30.01.2024.

Ne klimata pārmaiņas vien – bioloģiskā daudzveidība un citi dabas riski finanšu sistēmai Latvijā

  • Olga Lielkalne
    Latvijas Bankas ekonomiste, Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvalde
  • Jānis Strazdiņš
    Latvijas Bankas ekonomists, Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvalde
Ilustratīvs attēls sēne
Foto: LETA

Īsumā

  • Papildus klimata pārmaiņu riskiem tautsaimniecībai un finanšu sistēmai pēdējā laikā tiek aktualizēta arī citu dabas risku analīze, t.sk. saistībā ar bioloģiskās daudzveidības izzušanu.

  • Latvijas Banka veikusi sākotnējo novērtējumu par Latvijas komercbanku pakļautību bioloģiskās daudzveidības un citiem dabas riskiem – izpētīta komercbanku kredītportfeļa un lielāko tautsaimniecības nozaru atkarība no ekosistēmu pakalpojumiem un ietekme uz dabas kapitālu, izmantojot granulārus datus no Latvijas Bankas Kredītu reģistra un ENCORE* datubāzes.

  • Sākotnējie analīzes rezultāti norāda uz nozīmīgu uzņēmumu kredītportfeļa atkarību no ekosistēmas pakalpojumiem, kā arī banku finansēto nozaru būtisku ietekmi uz dabas kapitālu.

  • Vides ekspertu aptauja papildina vērtējumu ar Latvijai specifisku vides faktoru novērtējumu, norādot uz nozarēm ar būtiskāko ietekmi uz biotopiem.

Kas ir bioloģiskā daudzveidība un citi dabas riski, un kāpēc tie mums rūp?

Tautsaimniecība un finanšu sistēma ir atkarīga no dabas un tās cilvēkam sniegtajiem labumiem – ekosistēmu pakalpojumiem. Reti kurš nav dzirdējis par klimata pārmaiņām un to strauji augošo ietekmi uz katras pasaules valsts ekonomiku un finanšu sistēmu, kā arī politikas veidotāju apņemšanos mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos tām. Diemžēl klimata pārmaiņas ir tikai daļa no novērotajiem antropogēnajiem procesiem, un tikpat svarīgi neignorēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu, vides degradāciju un citus nelabvēlīgus procesus un riskus, kas ir savstarpēji saistīti.

Izmantotie termini
Bioloģiskā daudzveidība – dzīvo organismu dažādība, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām [1].
Dabas riski – riski, kurus rada jebkādi dabas procesi, tostarp klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušana, vai šo un citu dabas notikumu kombinācija [2]. Ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu saistīto un citu dabas risku samazināšana ir vienlīdz svarīga, lai atjaunotu un saglabātu planētas veselību. Turklāt šie procesi bieži ir savstarpēji saistīti. Piemēram, klimata pārmaiņas ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās faktoriem. Savukārt vides degradācija pastiprina klimata pārmaiņu procesu.
 

 

Izmantotie termini
Ar dabu saistītie finanšu riski (nature-related financial risks) – finanšu riski uzņēmumiem un finanšu sektora dalībniekiem, kas saistīti ar ekonomisko atkarību no dabas un ietekmi uz to (sk. 2. att.). Pastāv divu veidu riski, ko dabas riski rada tautsaimniecībai un finanšu sistēmai, – fiziskie un pārejas riski.
Fiziskie riski – finansiālie zaudējumi, ko rada vides degradācija, bioloģiskās daudzveidības izzušana un ekosistēmu pakalpojumu stāvokļa pasliktināšanās, klimata pārmaiņas un citi dabas procesi, piemēram, gaisa, ūdens un grunts piesārņojums, ar ūdens resursiem saistītā spriedze, atmežošana [3].
Pārejas riski – finansiālie zaudējumi, kas var tieši vai netieši rasties saistībā ar pielāgošanās procesu, pārejot uz ekoloģiski ilgtspējīgāku, dabai draudzīgāku un zemu oglekļa emisiju ekonomiku, piemēram, lēcienveidīga klimata un vides politikas attīstība [3].
Ekosistēmas – dzīvo organismu un nedzīvo dabas elementu kopums, kas mijiedarbojas, kopā veidojot vienotu sistēmu [4].
Ekosistēmu pakalpojumi – plašs labumu klāsts, ko dabas aktīvi (ūdens, dzīvnieki, minerāli utt.) un ekosistēmas sniedz cilvēkam [4] un tādējādi arī sabiedrībai, tautsaimniecībai un finanšu sektoram, piemēram, ūdens un augsnes kvalitāte, virszemes un pazemes ūdeņi vai kaitēkļu kontrole.
 

