Algu kāpums Latvijā meklē jaunu līdzsvaru

2026. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā gada laikā augusi par 4.3 %, sasniedzot 1886 eiro. Latvijas ekonomikas aktivitāte šī gada 2. ceturksnī bija gana spēcīga, un bezdarba līmenis saglabājās bez būtiskām izmaiņām, bet ārējā ekonomiskajā vidē valda nenoteiktība, kaut gan ne vienmēr situācija ir tik drūma, kā varētu šķist. Uzņēmumu aptauju dati liecina par noturīgu darbaspēka pieprasījumu, tiesa gan, tuvāko mēnešu nodarbinātības pieaugums tiek vērtēts piesardzīgi.

2026. gads iesākās ar būtiski zemāku, nekā pēdējos gados ierasts, darba algu pieaugumu (šī gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar situāciju pirms gada, vidējā alga Latvijā pieauga par 4.2 %, kas bija zemākais pieaugums kopš 2016. gada), līdzīgas tendences turpinājušās arī 2. ceturksnī. Salīdzinājumam – pēdējo piecu gadu vidējais algu pieaugums sasniedza pat gandrīz 10 % gadā. Tomēr jāatceras, ka vidēji iedzīvotāju pirktspēja turpina pieaugt, jo arī patlaban vērojamais algu pieauguma temps pārsniedz inflāciju.

Ņemot vērā stingrākus atalgojuma pieauguma ierobežojumus, salīdzinoši lēnāks algu pieaugums ir bijis sabiedriskajā sektorā, tomēr tas piebremzējies arī privātajā sektorā. Lēnāks kopējā algu fonda pieaugums bijis valsts pārvaldē, izglītībā un veselības aprūpē, arī nodarbinātajiem būvniecībā. Savukārt algu fonda kāpums relatīvi spēcīgs saglabājies nodarbinātajiem finanšu un apdošināšanas sektorā, arī rūpniecībā un informācijas un komunikācijas pakalpojumos.

Nav sagaidāms, ka vidējais algu pieaugums atgriezīsies pie iepriekšējo gadu spēcīgajiem divciparu pieauguma tempiem. Visticamāk, pašlaik ir vērojami jauna līdzsvara meklējumi – mēģinājumi atrast kompromisu starp nodarbināto vēlmi ar atalgojuma izmaiņām kompensēt savu ikdienas izdevumu pieaugumu un starp darba devēju iespējām šādu algu pieaugumu nodrošināt, ņemot vērā arī uzņēmumu pēdējos gados strauji augušās izmaksas, it sevišķi energoresursu cenu pieauguma rezultātā.

Ilgtermiņa risinājums būtu darba ražīguma pieaugums, kas radītu telpu atalgojuma palielināšanai, neradot tik lielu spiedienu uz uzņēmumu peļņas maržām un cenām. Tiesa gan, produktivitātes pieaugums Latvijā gadu gaitā iepalicis no vidējās algas pieauguma tempiem, tomēr nozīmīgās investīcijas gan infrastruktūrā, gan atsevisķos uzņēmumos liek pamatu, uz kā balstīt turpmāku darba ražīguma pieaugumu un iespēju finansēt algu pieauguma izmaiņas nākotnē.