Apstrādes rūpniecības izaugsme piebremzējas; turpmākai attīstībai izšķirīgas būs investīcijas un darbaspēka kvalifikācija

2010. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms nedaudz samazinājās – par 0.6% (sezonāli izlīdzināti dati). Uz šādu attīstību jau iepriekš norādīja Eiropas Komisijas publiskotie konfidences indikatori un uzņēmēju nākotnes vērtējums. Rūpniecības konfidences rādītājs salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0.3 procentu punktiem, ievērojami – par 4.5 procentu punktiem – sarūkot eksporta pasūtījumu novērtējumam.

Kritumu mēneša laikā galvenokārt noteica mazāki koksnes izstrādājumu, automobiļu, piekabju un puspiekabju, ka arī ķīmisko produktu ražošanas apjomi. Savukārt lielākais pieaugums bija būvmateriālu ražošanā. Gada pieaugums apstrādes rūpniecībā saglabājās visai augsts – iepriekšējā gada novembra līmenis bija pārsniegts par 12.4% (pēc darba dienu skaita izlīdzināti dati). Taču bāzes efekta dēļ pieauguma temps bija divreiz mazāks nekā oktobrī. Gada laikā ražošanas apjoms pieaudzis gandrīz visās nozarēs, visstraujāk augot būvmateriālu, datoru, elektronisko un optisko izstrādājumu, elektrisko iekārtu, kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanai.

Konfidences rādītāji ļauj prognozēt, ka 2010. gada decembra dati uzrādīs nelielu mēneša kāpumu: novembrī audzis uzņēmēju optimisms, pozitīvi vērtējot pēc mēneša gaidāmo aktivitāti, kā arī tālāko jaudu izmantošanas līmeni. 2011. gadā apstrādes rūpniecībā paredzama izaugsmes turpināšanās, tomēr ražošanas pieauguma temps būs mērenāks. Sagaidāms, ka ārējais pieprasījums attīstīsies lēnāk nekā šogad, un, augot ražošanas jaudu noslodzei, turpmākā izaugsme būs arvien vairāk atkarīga no jaunām investīcijām Latvijas uzņēmumos.

Līdz ar augstāku nodokļu slogu nav prognozējama arī strauja iekšzemes pieprasījuma izaugsme. Dažās nozarēs kāpums varētu kļūt lēnāks vai pat apstāties visai augstajā 2010. gada līmenī, piemēram, koksnes izstrādājumu, elektrisko iekārtu un ķīmisko produktu ražošanā. Strauja izaugsme nav paredzama arī pārtikas ražošanā, jo lielākā tās produkcijas daļa tiek pārdota iekšējā tirgū. Straujāks kāpums sagaidāms mašīnbūves un metālapstrādes sektorā, farmācijas nozarē, elektronikas sektorā. Kā faktors, kas var arvien vairāk ierobežot ražošanas attīstību vairākās nozarēs, jāizceļ kvalificēta darbaspēka trūkums. Kopā ar nodokļu sloga kāpumu tas var pamazām veidot spiedienu uz uzņēmumu izmaksām un produkcijas konkurētspēju ārējos tirgos.

Savukārt pozitīvam investoru noskaņojumam, no kā atkarīgs finansējuma pieaugums un jaunas investīcijas rūpniecības attīstībai, nepieciešama skaidra vidēja termiņa nodokļu politika, kā arī Latvijas starptautisko reitingu uzlabojums.