Kāpēc eirozonas mājsaimniecību uzkrājumi paliek bankās, nevis nonāk finanšu tirgos

Īsumā

• Relatīvi skatoties pret kopējiem mājsaimniecību finanšu aktīviem, eirozonas mājsaimniecības proporcionāli lielāku daļu tur bankas kontos nekā ASV mājsaimniecības, kuru finanšu aktīvos dominē ieguldījumi finanšu tirgos. Kopējais finanšu aktīvu apjoms ASV mājsaimniecībām ir gandrīz četras reizes lielās nekā eirozonā. Kopumā likvīdo ieguldījumu rezerve pret iekšzemes kopproduktu (IKP) abos reģionos ir līdzīga.
• Dati liek piesardzīgi vērtēt pieņēmumu, ka eirozonas mājsaimniecības varētu būtiski samazināt noguldījumus, lai vairāk ieguldītu riskantākos finanšu tirgus instrumentos, tai skaitā akcijās. Daudzās eirozonas valstīs noguldījumu mediāna uz mājsaimniecību ir zem 10 tūkstošiem eiro. Daļa šo līdzekļu veido drošības rezervi neparedzētiem izdevumiem. Mājsaimniecībām vecumā no 55 gadiem banku noguldījumi parasti ir lielāki nekā jaunākām mājsaimniecībām. Šie uzkrājumi var būt vajadzīgi dzīves līmeņa uzturēšanai pēc darba mūža beigām.
• Šeit izkristalizējas vajadzība pēc zema riska ieguldījumu risinājumiem. Šādu vajadzību varētu apmierināt nelielas summas ieguldīšanai paredzēti parāda vērtspapīri, kuru pašreizējais piedāvājums galvenokārt orientēts uz institucionālajiem ieguldītājiem.
• Eirozonā mazāk turīgu mājsaimniecību ieguldījumus ierobežo nepietiekami finanšu resursi, grūtības izveidot diversificētu portfeli un pret nelielu ieguldījuma vērtību samērā augstās darījumu izmaksas. Bet turīgākās eirozonas mājsaimniecības biežāk dod priekšroku uzkrātās vērtības saglabāšanai un ir piesardzīgākas, uzņemoties ieguldījumu risku. Tāpēc nav pamata paļauties, ka tieši šo mājsaimniecību uzkrājumi būtiski palielinās ieguldījumus finanšu tirgos. Turpretī turīgās ASV mājsaimniecības iegulda aktīvāk, tā veicinot turpmāku savas bagātības pieaugumu.
• Lai vairāk mājsaimniecību uzkrājumu novirzītu kapitāla tirgiem, jāmazina šķēršļi ieguldīšanai un jāveido viegli pieejami risinājumi, kas atbilst mājsaimniecību finansiālajai situācijai, mājsaimniecību vecumam  un uzkrājumu mērķiem. Svarīgi arī veicināt finanšu pratību un vienkāršot ieguldījumu pārvaldīšanu. Nepieciešamie pasākumi eirozonas valstīs var atšķirties. Tomēr jāsaprot, ka nozīmīga noguldījumu daļa vajadzīga ikdienas likviditātei un drošības rezervei. Tāpēc nepieciešams attīstīt riska un ienesīguma ziņā samērīgas alternatīvas banku noguldījumiem. 

Būtiskas atšķirības eirozonas un ASV finanšu aktīvu struktūrā 

Kopumā, salīdzinot eirozonas un ASV mājsaimniecību finanšu kontu struktūru (sk. 1. attēlu), redzams, ka būtiskākās atšķirības vērojamas noguldījumos banku sektorā un finanšu tirgus instrumentos izvietotajos līdzekļos. Papildus tam jāņem vērā, ka ASV mājsaimniecību kopējie finanšu aktīvi ir vairākas reizes lielāki nekā eirozonā. 2026. gada 2. ceturkšņa beigās eirozonas mājsaimniecību finanšu aktīvi bija 36.8 triljoni eiro, bet ASV – 129 triljoni eiro [1]. 

Eirozonas mājsaimniecību finanšu aktīvos skaidrā nauda un banku noguldījumi veido aptuveni 30 %, savukārt ieguldījumi finanšu tirgus instrumentos – aptuveni 20 %. ASV mājsaimniecību finanšu aktīvos skaidrās naudas un banku noguldījumu īpatsvars ir aptuveni 10 %, bet ieguldījumi finanšu tirgus instrumentos – 51 %. Tomēr salīdzinājumā jāņem vērā arī naudas tirgus fondi, kurus ASV mājsaimniecības plaši izmanto. 2026. gada 2. ceturkšņa beigās to apjoms (4.5 triljoni eiro) bija gandrīz tikpat liels kā noguldījumi norēķinu kontos un skaidrā naudā (4.8 triljoni eiro). Pieskaitot naudas tirgus fondus likvīdajiem līdzekļiem, atšķirība starp reģioniem finanšu aktīvu struktūrā samazinās (ASV pēc naudas fondu pieskaitīšanas tie ir 13 %).

