15.12.2015.

Dzīve bez Eiropas Savienības fondiem

Eiropas Savienības (ES) fondi bija, ir un vienmēr būs! Vismaz, skatoties uz mūsu valsts budžetu, tā varētu šķist, jo esam jau pieraduši pie ES naudas. Tomēr otrs lielākais finansējums publiskajā sektorā draud beigties (mazināties noteikti) pat drīzāk, nekā pasaulē beigsies nafta vai Pols Krugmens atzīs, ka kļūdījies savā Latvijas krīzes pārvarēšanas pieredzē. Tādēļ būtu vērts apdomāt, ko tālāk un kā pavairot to, kas draud izsīkt?

Politiskās vēsmas ES liecina, ka solidaritātes griba un kohēzijas (izlīdzināšanas un attīstības iedzīšanas) ideja lēnām irst. ES līgums nosaka kohēzijas politikas pamatprincipus, bet negarantē pastāvīgu un nemainīgu devumu no donorvalstīm. Martins Šulcs, Eiropas Parlamenta prezidents, nesenā intervijā norādīja, ka "neviens nevar pateikt, vai pēc 10 gadiem ES vēl eksistēs esošajā formā[i]. Turklāt gatavība likt naudu kopējā ES budžeta katlā un no tā (caur struktūrfondiem) piešķirt līdzekļus perifērām valstīm krīzes ietekmē iet mazumā. Tas palielina kohēzijas polarizāciju – atbalstīt vājākos, atbalstīt stiprākos, atbalstīt dzinējspēkus utt. [ii].

Bēgļu jautājums kārtējo reizi ir parādījis dalībvalstu dažādās nacionālās intereses un pieaugošo tendenci skatīties uz iekšpusi, nevis redzēt ES kopumā. Turklāt kohēzijas ideju pamazām aizstāj konkurētspējas un darba vietu radīšanas idejas, kuru pamatā ir finanšu instrumentu izmantošana (aizdevumi, garantijas), lielāku uzsvaru liekot uz partnerību ar privāto sektoru [iii]. Junkera plāns ar Eiropas stratēģisko investīciju fondu (EFSI [iv]) skaidri iezīmē Eiropas Komisijas (EK) aicinājumu: došanas vietā nāk aizdošana. EFSI ietvaros plānots nodrošināt garantijas no ES budžeta un finansējumu no Eiropas Investīciju bankas, kas aizņemsies finanšu tirgos, lai tālāk caur nacionālām attīstības bankām vai investīciju platformām, vai pa tiešo aizdotu konkrētiem projektiem. Izmantojot lendings-and-blending pieeju (aizdodot un piesaistot papildu līdzekļus), EK tuvāko trīs gadu laikā ES tautsaimniecībā sagaida vairāk nekā 315 miljardu eiro papildu ieplūdi. Summa būtu 15 reizes mazāka, izmantojot tikai grantus un ES budžetu.

Līdz ar to nav skaidrs, kas Latviju sagaida pēc pašreizējā ES fondu plānošanas perioda beigām - 2020. gadā. Sarunas par nākamo ES budžeta periodu sāksies jau nākamgad, pagaidām tās aprobežojas ar diskusijām par to, kurp virzāmies. Tikmēr ES struktūrfondu 2014. – 2020. gada periodā Latvijai piešķirtais finanšu apjoms kohēzijas politikas ietvaros jau ir mazāks jeb 98% no 2007. – 2013. gada perioda finansējuma. Turklāt sagaidāms, ka ekonomiskās izaugsmes rezultātā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz personu Latvijā pieaugs, līdz ar to tiesības saņemt ES investīciju fondus samazināsies [v]. Tādējādi ES līdzekļu aploksne pēc 2020. gada visdrīzāk būs plānāka, turklāt tā var nākt ar noteikumu – prom no grantiem un subsīdijām (iedota nauda) uz aizdevumiem un garantijām (aizdota nauda).

Tam iemesli ir absolūti racionāli. Pirmkārt – ES ilgtermiņa mērķu sasniegšanai ir vajadzīgas milzīgas finanses. Piemēram – enerģijas sektorā katru gadu vajadzētu ieguldīt vairāk nekā 100 mljrd. eiro, līdzīgi transporta sektorā; ūdens kvalitātei/apgādei vajadzētu papildu 80 mljrd. eiro gadā. Skaidrs, ka tikai ar publiskajiem līdzekļiem nepietiks, un EK aktīvi strādā pie privātā sektora līdzdalības palielināšanas.