 

Neraugoties uz pēdējo gadu satricinājumiem, augstu ģeopolitisko spriedzi, lielu nevienlīdzību un nemierīgiem finanšu tirgiem, cilvēce kopumā joprojām dzīvo labāk nekā jebkad iepriekš, un pasaules tautsaimniecība turpina pieaugt. Diemžēl ekonomiskais progress ir saistāms ar plaša mēroga vides degradāciju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Fakti ir skaudri. Tiek lēsts, ka 25 % dzīvnieku un augu sugu ir apdraudētas, un 1 miljonam sugu draud izmiršana, turklāt daudzām no tām – tuvāko desmitgažu laikā [5]. Sugu izmiršanas ātrums ir pieaudzis, ko citu faktoru starpā būtiski ietekmē arī cilvēku darbība [6]. Living Nature indekss liecina, ka bioloģiskā daudzveidība kopš 1970. gada ir samazinājusies par aptuveni 70 % [7]. Bioloģiskā daudzveidība (vai precīzāk – biosfēras integritāte) un vēl piecas no planētas robežām (planetary boundaries) – klimata pārmaiņas, zemes sistēmu izmaiņas, saldūdens lietojums, bioģeoķīmiskās ieplūdes (fosfora un slāpekļa cikli), kā arī ķīmiskais, radioaktīvais un mikroplastmasas piesārņojums – ir pārkāptas, t. i., šie procesi apdraud mūsu planētas sistēmu stabilitāti un noturību, un pieaug negaidītu un potenciāli nenovēršamu liela mēroga vides pārmaiņu varbūtība [8].

Cilvēks, pasaules tautsaimniecība un finanšu sektors ir atkarīgi no dabas un ekosistēmas pakalpojumiem. Tiek lēsts, ka vairāk nekā puse pasaules iekšzemes kopprodukta ir vidēji vai lielā mērā atkarīga no dabas un tās sniegtajiem labumiem [9]. Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) apkopojumu [10] klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums un citi dabas riski ir lielākie globālie riski nākamajos desmit gados, proti, tie ar lielu varbūtību var būtiski ietekmēt pasaules ekonomiku, iedzīvotājus un resursu pieejamību. Turklāt bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ekosistēmu sabrukums tiek uzskatīti par vienu no visstraujāk augošajiem globālajiem riskiem nākamajā desmitgadē – ja īstermiņa risku vidū tie ierindojas 20. vietā [11], tad ilgtermiņa risku vidū tie ieņem 3. vietu.

