Starp reāllaika cenošanu un saprātīgu patēriņu: vai mazumtirdzniecībai būs augt?

Mazumtirdzniecība stagnē, un Latvija nav izņēmums

Pēdējo triju gadu laikā Latvijā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās mainījies maz. Lai gan nelielu aktivitātes kāpumu var vērot 2024. gada nogalē, kopumā nav bijis būtiskas stabilas izaugsmes. Covid-19, enerģijas cenu krīze, kas nāca ar lielākiem mājokļa uzturēšanas rēķiniem un sadārdzināja arī ikdienas preces, tādējādi "noēdot" ienākumu pieauguma efektu, vājināja patēriņu. Tomēr reālā pirktspēja atjaunojas: jau vairākus ceturkšņus darba ienākumu kāpums ir straujāks nekā vidējais patēriņa cenu pieaugums, reālajai neto algai sasniedzot līmeni, kāds bija vērojams pirms enerģijas cenu krīzes. Arī darba samaksas fonda dinamika atraujas no mazumtirdzniecības izaugsmes (1. attēls).

Attiecībā uz preču un pakalpojumu patēriņa izvēlēm Latvija nav īpatnēja salīdzinājumā ar citām valstīm: augot ienākumu līmenim, iedzīvotāji ienākumu pieaugumu drīzāk novirza dažādu pakalpojumu patēriņam. Tas var nebūt primārs, tomēr var radīt sajūtu par labu, interesantu dzīvi, piemēram, ceļošana, izklaides pasākumi. Eurostat dati rāda, ka Latvijā 2024. gada 3. ceturksnī pēdējo 4 ceturkšņu vidējais pakalpojumu patēriņa apjoms bija nepilns 41 % no kopējā reālā privātā patēriņa, kamēr Eiropas Savienībā (ES) vidēji tas bija ap 55 %.

Mazumtirdzniecība stagnē arī citur Eiropā, un nozares izaugsmes palēninājums sācies jau krietni agrāk. 2. attēlā redzam, ka vairākumā attēloto valstu mazumtirdzniecības attīstība ir īpaši lēna periodā pēc Covid-19 (2024/2021) salīdzinājumā ar laika posmu pēc globālās finanšu krīzes (2019/2010), kas savukārt jau bija periods ar lēnāku tempu nekā pirms globālās finanšu krīzes (2007/2000).

Arvien lielākas ienākumu pieauguma daļas novirzīšana pakalpojumiem ilgākā laikā ir visai ierasta tendence, taču patlaban neatkarīgi no ienākumu līmeņa konkrētā valstī arī citi kopīgi faktori ietekmē mazumtirdzniecības attīstību.

Pēdējos gados var vērot patērētāju piesardzību: ģeopolitiskā nestabilitāte ir starp iemesliem, kāpēc vairākumā ES valstu 2022.-2023. gadā, pat strauji augot cenām (tādējādi sadārdzinoties ikdienas patēriņam), uzkrājumu līmenis par spīti zināmai normalizācijai saglabājās augstāks nekā pirms pandēmijas (3. attēls). Piesardzība atšķirīgi ietekmē pirkumu prioritātes un tādējādi arī mazumtirdzniecību dažādās preču grupās. Latvijā savukārt vērojama uzkrājumu līmeņa atjaunošana pēc tam, kad augstā inflācija 2022. gadā to bija visai būtiski noplicinājusi zem pirmspandēmijas līmeņa, kurš turklāt bija stipri zemāks nekā vidēji ES.

Sīva cīņa par pircēja uzmanību: pastiprinoties tiešsaistes tirdzniecībai, individuāla tirgotāja cenošanas un mārketinga stratēģijas kļūst daudz uzskatāmākas, un tas samazina t.s. maržas jeb tirgotāja uzcenojumu [1]. Rezultātā tirgotājiem jābūt īpaši radošiem, lai gan "pa durvīm" (piemēram, pircēja paša sniegtie personas dati tiešsaistes pirkuma noformēšanai vai lojalitātes karšu iegūšanai), gan "pa logu" (piemēram, pircēja aktivitātes viedierīcēs, sadarbība ar nano-influenceriem u.c.) piekļūtu patērētāja uzmanībai un liktu tam iegādāties vairāk preču (pretēji saprātīgam, izsvērtam patēriņam).

