UIN reformas rezultāti un ietekme uz uzņēmumu darbību

2018. gadā veiktā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) reforma mainīja UIN maksāšanas kārtību, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales, nevis rašanās brīdī. Reformas mērķis bija motivēt uzņēmumus investēt savā attīstībā, tādējādi uzlabojot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un tautsaimniecības attīstību [1]. Saskaņā ar 2021. gada UIN reformas ietekmes sākotnējās analīzes rezultātiem nodokļu reforma uzlaboja atsevišķu nozaru uzņēmumu kapitalizācijas līmeni un noturību pret šokiem [2].

Šis ir viens no Latvijas Bankas ekonomistu rakstiem (otrs – drīzumā), kas sniedz dziļāku skatījumu par UIN reformas ietekmi, izmantojot individuālu uzņēmumu finanšu datus, nevis apkopotus datus nozaru dalījumā. Pirmajā rakstā tiek analizēts kapitalizācijas pieaugums un UIN reformas ietekme uz uzņēmumu kapitāla atdevi un tās komponentēm. Uzņēmumi sadalīti pēc lieluma, ņemot vērā darbinieku skaitu un gada neto apgrozījumu vai gada kopsavilkuma bilanci [3]. Analizējamie periodi ir no 2012. gada līdz 2017. gadam pirms UIN reformas un no 2018. gada līdz 2023. gadam pēc UIN reformas.

Uzņēmumu finanšu rādītāju aprēķiniem izmantoti publiski pieejamie (atvērtie) gada pārskatu finanšu dati par 137 tūkstošiem Latvijā reģistrētu uzņēmumu. Analīzes mērķis ir novērtēt konkrēto uzņēmumu kapitāla rādītājus, kā arī kapitāla atdevi un tās komponentes pirms un pēc UIN reformas. No analīzes tika izslēgti uzņēmumi bez saimnieciskās darbības (t.i., gada apgrozījums ir nulle) un tukši uzņēmumi (t.i., apgrozījums, bilance un kapitāls vienlaikus ir nulle). Analīzes nolūkos izslēgti arī uzņēmumi ar aktīviem zem 2000 eiro. Turklāt tiek izveidota atsevišķa uzņēmumu kopa, analīzē iekļaujot tikai tos uzņēmumus, kuri veikuši saimniecisko darbību vismaz trīs gadus pirms un divus gadus pēc UIN reformas, lai redzētu kapitāla pārmaiņas uzņēmumu bilancēs tieši pirms un pēc UIN reformas.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojuma datiem Latvijas uzņēmumu kapitalizācija ir pakāpeniski uzlabojusies kopš 2010. gada līdz ar tautsaimniecības attīstību [4]. Turklāt kopš 2018. gada kapitalizācijas pieauguma temps paātrinājās. Arī šajā analīzē izmantoto uzņēmumu dati uzrāda, ka pirms UIN reformas (no 2012. gada līdz 2017. gadam) kopējais kapitāla rādītājs palielinājās vidēji par 0.8 pp gadā, taču pēc UIN reformas – vidēji par 2.0 pp gadā (no 2018. gada [5] līdz 2023. gadam). Iekļaujot uzņēmumus [6], kas nedarbojās nepārtraukti visus piecus gadus no 2015. gada līdz 2019. gadam, kapitāla rādītāja vidējais palielināšanās temps pat uzlabojas attiecīgi no 1.5 pp līdz 1.9 pp gadā.

Pirms UIN reformas uzņēmumu kapitalizācija bija tieši proporcionāla uzņēmumu izmēram, proti, 2017. gada beigās lieliem uzņēmumiem bija augstākais kapitāla rādītājs (46.6 %), savukārt mikro uzņēmumiem – zemākais (34.7 %) [7]. Straujākā kapitalizācijas uzlabošanās ir novērojama segmentos ar sākotnēji zemāko kapitalizācijas līmeni, īpaši mazo uzņēmumu segmentā, bet lieliem uzņēmumiem kapitalizācijas līmenis pieauga mērenāk. Tas varētu būt daļēji skaidrojams ar mazāko uzņēmumu lielāku motivāciju uzrādīt pilnu patieso peļņu pēc UIN reformas. Turpretī lielajiem uzņēmumiem kapitāla plānošanā lielāka nozīme ir regulārai dividenžu un kapitalizācijas mērķu politikai.