Otrkārt, kā nesen norādīja arī Bruegel [vi] domnīcas pārstāvis, – ES dzīvo 7% no pasaules iedzīvotājiem, bet to skaits samazinās. Eiropā koncentrēti 25% no pasaules IKP, bet reģiona nozīme krītas; vienlaikus ES izmaksā 50% no pasaules sociālajiem pabalstiem, un to apjoms pieaug. Šādu attīstību ilgtermiņā nav iespējams uzturēt. Tātad ES ekonomikas paātrināšanās nepieciešama ne tikai ES mērķu sasniegšanai, bet arī plaisas mazināšanai starp IKP un sociālo pabalstu attīstību. Tādējādi loģisks instruments ir straujāka, multiplikatīva ES fondu izmantošana, kas jau tiek testēta caur EFSI, mazinot ieguldījumus grantu un subsīdiju veidā. Tomēr Latvijai tas nozīmēs saimniekošanu bez ierastās ES finanšu palīdzības budžetā (vai ar stipri mazāku apmēru).

Plāna šādam situācijas pavērsienam mums, diemžēl, šobrīd, kā izskatās, vēl nav. Pirmkārt, valsts finansēs ierasti dzīvojam ar budžeta deficītu, turklāt tā jau mērķis ir -0.5% no IKP, nevis sabalansēta bilance. Vienlaikus ārvalstu finanšu palīdzība dod 12% no budžeta ieņēmumiem un nodrošina 70% no publisko investīciju groza.

 

1. attēls. 2016. gada budžeta ieņēmumu struktūra

Avots: Finanšu ministrija

 

Tas nozīmē, ka budžeta nodokļu ieņēmumus galvenokārt tērējam ne-investīcijām, un atņemt daļu īsti nebūs no kā. Tikmēr ES fondu samazinājuma rezultātā ceļiem vairs nebūs papildu miljarda eiro, tāpat kā vides un enerģijas infrastruktūrai, kā arī izglītības sistēmai un pētniekiem. Tautsaimniecības attīstībai kopumā tā būs "strauja bremzēšana", jo ar šā brīža finansējumu ES struktūrfondi veicina IKP izaugsmi vidēji par 3 procentpunktiem gadā [vii].

 

2. attēls. Kohēzijas politikas fondu sadalījums 2014.-2020. gadu periodam, milj. eiro. 

Avots: Finanšu ministrija

Otrkārt, uzņēmējdarbības atbalsts caur ES fondiem joprojām sveras tradicionālo grantu virzienā, un modernāka ES fondu finanšu instrumentu izmantošana nav izplatīta. Abu lietu realitāte ir greiza un agri vai vēlu izplēnēs; patīk tas mums vai ne.

Tikmēr citas reģiona valstis jau šobrīd darbojas, lai ES fondus, kas varētu apsīkt, padarītu "ilgtspēlējošākus". Pirmkārt, ES līmenī aizvien biežāk runā par privātās-publiskās-partnerības (PPP) projektiem [viii], kur, sadarbojoties privātajam partnerim un valstij, tiek realizētas valstij svarīgas funkcijas. Beļģija, Spānija, Vācija arī Skotija aktīvi strādā pie PPP jomas sakārtošanas, lai nākotnē operatīvi varētu savienot Eiropas līdzekļus ar privāto finansējumu. Latvijā līdz ar krīzi PPP projektu ieviešanu pārtrauca; mums ir bijusi slikta pieredze, un tādējādi tas ir nepārbaudīts instruments. Tomēr PPP varētu būt viens no risinājumiem publisko investīciju apjoma saglabāšanai, pat palielināšanai nākotnē. Tomēr potenciālie konsultanti un investori uz Latviju neraujas, jo līdzšinējā pieredze nerada pārliecību par spēju sabalansēt privātās puses riskus un ieguvumus pret valsts interesēm. Tādēļ pie izpratnes palielināšanas un regulējuma sakārtošanas būtu aktīvi jāstrādā jau tagad. Ja valstī nav zināšanu un pieredzes risinājumu ieviešanā, tad pasaulē tāda ir. Lielbritānijā PPP projekti ir plaši izplatīti, iespiežoties gandrīz visās tautsaimniecības jomās – medicīnā, izglītībā, cietumu apsaimniekošanā, lidostās, siltumapgādē utt. Savukārt tuvākais kaimiņš – Lietuva – tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem PPP projektu ieviesējiem Austrumeiropā. Uz 2015. gada nogali Lietuvā bija īstenoti jau 38 PPP projekti, t.sk. Palangas apvedceļš, Viļņas policijas infrastruktūra, cietums, slimnīcas [ix]. Tātad pēc padoma tālu nebūtu jādodas.

