Darba tirgus rādītāji labāki nekā gaidīts

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka bezdarba līmenis šā gada otrajā ceturksnī sasniedzis 8.6% - par 1.2 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Lai arī situācija ir sliktāka nekā pērn šajā periodā, tomēr labāka kā varētu būt šajos apstākļos. Līdz ar bezdarba pieaugumu sarucis arī nodarbinātības līmenis, tiesa, šeit kritums ir mērenāks, samazinājies arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits. Mēneša dati liecina, ka, salīdzinot ar februāri, no darba tirgus aizslaucīto darba vietu skaits salīdzināms ar Dobeles novada iedzīvotāju skaitu jeb teju 20 tūkstošiem iedzīvotāju, sevišķi smagi skarot terciāro sektoru.

Līdz šim dīkstāves pabalstu pieejamība ierobežoja bezdarba līmeņa pieaugumu, tomēr jūnija beigās šo pabalstu piešķiršana beidzās. Šī brīža dati gan nenorāda tam sekojošu bezdarba pieaugumu, tomēr te jāņem vērā darba devēja pienākumu nodrošināt dīkstāves saņēmējus ar darba vietu vēl mēnesi pēc pabalsta saņemšanas. Tāpat jāatzīmē, ka vasaras sezonā tradicionāli bezdarba rādītāji ir zemāki. Lai gan dīkstāves pabalstu vietā stājies algu subsīdiju mehānisms, kā arī atbalsts eksportējošiem un tūrisma nozares uzņēmumiem, prognozējams, ka bezdarba līmenis tomēr nedaudz palielināsies.

Ieejot trešajā ceturksnī, situācija ir labāka nekā varēja gaidīt martā, kad ekonomisko aktivitāti palēnināja pandēmijas uzliesmojums, apstādinot darbību izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, aviācijas, kā arī mākslas, izklaides nozarē. Šobrīd nav gaidāms tālāks straujš bezdarba pieaugums: par to liecina gan nodarbinātības gaidu uzlabošanās, gan NVA apkopotā informācija par reģistrēto bezdarbu, kur pēdējos mēnešos kāpums apstājies. Vienlaikus gan jaunākie nozaru dati, piemēram, mazumtirdzniecībā un apstrādē, gan arī ekonomiskais noskaņojums liecina par ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos.

Tomēr nākotne saglabājas miglā tīta, jo ārvalstīs saslimstības izplatība joprojām ir augsta. Saslimstības rādītāji pēdējās nedēļās pasliktinājušies arī vairākās tirdzniecības partnervalstīs, kas pastiprinoties ierobežojumiem, ietekmēs eksportējošos uzņēmumus un tūrismu.

Ja situācija Latvijā saglabāsies stabila, varam gaidīt darbaspēka pieprasījuma kāpumu nozarēs, kuras vairāk orientētas uz vietējiem patērētājiem un mazāk atkarīgas no situācijas ārvalstīs, piemēram, pakalpojumos un tirdzniecībā. Raugoties ilgtermiņā, būtiski izmantot arī šīs krīzes sniegtās iespējas, piemēram, EK Ekonomikas atveseļošanas fonda finansējumu, kas ļautu investēt cilvēkkapitālā, uzlabojot darba ražīgumu un veicinot konkurētspēju nākotnē.