20.06.2022.

Komentārs par (ne)iespējamo “inflācijas katastrofu” gada nogalē

Ilustratīvs attēls jānu siers
Foto: Shutterstock

Ievas Opmanes komentārs vietnē lsm.lv

Tik tiešām, ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir sava inflācija atkarībā no patērētām precēm un pakalpojumiem. Omīte laukos, kas pārtiek no mazdārziņā saražotā varbūt pat īsti nezina, cik veikalā maksā kartupeļi, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nesmēķē, kāds varbūt jau gadus 10 nav bijis uz teātri – tomēr šīs un vēl daudzi citi pakalpojumi un preces, ar atbilstošiem patēriņa svariem, ir iekļauti patēriņa cenu inflācijas aprēķinā.

Ja cenas pieaug kādām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem izdodam ievērojamu daļu no sava maciņa satura, var šķist, ka inflācija ir augstāka, nekā liecina statistika. Atsevišķu produktu cenas ir augušas strauji. Piemēram, šī gada aprīlī, salīdzinot ar aprīli pirms gada, kartupeļi un milti kļuvuši par aptuveni 50% dārgāki. Piens, rīsi, eļļas – par aptuveni trešdaļu dārgāki. Tomēr citiem produktiem cenu pieaugums bijis krietni lēnāk, piemēram, vīnam un alum mazāk par 5%, bet atsevišķām ne ar pārtiku saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kritušās pat 5% un vairāk (tostarp grāmatām, pirmsskolas izglītībai, bērnu aprūpes pakalpojumiem).

Vai publiskotais inflācijas līmenis ir patiess?

Droši vien tik patiess, cik patiesa vien var būt vidējā statistika – tas neparāda, par cik lielāki būs tieši Tavi izdevumi, bet to, kā situācija mainās vidēji valstī.

Lai novērtētu savu inflāciju, var izmantot ECB izveidoto personisko inflācijas kalkulatoru

Vai siera cena rudenī būs par 50% lielāka nekā pirms gada?

Pašlaik tā ir par aptuveni 25% lielāka nekā pirms gada. Ņemot vērā straujās izmaiņas piena cenās, lopbarības izmaksu pieaugumu un ražošanas un transportēšanas izmaksu pieaugumu, cena varētu turpināt kāpt un, iespējams, sasniegt arī minētos 50%.

Vai vidējā inflācija būs 50%?

Diezgan droši varam apgalvot, ka nē. 50% inflācija nozīmē, ka katrai precei un pakalpojumam patēriņa grozā cenas vajadzētu pieaugt par 50% (vai, ja atsevišķām precēm cenas pieaugtu mazāk, citām – jāpieaug vēl straujāk). Šāds cenu kāpums ir ticams energoresursiem un atsevišķām pārtikas precēm, kuru cenas ir svārstīgas un noteiktas pasaules tirgos. Taču šādas cenu pieaugums ir visai nereāls plaša patēriņa precēm un pakalpojumiem, piemērām, apģērbam, higiēnas precēm, transporta pakalpojumiem vai pat transporta līdzekļiem – diez vai, piemēram, automašīnas maksās par 50% vairāk nekā pirms gada.

Veidojot inflācijas prognozes Latvijas Bankā, ņemam vērā gan faktiskos datus, gan nākotnes darījumu cenas biržās un citu pieejamo informāciju. Vērtējam šo rādītāju ilgtermiņa sakarības un īstermiņa svārstības, lai noteiktu, kāds būs sagaidāmais cenu līmenis. Enerģijas cenu inflācija tiešām šogad varētu būt ap 50%, bet pārtikas, rūpniecības preču un pakalpojumu cenas neaug ne tuvu tik strauji. Lai gada vidējā inflācija sasniegtu 50%, (visām) cenām gada otrajā pusē jāaug krietni straujāk, nekā tās pieaugušas līdz šim. Ja visas cenas no pašreizējā līmeņa augtu vienmērīgi, pienam, piemēram, vajadzētu maksāt 2.2 eiro litrā, cukuram 1.70 eiro kg, bet benzīnam 3.30 eiro litrā. Cenas tiešām pieaug, tas ir acīmredzami, tomēr pieaugums ne tuvu nav tik straujš.

APA: Opmane, I. (2022, 04. jul.). Komentārs par (ne)iespējamo “inflācijas katastrofu” gada nogalē. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5618
MLA: Opmane, Ieva. "Komentārs par (ne)iespējamo “inflācijas katastrofu” gada nogalē" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 04.07.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5618>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up