Iekļaujot uzņēmumus, kas nedarbojās nepārtraukti visus piecus gadus no 2015. gada līdz 2019. gadam, kapitalizācijas līmenis visstraujāk pieauga arī mazo uzņēmumu segmentā.

Nozaru dalījumā kapitalizācijas uzlabošanās temps paātrinājās gandrīz visās nozarēs, izņemot apstrādes rūpniecības, ūdens apgādes, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs (sk. 1. att.). Papildus pieauga arī finansiāli veselīgu uzņēmumu skaits un īpatsvars [8]. Līdzīgi kā uzņēmumu lieluma dalījumā augstākie kapitalizācijas uzlabošanas tempi ir vērojami pārsvarā nozarēs ar sākotnēji zemākajiem kapitāla radītajiem 2017. gada beigās. Iekļaujot uzņēmumus, kas nedarbojās nepārtraukti visus piecus gadus no 2015. gada līdz 2019. gadam, kapitalizācijas līmeņa pārmaiņas ir līdzīgas.

Līdz šim analīzē ir pievērsts vairāk uzmanības UIN reformas ietekmei uz uzņēmumu kapitalizāciju, bet ne citiem UIN reformas efektivitāti raksturojošiem lielumiem. Proti, vai UIN reformas rezultātā reinvestētā peļņa ir apzināti izmantota un novedusi pie izmaiņām uzņēmuma finansiālajā darbībā vai arī vienkārši “noglabāta” uzņēmumā, piemēram, paaugstinātā naudas līdzekļu atlikumā bez būtiska cita pienesuma.

Lai novērtētu darbības uzlabojumus, proti, kapitāla atdevi, tika apskatīti trīs to ietekmējošie komponenti atbilstoši DuPont modelim. Kapitāla atdeve tiek sadalīta trīs komponentēs, proti rentabilitāte pret apgrozījumu, aktīvu apgrozījums un izmantoto saistību rādītājs:

• Pirmkārt, vai kapitāla pieaugums ir ticis vērsts plašākos ieguldījumos, proti vai aktīvu (skaitītāja) un kapitāla (saucēja) attiecība nav sarukusi tik strauji, kā to varētu sagaidīt tikai kapitāla palielinājuma dēļ?
• Otrkārt, vai reinvestētā peļņa un pārmaiņas bilancē ir veicinājušas plašāku tirgu apguvi un audzējušas apgrozījumu, saglabājot stabilu apgrozījuma (skaitītāja) un aktīvu (saucēja) attiecību?
• Un, visbeidzot, vai reinvestētā peļņa nav negatīvi ietekmējusi uzņēmuma darbības efektivitāti, tas ir, vai nav sarukusi peļņas (skaitītāja) un apgrozījuma (saucēja) attiecība?

Analīzes secinājumus kopumā var ietekmēt cenu līmeņa (inflācijas) dinamika, taču, tā kā cenu pārmaiņas ietekmē kā vienādojumu skaitītājus, tā saucējus, šāda ietekme gaidāma īslaicīga.

Izpētes rezultātā secināts, ka pēc UIN reformas vidējā kapitāla atdeve ir uzlabojusies no 12.3 % līdz 15.0 % (sk. tabulu), lielākoties uzlabojoties uzņēmumu peļņai pret apgrozījumu un mazākā mērā pateicoties kopējo aktīvu izmantošanas efektivitātei. Tas var liecināt par tendenci uzņēmumiem UIN reformas rezultātā iznākt no ēnu ekonomikas un uzrādīt patiesākus peļņas rādītājus, kā arī veikt investīcijas savu izmaksu samazināšanā. Aktīvu apgrozījums (apgrozījuma pret aktīviem komponente) ir pakāpies, kas norāda uz uzņēmumu veiksmi noieta tirgus paplašināšanā, un tādējādi sniegta artava ekonomikas izaugsmē. Savukārt izmantoto saistību īpatsvars ir mazinājies līdz ar kapitāla pieaugumu, mazinot saistību augšupvērsto ietekmi uz kapitāla atdevi. Tas var liecināt par piesardzīgāku uzņēmumu pārvaldīšanu, vairāk mazinot kredītsviru, nekā veicot ieguldījumus kapacitātes audzēšanā. Iekļaujot uzņēmumus, kas nedarbojās nepārtraukti visus piecus gadus no 2015. gada līdz 2019. gadam, galvenā atšķirība, ka sākotnējā vidējā kapitāla atdeve ir bijusi zemākā pirms UIN reformas (10.4 %), kopā iekļaujot finansiāli vājākus uzņēmumus, kas pārtrauca savu darbību pēc 2019. gada.