Tirgotājs nevar atpūsties un neļauj to darīt arī patērētājam

Ne vien tirdzniecības stratēģijas un cenu pārskatāmība, bet arī ražotāju tendence mērķtiecīgi virzīties uz tiešas saiknes veidošanu ar patērētāju (DTC jeb direct-to-consumer), neizmantojot vairum- un mazumtirdzniecības ķēžu starpniecību, ierobežo tirdzniecības nozares ienākumus [2]. Tādējādi, lai audzētu apgrozījumu un pievienoto vērtību, tirgotājam var nākties raudzīties uz papildu pakalpojumu piedāvāšanu patērētājam.

Atsevišķa tirgotāja attīstības stratēģija attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem arvien vairāk ietver informācijas tehnoloģiju izmantošanu precīzai loģistikai un nemitīgai pircēja uzmanības piesaistei. Viegli ironizējot, nozares tendences un prioritātes ekspertu skatījumā īsi var apkopot ar "kā sasniegt patērētāju viņa miegā un neļaut viņam ne mirkli novērsties". Kāpēc?

Priekšplānā izvirzās stratēģijas, kas koncentrējas uz veidiem, kā tikt pie pīrāga lielākas daļas, ne vienmēr fokusējoties uz piedāvājuma saturu, bet lielā mērā uz veidu, kā patērētājs tiek pie-/pārvilināts un paturēts pie konkrētā tirgotāja. Citiem vārdiem sakot, patērētājs tiek sasniegts, izmantojot t.s. daudzkanālu (omnichannel) uzrunāšanas iespējas; savukārt ar pieredzē balstītu tirdzniecību, t.sk. kombinētu fizisko un digitālo iepirkšanos (experiental retail, phygital retail) [3], kā arī lojalitātes programmām, kas savukārt paredz plašu personas datu apstrādi, patērētājs tiek paturēts.

Tikmēr patērētāja uzmanībai neļauj atpūsties tādi paņēmieni kā reāllaika tirdzniecība / cenošana (real time retail) [4]. Šāda stratēģija paredz, ka preces cena tiek atjaunota nepārtraukti, atbilstoši pieprasījuma un piedāvājuma attiecībai. Pozitīvi tiek vērtēta šīs stratēģijas izmantošana svaigās (ātri bojājošās) pārtikas tirdzniecībā, kur, tuvojoties izlietošanas termiņam, cena automātiski tiek koriģēta uz zemāku. Tas ļauj precīzāk veidot arī krājumu loģistiku. Šīs pieejas izmantošana gan prasa būtiskas investīcijas tehnoloģijās un datu apstrādē, kas patlaban iespējams tikai daļā valstu.

Tomēr bizness nav labdarība. Kā reāllaika cenošanas pieejas trūkumus var minēt patērētāja dezorientāciju un materiālās nevienlīdzības [5] pieauguma risku: zaudēta saikne ar faktiskajām ražošanas un piegādes izmaksām, patērētājam teju nepārtraukti jāpiedalās izsolē, un tas vairs nav tikai elektrības tirgus, aviobiļetes iegāde vai viesnīcas rezervācija.

Intensīvāka personalizētu piedāvājumu izveide, t.sk. mākslīgā intelekta lietošana patērētāja nepārtrauktai ietekmēšanai, var veicināt arī pārmērīgu, t.sk. videi un veselībai nelabvēlīgu, patēriņu. Ne velti ilgtspējīgas izvēles nav lasāmas aktuālo mazumtirdzniecības tendenču pirmajās rindās. Savukārt patērētāju aptaujās paustais atbalsts ilgtspējībai ne vienmēr atspoguļojas faktiskajos pirkumos / gatavībā iegādāties preci dārgāk. 

