti ES piesaista ap 10 % no kopējām SEG emisijām jeb 256 MtCO₂e gadā (EEA, 2024). Saskaņā ar pašreizējiem Eiropas Komisijas mērķiem līdz 2030. gadam oglekļa piesaistēm ZIZIMM sektorā jāsasniedz 310 MtCO₂e gadā, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni (Eiropas Komisija, 2022). Pēc dažiem pētnieku aprēķiniem, mazinot mežu izciršanu, kā arī veicinot apmežošanu, koksnes izmantošanas maiņu un kaskadēšanu [2], oglekļa piesaiste ZIZIMM sektorā līdz 2050. gadam var sasniegt līdz 72 MtCO₂e gadā. Šis potenciāls, iekļaujot arī mežu saglabāšanu, aktīvu apsaimniekošanu vai mazāku ciršanas apjomu, varētu pieaugt līdz 125–143 MtCO₂e gadā (Verkerk et al., 2022).

Līdzīgi arī ES kopējās lauksaimniecības politikas īstenošana līdz šim tikai ierobežoti veicinājusi prakses ar augstu emisiju mazināšanas potenciālu. Kā norāda Eiropas Revīzijas palāta savā pēdējā visaptverošajā izvērtējumā par kopējo lauksaimniecības politiku ES, vairāk nekā 100 miljardiem eiro, kas 2014.–2020. gadā tika piesaistīti klimata mērķiem, bija tikai neliela ietekme uz lauksaimniecības emisijām, turklāt šī politika reti kad finansēja darbības ar augstu klimata mazināšanas potenciālu (ECA, 2021). Jo vairāk, subsīdiju politika netieši stimulēja degradējošas prakses, piemēram, nosusināto kūdras augšņu izmantošanu – avotu, kas rada ap 20 % no ES lauksaimniecības emisijām –, kamēr šo augšņu atjaunošana tika atbalstīta reti un nepietiekami. Kopējā lauksaimniecības politika arī neatbalsta būtisku mežu atjaunošanu, agromežsaimniecību vai pāreju uz pastāvīgajiem zālājiem (ECA, 2021).

Šī ES līmeņa sistēmiskā inerce tieši atspoguļojas arī Latvijas politikā. Ilgu laiku tika uzturēts priekšstats, ka ZIZIMM sektora oglekļa piesaiste spēj kompensēt citu nozaru emisijas. Šī pārliecība mazināja politisko spiedienu ieviest stingrākus regulējumus un kavēja mērķtiecīgu investīciju plūsmu mitrzemju atjaunošanā vai organisko augšņu rekultivācijā. Rezultātā pārvaldības instrumenti, kas būtu nepieciešami, lai apturētu degradācijas procesu un saglabātu sektora spēju nodrošināt pozitīvu ieguldījumu klimata bilancē, attīstās lēni un, kā uzsver daļa no Latvijas Bankas uzrunātajiem ekspertiem, to būtiski kavē dažādu interešu grupu sadursme. Dabas atjaunošanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas pasākumu temps Latvijā joprojām atpaliek no klimata risku pieauguma un no zinātniski noteiktajām vajadzībām. Tas rada risku, ka ZIZIMM sektors riskē ne tikai zaudēt klimata pārmaiņu mazināšanas funkciju, bet arī spēju uzturēt cilvēku dzīves kvalitātei nepieciešamos ekosistēmu pakalpojumus. Turklāt strukturālie izaicinājumi turpinās kavēt transformāciju uz ilgtspējīgāku zemes apsaimniekošanas modeli.

Kopsavelkot var secināt, ka ZIZIMM sektora “negatīvās” bilances cēloņi Latvijā ir daudzšķautņaini un cieši savstarpēji saistīti. Pieaugošā mežizstrāde, tostarp veco mežu zaudējums, ir būtiski mazinājusi mežu spēju piesaistīt un uzkrāt oglekli, bet organisko augšņu, īpaši nosusināto kūdraugšņu, degradācija turpina radīt ievērojamu emisiju apjomu, kas nesamazinās jau vairākas desmitgades. Šos procesus vēl vairāk pastiprina klimata pārmaiņu radītie riski –  kaitēkļu invāzijas un vētru postījumi, kas mazina mežu vitalitāti un paātrina oglekļa zudumus. Savukārt politikas un pārvaldības ietvara nepilnības gan ES, gan nacionālajā līmenī līdz šim ir kavējušas efektīvu rīcību, uzturot priekšstatu, ka sektors spēs kompensēt citu nozaru emisijas. Rezultātā ZIZIMM sektors no būtiska oglekļa piesaistītāja ir kļuvis par emisiju avotu, kas apdraud Latvijas spēju izpildīt klimata mērķus un vienlaikus palielina makroekonomiskos un finanšu riskus.

