15.03.2020.

Par koronavīrusa ietekmi uz ekonomiku

  • Latvijas Banka

Foto: Zumapress/Scanpix

Pašlaik precīzu vērtējumu par koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz globālo un Latvijas tautsaimniecību izteikt ir priekšlaicīgi. Vienlaikus jau ir skaidrs, ka šī ietekme būs būtiska, jau šobrīd vērojama nozīmīga lejupvērsta ietekme uz vairāku nozaru darbību, un tā rezultātā būs nepieciešama aktīva politikas veidotāju iesaistīšanās ar atbalsta pasākumiem.

Koronavīrusa straujā izplatība rada būtiskus izaicinājumus pasaules tautsaimniecībai, un iespējamās ekonomiskās ietekmes mērogs lielā mērā būs atkarīgs no vīrusa izplatības plašuma un ilguma. Saskaņā ar OECD aplēsēm, vīrusa ietekme šogad var samazināt ekonomikas izaugsmi Eiropas valstīs par aptuveni 0.2 līdz 1.3 procentu punktiem (attiecīgi bāzes un plašākas izplatības scenāriju gadījumā). Šāds vērtējums ir indikatīvs un, ja vīrusa ierobežošana nav ātra, pastāv vērā ņemams recesijas risks. 

Lai gan vīrusa izplatība Latvijā pašlaik ir zemāka nekā vairākās citās Eiropas valstīs, atsevišķas tautsaimniecības nozares jau šobrīd saskaras ar tā radītajām ekonomiskajām sekām, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare, aviotransports. Turklāt vīrusa izplatībai nepieciešamie iedzīvotāju mobilitāti ierobežojošie pasākumi arī turpmāk sašaurinās tautsaimniecības aktivitāti. Vīrusa izplatība tautsaimniecības kontekstā rada gan pieprasījuma un konfidences šoku (ierobežota iedzīvotāju mobilitāte un augstā neziņa), gan piedāvājuma puses šoku (pārrāvumus piegādes ķēdēs). 

Pēkšņi piegādes ķēžu pārrāvumi un pieprasījuma pavājināšanās īstermiņā radīs izaicinājumus uzņēmumiem nodrošināt pietiekamu naudas plūsmu tekošo saistību pildīšanai, kas ilgākā laikā var apdraudēt uzņēmumu maksātspēju. Šajā kontekstā ir svarīgi nodrošināt, lai uzņēmumu naudas plūsmas vājināšanās neizraisītu masveida darbinieku atlaišanu, līgumu laušanu un uzņēmumu maksātnespējas krasu pieaugumu, kā arī neradītu kredītu plūsmas pārrāvumus caur banku aktīvu kvalitātes pasliktināšanos un kredītu maksājumu kavējumiem, kas būtiski pastiprinātu vīrusa radīto ietekmi uz tautsaimniecību un pasliktinātu tās atkopšanās izredzes un ilgumu. 

Ņemot vērā to, ka vīrusa izplatību un tās ietekmi uz tautsaimniecību nav iespējams precīzi prognozēt, ir nepieciešama valsts institūciju cieša sadarbība ar nozaru asociācijām un uzņēmumiem, lai operatīvi sekotu līdzi situācijas attīstībai un laikus identificētu nozares un uzņēmumus, kurus vīrusa radītās sekas ietekmē visvairāk, lai tiem sniegtu savlaicīgu un mērķētu atbalstu. Šajā kontekstā ir svarīga Eiropas Komisijas plānotā valsts atbalsta nosacījumu atvieglošana, kas palīdzētu Eiropas Savienības valstu valdībām cīņā ar vīrusa radītajām sekām tautsaimniecībai.

Plānojot atbalsta pasākumus, ir jāsaprot, ka primārais mērķis ir apturēt vīrusa izplatību, kas diemžēl radīs izmaksas tautsaimniecībā. Tādēļ atbalsta pasākumi jāvērš uz vīrusa ierobežošanas radīto blakņu tautsaimniecībai atvieglošanu, šajā procesā valdībai uzņemoties centrālo lomu un darbojoties ciešā sasaistē ar Latvijas un starptautiskajām institūcijām, ieskaitot Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku. 

Sākotnējais atbalsta pasākumu kopums varētu iekļaut nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumu, nodokļu atmaksu un citu valsts maksājumu uzņēmumiem (piemēram, rēķinu apmaksu) veikšanu paātrinātā kārtībā, īslaicīgus ierobežojumus lauzt īres un citus līgumus, kādai no līgumslēdzēju pusēm nonākot likviditātes grūtībās, banku kredītu pamatsummas atmaksas termiņa īslaicīgu atlikšanu, līgumsodu aprēķina iesaldēšanu un iespēju uzkrāt (atlikt) procentu maksājumus uz noteiktu laiku, vienlaikus nodrošinot regulējuma toleranci banku sektoram, kā arī atbalstu uzņēmumu darbiniekiem, kuri dīkstāves rezultātā tiek nodarbināti ar samazinātu noslodzi vai spiesti doties neapmaksātā atvaļinājumā. Šie pasākumi ļautu uzņēmumiem un mājsaimniecībām veiksmīgāk pārvarēt īstermiņa likviditātes ierobežojumus. 

Gadījumā, ja vīrusa izplatība ieilgs un netiks veiksmīgi ierobežota, būtu nepieciešams plašāks fiskālās politikas atbalsts, palielinot valsts budžeta izdevumus uz deficīta rēķina. 

Fiskālās politikas iniciatīvas jau atbalsta ultrastimulējoša monetārā politika, nodrošinot nepieciešamo likviditāti finanšu tirgos un labvēlīgus finansēšanas nosacījumus tautsaimniecības dalībniekiem. 

Attiecībā uz Covid-19 ietekmi uz globālo ekonomiku – kopumā tā būs atkarīga no tā, cik sekmīgi izdosies ierobežot koronavīrusa izplatību. Pagaidām ar šo uzdevumu nav sekmējies ļoti labi, līdz ar to vērojama ne tikai nozīmīga negatīvā ietekme uz atsevišķām globālajām nozarēm (tūrisma un viesmīlības, aviopārvadājumu, autoindustrija), bet arī pastiprinās globālās recesijas riski.

APA: Banka, L. (2020, 08. apr.). Par koronavīrusa ietekmi uz ekonomiku. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4775
MLA: Banka, Latvijas. "Par koronavīrusa ietekmi uz ekonomiku" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 08.04.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4775>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up