Pirkuma vērtības atmaksāšana, neņemot preci atpakaļ [6] arī savā ziņā reprezentē tirdzniecības kā starpniecības nogurdinošo posmu vērtības ķēdē, mudinot aizdomāties par ilgtspējību un iespēju šo ķēdi saīsināt un būt tuvāk patērētājam. Tiešsaistes tirgotāji mēdz īstenot šādu pieeju tad, ja prece ir mazvērtīga salīdzinājumā ar iepakošanas un pārsūtīšanas izmaksām. Tāpat pēc atpakaļsūtīšanas tā var nebūt lietojama (piemēram, medicīnas vai higiēnas precēm šādu risku nevar uzņemties). 

Ne visas krīzes tirdzniecību ietekmē līdzīgi

Globālās finanšu krīzes laikā un īsi pēc tās ienākumu šoka rezultātā mazumtirdzniecības pārmaiņas Latvijā bija simetriskas vairākumā tirgotāju grupu (t.i., vērojams kritums). Tajā skaitā gan pirmās nepieciešamības preču, gan kultūras, gan tehnoloģiju preču pirkumi kļuva pieticīgāki. Tikmēr Covid un enerģijas krīzes laikā tā gluži nav (4. attēls): skaidrāk izpaužas ierobežojumu, cenu un laikmeta prioritāšu ietekme, bet tikpat labi arī “vairāku ātrumu sabiedrība”, proti, atšķirīgs iepriekš izveidoto uzkrājumu līmenis.

Mazumtirdzniecības reālā apgrozījuma dinamika Latvijā nešķiet tik bēdīga, ja to precizējam ar iedzīvotāju skaita pārmaiņām, taču apgrozījuma attīstība dažādās tirgotāju grupās atšķiras. Preču grupas ar zemu cenas elastību nereti ir arī tās, kam samērā ilgā laika posmā raksturīgs kāds racionāls patēriņa apjoms vai ilgākā laikā veidojas piesātinājums (5.a, 5.b. un 5.c attēli). Tikmēr dažu preču un pakalpojumu patēriņa tendence drīzāk būtu raksturojama ar vārdiem: iespējas ir neierobežotas. Tas atspoguļojas arī tirdzniecībā (piemēram, 5.c attēls); vēl stipri straujāk augusi tehnoloģiju preču mazumtirdzniecība.

Redzam, ka pārtikas un degvielas patēriņš ir daudz stabilāks nekā to cenu dinamika. Turklāt degvielas tirdzniecības kopējā apgrozījuma tendence šobrīd ir nedaudz noturīgāka par spīti tādiem bremzējošiem faktoriem kā iedzīvotāju skaita kritums, kā arī tam, ka jau vairākus gadus pastāv koplietošanas auto iznomāšanas iespējas, palielinās elektroauto skaits, bet ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotiem automobiļiem pieejami taupīgāki modeļi.

Pavisam interesanta situācija ir apģērbu un apavu tirdzniecībā. Nevarētu teikt, ka cenas šīm precēm nav mainījušās nemaz (lai gan grafikā mēroga dēļ knapi saskatāmas), taču pirkumu apjoma pārmaiņas ir nesalīdzināmi krasākas. Redzams, ka pārdomas par pirkumu nepieciešamību / iespēju to atļauties raisījās globālās finanšu krīzes laikā, taču pēcāk, izņemot pandēmijas laika veikalu fiziskās pieejamības ierobežojumus, pirkto apģērbu un apavu apjoms uz 1 iedzīvotāju ir strauji audzis. Vai desmit reizes lielāks apģērbu un apavu pirkumu apjoms nekā gadsimta sākumā ir dzīves līmeņa pieaugums, vai tas atspoguļo apģērbu kvalitātes pieaugumu, vai tieši pretēji – kvalitātes kritumu (ātrā mode), to šajos datos neredzam, taču tekstila zemais apritīgums ir globāla problēma [7].