Savukārt mājsaimniecību likvīdo līdzekļu attiecība pret IKP abos reģionos ir daudz līdzīgāka (sk. 4. attēlu). Tas liecina, ka arī mājsaimniecību likviditātes rezerve ir līdzīgāka, nekā varētu spriest, salīdzinot tikai skaidro naudu un banku kontus. Arī absolūtā izteiksmē kopējie noguldījumi abos reģionos ir samērā līdzīgi, taču atšķiras to struktūra un apjoms uz vienu iedzīvotāju: eirozonā lielāka daļa līdzekļu glabājas norēķinu kontos un skaidrā naudā, bet ASV – uzkrājumu kontos. Salīdzinājums redzams 2. attēlā [2] un 3.attēlā. Mazāku norēķinu kontu atlikumu ASV daļēji var skaidrot ar plašāku kredītkaršu izmantošanu: patēriņš īslaicīgi tiek finansēts ar kredītu, tāpēc ikdienas norēķiniem vajadzīgi mazāki atlikumi. Eiropā šī prakse nav tik izplatīta. Eirozonas mājsaimniecību lielāku izvēli par labu likvīdiem aktīviem, jo īpaši norēķinu kontiem, ilustrē arī 4. attēls.

Lai gan pandēmijas laikā novērotais pieaugums norēķinu kontos pakāpeniski mazinās, norēķinu kontu atlikumu attiecība pret IKP abos reģionos joprojām ir augstāka nekā 2012. gadā. To daļēji var skaidrot ar maksājumu paradumu maiņu. Arvien biežāk norēķināmies elektroniski, tostarp ar zibmaksājumiem, tāpēc lielāku līdzekļu daļu turam norēķinu kontos. Lielāka vajadzība pēc likviditātes nozīmē, ka tikai daļu eirozonas mājsaimniecību norēķinu kontos esošo līdzekļu varētu novirzīt ieguldījumiem ar augstāku ienesīgumu.

Kāpēc mājsaimniecības ir kūtras investēšanā?

Nesenās Eiropas Centrālās bankas (ECB) patērētāju aptaujas par motivāciju uzkrāt rezultāti [3] atklāj, ka mājsaimniecības uzkrāj, lai nodrošinātos pret neparedzētām finansiālām grūtībām un sagatavotos iespējamai finansiālajai nenoteiktībai pensijas vecumā. Banku noguldījumi ir piemēroti drošības rezerves veidošanai un īstermiņa vajadzību finansēšanai, jo tie ir likvīdi un noteiktā apmērā aizsargāti [4]. Bet ilgtermiņa mērķiem, piemēram, uzkrājumam vecumdienām vai bērna izglītības izdevumiem, paredzētos līdzekļus, kas tuvākajā laikā nebūs vajadzīgi, lietderīgāk ieguldīt finanšu instrumentos ar lielāku ienesīguma potenciālu. 5. attēlā redzamais salīdzinājums rāda, ka aplūkotie ieguldījumu fondi un pasaules akciju indekss attēlotajā periodā nodrošinājuši augstāku kumulatīvo ienesīgumu nekā noguldījumi [5]. 

Šī ienesīguma atšķirība starp ieguldījumiem kapitāla tirgos un noguldījumiem liek jautāt, kāpēc mājsaimniecības iegulda salīdzinoši maz. Tas ir īpaši būtiski sabiedrībās, kurās pieaug vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars un rodas jautājumi par nefondēto pensiju sistēmu ilgtspēju.

Vienu skaidrojumu, kāpēc mājsaimniecības glabā līdzekļus bankās, piedāvā ieskats mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptaujā [6]. Šī aptauja ļauj paskatīties, cik lieli 2023. gadā bija noguldījumi bankās uz vienu mājsaimniecību (mediānas vērtība) (skat. 6.a attēlu) un kā mājsaimniecību noguldījumi sadalījās pa vecumu grupām (skat. 6.b attēlu).

