"Just transition" vai "Just a transition": kā Latvijā varētu noritēt taisnīga pārkārtošanās?
Īsumā
-
Ekonomiku jau šobrīd ietekmē vides pārmaiņas, norādot uz vajadzību mainīt saimniekošanas prakses. Fizikālā realitāte mēdz apsteigt ambīcijas un gatavību mainīt saimniekošanas prakses, akcentējot pieprasījumu pēc taisnīgas pārkārtošanās.
-
Taisnīga pārkārtošanās dažādos sabiedrības dzīves kontekstos (piemēram, digitālā transformācija, pārkārtošanās uz zemas oglekļa ietilpīgas ekonomiku) parasti nozīmē rūpes par pārkārtošanas procesa negatīvās ietekmes mazināšanu dažādās sabiedrības grupās.
-
Latvijā un pasaulē turīgāko mājsaimniecību bagātības līmenis attālinās no mediānas. Iespēja pielāgoties jau notiekošajām dabas katastrofām varētu būt arvien mazākai iedzīvotāju daļai, kas savukārt ir atbildīga par lielāko daļu piesārņojuma veidošanas gan ar savu patēriņa, gan ar rīcībā esošo kapitāla turējuma daļu.
-
Saimniekošanas pārkārtošana tādā izpratnē kā, piemēram, fosilo resursu ieguves aizstāšana globāli pagaidām nenotiek. Piesārņojošo industriju ieguvumu individualizācija līdzās dažādu neērtību (t.sk. pārkārtošanās finansēšanas) dalīšanai ar sabiedrību zīmē visai paradoksālu taisnīgas pārkārtošanās fonu.
-
Taisnīgas pārkārtošanās vajadzībām pieejamie finansēšanas instrumenti Latvijā var palīdzēt mazināt nevienlīdzīgu iespēju un sociālās atstumtības riskus, taču tie nebūs izšķiroši saimniekošanas paradumu maiņai: tā ir sabiedrības izvēle neatkarīgi no pārkārtošanās politikām.
"Tā vietā, lai (eso)šo pasauli pārveidotu par ilgtspējīgu, tā būtu jāpadara vēlama," [1] – pārfrāzējot šos franču fiziķa un filozofa Oreljēna Baro (Aurélien Barrau) vārdus, varētu teikt: lai kāda pārkārtošanās būtu taisnīga, tai, pirmkārt, ir jānotiek, t.i., jābūt orientētai uz vēlamo saimniekošanas modeli. Ekonomikā ienākot morāles kategorijai taisnīgumam, var rasties jautājums, kā to mērīsim. Tikmēr Latvijā jau pieejami Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļi, un šā gada vasarā apstiprināts Sociālā klimata fonda plāns, kam jāturpina atbalstīt taisnīga pārkārtošanās uz zemas oglekļa ietilpības ekonomiku [2] atbilstoši izvirzītajiem (taisnīguma) mērķiem. Šajā rakstā analizēšu taisnīgas pārkārtošanās ambīcijas un sniegtās iespējas Latvijā un pasaulē, ar piemēriem ilustrējot pārkārtošanās plašo darbības lauku.
Ekonomiku jau ietekmē vides pārmaiņas, norādot uz vajadzību mainīt saimniekošanas prakses
Sabiedrības attīstība nozīmē nemitīgas pārmaiņas, tāpēc akadēmiskās vides pārstāvji nereti norāda, ka, iespējams, ir neauglīgi diskutēt par to, vai saimniekošanā vērojama jelkāda pārkārtošanās (pāreja uz kaut ko citu). Jautājums drīzāk būtu par to, vai pārmaiņas ir pārdomātas, plānotas, vēlamas un tiek izstrādātas un ieviestas mērķtiecīgi (by design), vai arī tās tiek ciestas (by disaster) [3], piemēram, klimata katastrofu rezultātā. Šogad piedzīvotais karstums un sausums vairākās Eiropas valstīs jau ļāva sadzīvot ar, iespējams, jauno normalitāti – neizmantojamiem ūdens transporta ceļiem lielajās Eiropas upēs [4], vairāku atomelektrostaciju pilnīgu vai daļēju darbības apturēšanu uz laiku ūdens trūkuma vai neatbilstošas temperatūras dēļ [5]; zaudētām ražām un iznīcinātām kultūraugu un mežu platībām. Ir pamats uzskatīt, ka tie nav vienreizēji efekti: meža monokultūras, kurās viegli izplatās uguns, vai vīnogulāji, kas neatkarīgi no laistīšanas "izdeguši" saulē, neatkopsies kā sēnes pēc lietus. Pietiekami ilgs periods ar atbilstošiem laikapstākļiem "atelpai", kas ļautu saimniekošanu atjaunot iepriekšējā līmenī, var pat neiestāties. Latvijas ekonomika var piedzīvot dabas norišu ietekmi gan netieši (caur tirdzniecības partnervalstīm), gan tieši (jau piedzīvojam spēcīgas vētras). Apdrošināšana nebūs universāls risinājums, un atsevišķi Eiropas lauksaimnieki un to organizācijas [6] aicina politikas veidotājus pieņemt domu, ka jāpārkārtojas uz citiem saimniekošanas modeļiem. Sausuma skartā Eiropas ekonomika nav pirmais piemērs, kad fizikālā realitāte konkrētai saimniekošanas praksei saka: "šādi nē".