Rentabilitātes pieaugumu UIN reformas ietekmē vismaz daļēji varētu būt veicinājusi patiesā peļņas līmeņa atspoguļošana [9]. Aktīvu pret kapitālu attiecības samazināšana kopā ar gandrīz nemainīgo aktīvu apgrozījumu un pieaugušo peļņas līmeni dod stipru signālu par iespējamu ēnu ekonomikas efekta mazināšanos.

Uzņēmumu lieluma dalījumā pēc UIN reformas kapitāla atdeve ir būtiski uzlabojusies mazo uzņēmumu segmentā pamatā peļņas pieauguma dēļ, savukārt aktīvu apgrozījuma efektivitātes pieaugums bijis pieticīgāks un izaugsme ar aizdevumiem tiek finansēta mazāk. Mikro uzņēmumiem, kuri aktīvu apgrozījumu kopumā nebija audzējuši, peļņas pret apgrozījumu pieaugums bijis vēl izteiktāks, bet peļņas pret apgrozījumu  ietekmi uz kapitāla atdevi samazināja aktīvu pret kapitālu sarukums. Iekļaujot uzņēmumus, kas nedarbojās nepārtraukti visus piecus gadus no 2015. gada līdz 2019. gadam, kapitāla atdeves uzlabojums līdzīgi vērojams mazo un mikro uzņēmumu segmentā ar zemāku kapitāla atdevi pirms UIN reformas. Peļņas pieaugumam varētu būt dažādi skaidrojumi (t. sk. investīciju izmaksu samazināšanas dēļ pieaug rentabilitāte), un viens no skaidrojumiem varētu būt peļņas legalizācija.

Lai gan lielajiem un vidējiem uzņēmumiem peļņas pret apgrozījumu pieaugums ir pieticīgāks salīdzinājumā ar maziem un mikro uzņēmumiem, lielajiem uzņēmumiem būtiski uzlabojusies kopējo aktīvu izmantošanas efektivitāte (no 1.07 līdz 1.18 reizēm), kas nozīmē, ka lielie uzņēmumi sāka par 10 % labāk izmantot savus esošos resursus un snieguši lielāku pienesumu ekonomikas izaugsmē. Rezultātā kapitāla atdeve arī būtiski uzlabojusies. Turpretī vidēja lieluma uzņēmumu izmantoto saistību īpatsvara kritums ierobežo kapitāla atdeves uzlabošanos.

Jāatzīmē, ka aktīvu apgrozījuma pieaugums atsevišķiem uzņēmumiem UIN reformas ietekmē var nebūt tūlītējs, piemēram, ja tiek veiktas investīcijas (un attiecīgi kāpināts kopējo aktīvu apmērs), kuras uzņēmuma apgrozījuma pieaugumā atspoguļojas tikai ar laika nobīdi. Attiecīgi šādos gadījumos, pieaugot uzņēmuma aktīvu apmēram un apgrozījumam nemainoties, aktīvu apgrozījums sākotnēji samazinās.

Datos redzams, ka UIN reforma ir izgaismojusi vecu un zināmu problēmu ar patiesās peļņas uzrādīšanu, bet sabiedrības labumam ir svarīgs tāds nodokļu režīms, kas vienlaikus motivētu neslēpt peļņu un nodrošinātu ieņēmumus budžetā.

UIN reformas ietekme uz nozarēm ir ļoti neviendabīga, jo nozaru sākotnējais rentabilitātes līmenis ir atšķirīgs, kā arī atšķiras nozaru iespējas pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu izmantošanu pielāgot ekonomikas satricinājumiem un pārmaiņām. Gandrīz visām nozarēm pēc 2018. gada ir vērojams kapitāla atdeves uzlabojums, izņemot pandēmijas vistiešāk skartās izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, mākslas, atpūtas un izklaides pakalpojumu un transporta un uzglabāšanas nozares, kā arī elektroenerģijas nozari, kuras vidējās pelnītspējas kritums ir skaidrojams ar zaudējumiem 2023. gadā (sk. 2. att.) [10]. Rentabilitātes komponente bija noteicošā vairākās nozarēs, izņemot iepriekš minētās pandēmijas vistiešāk skartās nozares.