Saskaņā ar aptaujas datiem vienas mājsaimniecības kopējo noguldījumu bankā (gan norēķinu, gan uzkrājumu kontos) mediānas vērtība bija 10 tūkstoši eiro. Skatoties absolūtos apjomos, kopējo noguldījumu atlikumi bankā nav lieli – apmēram 3 vidējās mēneša algas [7], kas ir saskaņā ar labo praksi drošības spilvena izveidei. Lielākie uzkrājumi banku kontos ir tām mājsaimniecībām, kuras ir tuvu pensijas vai jau pensijas vecumā (55 gadi un vairāk). Piemēram, Vācijā mediānas vērtība banku noguldījumiem vecuma grupā virs 65 gadiem sasniedz 20 tūkstošus eiro iepretim 10.3 tūkstošiem eiro vecuma grupā no 16 līdz 34 gadiem.

Kopumā aptaujas dati atklāj būtisku niansi: gan vajadzība uzturēt drošības spilvenu, gan vajadzība finansēt dzīvi, beidzot darba gaitas, nozīmē to, ka šie līdzekļi saskaņā ar labo līdzekļu pārvaldīšanas praksi būtu jāiegulda drošos aktīvos, t.i., aktīvos ar zemu risku šos līdzekļus zaudēt un zemu vērtības svārstīgumu. Tāpēc to turēšana bankās vai citos zema riska instrumentos ne vienmēr liecina par neefektīvu līdzekļu pārvaldību. Šeit alternatīva varētu būt samērā zema kredītriska parāda vērtspapīri.

Savukārt mājsaimniecībām ar salīdzinoši zemiem bankas kontu atlikumiem pēc drošības spilvena izveides paliek pārāk maz līdzekļu un iespējas tieši investēt finanšu tirgos ir ierobežotas.

Tomēr ir svarīgi uzkrāšanas un investēšanas paradumus veidot pēc iespējas agrākā vecumā, ilgāks ieguldīšanas periods ļauj pakāpeniski palielināt ieguldījumu apjomu, kā arī papildus uzņemtais risks tik nozīmīgi neietekmē ieguldījumu apjomu un palīdz pakāpeniski vairot mājsaimniecību bagātību. Šo mērķi vislabāk var sasniegt ar finanšu pratības pamatzināšanu apgūšanu skolā.

Vai eirozonas kapitāla tirgus spēj piedāvāt alternatīvas noguldījumiem bankās? 

Ja vēlamies, lai mājsaimniecības lielāku noguldījumu daļu novirza kapitāla tirgiem, politikas veidotājiem un tirgus dalībniekiem jāņem vērā mazo ieguldītāju vajadzības un riska tolerance. Viens no risinājumiem būtu plašāks finanšu instrumentu piedāvājums, kas piemērots arī nelielām ieguldījumu summām. Pašlaik parāda vērtspapīru tirgus lielā mērā orientēts uz institucionālajiem ieguldītājiem, un atsevišķu vērtspapīru nominālvērtība var sasniegt vairākus desmitus vai pat simtus tūkstošu eiro. Tādēļ vidusmēra ieguldītājam var būt grūti iegādāties atsevišķas obligācijas un izveidot diversificētu portfeli. To būtu lietderīgi apsvērt arī privātajiem uzņēmumiem, kas plāno emitēt parāda vērtspapīrus. Šādi instrumenti ļautu iedzīvotājiem piedalīties uzņēmumu finansēšanā, ieguldīt eirozonas ekonomikā un pakāpeniski apgūt ieguldīšanas pieredzi ar salīdzinoši drošākiem instrumentiem. Ieguldīšanas pieredze var veicināt arī finanšu pratību. Plašāka alternatīvu pieejamība varētu palielināt konkurenci par mājsaimniecību uzkrājumiem un mudināt bankas meklēt jaunus finansējuma avotus. Lai gan sākotnējais efekts varētu būt neliels, tas varētu veicināt aktīvāku rīcību. Vienlaikus ieguldītājiem jāsaglabā iespēja izvēlēties sev piemērotus produktus, jo tieši viņi uzņemas ar ieguldījumiem saistīto risku.

Kas attur no investīcijām riskantākos finanšu tirgus instrumentos?

Nesen publicētais ECB pētījums [8], kas balstās uz 2023. gada novembra aptauju par patērētāju finansēm, atklāj daudzveidīgus iemeslus, kāpēc eirozonas iedzīvotāji neinvestē akciju tirgos. Lai gan ierobežotie finanšu resursi ir galvenais ierobežojums daudziem, it īpaši mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, tomēr tas nav vienīgais šķērslis. Pat turīgākas mājsaimniecības izvairās no ieguldījumiem akciju tirgos, baidoties no riskiem, nepietiekamām zināšanām par ieguldījumu pasauli vai neuzticības finanšu sistēmai dēļ. Finanšu pratība palīdz izprast uzkrājumu ieguldīšanas iespējas, taču tikpat svarīgi ir, lai ieguldīšanas iespējas būtu pieejamas, saprotamas un vienkārši izmantojamas. Tas nozīmē arī skaidru informāciju par vērtspapīru iegādes izmaksām un nodokļu saistībām.

