05.09.2019.

Ko demogrāfijas izaicinājumi nozīmē Baltijas valstu darba tirgum?

Foto: Shutterstock

Pašlaik Latvijā un pārējās Baltijas valstīs uz vienu pensijas vecuma iedzīvotāju ir trīs darbspējīgie iedzīvotāji. Gaidāms, ka šī attiecība tuvākajā laikā būtiski pieaugs. Ja turpināsies pašreizējās demogrāfiskās tendences, tad jau 2060. gadā uz katru pensijas vecuma iedzīvotāju būs mazāk par diviem strādājošajiem.

Šo tendenci veido gan pensijas vecuma iedzīvotāju daudzuma pieaugums, gan pēdējo desmitgažu zemie dzimstības rādītāji, kas izpaužas darbspējas vecuma iedzīvotāju sarukumā.

Attiecība starp gados vecāku cilvēku skaitu un darbspējīgu cilvēku skaitu, %

Attiecība starp gados vecāku cilvēku skaitu un darbspējīgu cilvēku skaitu
Avots: Eurostat

Pirmkārt, protams, šī tendence būs fiskālās politikas izaicinājums, kad no mazāk nodokļu maksātāju naudas būs nepieciešams uzturēt aizvien vairāk pensiju un pabalstu. Par šo jau spriests vairākkārt, arī manu kolēģu rakstā[1]. Tomēr šai sabiedrības demogrāfiskās struktūras maiņai ir arī nozīmīga ietekme uz nākotnes ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Mazāk cilvēku jeb cilvēkresursu, kas varētu piedalīties vērtības ražošanā, protams, nozīmē ierobežojumus ekonomikas izaugsmei.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm[2] darbaspēks jeb iedzīvotāju daudzums, kas ir darbspējīgā vecumā un var piedalīties vērtības radīšanā, būtiski samazināsies. Baltijas valstīs tiek lēsts būtisks sarukums, ņemot vērā dzimstības straujo kritumu 90. gados, migrācijas viļņus, kā arī pašlaik vērojamos zemos dzimstības rādītājus. Lietuvā un Latvijā tiek prognozēts visstraujākais darbaspēka kritums eiro zonas valstu vidū. Gaidāms, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju daudzums Lietuvā līdz 2070. gadam būs sarucis gandrīz par pusi jeb 48% salīdzinājumā ar situāciju 2016. gadā. Latvijā šajā pašā laikā gaidāms 42% kritums, bet Igaunijā darbaspēka apjoms līdz 2070. gadam samazināsies par ceturto daļu.

Darbaspēka prognozes 2070. gadā, % no 2016. gada

Darbaspēka prognozes 2070. gadā, % no 2016. gada
Avots: Eiropas Komisija

Otrkārt, darbaspēks ne tikai saruks, bet arī kļūs vecāks. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm[3] Eiropas darba tirgū aizvien biežāk strādās pensijas vai pirmspensijas vecuma darbinieki. Visstraujākā darbaspēka novecošanās gaidāma Spānijā, Itālijā un Portugālē, kur pašlaik aptuveni 14% darbinieku ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, bet gaidāms, ka jau 2035. gadā šī proporcija pieaugs robežās no 24% Portugālē līdz 27% Spānijā, tātad gandrīz katrs trešais darbinieks būs pirmspensijas vai pensijas vecumā. Tas saistīts gan ar vidējā vecuma pieaugumu demogrāfijas tendenču ietekmē, gan arī aizvien vairāk vecāku iedzīvotāju vēlēsies palikt darba tirgū un turpināt strādāt. To veicinās jau aizsāktās reformas pensiju sistēmās vai pensionēšanās vecuma kāpums, kā arī dzīves kvalitātes, tai skaitā medicīnas pakalpojumu uzlabojums, kas ļauj cilvēkiem aizvien ilgāk justies labi un spēt turpināt strādāt.

Daudzuma vietā kvalitāte

Sabiedrības novecošanās, tai skaitā arī izmaiņas darba tirgū, rada būtiskus izaicinājumus ekonomikas politikas veidotājiem. Aizvien mazāk cilvēku, kas var piedalīties sabiedrības ienākumu veidošanā, mazina ekonomikas izaugsmi un izaugsmes potenciālu nākotnē, vienlaikus aizvien vairāk nepieciešami finanšu līdzekļi pensijām un pabalstiem.