Vai Latvijas mazumtirdzniecība ir par mazu?

Tirdzniecība ir atvērta, un arī Latvijas iedzīvotāji iepērkas ārvalstīs, t.i., ir preces, kuras Latvijas patērētājs iegādājas ārvalstīs tieši (klātienē vai attālināti), negaidot vietējā tirgotāja starpniecību. Kopumā gan ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm veikto transakciju apjomā pēc pandēmijas nedaudz palielinās tirdzniecībā veikto maksājumu īpatsvars, taču nedaudz straujāk – ārvalstīs. Iedzīvotāji galvenokārt iepērkas Latvijā un kopumā labprāt izvēlas klātienes tirdzniecības iespējas; attālināti veikto maksājumu īpatsvars tirdzniecībā ir samērā neliels (6. attēls).

Pēc pandēmijas, atjaunojoties ceļošanai, kā arī paplašinoties interneta iepirkšanās iespējām, sarūk skaidras naudas izmaksu īpatsvars ar Latvijā izsniegtām maksājumu kartēm. Savukārt attālināti veikto pirkumu (tādu, kas tiek apmaksāti, izmantojot Latvijā izsniegtu maksājumu karti; šajos datos neietilpst pārskaitījumi par pirkumu internetbankā) struktūrā proporcija veidojas par labu ārvalstu tirgotājiem. Detalizētāki dati rāda, ka būtisks attālināti veikto pirkumu pieaugums ārvalstīs veidojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos. 6. attēlā redzams, ka attālināti veikto karšu maksājumu struktūrā palielinās arī naudas pārskaitījumi uz ārvalstīm. Tas varētu būt skaidrojams ar t.s. globālo karšu popularitātes kāpumu; tās pēcāk var tikt lietotas maksājumiem kā iekšzemē, tā ārvalstīs.

Latvijas iedzīvotāju priekšroku ārvalstu, nevis iekšzemes interneta veikaliem, visticamāk, veicina globālu plaša sortimenta tirdzniecības platformu pieejamība. To darbībai vajadzīgie liela mēroga distribūcijas centri neatrodas Latvijā, un Latvijas tiešsaistes tirgotājam sacensties, tirgojot visu un visiem, būtu tikpat grūti, kā Latvijai par varītēm mēģināt apsteigt Ķīnas vai ASV ekonomikas izmēru. Pārmērīgai centralizācijai un "pāroptimizācijai" ir arī riski. Jo centralizētāka, optimizētāka un lielāka ir sistēma, jo ievainojamāka tā sevi padara (interesanti piemēri no dzīvās dabas rodami, piemēram, Olivjē Amāna (Olivier Hamant) darbos un raidierakstos [8], tāpat arī uzskatāms piemērs ar kuģa iesprūšanu Suecas kanālā 2023. gada nogalē).

Ja ne vairāk, tad savādāk

Globālā e-komercija ne vien piedāvā patērētājam plašas izvēles iespējas, bet arī liek būt piesardzīgam un neapjukt plašajā un nereti apbrīnojami izdevīgajā piedāvājumā. ES valstīs līdz ar straujo ārpus ES valstīs ražoto preču apjomu, ko ES patērētāji attālināti iegādājas tieši no trešajām valstīm, novērots arī augošs patērētāja drošībai, veselībai un videi bīstamas produkcijas apjoma imports, vienlaikus liekot tirgotājiem darboties nevienlīdzīgos spēles noteikumos. Tādējādi Eiropas Komisija (EK) 2025. gada februārī izplatīja paziņojumu [9] par kompleksu pasākumu kopumu šādu risku novēršanai (muitas reforma, starp muitu un tirgus uzraudzības iestādēm koordinētas importa kontroles, preču digitālās pases, sabiedrības izglītošanas kampaņas, ilgtspējīgu preču ekodizaina regula u.c.). Atsevišķas citas politikas, kas ļauj patērētājam saņemt kvalitatīvu, ilgtspējīgu preci vai pakalpojumu, jau skatītas agrāk (plānotās nolietošanās izskaušana, tiesības uz preču remontējamību un atbilstošas informācijas norāde uz iepakojuma).

