04.04.2019.

Ekspansīvas fiskālās politikas sekas eiro zonā: cik liels būs efekts uz IKP?

Foto: Shutterstock

Šobrīd, kad daudzās eiro zonas valstīs uzkrājies liels parāds un eiro zonas valstu ekonomikas joprojām atrodas virs sava potenciāla vai ļoti tuvu tam, ekspansīva fiskālā politika ir mazāk efektīva. Valdības papildu tēriņi nedos vēlamo efektu uz iekšzemes kopproduktu (IKP), bet vienlaikus padziļinās jau tā samilzušās valdības parāda ilgtspējas problēmas. 

Jau pagājuši 10 gadi kopš ekonomiskās krīzes sākuma eiro zonā, kam sekoja valsts budžeta konsolidācijas pasākumi 2010.-2013. gadā un fiskālās politikas stabilizācija 2014.-2018. gadā. Šobrīd vairākas eiro zonas valstis jau sāk palielināt savus budžeta deficītus (skatīt 1. attēlu). 2019. gadā eiro zonas valstīs Eiropas Komisija prognozē valsts budžeta strukturālās bilances pasliktinājumu 0.3% no IKP apmērā.

1. attēls. Izmaiņas valsts budžeta strukturālajā primārajā bilancē 2019. gadā pret 2018. gadu, % no IKP

Izmaiņas valsts budžeta strukturālajā primārajā bilancē 2019. gadā pret 2018. gadu
Avots: Eiropas Komisijas prognoze

Kādu pienesumu eiro zonas valstu izaugsmē var sagaidīt no šādas fiskālās ekspansijas?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāzina fiskālā multiplikatora vērtība, kas parāda izlaides palielinājumu, ko izraisa valdības papildu iztērētais eiro. Taču tā nav viennozīmīgi novērtējama un ir atkarīga no valsts, laika perioda un virknes citu faktoru. Fiskālais multiplikators, iespējams, ir visbiežāk pētītais lielums makroekonomikā, un tā novērtējumu diapazons ir ļoti plašs. Atsevišķos pētījumos ir pat atrodamas multiplikatora negatīvas vērtības, taču tas  drīzāk ir izņēmums, un lielākajā daļā pētījumu novērtējums tomēr ir starp 0 un 2.[1]

Lai izvērtētu fiskālās politikas efektivitāti eiro zonā, Latvijas Banka novērtējusi fiskālo multiplikatoru eiro zonas valstu grupai, izmantojot to makroekonomisko rādītāju rindas no 2002. gada līdz 2018. gadam. Tā vidējā vērtība divu gadu laikā tiek lēsta ap 0.7, t.i., eiro zonas valsts viens papildu iztērētais eiro palielina IKP divu gadu laikā vidēji par 70 centiem. Šāda multiplikatora vērtība (kas ir zemāka par 1.0) liecina par privātā patēriņa un privāto investīciju izspiešanu un saskan ar pētījumiem, kas izmanto citu valstu datus.[1]

Taču iepriekš veiktie pētījumi, kas izmanto datus par citām valstu grupām (pārsvarā ASV un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstis), rāda, ka multiplikatora vērtība var būt dažāda atkarībā no makroekonomiskās situācijas valstī vai aplūkojamā laika perioda. Arī Latvijas Bankas veiktās aplēses eiro zonas valstu grupai to apstiprina (skatīt 2. attēlu), norādot, ka:

  • Eiro zonas ekonomikai atrodoties zem potenciāla, multiplikatora vērtība ir augstāka, tas ir, papildu tēriņi efektīvāk stimulē ekonomiku brīžos, kad tajā ir daudz neizmantota darbaspēka vai kapitāla. Turklāt ekonomikas lejupslīdes periodos vairāk mājsaimniecību kļūst atkarīgas no valsts budžeta līdzekļiem, ko iztērē, neveicot no tiem uzkrājumus.
  • Multiplikatora vērtība ir tuvu nullei periodos, kad valstij ir uzkrājies ļoti liels parāds. Apstākļos, kad valdības parāds ir augsts, ekspansīva fiskālā politika var veicināt valsts riska prēmijas un tādējādi procentu likmes kāpumu, kas izspiež privātās investīcijas un ilglietojuma preču patēriņu.
  • Efekts uz IKP ir augstāks valstīs, kas mazākā pakāpē piedalās starptautiskajā tirdzniecībā. Valstīs ar atvērtāku ekonomiku valdības papildu iztērētais eiro ar lielāku varbūtību tiek iztērēts importētām precēm, kas samazina fiskālās politikas efektivitāti IKP stimulēšanā.

2. attēls. Fiskālā multiplikatora divu gadu vidējā vērtība

Fiskālā multiplikatora divu gadu vidējā vērtība
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas novērtējums

Tātad – Latvijas Bankas veiktie novērtējumi mudina secināt, ka šobrīd eiro zonā īstenotās ekspansīvās fiskālās politikas efektivitāte ir zema.

 

Vairāk infografikā Vai lielāki budžeta izdevumi stimulē ekonomikas izaugsmi? .

____________________________________

[1] Gechert, Sebastian and Ansgar Rannenberg (2018). Which Fiscal Multipliers Are Regime-Dependent? A Meta-regression Analysis, Journal of Economic Surveys. 32(4): 1160-1182

APA: Tkačevs, O. (2019, 21. oct.). Ekspansīvas fiskālās politikas sekas eiro zonā: cik liels būs efekts uz IKP?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4432
MLA: Tkačevs, Oļegs. "Ekspansīvas fiskālās politikas sekas eiro zonā: cik liels būs efekts uz IKP?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4432>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up