29.11.2019.

Remdena tautsaimniecības izaugsme šogad un remdenas cerības uz nākamo gadu

Foto: Shutterstock

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. pusgadu liekas saglabājusi noturību, tomēr to vairāk nosaka atsevišķi izņēmuma faktori, nevis stabilitāte vai uzlabojums ārējā vai iekšējā pieprasījumā. Turklāt kopumā izaugsme ir krietni zemāka nekā pērn.

IKP 3. ceturksnī ir audzis par 0.7% salīdzinājumā ar 2. ceturksni un par 1.9% salīdzinājumā ar 2018. gada 3. ceturksni (kalendāri un sezonāli izlīdzināti dati). Iekšzemes pieprasījums arvien pārliecinošāk ieņem vadošo lomu IKP izaugsmē, tomēr salīdzinājumā ar pērno gadu tā pieaugums ir kļuvis krietni mērenāks, ārējā vides neskaidrībām spēcīgāk atbalsojoties arī iekšzemes ekonomiskajos lēmumos. Pieauguma tempu kritums vērojams gan gala patēriņam, gan investīcijām, apstiprinot iedzīvotāju un investoru piesardzības pastiprināšanos. 

Privātais patēriņš nodrošina lielāko devumu IKP izaugsmē, pateicoties nozīmīgajam īpatsvaram (59% no nominālā IKP) un stabilākai izaugsmei nekā citām pieprasījuma komponentēm. Savukārt investīciju izaugsmei jau iepriekš bija vērojams straujš tempu kritums, un to izaugsmi pozitīvā zonā galvenokārt notur Eiropas Savienības fondi. Privāto investoru interese ir būtiski samazinājusies – lai gan ieguldījumi ražošanas iekārtās joprojām aug, tomēr citos segmentos privātās investīcijas strauji mazinās. 

Ārējā pieprasījuma lēnāks kāpums turpina negatīvi ietekmēt eksporta sniegumu. Diemžēl nenoteiktība ārvalstu tirgos neizgaist, tādējādi cīņa par eksporta tirgiem saasinās. Vājinoties ārējam pieprasījumam un mazinoties iekšzemes aktivitātei, zemāka izaugsme vērojama arī importam. Preču importa struktūrā iezīmējas straujāks kapitālpreču un starppatēriņa preču kritums.

Vienlaikus daudzi Latvijas uzņēmumi šos izaicinājumus uztver kā iespējas, jo, būdami vairāk nišas spēlētāji ar elastīgāku spēju mainīt eksporta tirgus un pielāgot produkciju, kā arī rūdīti strādāt sarežģītos apstākļos, uzņēmēji rod zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. 

Nozaru sekmes lielā mērā atbilst ārējā un iekšzemes pieprasījuma pārmaiņām – uz iekšzemi vairāk vērsto pakalpojumu sektors (veselība, māksla, profesionālie pakalpojumi, būvniecība) gada laikā auguši straujāk; savukārt eksportējošo nozaru rezultāti ir vājāki, īpaši transportam un finanšu sektoram (galvenokārt nerezidentu segmentā), kuru pievienotā vērtība samazinās. Arī apstrādes rūpniecības izaugsme bremzējas, te gan īpaša loma patlaban ir kokrūpniecības sarukumam, kas dažādu izaicinājumu apstākļos ir nonākusi uzmanības starmešu gaismā. Līdzās pieprasījuma pārmaiņām IKP ietekmē arī citi faktori, tajā skaitā laikapstākļi, piemēram, šogad ir laba graudaugu raža, kā arī enerģētika izķepurojusies no zema līmeņa.

Kopumā tautsaimniecības attīstībai šis ir izaicinājumu periods un ap 2020. gada prognozēm apvijas gana daudz neskaidrību, galvenokārt par to, kā attīstīsies globālā ekonomika, kādi tarifu kari un citi notikumi tieši vai netieši ietekmēs arī Latvijas ražotājus un eksportētājus. Katrā ziņā izaugsme šogad un nākamgad saglabāsies remdena, un uz straujāku pieaugumu cerību ir maz.
 

APA: Rutkovska, A. (2019, 10. dec.). Remdena tautsaimniecības izaugsme šogad un remdenas cerības uz nākamo gadu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4675
MLA: Rutkovska, Agnese. "Remdena tautsaimniecības izaugsme šogad un remdenas cerības uz nākamo gadu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 10.12.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4675>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up