Savukārt, domājot "ilgtspēlējoši" attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem, - tā vietā, lai sniegtu grantu biznesa uzsācējiem, jo tas nevar saņemt start-up finansējumu bankā, alternatīva būtu sniegt kredīta garantiju, nodrošinot pieeju finanšu tirgiem un attīstot mentoringa sistēmu. Slovākija jau šajā plānošanas periodā mazina grantu proporciju  un veido investīciju fondu, vairāk nekā 3% no ES finansējuma, novirzot finanšu instrumentiem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzībām, īpaši atbalstot biznesa uzsācējus. Fonds darbosies pēc EFSI principa, sniedzot garantijas uzņēmumiem un caur komercbanku piesaisti mobilizējot lielāku finansējumu tautsaimniecības vajadzībām. Turklāt Slovākija, līdzīgi kā deviņas citas ES dalībvalstis, plāno iemaksāt papildu 400 milj. eiro EFSI, lai varētu izmantot šo piedāvājumu plašākā apjomā [x]. Vācija, Polija, Francija u.c. valstis strādā pie attīstības institūciju (banku) programmām, palielinot MVU finanšu instrumentu piedāvājumu un nozīmi. Latvijā 2007. - 2013. gada plānošanas periodā bija izstrādāts plāns uzņēmējdarbības finanšu instrumentu programmām (garantijas, riska kapitāls, aizdevumi) novirzīt 3.2% no kohēzijas finansējuma. Tomēr līdz šā gada oktobrim mērķis vēl nebija sasniegts, līdz ar to atsevišķu programmu īstenošana ir pagarināta [xi]. Tikmēr 2014. - 2020. gada periodā atbalsta apjoms MVU ir nebūtiski, tomēr samazināts (2.9% no kohēzijas aploksnes), turklāt apvienotās finanšu institūcijas Altum darbības uzsākšana ar jaunā perioda programmām, tāpat kā EFSI, kavējas. Līdz ar to kopējā pieeja finanšu instrumentu izmantošanai Latvijā iet pretēji tendencei Eiropā.

Atgriežoties pie raksta sākumā uzdotā jautājuma. Skaidrs, ka dzīve iespējamu arī bez ES fondu tiešas "piešprices". Akmens laikmets nebeidzās tāpēc, ka beidzās akmeņi. Tomēr, lai sekmīgi pielāgotos ES fondu izaicinājumiem pēc 2020. gada, iespējams, būs nepieciešama domāšanas evolūcija, kurai būtu jāgatavojas savlaicīgi un jāīsteno mērķtiecīgi.

 


[i] "No one can say whether the EU will still exist in this form in 10 years' time", citāts no raksta EU is in danger and can be reversed: European Parliament's Schulz, 25.11.2015, atrodams

[ii] Plašāka informācija pieejama Gala ziņojumā Future of Cohesion Policy, Committee of the Regions Directorate of Horizontal Policies and Networks Unit of Forward Planning, Studies and Academic Networks. 2015. gada jūnijs

[iii] Ibid; kā arī ziņojums Future State 2030, KPMG/MOWAT, 2013

[iv] Plašāka informācija pieejama Eiropas Investīciju bankas mājas lapā

[v] Fondu pamatregula (PADOMES REGULA (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999)

[vi] Plašāka informācija pieejama Tatra summit 2015 materiālos mājas lapā.

[vii] Plašāka informācija par ES fondu ietekmi uz tautsaimniecību ES fonu mājaslapā.

[viii] Plašāka informācija pieejama Tatra summit 2015 materiālos mājas lapā.

[ix] Eiropas Investīciju Bankas konferences "Public Private Partnerships in Western Balkans“ materiāli, 27.11.2013.,  kā arī piemēri ņemti no Invest Lithuania aģentūras mājas lapas.

[x] Plašāka informācija pieejama Eiropas Komisijas preses relīzē.

[xi] Plašāka informācija pieejama ES fondu mājaslapā.

APA: Traidase, B. (2019, 17. sep.). Dzīve bez Eiropas Savienības fondiem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/238
MLA: Traidase, Baiba. "Dzīve bez Eiropas Savienības fondiem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/238>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 1 )

  • Maz.vid.uzņ.

    16.12.2015 09:43

    1. Krugmenam nekas nav jāatzīst-LV krīzi nav pārvarējusi, tā latenti turpinās. Ja mums būtu augšupejoša fāze, tad būtu jābūt budžetam ar proficītu un jāsamazinās Valsts ārējiem parādiem, tas nenotiek.
    2. ES fondu izbeigšanās var nest arī pozitīvas LV tautsaimniecības struktūras izmaiņas atbrīvojot darbaspēku no neskaitāmiem "apsaimniekošanas"kantoriem.
    3. Mums šāds kritums nav nekas jauns, 2008-09. gadā banku (kredītresursu izmaiņas) finansējums tautsaimniecībā saruka no +2 miljardi uz -/- miljards gadā. Tas ir 3 miljardu kritums un mazāk nekā visi ES fondi kopā. Pie kam, lielu daļu no šiem fondiem mēs paši iemaksājam.

Up