Tomēr kopumā ES mērogā nav viegli koordinēt regulējumu, kas paaugstina preču drošumu patērētājam un videi, kā arī izstrādājumu ilgmūžību; tas ir ilgs un lobiju ciņiem nobārstīts ceļš. EK turpina diskutēt par to, kā samazināt t.s. mūžīgā piesārņojuma jeb noteiktu kaitīgo sintētisko ķimikāliju (PFAS [10]) klātbūtni patēriņa precēs, un atsevišķas valstis jau spērušas individuālus solīšus tālāk. Piemēram, šā gada februārī Francijā tika nolemts no 2026. gada izskaust PFAS apģērbos (izņemot specializētos profesionālos) un kosmētikā: ražošanā un tirdzniecībā [11]. Atsevišķas iniciatīvas šajā virzienā ir arī Dānijā un Nīderlandē.

Jāsaka gan, ka PFAS aizliegumi minētajā apmērā riskē līdzināties plastmasas salmiņu varenībai – vairāki ražotāji jau agrāk mazinājuši vai atteikušies no PFAS lietošanas daudzās Eiropā pārdotajās kosmētikas precēs un ikdienas apģērbos. Problēma saglabājas citās preču grupās, piemēram, augstas izturības nepiedegošos traukos, elektronikā, medicīnas industrijas ražojumos [12] u.c., kā arī galvenokārt – pašu PFAS ražošanas (ar to emisijām dabā) saglabāšanā un piesārņotās augsnes un ūdeņu attīrīšanas nesākšanā, turpinot radīt daudz lielākas izmaksas veselības glābšanai nākotnē.

Tādējādi sortimenta pārskatīšana un videi un veselībai drošu preču izvēle un piedāvājums patērētājam ir būtiska tirdzniecības stratēģijas daļa, ko vieglāk var izmantot mazāka mēroga tirgotājs. Nespēja mēroties spēkiem ar liela mēroga tirdzniecības platformām nenozīmē, ka Latvijas tirgotājiem jāver slēģi ciet. Krīžu situācijās, tostarp pandēmijas laikā, redzējām jau Latvijas ražotāju pielāgošanās spēju – pārorientēšanos uz citiem piegādātājiem, preču sortimentu vai noieta tirgiem. Mazumtirdzniecībā pozitīvus piemērus var vērot apģērbu tirdzniecībā. Kopš nesenas dalības lekcijā par tekstila sastāvu daudzās tirdzniecības vietās, iedomājoties iespējami kaitīgu preču sastāvu, kļuva bail elpot, taču nesen iegāju dažos veikalos ar mērķi palasīt apģērbu etiķetes… Bija interesanti. Vienā no tiem man jau bija pagrūti atrast etiķeti, kurā lasāms "poliesters, elastāns, poliamīds".

Pielāgots sortiments tuvāk patērētājiem. Nozaru robežas izplūst, un gan tirgotājs var sniegt papildu pakalpojumu, gan ražotājs – nodarboties ar tirdzniecību un preču nomu. Pēc mēra /individuāla pasūtījuma izgatavotas mēbeles, apģērbs vai apavi (neizslēdzot iespēju papildus tirgot arī daļu standartizētas produkcijas, kā arī remontēt un nomāt šīs preces) u.c. individualizētie risinājumi palīdzēs gan attiecību ar klientu uzturēšanai, gan ilgtspējai. Gaumei un izmēram atbilstošs, vajadzībai pielāgots, no kvalitatīviem, drošiem materiāliem ražots izstrādājums būs dārgāks, taču tiks rūpīgāk lietots, kopts, ilgāk priecēs un ilgāk saglabās savu vērtību patēriņā (“keep things longer in use”). 

