06.03.2018.

2017. gadā tekošā konta deficīts bija 204 milj. eiro jeb 0.8% no IKP

Foto: Shutterstock

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 2017. gada 4. ceturksnī veidoja 113 milj. eiro (1.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)) pārpalikumu, bet 2017. gadā kopā 204 milj. eiro (0.8% no IKP) deficītu.

Lai gan pasaules ekonomikas stiprināšanās un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās bija labvēlīga Latvijas eksportētājiem, tekošā konta deficītu 2017. gadā noteica globālo cenu kāpums un iekšzemes ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās.

2017. gada 4. ceturksnī turpinājās preču eksporta straujš pieaugums, kas noteica tekošā konta pārpalikuma veidošanos. Eksporta pieaugumu jau visā pērnā gada garumā labvēlīgi ietekmēja ārējā pieprasījuma nostiprināšanās, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tas sekmēja ne tikai Latvijas preču eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importēto preču sadārdzināšanos.

Līdztekus arī būtisks iekšzemes ekonomiskās aktivitātes kāpums izraisīja importa apjomu pieaugumu. 4. ceturksnī preču importa pieaugums bija lēnāks nekā vidēji iepriekšējos ceturkšņos, tomēr gadā kopumā tas pieauga straujāk par eksportu. Lai arī investīciju atjaunošanās iekšzemē bija viens no preču tirdzniecības deficīta pieauguma iemesliem (7.1% no IKP 4. ceturksnī un 9.7% no IKP 2017. gadā), tomēr nākotnē tas rada iespēju palielināt eksporta konkurētspēju.

Ārējā pieprasījuma stiprināšanās un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās pozitīvi atspoguļojās arī pakalpojumu jomā. Pakalpojumu eksportam augot straujāk nekā gadu iepriekš gan gada nogalē, gan gadā kopumā un būtiski turpinot pārsniegt importu, pakalpojumu kontā saglabājas pārpalikums (7.9% no IKP 4. ceturksnī un 8.4% no IKP 2017. gadā).

Abos periodos eksportu visbūtiskāk veicināja  transporta (sevišķi auto un gaisa transporta pakalpojumi) un būvniecības pakalpojumi, kā arī saglabājās datorpakalpojumu eksporta pieaugums. Ienākumi no ārvalstu viesu tēriņiem 4. ceturksnī nedaudz palielinājās, tomēr gadā kopumā saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Savukārt iebraukušo ārvalstu viesu skaits un viesu pavadītais laiks Latvijā kopumā turpināja pieaugt.

Arī nominālais pakalpojumu imports 4. ceturksnī un 2017. gadā turpināja pieaugt līdzīgā tempā kā vidēji iepriekšējos pāris periodos. Pakalpojumu importa straujāku pieaugumu bremzēja no ārvalstīm saņemto telesakaru pakalpojumu kritums.

Kopējie Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijas maksājumu bilancē ieplūda 734 milj. eiro apjomā, kas ir mazāk nekā vidēji iepriekšējos piecos gados, galvenokārt lēnākas ES struktūrfondu jaunā perioda apgūšanas dēļ. ES fondu ieplūdes tekošajā kontā nespēja kompensēt preču un pakalpojumu konta pasliktināšanos 2017. gadā līdz 0.8% no IKP deficītam (iepretim pārpalikumam pērn).

Ārējā pieprasījuma pakāpeniska uzlabošanās ļauj pozitīvi vērtēt Latvijas eksporta ienākumu pieauguma izredzes 2018. gadā. Tomēr vienlaikus vērojamais pasaules naftas cenu kāpums, kā arī stiprs iekšējais patēriņš, straujāka ES fondu apguve turpmāk, uzņēmumu augstā jaudu noslodze un gaidāmā investīciju aktivitāte iekšzemē atspoguļosies importa pieprasījuma kāpumā. Tādējādi līdz ar noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi turpmāk prognozējama tekošā konta deficīta mērena palielināšanās.


Pārejot pie maksājumu bilances datiem par pārrobežu finanšu plūsmām 2017. gada 4. ceturksnī un gadā kopumā, tie rāda, ka aktīvi ārvalstīs palielinājās vairāk nekā starptautiskās saistības (attiecīgi par 910 milj. eiro un 848 milj. eiro 4. ceturksnī un par 2.7 mljrd. eiro un 2.5 mljrd. eiro gadā), un neto izteiksmē no Latvijas izplūda finansējums.

Finanšu resursu aktīvu pieaugumu ārvalstīs 4. ceturksnī galvenokārt ietekmēja sabiedriskais sektors. Eirosistēmas monetārās politikas ietvaros Latvijas Banka turpināja piedalīties paplašinātajā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP), kā arī ir pieaugušas rezerves aktīviem ārvalstīs vērtspapīru veidā. Lai gan 2017. gadā kopumā Latvijā ieplūdušās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) bija atgriezušās pie vēsturiski vidējā ieplūžu līmeņa pēc iekritiena 2016. gadā, centrālās bankas aktīvu PAPP ietvaros pieaugums, rezerves aktīvu ārvalstīs palielināšanās, kā arī nebanku finanšu sektora portfeļieguldījumu pieaugums ārvalstīs ĀTI ieplūdes pārsniedza.

Turpinot par ĀTI, 2017. kopumā lielākās ieplūdes bija finanšu, vairumtirdzniecības, transporta un lauksaimniecības nozarēs visvairāk no Zviedrijas, Lietuvas un Luksemburgas. 4. ceturksnī ĀTI darījumi samazinājās par 70 milj. eiro, ko ietekmēja informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, enerģētikas un apstrādes rūpniecības nozares. Lai gan investīcijas pašu kapitālā un reinvestētās peļņas veidā pieauga, tas nekompensēja ĀTI parādu veidojošās plūsmas saistībā ar kreditēšanas darījumiem starp tiešo investīciju uzņēmumiem Latvijā un tiešajiem investoriem. Tiešās investīcijas samazināja arī valdības pieņemtais lēmums pārpirkt no ārvalstu tiešā investora Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora AS "Conexus Baltic Grid" akcijas. Papildus tam investīcijas mazināja arī dividenžu izmaksa.

 

 
 
APA: Vecgaile, L. (2018, 19. aug.). 2017. gadā tekošā konta deficīts bija 204 milj. eiro jeb 0.8% no IKP. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4078
MLA: Vecgaile, Linda. "2017. gadā tekošā konta deficīts bija 204 milj. eiro jeb 0.8% no IKP" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.08.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4078>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up