31.05.2017.

Tautsaimniecības attīstība uzņem ātrumu

Foto: Shutterstock
Tautsaimniecības attīstība uzņem ātrumu - iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada 1. ceturksnī bija par 4.0% lielāks nekā pirms gada (salīdzināmajās cenās; gan pēc sezonāli neizlīdzinātiem, gan pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Tādējādi pašlaik Latvijas tautsaimniecības attīstība ir straujākā piecu gadu laikā.

Pieaugot algām (gada laikā par 7.2%), sarūkot bezdarbam un uzlabojoties patērētāju noskaņojumam, galvenais tautsaimniecības dzinulis joprojām ir privātais patēriņš un attiecīgi - pakalpojumu nozares. Turklāt arī investīciju pieaugums pirmo reizi divu gadu laikā izrāvies no mīnusiem (gads pret gadu griezumā), ko galvenokārt noteikusi privātā sektora investīciju atkopšanās un kas daļēji atspoguļojas arī būvniecības nozares aktivitātes pieaugumā. Gada sākums bija labs apstrādes rūpniecībai (kas jau pozitīvi pārsteidza pērn), preču eksporta apjomiem sasniedzot arvien jaunus rekordus.

Tomēr svarīgs jautājums izaugsmes paātrināšanas kontekstā ir – kādi faktori to nosaka un vai tas būs noturīgs? Velkot paralēles ar maratona skrējienu, straujš starts, par ko līdzjutēji var priecāties, trenerim var rosināt bažas. Pirmā kilometra līderis, pārsniedzot ātrumu, ar kuru viņš var skriet ilgi, gandrīz nekad neuzvar visā maratona distancē. Ja tautsaimniecības izaugsmi nosakošie strukturālie faktori nav pietiekami, nākamajā posmā tautsaimniecība būs spiesta palēnināt tempu. Lai varētu ilgi skriet ātrā tempā, ir jāpalielina izturība jeb potenciāls - jāveic strukturālās reformas izglītības, veselības aprūpes un citās (tostarp tiesiskās un uzņēmējdarbības vides) jomās.

Pat ja pērn Latvijas tautsaimniecība nedaudz atpalika no sava potenciāla[1], šogad, visticamāk, vairs neatpaliks. Bezdarbs jau tagad nepārsniedz dabisko līmeni un šogad samazinās ātrāk par ierasto. Savukārt algas kāpums dažus gadus nedaudz pārsniedz darba ražīguma pieaugumu, atalgojuma īpatsvaram IKP pietuvojoties Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam (tik tālu tas neatstāja būtisku negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, bet mūžīgi tas turpināties nevar). Arī uzņēmēju vērtējums par darbaspēka trūkumu šogad nedaudz pieauga.

Tādējādi turpmākā attīstība uz cikliskās komponentes rēķina nebūs ilglaicīga, un, ja vēlamies augt tikpat strauji un vēl straujāk ilgākā laika periodā, jāveic reformas.

Ja cerēsim tikai uz cikliskās ekspansijas (t.sk. pastiprinātās ES fondu naudas ienākšanas) radīto ietekmi, nevis veiksim strukturālās reformas, tad pašreizējais tautsaimniecības attīstības tempa paātrinājums diemžēl nebūs ilgstošs.

Neveicot strukturālās reformas, uz ātrāku IKP pieaugumu ilgtermiņā var necerēt - vienalga, vai īstermiņa IKP statistika uzrāda 4% vai vēl straujāku pieaugumu.

 

* * *


[1] Tautsaimniecības cikliskā stāvokļa (ouput gap) novērtējums ir starp jomām, kurā dažādas metodes var dot atšķirīgu rezultātu un tādējādi katrs pētnieks var argumentēt par labu savam ciparam. Tomēr paņemot vidējo no dažādām metodēm, pētniekiem un starptautisko organizāciju publikācijām, 2016. gada iznākums ir tuvu nullei (tas ir, faktiskais IKP ir līdzīgs savam potenciālam). 

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 15. dec.). Tautsaimniecības attīstība uzņem ātrumu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3772
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Tautsaimniecības attīstība uzņem ātrumu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.12.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/3772>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up