Apziņa par vides degradāciju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos nav tikko uzkritusi mums uz galvas kā sniegs, taču progress šo procesu un ar to saistīto risku mazināšanā ilgi kavējies. 1992. gadā Riodežaneiro notikušajā t.s. Zemes samitā (Earth Summit) tika pieņemti divi svarīgi dokumenti – Konvencija par bioloģisko daudzveidību un ANO vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām [12], kuru mērķis bija nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un veicināt starptautisko sadarbību cīņā gan ar klimata pārmaiņām, gan ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. 2010. gadā tika izvirzīti t.s. Aiči bioloģiskās daudzveidības mērķi, no kuriem neviens netika sasniegts. Tāpēc būtiski, ka 2022. gadā tika izstrādāts Kuņminas-Monreālas globālais bioloģiskās daudzveidības ietvars [13] – globālā apņemšanās apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu, atjaunot un panākt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Šajā ietvarā ir noteikti 27 uz rīcību vērsti un līdz 2030. gadam sasniedzami mērķi, tostarp atjaunot vismaz 30 % degradēto ekosistēmu un aizsargāt vismaz 30 % sauszemes, jūras un iekšējo ūdeņu teritoriju. Savukārt četri ilgtermiņa mērķi ne tikai ir vērsti uz ekosistēmu noturības un bioloģiskās daudzveidības palielināšanu, bet arī paredz, ka jānodrošina finanšu resursi šo mērķu īstenošanai. Kuņminas-Monreālas mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā ir tikpat svarīgi kā Parīzes nolīguma mērķi klimata jomā [14] (lai gan to juridiskais spēks atšķiras).

Ņemot vērā, ka tautsaimniecību un finanšu sistēmu vidējā un ilgākā termiņā apdraud vairāki dabas riski, pēdējā laikā papildus klimata pārmaiņu riskiem finanšu sistēmai tiek aktualizēta arī citu vides risku analīze. 2020. gadā Nīderlandes centrāla banka bija celmlauze ar savu novērtējumu par finanšu sektora atkarību no bioloģiskās daudzveidības zuduma [15]. Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkls (Network for Greening the Financial System, NGFS) nopublicēja apjomīgu pārskatu [16] un savu pozīciju par ar vidi (t.sk. biodaudzveidības izzušanu) saistītajiem finanšu riskiem un sniedza ieteikumus to mazināšanai centrālajam bankām un finanšu uzraugiem. Pēdējo trīs gadu laikā vairākas citas centrālās bankas, Eiropas Centrālā banka un citas organizācijas attīstījušas bioloģiskās daudzveidības un citu, ar klimata pārmaiņām nesaistītu, dabas risku novērtēšanas un uzraudzības metodes un ietvarus. Nenoliedzami, bioloģiskās daudzveidības un citu dabas risku novērtēšana ir ļoti izaicinoša – lai gan tas ir globāls fenomens, ģeogrāfiskais faktors padara riskus specifiskus katrai valstij. Vienlaikus, nav pieejama universāla mēraukla kā, piemēram, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzums vai vidējās temperatūras celšanās klimata pārmaiņu analīzē. Taču visus pētījumus vieno secinājums, ka ekonomika un finanšu sistēmas ir ļoti atkarīgas no vides un ekosistēmu pakalpojumiem un ka bioloģiskās daudzveidības un citi dabas riski potenciāli var radīt ievērojamus finanšu sistēmas satricinājumus [17].

Arī Latvijas Banka 2022. gadā sāka vērtēt Latvijas banku pakļautību bioloģiskās daudzveidības un citiem, ar klimata pārmaiņām nesaistītiem, dabas riskiem [18] un sāka sadarboties ar Latvijas vides un dabas ekspertiem.

Dabas riski Latvijas finanšu sektoram: vērtēšanas metodoloģija

Izvērtējumu par dabas riskiem finanšu sektoram Latvijas Banka veica divos posmos. Sākumā tika novērtēta Latvijas komercbanku uzņēmumu kredītportfeļa un lielāko tautsaimniecības nozaru atkarība no ekosistēmu pakalpojumiem un ietekme uz dabas kapitālu, izmantojot granulārus datus no Latvijas Bankas Kredītu reģistra un ENCORE datubāzes. Šīs pieejas stiprās puses ir tās (1) detalizēta pieeja, apskatot gan tautsaimniecības ietekmi uz vidi, gan ekonomikas nozaru atkarību no vides dažādos griezumos (ekosistēmas, dabas aktīvi) un (2) starptautiskais pielietojums, kas ļauj analīzes rezultātus salīdzināt ar citām Eiropas un pasaules valstīm. Savukārt galvenais šīs metodoloģijas trūkums, ko uzsver arī tās autori, ir tas pats starptautiskais skatu punkts, nozaru efektus vērtējot vispārīgi, neņemot vērā katras valsts atšķirības un īpatnības dabas un ekonomisko procesu mijiedarbībā. Lai izmantotu ENCORE metodoloģiju Latvijā, galvenais izaicinājums bija attiecināt pielietoto ekonomikas nozaru klasifikāciju (Global Industry Classification Standard, GICS [19]) uz Latvijā izmantoto NACE ekonomikas nozaru klasifikāciju. Tas tika veikts, izmantojot eksperta vērtējumu, salīdzinot individuāli katru GICS apakšnozari ar NACE nozarēm. Pēc tam ENCORE noteiktie ietekmju un atkarības vērtējumi tika attiecināti proporcionāli uz NACE nozarēm un izsvērti ar katras nozares kredītportfeļa apjomu.

