Strauja ekonomiskā izaugsme un gandrīz nemainīgs bezdarbs. Kā tas skaidrojams?

2012. gada 2. ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka līdz ar augstu ekonomisko aktivitāti pieaug arī nodarbinātība. Taču vienlaicīgi saglabājas arī augsts bezdarbs. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, ko veicina tautsaimniecības izaugsme un jaunas darba iespējas, kā arī valsts realizētā nodarbinātības politika. Šādas norises vērtējamas pozitīvi, tomēr tās paaugstina bezdarba līmeni. Tādēļ secinājumi saistībā ar augsto bezdarbu Latvijā izdarāmi rūpīgi izvērtējot to ietekmējošos faktorus.

Darba meklētāju īpatsvars jeb bezdarba līmenis ceturkšņa laikā samazinājās vien par 0.2 procentu punktiem. Tas ir netipiski maz, ņemot vērā pavasara/vasaras sezonas darbus. Darba meklētāju īpatsvars 16.1% apmērā ir augsts radītājs un dažiem vērotājiem varētu šķist, ka Latvijas darba tirgus atlabšana būtiski piebremzējusies vai pat apstājusies.

Tomēr detalizēta analīze šādu viedokli neapstiprina. Bezdarba lēnā sarukuma galvenais iemesls bijis būtisks ekonomiskās aktivitātes kāpums – tā pašlaik ir tuva vēsturiski augstākajam līmenim (15-64 gadu vecumgrupā ekonomiski aktīvi ir 74.7% un 15-74 gadu vecumgrupā 66.5%  iedzīvotāju)[1]. Tas ir augsts sasniegums pat ņemot vērā demogrāfisko norišu pozitīvo ietekmi (pēdējos gados pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars 25-54 gadu vecumgrupā). Nozīmīga loma augstas ekonomiskās aktivitātes uzturēšanai un slēptā bezdarba (piemēram, iedzīvotāji, kuri zaudējuši cerības atrast darbu u.c.) mazināšanai bija aktīvu darba tirgus politikas pasākumu (pagaidu darbi, pārkvalifikācija u.c.) palielinājumam krīzes laikā. Izskatās, ka augošās iespējas atrast darbu mudina aizvien vairāk cilvēku atkal kļūt aktīviem darba tirgū un atsākt meklēt darba iespējas. Šādiem cilvēkiem nokļūstot darba meklētāju rindās, bezdarba līmenis paaugstinās. Tātad, noturīgais bezdarbs un augstā ekonomiskā aktivitāte šobrīd ir vienas monētas divas puses, un tās atspoguļo pozitīvas norises tautsaimniecībā.

Par to, ka turpinās noturīga darba tirgus atlabšana liecina ne tikai ekonomiskās aktivitātes, bet arī nodarbinātības dati. Nodarbināto skaita pieaugums 2012. gada 2. ceturksnī pret 1. ceturksni bija līdzīgs iepriekšējā gada atbilstošā perioda radītājam. Nodarbinātības kāpumu apstiprina visi pieejamie statistikas datu avoti. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, darba ņēmēju skaits (kas maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas) no zemākā punkta 2010. gada sākumā līdz 2012. gada maijam pieaudzis par 58 tūkstošiem – līdz 769 tūkstošiem cilvēku. Līdzīgi (par 57 tūkstošiem no 2010. gada 1. ceturkšņa līdz 2012. gada 1. ceturksnim) ir audzis darba vietu skaits saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu apsekojuma datiem.

Atzinīgi vērtējams tas, ka darbaspēka apsekojuma rezultāti šoreiz tiek publicēti neparasti agri. Līdzīgi kā ārsta norādījumi nevar balstīties uz novecojušiem izmeklējumiem, arī ekonomiskās politikas veidošanai nepieciešami pēc iespējas svaigāki dati.