Kā jau minēts raksta sākumā (skat. 1.a att.), ASV mājsaimniecībām ir daudz lielāks ieguldījums finanšu tirgus instrumentos, tai skaitā kotētās akcijās [9]. Vislielākā atšķirības vērojamas turīgāko mājsaimniecību vidū (5. kvintile), kā tas redzams 7. attēlā. Interesanti, ka jau pieminētajā pētījumā [10] tieši visbagātākās mājsaimniecības eirozonā kā biežāko iemeslu, kas attur no investīcijām akciju tirgos, min šo investīciju paaugstināto risku. Lielāks uzsvars uz bagātības saglabāšanu turīgāko mājsaimniecību vidū liecina par zemu riska toleranci,  lai gan tieši šīm mājsaimniecībām spēja risku tolerēt ir daudz augstāka nekā mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem.  Uzkrāšana parasti rada drošības sajūtu – nauda ir viegli pieejama, un risks to zaudēt ir neliels.

Savukārt ieguldīšana prasa gatavību uzņemties lielāku risku, cerot nākotnē nopelnīt vairāk.

Mazāk turīgākām eirozonas mājsaimniecībām rocība būtiski ierobežo ieguldīšanu finanšu tirgus instrumentos, jo ir ierobežotas iespējas izveidot diversificētu portfeli un ir proporcionāli augstākas transakcijas izmaksas, kas būtiski var samazināt ieguldījumu atdevi pirmajos investīcijas turēšanas gados. Savukārt bagātākās mājsaimniecības ir vairāk orientētas uz vērtības saglabāšanu. Pretstatā ASV bagātajām mājsaimniecībām, kas daudz aktīvāk investē finanšu tirgos, tādējādi audzējot savu bagātību, lai no jauna to investētu finanšu tirgos [11].

Tāpēc mājsaimniecību šodienas bagātība atspoguļo iepriekšējos uzkrāšanas un ieguldīšanas lēmumus, kā arī aktīvu cenu pārmaiņas. Tas ir nozīmīgs faktors tam, ka ASV mājsaimniecības, lielāku daļu savu līdzekļu ieguldot finanšu tirgos, ir guvušas arī lielāku labumu no finanšu aktīvu vērtības kāpuma. Tādējādi ieguldījumi finanšu tirgos ir ne vien ietekmējuši ASV mājsaimniecību bagātības struktūru, bet arī palīdzējuši augt mājsaimniecību turīgumam.

Eirozonas iedzīvotāju bagātību kopums (ar piemērotiem svariem), kas sagrupēts kvintilēs atbilstoši kopējai bagātībai. Kopējā bagātība ietver visus iepriekš minētos finanšu aktīvus, mājsaimniecības galveno mājokli un citus nekustamos īpašumus. Stabiņi atspoguļo konkrētu aktīvu kategoriju vidējo īpatsvaru mājsaimniecību portfeļos pa kvintilēm, savukārt punkti norāda uz līdzdalības līmeni kapitāla tirgos katrā grupā. Līdzdalība kapitāla tirgos ietver obligāciju, akciju un ieguldījumu fondu daļu turēšanu.

Nozīmīgs faktors ieguldījumu veikšanai finanšu tirgos ir tā plašums un pieejamība. Tādējādi ir svarīgi aplūkot eirozonas mājsaimniecību ieguldījumus vērtspapīros gan pēc rezidences, gan instrumentiem, lai saprastu, ko vajadzētu mainīt, lai palielinātu ieguldījumu daļu eirozonas finanšu tirgus instrumentos.

Kā redzams 8. attēlā, vidēji eirozonas mājsaimniecības pusi no ieguldījumiem veic iekšzemē, un pārējās eirozonas valstīs ieguldījumi ir būtiski mazāki. Tas parāda, ka mājsaimniecības nelabprāt iegulda savus līdzekļus citās eirozonas valstīs. Viens no iemesliem varētu būt nepabeigtais vienotā eirozonas kapitāla tirgus projekts, kas ļautu daudz vienkāršāk ieguldīt līdzekļus arī citās dalībvalstīs.

