Apstrādes rūpniecībā turpinās labo ziņu periods

Aktivizējoties starptautiskajai tirdzniecībai, ārējā pieprasījuma kāpumu izjūt arī Latvijas apstrādes rūpnieki. Tā rezultātā apstrādes rūpniecības uzņēmumu saražotās produkcijas apjoms šā gada aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ir kāpis par 6.2%, lai gan mēneša laikā ir neliels kritums (par 0.9%).

Nozarē turpinās pozitīvo ziņu periods, jo arī rūpnieku noskaņojuma rādītāji ir sasnieguši jau sen nebijušus augstumus. To uzlabojumu nosaka uzņēmēju redzējums par pasūtījumu apjomu pieaugumu, kā arī gatavās produkcijas krājumu mazināšanās.

Lielākā intriga, gaidot aprīļa datus, bija, vai pēc divu mēnešu krituma perioda ir atjaunojusies izaugsme kokrūpniecībā. Un šī ir vienīgā sliktā ziņa – nē, izaugsme kokrūpniecībā nav atjaunojusies, tajā joprojām vērojams kritums (par 1.4% salīdzinājumā ar 2016. gada aprīli).

Tomēr to kompensē virkne labu rādītāju citās nozarēs – pārtikas rūpniecībā (+6.6%), ķīmisko vielu (+27.8%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+29.2%), elektrisko iekārtu (+31.9%), kā arī būvmateriālu (+8.6%) ražošanā. Turklāt papildu tam ir izcili rezultāti arī enerģētikā (+18.8%) un ieguves rūpniecībā (+20.7%). Enerģētikai bija vērā ņemami rezultāti jau iepriekšējos mēnešos, bet straujāks uzrāviens ieguves rūpniecībā, visticamāk, saistāms ar būvniecības nozares aktivizēšanos.

Pēc ilgāka klusuma perioda 2015. un 2016. gada pirmajā pusē arvien turpina ienākt ziņas par jaunu rūpnīcu atvēršanas vai būvniecības plāniem (piemēram, [1], [2], [3], [4]). Jūtams, ka, mazinoties nenoteiktībai ārējā vidē un pieaugot ārējam pieprasījumam, arī rūpnieku riska apetīte pamazām pieaug, un tas izpaužas kā jaunu projektu uzsākšana. To atbalsta arī komercbanku aktivitātes kāpums kreditēšanas kontekstā.

Tas, kā joprojām rūpniecības nozarei trūkst, ir lielāks rūpniecības uzņēmumu aktivitātes kāpums. Iemesli ir tie paši vecie – nesakārtotā tiesu vide, augstie energotarifi, nodokļu politikas mainība un daļēji arī – ģeopolitiskie riski.

Maijā ir sagaidīta vēl viena laba ziņa. Eiropas Komisija pēc ilgām pārdomām beidzot apstiprinājusi Latvijas puses pieteikto elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atlaižu shēmu energointensīvajiem rūpniecības uzņēmumiem. Jāuzsver gan, ka atlaide 85% apmērā pienāksies tikai par to elektroenerģijas daļu, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem.

Vēl viena ziņa saistībā ar OIK – Ekonomikas ministrija savā ziņojumā "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" izstrādājusi trīs scenārijus OIK pieauguma ierobežošanai vai pat samazināšanai. Ekonomikas ministrija atbalsta risinājumu, kura ietvaros pieci lielākie elektroenerģijas ražotāji brīvprātīgi atteiktos no garantētās maksas un pretī saņems vienreizēju maksājumu, kas tiktu finansēts no AS "Latvenergo" uzkrātā pamatkapitāla samazināšanas. Tas ļautu jau ar 2019. gadu pakāpeniski mazināt OIK, kas būtu visnotaļ pozitīva ziņa un signāls investoriem. Tomēr pagaidām ir pāragri spriest, vai šāds risinājums ir reāls un cik ļoti to atbalstītu visas iesaistītās puses.

Tagad rūpnieku fokuss, visticamāk, pievērsīsies gaidāmās nodokļu reformas virzienā. Nevarētu teikt, ka pēdējā laikā uzrunātie rūpnieki tikai un vienīgi slavētu iecerēto, tomēr lielākā daļa reformu atbalsta. Kā galveno ieguvumu uzņēmēji min darbinieku augstāku neto atalgojumu, kas veicinātu pirktspējas kāpumu.

Paredzētās izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmā (tā sauktās reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli), visticamāk, radītu pozitīvu efektu vidējā un ilgtermiņā. Tas ļautu uzņēmumiem sakārtot savas bilances un padarītu tos pievilcīgākus komercbanku acīs iespējamās kreditēšanas kontekstā.

Tomēr galvenais Latvijas uzņēmēju attīstību kavējošais faktors joprojām ir nodokļu sistēmas neprognozējamība un administratīvo procesu sarežģītība. Uzņēmējiem jau laicīgi jābūt skaidrībai par plānotajām pārmaiņām un to ietekmi un uz uzņēmumu ikdienu, bet tas pagaidām izpaliek.