Otrajā posmā tika apkopots Latvijas vietējo vides un dabas ekspertu un zinātnieku vērtējums par dažādu ekonomikas nozaru ietekmi uz dabas ekosistēmām un vides piesārņojumu. ENCORE ekosistēmu klasifikācija atšķiras no Latvijas vides ekspertu praksē lietotajām klasifikācijām, tāpēc biotopu izvēle veikta, balstoties uz dabas aizsardzības jomā izmantoto biotopu klasifikāciju, ņemot izplatītākos no tiem. Papildus tika pievienotas trīs piesārņojuma kategorijas: augsnes, ūdens un ne-SEG gaisa piesārņojums. Savukārt ekonomikas nozaru un apakšnozaru izlase tika veidota, atlasot 20 nozares ar lielāko pievienoto vērtību iekšzemes kopprodukta struktūrā un 20 nozares ar lielāko īpatsvaru kredītportfelī. Vairums nozaru parādījās abos sarakstos, tāpēc rezultātā ir atlasītas 25 nozares. Anketā ekspertiem tika lūgts novērtēt katras nozares ietekmi uz katru no 10 biotopiem vērtējumu skalā 1-5, kur 1 nozīmē “nav ietekmes” un 5 nozīmē “ļoti augsta ietekme”. Tika saņemtas 12 aizpildītas anketas, kur vides eksperti sniedza vērtējumu atbilstoši savai kompetencei un pieredzei. Rezultātā atsevišķas nozares, ar kurām ekspertiem ir bijusi plašāka saskarsme (it īpaši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares), saņēma lielāku vērtējumu skaitu, savukārt citas jomas saņēma mazāk vērtējumu (iespējams tādēļ, ka šīs nozares nerada būtisku apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai).

Abās izmantotajās pieejās pamatā tika vērtēti tikai tiešie efekti, nevērtējot netiešos vai otrās kārtas efektus. Piemēram, būvniecības nozares ietekmes noteikšanā tiek vērtēta pašu būvniecības procesu ietekme uz vidi, bet tiek ignorēta būvmateriālu ražošanas ietekme uz vidi.

Dabas riski Latvijas finanšu sektoram: novērojumi

Novērtējums ar ENCORE metodoloģiju rāda, ka vismaz 80 % no Latvijas banku kredītportfeļa ir ar augstu atkarību no vismaz viena ekosistēmu pakalpojuma.

Ar ļoti augstu atkarību no vairāk nekā 3 ekosistēmām bija tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, bet, kā redzams 3. attēlā, virs 80 % uzņēmumu kredītportfeļa ir 2 ekosistēmas, no kurām tās ir vidēji atkarīgas. Savukārt, novērtējot nozaru ietekmi uz ekosistēmām, 4. attēls parāda, ka vismaz 80 % no kredītportfeļa ir ar augstu ietekmi uz vismaz 3 ekosistēmām. Šeit vairs nedominē lauksaimniecība un mežizstrāde, savukārt ķīmiskā rūpniecība un metālapstrāde ir ar līdzīgu ekosistēmu skaitu un būtiskumu, kuras tās ietekmē, lai arī kredītportfeļa apjoma ziņā lauksaimniecība un mežizstrāde ir būtiskākas.