Ir grūti noteikt precīzu ieguldījumu apjomu ASV vērtspapīros, jo daļa no ieguldījumiem ASV varētu tikt veikti caur eirozonā reģistrētiem fondiem, kuri tālāk līdzekļus iegulda ASV. ECB vērtspapīru statistika parāda, ka eirozonas mājsaimniecību tiešie ieguldījumi ASV vērtspapīros veido tikai nedaudz vairāk kā 6 %, savukārt ieguldījumi eirozonā veido gandrīz 90 %.

Lai vecinātu pārrobežu ieguldījumus citās eirozonas dalībvalstīs, svarīgi  ir pabeigt kapitāla tirgus savienības izveidi, kas dotu vienādas tiesības un noteikumus investoriem visās dalībvalstīs un atvieglotu investīciju veikšanu un administrēšanu. Sīks piemērs ir dubultā nodokļu aplikšana par gūto peļņu no vērtspapīriem starp dalībvalstīm, kur tikai ļoti birokrātiskā procesā var pamatot pareizās nodokļu likmes piemērošanu. Mājsaimniecības būs vairāk gatavas iegādāties finanšu instrumentus, ja tām būs skaidrs, kā nodokļi ietekmēs viņu ieguldījumu galīgo ienesīgumu.

Neapskatīts aspekts paliek pensiju sistēmas arhitektūras uzbūves atšķirības eirozonā un ASV, un kā tās ietekmē šo valstu mājsaimniecību lēmumus par dalību kapitāla tirgos, proti, vai nav tā, ka lielāka paļaušanās uz valsts iesaisti vecumdienu nodrošināšanā mazina motivāciju uzņemties papildus ieguldījumu riskus un tā vietā mājsaimniecības izvēlas uzkrāt drošākos finanšu instrumentos, piem., banku norēķinu kontos.

Lai veicinātu mājsaimniecību iesaisti finanšu tirgos, ir nepieciešams plašs pasākumu kopums. Ir jādomā, kā nodrošināt viegli pieejamas ieguldīšanas iespējas, kas atbilst eirozonas mājsaimniecību vecumam, izglītības līmenim un finansiālajam stāvoklim un uzkrājumu veidošanas mērķiem. Ir jāstrādā pie finanšu pratības celšanas un investīciju administrēšanas vienkāršošanas. 

🔗 Iepazīsties ar konferences programmu un reģistrējies konferences apmeklējumam klātienē šeit.

[1] ASV atrodas pasaules bagātākās mājsaimniecības (lielākais miljardieru skaits pasaulē - 989 pretstatā eirozonai – 469; Forbes dati: Forbes 2026 Billionaires List - The Richest People In The World Ranked 

[2] Saskaņā ar Eurostat aplēsēm 2026. gada sākumā eirozonas iedzīvotāju skaits bija 358.1 miljons, no kuriem apmēram 86 % bija vecāki par 15 gadiem. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ASV 2025. gadā iedzīvotāju skaits bija 341.8 miljoni, no kuriem 83 % bija vecāki par 15 gadiem World Development Indicators | The World Bank. Dati izgūti 07.10.2026.

[3] The household saving rate revisited: recent dynamics and underlying drivers

[4] Šeit gan jāpiebilst, ka arī ASV mājsaimniecībām ir noguldījumu apdrošināšana Deposit Insurance FAQs | FDIC.gov

[5] Crossing two hurdles in one leap: how an EU savings product could boost returns and capital markets

[6] Household Finance and Consumption Survey

[7] Saskaņā ar Eurostat vidējā pilnas slodzes koriģētā alga uz vienu darbinieku mēnesī 2021.gadā eiro zonā bija aptuveni 3.1 tūkstotis eiro [nama_10_fte] Average full time adjusted salary per employee. Dati izgūti 07.10.2026.

[8] Stockholding in Europe: Evidence from the Consumer Expectations Survey

[9] ASV mājsaimniecību gadījumā kā kotētās akcijas tiek ņemtas visas korporatīvās akcijas.

[10] www.ecb.europa.eu/press/blog/date/2026/html/ecb.blog20260915~dacebb4a6f.en.html

[11] ASV turīgākām mājsaimniecībām ir lielākas iespējas vairot bagātību ar ieguldījumiem finanšu tirgos, jo tās var investēt lielākas summas. Pie vienādas 5 % ienesīguma likmes atdeve no 100 000 ASV dolāru pēc gada ir 5000 dolāru, bet no 1000 dolāriem – tikai 50 dolāru. Tādējādi lielāks sākotnējais kapitāls ļauj gūt lielāku peļņu absolūtā izteiksmē un var vēl vairāk palielināt plaisu starp mājsaimniecību bagātību.