Nākamajā raksta daļā pievērsīsimies metodoloģiskajām niansēm – kā tiek mērīts un vērtēts ZIZIMM sektora klimata ieguldījums un kādi ierobežojumi pastāv šajos aprēķinos.

Avoti

• Allen, C.D., Macalady, A.K., Chenchouni, H., Bachelet, D., McDowell, N., Vennetier, M., Kitzberger, T., Rigling, A., Breshears, D.D., Hogg, E.H., Gonzalez, P., Fensham, R., Zhang, Z., Castro, J., Demidova, N., Lim, J.-H., Allard, G., Running, S.W., Semerci, A. and Cobb, N. (2010) ‘A global overview of drought and heat-induced tree mortality reveals emerging climate change risks for forests’, Forest Ecology and Management, 259(4), pp. 660–684. https://doi.org/10.1016/j.foreco.2009.09.001
• Betts, M.G., Yang, Z., Hadley, A.S. et al. Forest degradation drives widespread avian habitat and population declines. Nat Ecol Evol 6, 709–719 (2022). https://doi.org/10.1038/s41559-022-01737-8 
• Ceglar, A., Marques, A., Boldrini, S. et al. European banks face significant vulnerability to ecosystem degradation and climate change. Commun Earth Environ 6, 750 (2025). https://doi.org/10.1038/s43247-025-02543-3
• Costa, G. and Aubert, D. (2022). Nature restoration: Contributions to tackling climate change [Brief]. Institute for European Environmental Policy. https://ieep.eu/wp-content/uploads/2022/11/10.11-Climate-change-benefits-of-nature-restoration-brief-new.pdf
• Eiropas Komisija (2025). Commmission Staff Working Document: Environmental Implementation Review. Country Report – Latvia. 2025 Environmental Implementation Review Country Report – LATVIA - Environment
• Eiropas Komisija (2022). Fit for 55: Parliament and Council reach provisional agreement to increase EU’s carbon sink target for 2030. European Commission – Press release IP/22/6784. EU agrees to increase carbon removals
• European Court of Auditors (ECA) (2021). Common Agricultural Policy and climate: Half of EU climate spending but farm emissions are not decreasing (Special Report 16/2021). Publications Office of the European Union. Special report 16/2021: Common Agricultural Policy and climate: Half of EU climate spending but farm emissions are not decreasing | European Court of Auditors
• European Environment Agency (EEA) (2024). EU emissions and removals of the LULUCF sector by main land use category. European Environment Agency. EU emissions and removals of the LULUCF sector by main land use category | Greenhouse gas emissions from land use, land use change and forestry in Europe | European Environment Agency (EEA)
• Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) (2025). Latvijai draud ievērojamas ES sankcijas. FICIL (2025). 2025.gada 8.oktobris. Latvijai draud ievērojamas ES sankcijas
• Food and Agriculture Organisation of the United Nations (FAO) and United Nations Environment Program (UNEP) (2020). The State of the World’s Forests 2020: Forests, Biodiversity and People. Food and Agriculture Organization of the United Nations, Rome. The State of the World’s Forests: Forests, Biodiversity and People | UNEP - UN Environment Programme
• Forzieri, G., Girardello, M., Ceccherini, G., Mauri, A., Cescatti, A. and Feyen, L. (2021) ‘Emergent vulnerability to climate-driven disturbances in European forests’, Nature Communications, 12, 1081. https://doi.org/10.1038/s41467-021-21399-7 
• Günther, A., Barthelmes, A., Huth, V., Joosten, H., Jurasinski, G., Koebsch, F., et al. (2020) ‘Prompt rewetting of drained peatlands reduces climate warming despite methane emissions’, Nature Communications, 11, 1644. https://doi.org/10.1038/s41467-020-15499-z 
• Hyyrynen, M., Ollikainen, M. and Seppälä, J. (2023) ‘European forest sinks and climate targets: past trends, main drivers, and future forecasts’, European Journal of Forest Research, 142, pp. 1207–1224. https://doi:10.1007/s10342-023-01587-4. 