 

 

Izmantojot ENCORE metodoloģiju, tika novērtēta banku finansēto uzņēmumu ietekme uz atšķirīgām ekosistēmām (proporcionāli nozarēm, kurās darbojas uzņēmumi, izsniegto kredītu apjomam). Būtiska ietekme ir uz sauszemes ekosistēmām (sk. 5. attēlu), kas galvenokārt izriet no nekustamo īpašumu nozares lielā īpatsvara kredītportfelī un tās ietekmes uz šīm ekosistēmām. Augsta un nozīmīga ietekme novērota uz SEG emisijām un cietajiem atkritumiem. Nozaru griezumā lauksaimniecība un mežsaimniecība izceļas ar to, ka tās būtiski ietekmē visvairāk ekosistēmas.

 

 

Savukārt, izmantojot ENCORE metodoloģiju finansēto nozaru atkarības no dažādiem ekosistēmu pakalpojumiem novērtējumam, kredītportfelim būtisku ekosistēmu klāsts ir krietni plašāks (sk. 6. attēlu). Visbūtiskākā atkarība ir no gruntsūdens un atklāto ūdenstilpņu ekosistēmām, kurām seko klimata regulācija, aizsardzība no plūdiem un ūdens plūsmu uzturēšana.

 

 

Novērtējot ekonomikas nozaru potenciālo negatīvo ietekmi uz Latvijas biotopiem, vides eksperti fokusējās uz nozarēm ar visaugstāko ietekmi uz vidi.

Nozaru griezumā visvairāk vērtējumu un arī augstāka ietekme tika piešķirta lauksaimniecības un mežizstrādes, būvniecības un būvdarbu, kā arī elektroenerģijas ražošanas nozarēm (sk. 7. attēlu). Individuāli novērtējot ietekmi uz konkrētiem biotopiem, vislielākā ietekme (“augsta” un “ļoti augsta”) piešķirta viengadīgo kultūru audzēšanas apakšnozarei uz zālājiem un ūdens piesārņojumu, kā arī mežizstrādes nozares ietekmei uz mežu biotopu.

 

 

Ekspertu vērtējumā relatīvi lielāka ekonomisko nozaru ietekme ir vērojama uz ūdens piesārņojuma un saldūdens ekosistēmām (sk. 8. attēlu). No vienas puses, nelielais respondentu un vērtējumu skaits sniedz nepilnu ainu par šīm ietekmēm. No otras puses, šeit parādās tieši Latvijai specifiski uzsvari – Latvijas vides ekspertiem ir lielāka pieredze un kompetence tieši ar tiem apdraudējumiem un nozarēm, kur šī ietekme ir bijusi būtiskāka. Nozares, kurām nav novērota būtiski negatīva tiešā ietekme uz vidi (piemēram, IT, finanšu pakalpojumi, vairumtirdzniecība) saņem ne tikai zemākus vērtējumus, bet arī skaitā būtiski mazāku skaitu vērtējumu.

 

Secinājumi par dabas risku novērtējumu finanšu sistēmai Latvijā un priekšlikumi tālākam darbam

Uz ENCORE metodoloģijas balstītas analīzes un ekspertu aptaujas rezultāti nav tiešā veidā salīdzināmi savā starpā metodoloģisku apsvērumu dēļ, taču tie ļauj atrast dažas kopsakarības. Gan ENCORE metodoloģijas izmantošanas, gan ekspertu aptaujas rezultāti norāda uz visai būtisku ekonomisko nozaru un banku kredītportfeļa sasaisti ar Latvijas ūdens ekosistēmām. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka Latvija ir ar ūdeņiem bagāta valsts [20].

