Neskatoties uz nelabvēlīgo situāciju, Latvijas preču eksports turpina palielināties

Neskatoties uz ražošanas pieaugumu tempu un pat apmēru kritumu lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru un problēmām metālu ražošanas nozarē, Latvijas preču eksports turpina palielināties. Aprīlī preču eksports salīdzinājumā ar martu pieauga par 5.0%, bet gada pieaugums bija 17.5%, kas ir ļoti labs rādītājs uz nestabilās ārējās vides fona.

Preču eksportā visstraujāko pieaugumu mēneša griezumā uzrādīja pārtikas rūpniecības ražojumu (pārsvarā alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju), dzīvnieku izcelsmes produktu (piena produkti, gaļa), koksnes, celtniecības materiālu, mehānismu un elektroiekārtu eksports. Gada griezumā pieaugums saglabājās praktiski visās Latvijai nozīmīgākajās eksporta preču grupās, izņemot satiksmes līdzekļus.

Lai gan pēc uzņēmēju nākotnes redzējuma pasliktināšanās aprīlī, maijā pasūtījumu un nākotnē sagaidāmās izlaides apjoma novērtējums uzlabojās, jāatzīmē, ka šis uzlabojums notika galvenokārt uz iekšzemes pieprasījuma rēķina, jo pasūtījumu novērtējums eksportam saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Neskatoties uz to, ka lielākās Latvijas eksporta nozares - koksne un metāli – pašlaik saskaras ar globāla mēroga ražošanas sašaurināšanos, gan metāla būvkonstrukciju ražotāji, gan kokapstrādes uzņēmumi turpina paplašināt savu eksportu uz Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Lielbritāniju un Islandi, kur ir pietiekami daudz valsts pasūtījumu. Šajās valstīs nopietni tiek attīstīti infrastruktūras objekti – slimnīcas, skolas, bērnudārzi, sporta zāles, tāpat arī dažādi rūpnieciskie objekti. Tas liecina, ka spēja elastīgi reaģēt uz ārējās vides izmaiņām ir būtiska Latvijas eksportētāju priekšrocība un palīdz saglabāt ārējo konkurētspēju arī nelabvēlīgas globālās konjunktūras apstākļos.

Aprīlī preču importa vērtības samazināšanos par 0.5% salīdzinājumā ar martu galvenokārt noteica minerālproduktu un satiksmes līdzekļu importa kritums. Metāla izstrādājumu importa nelielais kritums, visticamāk, ir saistīts ar AS "Liepājas metalurgs" ražošanas apjomu samazināšanos un līdz ar to mazāku nepieciešamību pēc izejmateriāliem.

Runājot par nākotnes perspektīvām, jāatzīmē, ka Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu tautsaimniecību attīstībā vērojamas atšķirīgas tendences. Lietuvā ekonomisko aktivitāti galvenokārt nosaka privātais patēriņš, lai gan arī eksports, pateicoties konkurētspējai, turpina pieaugt, bet, tāpat kā Latvijai, vērojams tā pieauguma tempu sarukums. Savukārt Igaunijā parādās izmaksu spiediens, ko veido straujš darba samaksas kāpums, kas var palēnināt kaimiņvalsts izaugsmi. Zviedrijā tautsaimniecības atveseļošanās turpinās ļoti lēni, jo bremzējas eksporta un investīciju pieaugums, kamēr mājsaimniecību tēriņi pieaug, neskatoties uz pieaugošo bezdarbu. Dānijas un Somijas ekonomikās iekšzemes pieprasījums ir vājš, un arī eksportā nav vērojams būtisks pieaugums. Arī Krievijas, Polijas un Vācijas tautsaimniecību izaugsme ir palēninājusies.

No otras puses, Latvijas ražotāji jau vairākkārt ir pierādījuši spēju sasniegt būtiskus eksporta apjoma kāpumus par spīti nelabvēlīgiem apstākļiem. Turklāt nākotnē pozitīvu devumu eksportā varētu dot 30. maijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Ministru padomes sēdē pieņemtais lēmums uzsākt sarunas ar Latviju par pievienošanos šai organizācijai. OECD dalībvalsts statuss veicinās valsts atpazīstamību ārpus Eiropas Savienībai, kas padarīs Latviju vēl pievilcīgāku investīcijām, kā arī atvieglos pieeju kredītu tirgiem tautsaimniecībai nozīmīgu projektu finansēšanai. Savukārt Latvijas valdība šā gada 28. maijā konceptuāli atbalstījusi Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu projektu 2013.‒2019. gadam, kurā kā galvenie rīcības virzieni norādīti uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana, atbalsts ārējo tirgu apgūšanai un ārvalstu tiešo investīciju veicināšana. Atliek vien šo apņemšanos veiksmīgi īstenot praksē.