Labajos laikos krāt, sliktajos laikos glābt: kāpēc kapitāla rezerves atmaksājas?

Ekonomiku nereti salīdzina ar jūru: reizēm tā ir mierīga, reizēm viļņi kļūst arvien augstāki, līdz pāraug vētrā. Arī banku sektors ir kā pasažieru kuģis, kura uzdevums ir droši nogādāt pasažierus galamērķī jeb nodrošināt kreditēšanu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Mierīgā laikā šķiet vilinoši uzņemt pēc iespējas vairāk pasažieru un neuztraukties par glābšanas vestēm, tomēr tās ir jāsagādā, jāuztur un jāatrod vieta to glabāšanai. Tas nozīmē zināmus izdevumus un nedaudz mazāk vietas pasažieriem. Tieši tādēļ ekonomikas izaugsmes laikā bankām tiek prasīts veidot papildu kapitāla rezerves. Kamēr laiks ir labs, šādas prasības var šķist liekas, taču, uznākot vētrai, glābšanas vestes kļūst neaizstājamas. Krīzes laikā uzkrātās rezerves var izmantot, ļaujot bankām arī sarežģītos apstākļos turpināt pārvadāt pasažierus jeb finansēt ekonomiku, nevis samazināt kreditēšanu brīdī, kad tā ir visvairāk nepieciešama.

Iepriekš jau rakstījām par to, kā optimālas kapitāla rezerves palīdz nodrošināt tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā. Šajā rakstā pievēršamies apstākļiem, kādos atbrīvojamās kapitāla rezerves tiek paaugstinātas un pēc tam atbrīvotas.

Apzinoties kapitāla rezervju lomu dažādās finanšu cikla fāzēs, pētījumā fokusējamies uz trim – standarta risku fāzi, risku pieauguma fāzi, krīzes un lejupejas fāzi. Šī novērtējuma kontekstā tiek pieņemts, ka standarta risku fāzi raksturo vidēji iekšzemes kopprodukta (IKP) pārmaiņu tempi un mērens sistēmisko risku un finanšu stresa līmenis [1]. Riska pieauguma fāzi raksturo augoši sistēmiskie riski, paaugstināti IKP pārmaiņu tempi un zems finanšu stresa rādītājs [2]. Savukārt krīzi un lejupejas fāzi raksturo IKP kritums, risku īstenošanās un augsts finanšu stress [3].

Attēlā redzams, ka lēmumi par kapitāla rezervju celšanu parasti tiek pieņemti standarta risku fāzē vai risku pieauguma fāzē. Arī glābšanas vestes tiek gādātas tad, kad jūra vēl ir mierīga vai sāk savilkties draudīgi mākoņi. Savukārt, sākoties lejupejai vai iestājoties krīzei, kapitāla rezervju prasības tiek pilnībā vai daļēji atbrīvotas, lai novērstu kreditēšanas apsīkumu. Atgriežoties pie analoģijas, labi aprīkots kuģis jūrā var doties arī vētras laikā, bet pasažieriem riski ir mazāki.

Ceļot kapitāla rezerves standarta risku fāzē, sagaidāma neliela negatīva ietekme uz nākotnes IKP izaugsmes mediānu (IKP pārmaiņu tempiem normālos apstākļos) un īstermiņā – arī uz GaR (IKP pārmaiņu tempiem satricinājumu apstākļos). Salīdzinājumam, ceļot kapitāla rezerves risku pieauguma fāzē, pēc pāris gadiem varam sagaidīt pozitīvu ietekmi uz IKP pārmaiņu tempiem. Arī kapitāla rezervju atbrīvošana krīzes laikā pozitīvu efektu dod ne uzreiz, bet vidējā termiņā, samazinot lejupslīdes straujumu un/vai palielinot atgūšanās tempus. Kopumā kapitāla prasību palielināšanas un vēlākas atbrīvošanas cikls dod pozitīvu efektu uz IKP izaugsmi.

Apkopojot rezultātus, uzskatāmi redzams, ka ilgtermiņa ieguvumi no kapitāla rezervju atbrīvošanas krīzes laikā ir lielāki nekā īstermiņa izmaksas, kuras rodas, palielinot kapitāla prasības standarta riska apstākļos (tabula) [4].