Lai gan viens no UIN reformas mērķiem bija ilgtermiņā sekmēt uzņēmumu ražošanas kapacitāti un izlaides jaudas, palielinoties investīcijām pamatlīdzekļos, tomēr kopējo aktīvu izmantošanas efektivitāte ir vērojami pieaugusi tikai elektroenerģijas, ūdens apgādes un izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, bet tirdzniecības, operāciju ar nekustamo īpašumu un mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs tā pat ir samazinājusies. Pie tam regulējamajām nozarēm, tādām kā elektroenerģija un ūdens apgāde, tarifu noteikšanas kārtība var radīt no pārējā tirgus atšķirīgas tendences (piemēram, tā ar zināmu aizkavēšanos nodrošina pietiekamu peļņu un attiecīgi nozares rentabilitāti).

Iekļaujot uzņēmumus, kas nedarbojās nepārtraukti visus piecus gadus no 2015. līdz 2019. gadam, galvenā atšķirība ir vērojama izmitināšanas un ēdināšanas nozares rezultātos. Šajā nozarē paplašinātā uzņēmumu kopā peļņas un kapitāla atdeves rādītāji ir izteikti zemi, kas skaidrojams ar finansiāli vāju uzņēmumu darbības pārtraukšanu.

Uzņēmumu kapitalizācijas process un bilanču struktūra ir uzlabojusies kopš 2018. gada, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītajām grūtībām un tām sekojošo vājo tautsaimniecības attīstību. Taču kapitalizācijas uzlabošanās temps ir atkarīgs no uzņēmēju lēmuma ieguldīt peļņu uzņēmuma attīstībā vai izmaksāt to dividenžu formā. Piemēram, strauji attīstoties tautsaimniecībai vai augstas inflācijas apstākļos, kas pozitīvi ietekmē peļņu absolūtā izteiksmē, kapitalizācijas līmenis var uzlaboties arī citu faktoru, nevis tikai UIN reformas ietekmē. Tāpēc svarīgi izvērtēt arī rentabilitātes devumu kapitalizācijas uzlabošanās tempā, tādējādi novērtējot, vai kopumā mainījusies uzņēmumu vēlme peļņu ieguldīt kapitalizācijas stiprināšanā. Par UIN reformas ietekmi uz rentabilitātes devumu kapitalizācijas uzlabošanā drīzumā lasi sērijas 2. rakstā.

[1] Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.–2021. gadam (likumi.lv)

[2] Detalizētāku apskatu par UIN reformu ietekmi, starptautisko pieredzi un fiskālo ietekmi sk. šeit.

[3] Analīzē izmantota ES tiesību aktos (sk. šeit) lietotā mikro uzņēmuma definīcija (uzņēmumā strādā mazāk nekā 10 darbinieki un uzņēmuma gada apgrozījums vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus eiro), šī definīcija atšķiras no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa definīcijas (Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. pants (1)).

[4] Saskaņā ar CSP NFS apsekojuma datiem kapitāla rādītājs (kapitāls pret aktīvu kopsummu) uzlabojās no 26 % 2009. gadā līdz 49 % 2023. gadā, kas atbilst parādu pret kapitālu rādītājiem attiecīgi 2.9 un 1.1.

[5] 2018.-2019. gadā bija UIN reformas parejas periods, ar iespēju izmaksāt iepriekšējos periodos uzkrāto peļņu dividendēs, neapliekot to ar 20 % nodokļa likmi. Taču atšķirībā no Igaunijas Latvijā kapitāla rādītājs nesamazinājās pārejas periodā.

[6] Lai izslēgtu survivorship bias (analīzes rezultātus iespējami ietekmē tas, ka analīzē iekļauti tikai tādi uzņēmumi, kas spējuši saglabāt darbību apskatītajā periodā).

[7] Jāpatur prātā, ka ievērojama daļa no mikro uzņēmumiem ir mazkapitāla uzņēmumi.

[8] Detalizēti par finansiāli veselīgu uzņēmumu skaitu, pelnītspēju un noturību sk. šeit

[9] Saskaņā ar Latvijas pētnieku Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023. gadā” rezultātiem ienākumu neuzrādīšanas apjoms 2009. –2023. gadā (vidējā ienākumu daļa %, kuru uzņēmumi slēpj no valsts) samazinājies par 2.5 pp.

[10] Detalizēti par pandēmijas vistiešāk skartām nozarēm sk. šeit