• International Science-Policy Platform for Biodiversity and Ecosystem Services (IPBES) (2019) ‘Summary for policymakers of the global assessment report on biodiversity and ecosystem services of the Intergovernmental Science-Policy Platform on Biodiversity and Ecosystem Services’, Díaz, S., Settele, J., Brondízio, E.S., Ngo, H.T., Guèze, M., Agard, J., Arneth, A., Balvanera, P., Brauman, K.A., Butchart, S.H.M., Chan, K.M.A., Garibaldi, L.A., Ichii, K., Liu, J., Subramanian, S.M., Midgley, G.F., Miloslavich, P., Molnár, Z., Obura, D., Pfaff, A., Polasky, S., Purvis, A., Razzaque, J., Reyers, B., Roy Chowdhury, R., Shin, Y.J., Visseren-Hamakers, I.J., Willis, K.J. and Zayas, C.N. (eds.). Bonn: IPBES secretariat. https://doi:10.5281/zenodo.3553579. 
• Intergovernmental Panel for Climate Change (IPCC) (2019) ‘Summary for Policymakers’, in Shukla, P.R., Skea, J., Calvo Buendia, E., Masson-Delmotte, V., Pörtner, H.-O., Roberts, D.C., Zhai, P., Slade, R., Connors, S., van Diemen, R., Ferrat, M., Haughey, E., Luz, S., Neogi, S., Pathak, M., Petzold, J., Portugal Pereira, J., Vyas, P., Huntley, E., Kissick, K., Belkacemi, M. and Malley, J. (eds.) Climate Change and Land: an IPCC special report on climate change, desertification, land degradation, sustainable land management, food security, and greenhouse gas fluxes in terrestrial ecosystems. In press. Summary for Policymakers — Special Report on Climate Change and Land
• Joosten, H., Sirin, A., Couwenberg, J., Laine, J. and Smith, P. (2016) ‘The role of peatlands in climate regulation’, in Bonn, A., Allott, T., Evans, M., Joosten, H. and Stoneman, R. (eds.) Peatland Restoration and Ecosystem Services: Science, Policy and Practice. Cambridge: Cambridge University Press, pp. 63–76. https://doi:10.1017/CBO9781139177788.005. 
• Knutzen, F., Averbeck, P., Barrasso, C., Bouwer, L.M., Gardiner, B., Grünzweig, J.M., Hänel, S., Haustein, K., Johannessen, M.R., Kollet, S., Müller, M.M., Pietikäinen, J.-P., Pietras-Couffignal, K., Pinto, J.G., Rechid, D., Rousi, E., Russo, A., Suarez-Gutierrez, L., Veit, S., Wendler, J., Xoplaki, E. and Gliksman, D. (2025) ‘Impacts on and damage to European forests from the 2018–2022 heat and drought events’, Natural Hazards and Earth System Sciences, 25, pp. 77–117. https://doi:10.5194/nhess-25-77-2025. 
• Kopsieker, L., Costa Domingo, G. and Underwood, E. (2021) Climate mitigation potential of large-scale restoration in Europe: Analysis of the climate mitigation potential of restoring habitats listed in Annex I of the Habitats Directive. Policy Report. Brussels: Institute for European Environmental Policy. Climate mitigation of large-scale nature restoration in Europe
• Korosuo, A., Pilli, R., Abad Viñas, R., Blujdea, V.N.B., Colditz, R.R., Fiorese, G., Rossi, S., Vizzarri, M. and Grassi, G. (2023) ‘The role of forests in the EU climate policy: are we on the right track?’, Carbon Balance and Management, 18, 15. https://doi:10.1186/s13021-023-00234-0. 
• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) (2025a). Latvia’s National Inventory Document under the UNFCCC and Paris Agreement: Greenhouse Gas Emissions in Latvia from 1990 to 2023. Rīga: LVĢMC.
• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) (2025b). Kopsavilkums par 2025. gada siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju. Rīga: LVĢMC.
• Leifeld, J., and Menichetti, L. (2018). The Underappreciated Potential of Peatlands in Global Climate Change Mitigation Strategies. Nature Communications 9, 1071. https://doi:10.1038/s41467-018-03406-6. 