Tuvāk patērētājam (un ne tikai caur ekrānu, bet ar smaidu un draudzīgu uzrunu) ļauj nonākt arī pilsētu centru revitalizācija. Atceroties Džeimsa Kunstlera (James Kunstler) "vietas, par kurām nav vērts rūpēties" (“places that are not worth caring about”) – radot vidi, kas ir rūpju vērta un kur patērētāja ikdiena ir dažu minūšu rādiusā. Pazīt, regulāri satikt savu klientu, zināt viņa gaumi un vajadzības un tāpēc to saukt par pastāvīgo klientu (nevis vien tāpēc, ka viņš ir iedevis zināmu datu apjomu, kas ļauj sekot viņa ikdienai viedierīcē) – tas nav peļami. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un redzējums par pilsētu panīkušo teritoriju (t.sk. uz auto vajadzībām orientētu teritoriju pilsētu centros; šos jautājumus skatījām jau iepriekšējos rakstos [13])  atdzīvināšanu varētu būt vērtīgs jautājums, ko uzdot topošajiem pašvaldību priekšstāvjiem.

Mazo uzņēmēju (t.sk. tirgotāju) savstarpējā sadarbība, veidojot pasūtījumus, veicot piegādes, papildinot vienam otra sortimentu un sniedzot papildu pakalpojumus, ir vēl viens veids, kā mazināt izmaksas un būt tuvāk patērētājam.

Pircējs nevar nopirkt to, kas netiek piedāvāts tirdzniecībā, tādējādi patērētāja lomu tirdzniecības tendenču ietekmēšanā nevajadzētu pārspīlēt. Saprātīgs patēriņš nav tikai katra paša kompetence, arī tirgotājs var to atgādināt, un tas jau ir vērojams reklāmās gan Latvijā, gan citās valstīs. Piemēram, tirdzniecības centra atgādinājums, ka sezonas atlaides nenozīmē, ka kaut kas tūlīt jāpērk; vai auto reklāmas noslēgumā – aicinājums izsvērt auto iegādes nepieciešamību, ja to paredzēts lietot īsiem, tuviem braucieniem, kur iespējams izvēlēties auto nomu vai sabiedrisko transportu.

Kopsavilkums jeb "mans sapņu pārdevējs"

Mazumtirdzniecība stagnē gan Latvijā, gan citās valstīs, jo daudzu preču patēriņam drīzāk nekā pakalpojumiem raksturīgs piesātinājuma efekts, patērētāji ir piesardzīgi ģeopolitiskās situācijas dēļ, un e-komercija saasina konkurenci, samazinot tirgotāja uzcenojumu. Vai tirdzniecībai kā starpniecības posmam noteikti vajadzētu kļūt ilgākam, samudžinātākam, ieņemt lielāku lomu ekonomikā? Varbūt ne.

Ja man vaicātu, ko es sagaidu no tirgotāja kā starpnieka… Man kā patērētājam nav iespējas katras preces ražotāju satikt individuāli. Tādējādi man būtu svarīgi, ka starpnieks (starp ražotāju un patērētāju) pirms preces piedāvāšanas iegādei pārliecinās par tās sastāva un drošuma, kvalitātes atbilstību un funkcionalitāti, kā arī nemainītā sastāvā, izskatā, kvalitātē un funkcionalitātē no ražotāja to nodod patērētāja rokās.
Es priecātos,  ja, veicot pirkumu, mani nenodarbinātu domas par to, vai mātes dienā dāvinu pesticīdu pušķi un cik lielu daļu preces cenas veido PFAS, mikroplastmasu, pesticīdu u.c. preču vai to sastāvdaļu lobēšanas un reklāmas izdevumi. Tirgotājs neražo? Nē, neražo. Taču izraugās sortimentu, ko tirgot.

