11.08.2022.

Latvijā pārkrauto kravu apmērs turpinās samazināties

  • Jānis Mauris
    Latvijas Bankas ekonomists
Ilustratīvs attēls osta
Foto: Shutterstock

Autora sniegtais komentārs leta.lv

Latvijas kravu pārvadātājiem šis gads ir iesācies pārsteidzoši labi, ņemot vērā to, kāda ir ģeopolitiskā situācija. Pirmajā pusgadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms pieauga par aptuveni 15.2%, bet pārvadāto kravu apjoms pa dzelzceļu pieauga par aptuveni 17.6%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Tomēr turpmākā transporta sektora attīstība vairs nesolās būt tik pozitīva. Pirmajā pusgadā kravu apjoma pieaugumu pārvadājumos pa dzelzceļu un pārkrauto kravu apjomu ostās pamatā ietekmēja divi faktori.

  1. Ļoti liels kravu apjoma kāpums martā. Uzņēmumi vēlējās pēc iespējas ātrāk izvest savas kravas ārpus Krievijas pēc 24. februāra, baidoties, ka tas varētu iestrēgt Krievijā pavisam vai tiktu sankcionētas.
  2. Šogad būtiski palielinājies pārvadāto ogļu apjoms. Līdz ar pieprasījuma kāpumu pēc oglēm Eiropā energoresursu cenu sadārdzinājuma dēļ, pamatā pieaug ogļu kravu apjoms no Kazahstānas. Turklāt Kazahstāna pēc 24. februāra ir pārorientējusi virkni tranzīta ceļu no Krievijas ostām, kas palielinājis pārkrauto ogļu apjomu Latvijas ostās.

Sagaidāms, ka Eiropas klimata mērķu iespaidā tuvākajā nākotnē pieprasījums pēc ogļu kravām atkal mazināsies. Turklāt, neņemot vērā ogļu kravas, kopējais pārkrauto kravu apjoms ostās būtu samazinājies par aptuveni 5%. Lai gan konteinerkravu apjoms pieauga, kritumu noteica samazinājums citos kravu segmentos – naftas produktu, metālu, ķīmisko un citu produktu kravās.

Pavisam cits scenārijs iezīmējas autotransporta pārvadājumos. Kaut arī Latvijas transportam šobrīd nav būtisku aizliegumu iebraukšanai Krievijā, tomēr kravu plūsmas ir būtiski mazākas noteikto sankciju un apgrūtināto norēķinu dēļ. Svarīgi atzīmēt, ka sadarbība ar Krieviju jau kopš 2014. gada ir ievērojami sarukusi. Ar Krieviju saistīto kravu īpatsvars starptautiskajos autopārvadājumos pašlaik ir mazāks par 10%, kas atšķirībā no citiem kravu transportēšanas veidiem, nostāda autotransporta nozari krietni labākā situācijā.

Tomēr turpmāks kravu apjoma kritums dažādu kravu segmentos ir neizbēgams saistībā ar ES sankciju pārejas perioda beigām iepriekš noslēgtajiem līgumiem. Jau jūnijā beidzās pārejas periods dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem, savukārt jūlijā tam klāt nāca kokmateriāli, kāliju saturošs mēslojums, cements un citi produkti. Turklāt augustā   spēkā stājās aizliegums oglēm un citiem fosiliem kurināmiem. Turpmāko virzību kravu pārvadājumos pamatā noteiks papildus sankcijas pret Krieviju. Nākamajā gadā stāsies spēkā aizliegums Eiropā ievest naftu un naftas produktus, un tā ietekmē kravu apjoms Latvijas transporta nozarē turpinās mazināties. Turklāt nozares veikums joprojām atpaliek no līmeņa, kāds tas bija pirms pandēmijas.

Sliktākais scenārijs nozarei būtu Krievijas atbilde uz tai piemērotajām sankcijām, liedzot jebkādu kravu tranzītu cauri savām teritorijām, kas ļoti smagi iespaidotu Latvijas kravu pārvadājumu nozari. Dzelzceļa transports ir visievainojamākais sektors Latvijas transporta sistēmā, jo sliežu ceļš ir fiksēts un savienots ar Krieviju. Ar Krieviju un Baltkrieviju saistītās kravas veido apmēram 85% no kopējā pa dzelzceļu pārvadātā apjoma, tātad robežas blokāde var gandrīz pilnībā apstādināt šo kustību. Šādā situācijā būtisks kravu apjoma kritums būtu sagaidāms arī Latvijas ostās, taču ietekme uz kravu samazinājumu būtu daudz mazāka, ņemot vērā plašo partnervalstu tīklu un dažādību kravu veidos. Jāpiebilst, ka, liedzot kravu tranzītu cauri savai teritorijai, Krievija sarautu arī savas ilgstošās un ciešās sadarbības saites ar Centrālās Āzijas valstīm un, kaut arī Krievijai tas nebūtu izdevīgi, šāda scenārija varbūtību pilnībā izslēgt nevar.

APA: Mauris, J. (2022, 28. sep.). Latvijā pārkrauto kravu apmērs turpinās samazināties. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5650
MLA: Mauris, Jānis. "Latvijā pārkrauto kravu apmērs turpinās samazināties" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.09.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5650>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up