Abas metodes arī norāda uz lauksaimniecības un mežsaimniecības augsto ietekmi uz vairākām ekosistēmām, savukārt ENCORE metodoloģija ļauj secināt arī par šīs nozares augsto atkarību no vairākiem ekosistēmu pakalpojumiem. Arī būvniecībai un enerģētikai ir augsta ietekme uz dabas kapitālu. ENCORE metodoloģija pietiekami lielu uzsvaru liek uz ieguves rūpniecības sasaisti ar dabas riskiem, taču atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijā tautsaimniecības un kredītportfeļa struktūras ietekmē šāda sakarība nav vērojama.

Taču būtiski uzvērt, ka ENCORE metodoloģija novērtē kopējo ekspozīciju un potenciālu pakļautību riskiem, taču nevērtē risku būtiskumu, konkrētajām ekosistēmām radīto apdraudējuma pakāpi vai ekonomikas noturību.

Bioloģiskās daudzveidības un citu dabas risku analīze ir komplicēts, apjomīgs un daudzšķautņains process. Tāpēc ir būtiski attīstīt citas pieejas un modeļus šo risku analīzei Latvijā, kas sniegs pilnāku skatu uz tautsaimniecības un finanšu sistēmas ietekmi un atkarību no dabas procesiem un riskiem. Ņemot vērā ģeogrāfiskā un citu valstij specifisku faktoru būtisko lomu dabas risku attīstībā un attiecīgi to ierobežošanā, ar dabu saistīto finanšu risku novērtēšanā ir svarīgi izmantot vietējo ekspertīzi. Lai iegūtu vispusīgu priekšstatu par dabas riskiem, Latvijas Banka turpinās sadarbību ar Latvijas ekspertiem un zinātniekiem.

Ņemot vērā Latvijas finanšu sistēmas augsto pakļautību bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un citiem dabas riskiem, svarīgi veidot vienotu izpratni par šo risku identificēšanu un pārvaldību Latvijas finanšu sektorā un fokusēt pūles uz Latvijai aktuālākajām dabas risku nišām. Kredītiestādēm un citiem finanšu sektora dalībniekiem jāiekļauj vides un dabas aspekti risku novērtēšanas procesos.

Ļoti pateicamies Latvijas vides zinātniekiem par ieguldīto laiku un pausto viedokli, ka arī kolēģim Edvardam Kušneram par atbalstu un vērtīgiem komentāriem šīs izpētes procesā.

 


*ENCORE (Exploring Natural Capital Opportunities, Risks and Exposure) datubāze iekļauj informāciju par 167 ekonomikas sektoriem un 21 ekosistēmu pakalpojumiem un sniedz vērtējumu par ekonomikas sektoru atkarību un ietekmi uz dabas kapitālu

[7] Living Planet Report, World Wide Fund, 2022

[8] All planetary boundaries mapped out for the first time, six of nine crossed, Stockholm Resilience Centre, 2023

[9] Nature Risk Rising, World Economic Forum, 2020

[10] Global risks report 2024, World Economic Forum, 2024

[11] No 34 pasaules mēroga riskiem, kuru vērtējums apkopots Pasaules Ekonomikas Foruma 2023. -2024. gadā veiktā globālo risku novērtējumā.

[14] Noturēt ilgtermiņa vidējās temperatūras pieaugumu ievērojami zemāku par 2°C salīdzinājumā ar pirms industriālo līmeni. Parīzes nolīgums, 2016

[18] Dažādas analīzes par klimata pārmaiņām sk. citos LB ekspertu rakstos, t.sk., visos Finanšu Stabilitātes Pārskatos, sākot ar 2020. gadu

APA: Lielkalne, O., Strazdiņš, J. (2024, 04. mar.). Ne klimata pārmaiņas vien – bioloģiskā daudzveidība un citi dabas riski finanšu sistēmai Latvijā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6240
MLA: Lielkalne, Olga. Strazdiņš, Jānis. "Ne klimata pārmaiņas vien – bioloģiskā daudzveidība un citi dabas riski finanšu sistēmai Latvijā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 04.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6240>.

Līdzīgi raksti

Up