Saprātīgs patēriņš nav tikai patērētāja izvēle, arī tirgotājs var to veicināt: ja tirdzniecības nozare un tās daļa tautsaimniecībā pārstāj augt, varbūt patērētājam laikā starp izsvērtu, pārdomātu un nepieciešamu pirkumu izdarīšanu ir iespēja ieelpot. Saprātīgs patēriņš nav ieraušanās pieticības kaktiņā "visu mazāk". Tāpat kā degrowth nenozīmē darīt visu to pašu, tikai drusku mazāk. Saprātīgs patēriņš sākas ar saprātīgu piedāvājumu, un tas nozīmē darīt lietas citādi, un ne visas tās pašas.

[1] Skat., piemēram, Online shift impacts retail profit margin | Retail Economics

[2] Skat., piemēram, The Rise of Direct-to-Consumer (DTC) Brands in Europe vai DTC Retail Strategies in 2025

[3] Skat., piemēram, 40 Future Retail Trends to 2030 | Retail Economics, kā arī 10 Retail Tren8ds for 2025 | GWI

[4] Skat., piemēram, Real-Time Pricing Solution Fit by Region and Retailer Type

[5] Patērētāji ar zemākiem ienākumiem un kam būtu aktuāli izmantot brīdi, kad preces cena ir zemāka, to var palaist garām, ja tiem nav iespēju iegādāties un nepārtraukti lietot modernākās tehnoloģijas, lai salīdzinātu cenas un iepirktos.

[6] Skat., piemēram, Many retailers offer 'returnless refunds' | The Blade

[7] Skat., piemēram, Global Circularity Gap izdevumu Textiles.

[8] Skat, piemēram, larobustesse.org : FacetteRessource, kā arī La robustesse du vivant, selon Olivier Hamant | France Culture, kā arī S'inspirer de la Nature pour Vivre dans un Monde Incertain - Olivier Hamant. Dzīvajā dabā ir piemēri ar parazitējošiem organismiem, kas evolūcijas procesā tiktāl "optimizējuši" savu ķermeni kā sistēmu, ka zaudējuši spēju patstāvīgi pārvietoties u.tml., jo barojas no cita organisma. Problēma ir tad, kad iet bojā organisms (dzīvnieks), no kura parazīts barojas: tad tas iet bojā kopā ar savu "saimnieku". Kiberdrošībā piemērs ar CrowdStrike incidentu 2024. jūlijā: efektivitāte tika sasniegta, piemirstot par monopola ievainojamību. Transportā autostrāde nodrošina ātru nokļūšanu no punkta A punktā B, ja viss darbojas labi; taču pa ceļam nevienu nesatiekam, zūd prieks par pašu braucienu, kā arī problēma rodas tad, ja vajadzīgs mainīt plānus un strauji nogriezties. 

[9] Commission announces actions for safe and sustainable e-commerce imports | Shaping Europe’s digital future.

[10] Skat., piemēram, https://foreverpollution.eu/lobbying/; projekta rezultāti tika plaši publicēti intervijās un raidierakstos no 2025. gada janvāra.

[11] France adopts PFAS restriction – ClientEarth urges EU and other countries to follow suit | ClientEarth.

[12] Skat., piemēram, Per- and polyfluoroalkyl substances (PFAS) - ECHA

[13] Piemēram, Oslo, Ģente, Amsterdama, Kopenhāgena, Barselona, Pontevedra u.c. pilsētas, samazinot stāvvietu skaitu atsevišķās ielās vai pilsētu centros, uzlabojot velo un gājēju infrastruktūru, līdz minimumam samazinot auto braukšanas ātrumu dzīvojamo namu tuvumā, radot inovatīvus risinājumus, kā no vienas pilsētas daļas nokļūt citā, u.c. veidos radušas iespējas uzlabot dzīves vides kvalitāti, atdot daļu publiskās ārtelpas drošas pārvietošanās, socializācijas, apzaļumošanas vajadzībām, atjaunot mazā biznesa ienākšanu puspamestās ielās. Šis komentārs skatāms rakstā Sniedzoties pēc energoefektivitātes: vai ābele stādāma vien zemi noliekušos zaru dēļ.