Var mēģināt mazināt gaidāmo darbaspēka kritumu. Tomēr skaidrs, ka, veicinot dzimstību, šobrīd vairs nevar strauji mainīt demogrāfiskās tendences, ko nosaka dinamika pagātnē. Otra iespēja ir veicināt imigrāciju, kas īstermiņā var būt efektīvs veids, kā kāpināt darbspējīgo iedzīvotāju bāzi, tomēr ilgtermiņā nemazinātu attiecību starp gados vecāku un darbspējīgu cilvēku skaitu, jo arī šie darbinieki kļūtu vecāki.

Cits veids, kā papildināt strādājošo loku, ir piesaistīt iedzīvotājus, kas varētu strādāt, tomēr kādu iemeslu dēļ to nedara. Tas, protams, ir komplekss process, kas ietver gan nepieciešamību uzlabot izglītības programmas, kas ļautu mazināt pieprasīto un piedāvāto prasmju neatbilstību darba tirgū, gan arī risinājumus citiem šķēršļiem, kas specifiskām sabiedrības grupām neļauj piedalīties darba tirgū.

Eiropas Komisija pētījumā[4] par nākotnes demogrāfiskajiem scenārijiem atzīst: ja Eiropas valstīs iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū sasniegtu patlaban Zviedrijā vērojamo nodarbinātības līmeni, situācija varētu diezgan būtiski mainīties. Zviedrijā ekonomiski aktīvi ir 82% no visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem, tai skaitā ekonomiski aktīvas ir 81% sieviešu. Savukārt eiro zonā darba tirgū piedalās 73% darbspējas vecuma iedzīvotāju, bet no sievietēm – 68%, tātad gandrīz katra trešā sieviete eiro zonā nestrādā un arī nemeklē darbu. Baltijas valstīs darba tirgū aktīvo iedzīvotāju procentuāli ir salīdzinoši vairāk nekā vidēji eiro zonā, bet joprojām mazāk nekā Zviedrijā. Piemēram, Latvijā darba tirgū aktīvi ir 77.3% no visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, bet no sievietēm katra ceturtā nestrādā un arī nemeklē darbu. Eiropas Komisija aprēķinājusi: ja patlaban eiro zonā iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū pieaugtu līdz Zviedrijas līmenim, būtu par 21 miljonu jeb par 13% vairāk ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, kas piedalītos darba tirgū, radītu un saņemtu ienākumus. 

Dalības līmenis darba tirgū 2018. gadā, % no darbspējas vecuma iedzīvotājiem

Dalības līmenis darba tirgū 2018. gadā, % no darbspējas vecuma iedzīvotājiem
Avots: Eurostat

Eiro zonā šāda konverģence pilnībā kompensētu līdz 2060. gadam prognozēto darbaspēka samazināšanās tendenci. Tomēr situācija ir ļoti atšķirīga dažādās eiro zonas valstīs. Prognozēts, ka Baltijā darbaspēks samazināsies daudz straujāk nekā vidēji Eiropā, turklāt jau tagad Baltijas valstīs iedzīvotāju dalības līmenis darba tirgū ir salīdzinoši augsts, tādējādi arī līdzdalības darba tirgū kāpums līdz Zviedrijas līmenim tikai daļēji kompensētu gaidāmo darbaroku mazināšanās tendenci. Latvijā līdzdalības darba tirgū kāpināšana līdz Zviedrijas līmenim nozīmētu papildu 63 tūkstošus ekonomiski aktīvu iedzīvotāju jeb par gandrīz 7% lielāku darbaspēku. 

Ja apzināmies, ka darbaspēka kritums ir neizbēgams, īpaši Baltijas valstīs, jo tas izriet no pagātnes notikumiem, turklāt nav arī izdevies atrast efektīvus rīkus darbaspēka sarukuma apstādināšanai, tad saprotam, ka būs nepieciešams domāt, kā uzlabot darbaspēka kvalitāti un tā spēju radīt vērtību jeb produktivitāti. Protams, nozīmīgi ir pēc iespējas ātrāk uzlabot izglītības un veselības jomu sniegumu. Tomēr tas nav viss, ir svarīgi palīdzēt iedzīvotājiem pielāgoties darba tirgum, kas mūsdienās ir daudz dinamiskāks, prasa spēju attīstīties, iegūt aizvien svaigas zināšanas, izpratni par jaunākajām tehnoloģijām, rast jaunus risinājumus.