• Palielinot kapitāla prasības standarta risku fāzē īstermiņā [5], vidējās IKP pārmaiņas var samazināties par 14–25 bāzes punktiem, bet pēkšņu satricinājumu apstākļos (ko raksturo GaR) IKP gada pārmaiņas būtu par 41–113 bāzes punktiem zemākas. 
• Palielinot kapitāla prasības risku uzkrāšanās fāzē vidējā termiņā [6], kopumā sagaidāma neitrāla vai pozitīva ietekme uz IKP dinamiku. Vidējās IKP pārmaiņas varētu uzlaboties līdz +122 bāzes punktiem, savukārt pēkšņu satricinājumu apstākļos IKP pārmaiņas būtu līdz +178 bāzes punktiem lielākas. Pozitīvā ietekme skaidrojama ar to, ka palielinās banku risku absorbcijas spēja, risku uzkrāšanās tiek mazināta, kā arī samazinās krīzes varbūtība.
• Iestājoties krīzei un finanšu cikla lejupejas fāzei, kad kapitāla rezerves tiek atbrīvotas, ilgtermiņā novērtētie ieguvumi ir būtiski: vidējās IKP pārmaiņas ir par 52–94 bāzes punktiem lielākas, savukārt IKP pārmaiņas vēl tālāku satricinājumu apstākļos uzlabotos par 60–136 bāzes punktiem.

Iegūtie rezultāti par kapitāla prasību celšanas ilgtermiņa ieguvumiem Latvijā ir līdzīgi citu pētījumu novērtējumiem. Arī citu autoru pētījumu rezultāti apliecina atbrīvojamo kapitāla rezervju lietderīgumu krīzes laikā. Herrera et al. (2024) [7] vērtē, ka kopējais ieguvums no pretcikliskās kapitāla rezerves (countercyclical capital buffer; CCyB) normas atbrīvošanas ir vairāk nekā divas reizes lielāks par izmaksām, kas saistītas ar prasības celšanu. Līdzīgi Estrada et al. (2024) [8] pētījuma rezultāti liecina, ka CCyB normas celšana tautsaimniecības izaugsmes periodos rada salīdzinoši nelielu IKP izaugsmes samazinājumu, bet tās atbrīvošana lejupslīdes periodos dod 3–4 reizes lielāku ieguvumu, īpaši IKP pārmaiņu tempu sadalījuma zemākajā daļā.

Tehniskās detaļas

Kapitāla prasību pārmaiņu ilgtermiņa ietekmes novērtēšanai izmantota paneļa GaR pieeja, kas ļauj analizēt šo ietekmi dažādās finanšu cikla fāzēs. Šāda pieeja izvēlēta atbilstoši CCyB normas noteikšanas pamatprincipiem. CCyB norma tiek sākotnēji palielināta agri ciklā, kad cikliskais sistēmiskais risks nav paaugstināts, bet nav arī būtiski zems. Risku pieauguma fāzē, uzkrājoties cikliskajiem riskiem, CCyB norma tiek palielināta virs CCyB bāzes 1 % normas atbilstoši šā riska intensitātei. Savukārt krīzes un finanšu cikla lejupslīdes fāzē CCyB norma var tikt mazināta vai pilnībā atbrīvota.

GaR modelis izmantots Estrada et al. (2024 [9]) un Galan un Rodríguez-Moreno (2020) [10] pētījumos. Novērtējumā izmantots vienādojums:
     

Autores pateicas Spānijas Bankas ekonomistam Jorge Galán par padomiem metodoloģijas jautājumos.

[1] IKP pārmaiņu tempa, CCI un CLIFS mediānas.

[2] IKP pārmaiņu tempa un CCI 95. procentile un CLIFS 5. procentile.

[3] IKP pārmaiņu tempa un CCI 5. procentile un CLIFS 95. procentile.

[4] Vērtējot CCyB normas ieviešanas ietekmi Latvijā, secināts, ka 2025.–2028. gadā vidējā ietekme uz IKP pārmaiņu tempa mediānu ir pozitīva, bet nav statistiski nozīmīga.

[5] Līdz diviem gadiem.

[6] Trīs līdz četru gadu periods.

[7] Herrera, L., Scalone, V., Pirovano, M. (2024), The importance of being positive: costs and benefits of a positive neutral rate for the countercyclical capital buffer, Macroprudential Bulletin 24, ECB, June 2024.

[8] Estrada, A. et al. (2024), Analysis of cyclical systemic risks in Spain and of their mitigation through countercyclical bank capital requirements, Documentos Ocasionales, N.º 2414, Banco de España.

[9] Estrada, A. et al. (2024), Analysis of cyclical systemic risks in Spain and of their mitigation through countercyclical bank capital requirements, Documentos Ocasionales, N.º 2414, Banco de España.

[10] Galan, J. E. & Rodríguez-Moreno, M. (2020), At-risk measures and financial stability, Financial Stability Review, Issue 39, Banco de España.