• Lentini, A., A., Eklund, G., Corbane, C., Asikainen, T., Ronco, M. et al., Analysis of Risks Europe is facing - An analysis of current and emerging risks, Publications Office of the European Union, Luxembourg, 2025, Joint Research Centre 141673. https://data.europa.eu/doi/10.2760/0176850.
• Luyssaert, S., Schulze, E.D., Börner, A., Knohl, A. and Hessenmöller, D. (2008) ‘Old-growth forests as global carbon sinks’, Nature, 455(7211), pp. 213–215. https://doi:10.1038/nature0727. 
• Migliavacca, M., Grassi, G., Bastos, A. et al. Securing the forest carbon sink for the European Union’s climate ambition. Nature 643, 1203–1213 (2025). https://doi.org/10.1038/s41586-025-08967-3
• Network for greening the financial system (NGFS) (2024). Nature-related litigation: emerging trends and lessons learned from climate-related litigation. Central Banks and Supervisors NGFS report. report-nature-related-litigation-emerging-trends-lessons-climate.pdf
• Pohjanmies, T., Eyvindson, K., Triviño, M. et al. (2021) Forest multifunctionality is not resilient to intensive forestry. European Journal Forest Research 140, 537–549. https://doi.org/10.1007/s10342-020-01348-7 
• Pukkala, T. (2018) ‘Carbon forestry is surprising’, Forest Ecosystems, 5, 11. https://doi:10.1186/s40663-018-0131-5. 
• Seidl, R., Thom, D., Kautz, M., Martin-Benito, D., Peltoniemi, M., Vacchiano, G., Wild, J., Ascoli, D., Petr, M., Honkaniemi, J., Lexer, M.J., Trotsiuk, V., Mairota, P., Svoboda, M., Fabrika, M., Nagel, T.A. and Reyer, C.P.O. (2017) ‘Forest disturbances under climate change’, Nature Climate Change, 7, pp. 395–402. https://doi:10.1038/nclimate3303. 
• Setzer, J. and Higham, C. (2022) Global Trends in Climate Change Litigation: 2022 Snapshot. London: Grantham Research Institute on Climate Change and the Environment and Centre for Climate Change Economics and Policy, London School of Economics and Political Science. Global-trends-in-climate-change-litigation-2022-snapshot.pdf.  
• Šmits, A. (2022) Meža kaitēkļu un slimību monitoringa 2022. gada rezultāti. Rīga: MBRF. 2022-MBRF-monitorings-Kaitekli-slimibas-Parskats.pdf  
• Verkerk, P.J., Delacote, P., Hurmekoski, E., Kunttu, J., Matthews, R., Mäkipää, R., Mosley, F., Perugini, L., Reyer, C.P.O., Roe, S. and Trømborg, E. (2022) Forest-based climate change mitigation and adaptation in Europe. From Science to Policy 14. Joensuu: European Forest Institute. https://doi:10.36333/fs14. 
• Venäläinen, A., Lehtonen, I., Laapas, M., Ruosteenoja, K., Tikkanen, O. P., Viiri, H., Ikonen, V. P., & Peltola, H. (2020). Climate change induces multiple risks to boreal forests and forestry in Finland: A literature review. Global Change Biology, 26(8), 4178–4196. https://doi.org/10.1111/gcb.15183. 
• Wang, Y., Paul, S.M., Alewell, C. et al. Reduced nitrogen losses from drained temperate agricultural peatland after mineral soil coverage. Biol Fertil Soils  59, 153–165 (2023). https://doi.org/10.1007/s00374-022-01689-y
• Yu, Z., Loisel, J., Brosseau, D. P., Beilman, D. W., and Hunt, S. J. (2010). Global Peatland Dynamics since the Last Glacial Maximum. Geophys. Res. Lett. 37, a–n. https://doi:10.1029/2010gl043584.   

[1] Šeit “piesaistes pieaugums” nozīmē oglekļa krājuma palielināšanos atmirušajā koksnē – proti, ogleklis no dzīvajiem kokiem pāriet atmirušajā biomasā un uzkrājas tajā ātrāk, nekā tas sadalīšanās rezultātā nonāk atmosfērā.

[2] Kaskadēšana nozīmē pakāpenisku un maksimāli efektīvu koksnes izmantošanu, pirms tā tiek sadedzināta enerģijas ražošanai. Vispirms koksni izmanto ilglaicīgos produktos (piemēram, būvmateriālos vai mēbelēs), kas uzglabā oglekli gadu desmitiem. Pēc tam to atkārtoti pārstrādā īslaicīgākos produktos, un tikai beigās izmanto enerģijas ieguvei. Šāda pieeja palīdz ilgāk saglabāt oglekli un samazināt emisijas