Dalība mūžizglītības programmās 2018. gadā, % no iedzīvotājiem 25-64 gadu vecumā

Dalība mūžizglītības programmās 2018. gadā, % no iedzīvotājiem 25-64 gadu vecumā
Avots: Eurostat

Vispārējās un augstākās izglītības, tāpat arī pētniecības jomas attīstīšana, protams, ir nozīmīga darbaspēka kvalitātei nākotnē. Tomēr aizvien būtiskāka nozīme mūsdienu mainīgajā darba vidē ir mūžizglītībai, kurā Latvijā un Lietuvā piedalās vien 6% darbspējīgo iedzīvotāju, kas vecāki par 25 gadiem. Turpretim Igaunija no 2006. gada, kad mūžizglītība bija tikpat reti sastopama kā Latvijā, ir sistemātiski kāpinājusi dažādu izglītības iespēju pieejamību[5] un 2018. gadā katrs piektais Igaunijas iedzīvotājs vecumā virs 25 gadiem turpināja mācīties, kas ir otrs augstākais rādītājs eiro zonā aiz Somijas.

Nākotne – mazāks, bet spējīgāks darbaspēks

Sabiedrību un tās spēju attīstīties ietekmē katrs tās iedzīvotājs. Ir skaidrs, ka pēdējo gadu demogrāfiskās tendences mums sagādājušas lielu izaicinājumu, un rodas jautājums, kurš un kā Latvijā dzīvos un strādās nākamajās desmitgadēs. Nav pamata cerēt, ka pēdējos gadu desmitos briedušās pārmaiņas atrisināsies pašas no sevis. Zemas dzimstības un migrācijas plūsmu rezultātā mazinās darbspējīgo iedzīvotāju daudzums. Aizvien mazāks cilvēku skaits, kas gatavi iesaistīties ienākumu radīšanā, ietekmēs izaugsmes potenciālu. Valsts politikas uzdevums šobrīd ir skaidrs: pieņemot faktu, ka iedzīvotāju vecuma struktūra turpinās mainīties un darbaspēka resursi mazināsies, jākoncentrējas uz esošo cilvēkresursu attīstību. Rūpējoties par iedzīvotāju veselību, prasmēm un motivāciju pielāgoties un attīstīties, ir iespēja veidot mazāku un produktīvāku cilvēkkapitālu, kas ļautu gan attīstīties sabiedrībai kopumā, gan arī mazināt cilvēku aizplūšanu uz citām valstīm.

Viedoklis

Uzņēmuma "Latvijas Finieris" Personāla attīstības dienesta direktore Gunita Meiere

Kā uzņēmums pielāgojas demogrāfijas izraisītajiem darba tirgus izaicinājumiem?

Būtiskākie faktori, kas šobrīd salīdzinoši strauji maina Latvijas darba tirgu, ir sabiedrības novecošana un pakāpeniska, bet neizbēgama atalgojuma līmeņa izlīdzināšanās Baltijas jūras reģiona valstu starpā. Izprotot un ar apsteidzi pielāgojoties esošajām un nākotnē gaidāmajām izmaiņām, "Latvijas Finiera" personāla attīstības stratēģija tiek balstīta trīs virzienos.

Pirmkārt, līdz ar nepārtrauktām investīcijām jaunākās tehnoloģijās, automatizācijā, robotizācijā un digitalizācijā, tiek celta produktivitāte, virzoties uz pēc iespējas efektīvāku cilvēku laika izmantošanu.

Otrkārt, rezultātā teju ikvienā darba vietā ievērojami palielinās zināšanu ietilpība, kas savukārt nozīmē investīcijas darbinieku izglītībā. "Latvijas Finierī" vidēji gadā dažādos mācību procesos ir iesaistīti vairāk nekā 4000 cilvēku, kas nozīmē, ka daļa darbinieku mācās divas vai pat trīs reizes. Vidēji tās ir 18 mācību stundas jeb gandrīz trīs darba dienas uz vienu darbinieku gadā. Jāuzsver, ka lielu daļu mācību organizējam uzņēmuma iekšienē, tātad darbinieki velta savu laiku, lai apmācītu kolēģus, un tas noteikti ir vērtējams kā izaugsmes process abiem.

