Turpina augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanas rādītāji

Kreditēšanas gada pieauguma temps Latvijā joprojām ir starp pašiem straujākajiem eirozonā un krietni apsteidz ekonomisko izaugsmi Latvijā. Attiecīgi palielinās arī kredītu atlikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tomēr tas joprojām ir krietni zemāks nekā citviet eirozonā. Tas varētu ļaut sagaidīt arī turpmāku izaugsmi, ja vien korekcijas neieviesīs neparedzamā un brīžiem haotiskā ģeopolitiskā situācija.
Februārī kredītu atlikums mājsaimniecībām audzis par 10.1 % (salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu), sasniedzot teju 6.9 miljardus eiro. Savukārt nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, pieaudzis par 13.2 %, sasniedzot 6.8 miljardus eiro.

Mājsaimniecību kreditēšana joprojām ir gana aktīva, to līdz februārim turpināja sekmēt gan procentu likmju zemais līmenis, gan konkurence banku starpā. Pat ja hipotekāro kredītu refinansēšanas aktivitāte ir nedaudz samazinājusies, joprojām ir daļa kredītņēmēju, kam vēl ir izdevīgi mainīt kredīta nosacījumus. Turklāt pārkreditēšanās aktivitāte joprojām ir būtiski augstāka nekā pirms 2025. gada. Tāpat joprojām tiek izsniegts liels apjoms jaunu mājokļa kredītu – aktivitāte bijusi nemainīgi augsta jau kopš pagājušā gada pavasara, un, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, izsniegto jauno mājokļa kredītu apjoms bijis par 15 % lielāks.

Nefinanšu uzņēmumu kreditēšana bijusi svārstīgāka – gada sākumā nedaudz samazinājies īstermiņa kredītu (piemēram, overdraftu) atlikums, tomēr ilgāka termiņa kredītu apjoms turpina augt, un tas joprojām notiek dažādās nozarēs – rūpniecībā, enerģētikā, dažādos pakalpojumos un arvien izteiktāk nekustamo īpašumu sektorā. Kopumā procentu likmes aizdevumiem uzņēmumiem pēdējā gada laikā ir būtiski samazinājušās, padarot aizņemšanos krietni pievilcīgāku, ko joprojām var novērot salīdzinoši augstos jauno kredītu apjomos – vidēji katru mēnesi tiek izsniegti kredīti aptuveni 180 miljonu eiro vērtībā.

Noguldīšanas aktivitāte arī joprojām ir ļoti augsta – pasaules notikumi neļauj atslābt ne mirkli, un iedzīvotāji saglabā piesardzību. Kopumā vērojama tendence, ka mājsaimniecības plāno un veido papildu uzkrājumus, kas nav obligāti saistīts ar pasaulē notiekošo, bet atspoguļo augošus ienākumus un stabilāku, zemāku inflāciju.

Pēc tikko Latvijā aizvadītās Finanšu pratības nedēļas, kuras laikā gan skolēni, gan pieaugušie tika izglītoti par dažādām finanšu tēmām, tostarp arī par uzkrājumu veidošanu, šķiet, ka noguldījumu pieaugums varētu liecināt arī par panākumiem finanšu pratības uzlabošanā. 

Mājsaimniecību noguldījumi februārī gada griezumā pieauguši par 8.6 %, sasniedzot 12.2 miljardus eiro.   Nefinanšu uzņēmumu noguldījumi arī pieauguši par 8.6 % un sasnieguši 8.1 miljardu eiro. Kopumā redzama tendence, ka mājsaimniecību noguldījumi stabili aug, galvenokārt palielinoties noguldījumiem uz nakti, bet februārī nedaudz pieauguši arī termiņnoguldījumi. 

Būtiski turpinājis pieaugt arī Valsts kases krājobligāciju atlikums, februārī tas sasniedzis teju 400 miljonus eiro – par 80 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada vidū. Krājobligāciju ienesīgums joprojām ir augstāks nekā banku sektora termiņnoguldījumiem – 12 mēnešu krājobligācijām tas ir gandrīz 2.3 %, kamēr bankās tas ir vien ap 2 %.

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu kredītu atlikums 2025. gada beigās sasniedza 31.9 % no IKP, gada laikā palielinoties par 3 procentpunktiem, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem visā eirozonā. Tomēr potenciāls izaugsmei vēl ir pietiekami liels, jo Latvijas rādītāju atpalicība no eirozonas vidējā rādītāja joprojām ir diezgan liela. Tomēr ģeopolitiskā situācija pasaulē var ieviest korekcijas – augstā nenoteiktība un enerģijas cenu šoks var ierobežot līdz šim labvēlīgos kreditēšanas nosacījumus.