03.09.2021.

Cenu kāpums balsta eksporta vērtības pieaugumu

Koksnes kaudze, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Pasaules un arī Latvijas tautsaimniecības straujā tempā arvien atkopjas. Latvijas eksportētāji turpina eksportēt rekordlielus preču apjomus, bet, pateicoties cenu pieaugumam, eksportēto preču vērtība sasniedza arvien jaunus augstumus. Bažas par izejmateriālu piegāžu ķēžu sastrēgumiem pasaulē nemazinās, taču Latvijas imports 2. ceturksnī atguvies.

Straujais preču tirdzniecības vērtības kāpums, salīdzinot ar pērngada 2. ceturksni (kad pandēmijas ietekmē bija viszemākā starpvalstu tirdzniecības aktivitāte), atspoguļo bāzes efektu un arī strauju cenu kāpumu. Reālā izteiksmē eksporta kāpums gan pēdējos ceturkšņos ir pierimis, sasniedzot rekordlīmeni, ko raksturo 11.2% pieaugums divos gados kopš 2019. gada 2. ceturkšņa, kam pa vidu bijusi dziļākā pandēmijas “bedre”. Savukārt importa apjoma izaugsme, kas iepriekš nedaudz iepalika no eksporta atkopšanās, 2. ceturksnī uzņēma tempu, atgūstoties izejmateriālu un satiksmes līdzekļu ievedumam.

Preču eksporta vērtības kāpumā 2. ceturksnī vadības groži saglabājās “karstā” koksnes izstrādājumu eksporta rokās, joprojām balstoties uz būvniecības sektora pieprasījumu un baudot ārkārtīgi augstu cenu līmeni.

Ļoti straujš pieaugums bija parasto metālu izstrādājumu eksportā, kas atguvās pēc ilgstošiem izejvielu piegāžu kavējumiem. Nemainīgi turpinājās mehānismu un elektroierīču eksporta kāpums, un otro ceturksni pēc kārtas vērojams spēcīgs ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums.

Savukārt pakalpojumu eksports 2. ceturksnī atgriezās pie izaugsmes salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pateicoties kāpumam citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanā, piemēram, reklāmas, tirgus izpētes, tirdzniecības, kas spēja saglabāt izaugsmi kopš pandēmijas sākuma, bet 2. ceturksnī pieauga teju par 30%. Tajā pašā laikā braucienu pakalpojumu sniegšana saruka,  pat salīdzinot ar nelielo pērn 2. ceturksnī sniegto pakalpojumu vērtību.

Strauji atjaunojoties preču importa plūsmai, preču un pakalpojumu tirdzniecības bilances deficīts 2. ceturksnī būtiski pieauga – līdz -4.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt kopā ar raksturīgo deficītu ienākumu kontos (1.9% no IKP) 2021. gada 2. ceturksnī tekošā konta bilancē izveidojās deficīts 6.5% no IKP apmērā. Ienākumu kontu deficītu galvenokārt veidoja ārvalstu investoru peļņa, kas faktiski atgriezusies pirmspandēmijas līmenī.

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

​​​​​​​Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP
Avots: Latvijas Banka

Finanšu kontā 2. ceturksnī lielākās plūsmas bija saistītas ar iepriekš pārfinansētā valdības parāda atmaksu, Latvijas Bankas dalību Eirosistēmas monetārās politikas operācijās un monetāro finanšu iestāžu parādsaistību mazināšanos. Ārvalstu tiešo investīciju apjoms arī 2. ceturksnī aptuveni divkārt pārsniedza pēdējos gados ierasto līmeni un sasniedza 5.5% no IKP. Investīcijas visvairāk pieauga nekustamā īpašuma nozarē, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā.

 

APA: Kalniņš, G. (2021, 24. sep.). Cenu kāpums balsta eksporta vērtības pieaugumu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5305
MLA: Kalniņš, Guntis. "Cenu kāpums balsta eksporta vērtības pieaugumu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.09.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5305>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:
  • Login via Draugiem

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up