Treškārt, mēs lielu uzmanību veltām darba apstākļu radīšanai, lai savā kolektīvā varētu iekļaut to sociālo grupu pārstāvjus, kuri vēsturiski bijuši mazāk pieprasīti darba tirgū. No vienas puses, tie ir jaunieši, kuri varbūt vēl tikai turpina savu izglītības procesu - mēs piedāvājam viņiem augt un mācīties kopā. No otras puses, mēs cenšamies ar cilvēkiem darba attiecības veidot arī pēc iespējas ilgākas – pēdējos gados "Latvijas Finierī" strādājošo pensionāru skaits ir ievērojami palielinājies. Mūsdienās tas ir pilnībā iespējams arī rūpniecībā, kur roku darbu lielā mērā aizstājušas tehnoloģijas un būtiskākais ir cilvēka zināšanas un pieredze, nevis fiziskais spēks.

Mūsuprāt, par šiem virzieniem agrāk vai vēlāk būs jādomā ikvienam darba devējam neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un strādājošo skaita – būtībā šīs neizbēgamās pārmaiņas ir jāpieņem visai sabiedrībai. Savukārt darba tirgus attīstībā un līdz ar to arī uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas saglabāšanā liela loma ir valsts līdzdalībai. Gan veidojot efektīvu izglītības sistēmu, kas paredz mācīšanos visa mūža garumā, gan sniedzot darba devējiem atbalstu maksimālai Latvijas iedzīvotāju iesaistei darba tirgū, tai skaitā pensijas vecumā un ar daļēji zaudētām darba spējām.

Viedoklis

Rimi Latvia personāla direktors Mečislavs Maculēvičs

Kā uzņēmums pielāgojas demogrāfijas izraisītajiem darba tirgus izaicinājumiem?

Protams, situācija darbaspēka tirgū rada izaicinājumu mums kā darba devējam. To redzam, gan strādājot ar šībrīža vakancēm, gan arī ilgtermiņa prognozēs, ko ietekmē demogrāfiskā situācija. Darbaspēka trūkums var ietekmēt uzņēmumu attīstību gan skaitliski lielākajās vakanču grupās veikala personālā, gan arī pozīcijās, kur nepieciešamas augsta līmeņa tehnoloģiju un analītiskās kompetences. Īstermiņā strādājam ar uzņēmuma iekšējiem procesiem darbinieku piesaistē un noturēšanā, gan arī iekšējās izaugsmes veicināšanā. Paralēli tam investējam produktivitātes uzlabojumos – gan procesu organizācijā, gan automatizācijā. Ilgtermiņā redzam nepieciešamību pēc pārdomātiem un praktiskiem risinājumiem valsts līmenī, kā stāties pretī demogrāfiskajām tendencēm, kā arī turpināt attīstīt valstī pieejamās darba tirgū nepieciešamās kompetences dažāda profila lomām.

Latvijas Banka 2. oktobrī rīko ikgadējo tautsaimniecības konferenci, kas šoreiz veltīta darba tirgum Baltijā. Pirms konferences publicējam rakstu sēriju, kurā Latvijas Bankas ekonomisti analizē darba tirgus izaicinājumus, risinājumus un perspektīvas Latvijā, Baltijā un Eiropā. Citos rakstos pētītas Baltijas valstu darbaspēka rezerves, darba tirgus reformas Eiropas Savienībā, kā arī digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstības veicinātās pārmaiņas darba tirgū.

____________________________________________

[2] Demogrāfijas tendenču prognozes un to ietekmi uz darba tirgu Eiropas Komisija atjauno reizi trīs gados, pašlaik pieejams 2018. gada pārskats https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/ip065_en.pdf.

[5] 2014. gadā pieņemta Igaunijas Mūžizglītības stratēģija ar mērķiem 2020. gadam https://www.hm.ee/sites/default/files/estonian_lifelong_strategy.pdf.

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 21. oct.). Ko demogrāfijas izaicinājumi nozīmē Baltijas valstu darba tirgum?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4562
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Ko demogrāfijas izaicinājumi nozīmē Baltijas valstu darba tirgum?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4562>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up