Kad fizikālā realitāte pastāvošajai saimniekošanas praksei saka "šādi nē", bet pārmaiņas ir nesagatavotas
Taisnīgas pārkārtošanās jēdziena izcelsme literatūrā parasti tiek minēta 20. gadsimta 70.-90. gadu darba organizāciju prasībās Ziemeļamerikā [7]. Kodolatbruņošanās kampaņa, zinātnieku secinājumi par pesticīdu un naftas produktu kaitīgumu videi un norādes uz riskiem, ka naftas produktu sadedzināšana pamazām novedīs pie temperatūras paaugstināšanās, rosināja pārkārtot ekonomiku. Atsevišķi ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi vides prasību dēļ tika slēgti. Naftas, ķīmijas un atomenerģētikas nozares strādnieku starptautiskās arodbiedrības vadītājs Tonijs Madzoki (Tony Mazzocchi), redzot, ka Vides aizsardzības aģentūra (EPA) paredz līdzekļus tikai videi nodarītā kaitējuma "izlabošanai", aicināja veidot t.s. "Superfondu" kompensācijām tiem, kas slēgtajās ražotnēs bija nodarbināti, jo darbavietas zaudētas vides prasību dēļ. "Superfonda" jēdzienā vides aktīvisti saklausīja negatīvu pieskaņu, un tas pārtapa par "taisnīgu pārkārtošanos" [8].
Šī vēsturiskā atkāpe ir būtiska šā raksta, kā arī pašas taisnīgas pārkārtošanās kontekstā. Tā atgādina, ka fosilo resursu ieguves un pārstrādes industrijas un šo resursu sadedzināšanas kaitīgā ietekme ir bijusi ilgi zināma. Tas, savukārt, vedina domāt, ka industrijai, kas ilgstoši gūst ienākumus, paralēli negatīvi ietekmējot ekosistēmas un daudzu dzīvo būtņu veselību, varētu būt bijusi iespēja pētīt un pakāpeniski pārorientēties uz citiem enerģijas ieguves veidiem, paralēli pārkvalificējot savus darbiniekus un izrādot iniciatīvu kompensēt vides degradāciju un tās ietekmi uz dzīves kvalitāti [9], nevis individualizēt ieguvumus, kamēr tie pieejami, bet dažādas neērtības (zaudējumus, glābšanas, pārkārtošanās pasākumus un to finansēšanu) dalīt ar visu sabiedrību.
Ar šo domu prātā pārslēgsimies uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Attīstības politikas komitejas (UNCDP) [10] taisnīgas pārkārtošanās interpretāciju. 2023. gadā publicētā ziņojuma ielikumā [11] saistībā ar ECOSOC 2023. gada tēmu "Atveseļošanās paātrināšana pēc koronavīrusa slimības (COVID-19) uzliesmojuma un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam pilnīga īstenošana visos līmeņos" UNCDP atzīmē, ka "Valstīm, īstenojot iekļaujošu dialogu, ir jāizstrādā pieejas taisnīgai pārejai (transition), kas atspoguļotu to sabiedrības vajadzības, prioritātes un realitāti, kā arī vēsturisko atbildību par klimata pārmaiņām un vides degradāciju."
Pirmajā mirklī tas var šķist ļoti sakritīgi ar pētījumu secinājumiem par daļas valstu parādu pret citām saistībā ar ilgstošu nevienlīdzību resursu izmantošanā un piesārņojuma veicināšanā, kā arī pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanā. Endrjū Fanings un Džeisons Hikels (Andrew L. Fanning, Jason Hickel, 2023) pētījumā [12] pēta problēmu, ka atsevišķas valstis pārsniedz savu taisnīgo daļu no atlikušā oglekļa budžeta, būdamas galvenās atbildīgās par klimata krīzi. Autori izstrādā metodiku, lai kvantitatīvi noteiktu kompensācijas apjomu "neto nulles" emisiju scenārijā, kurā visas valstis līdz 2050. gadam panāk dekarbonizāciju. Viņi aprēķina, ka t.s. globālo Dienvidu valstīm, kuras nepārsniedz savu limitu, pienāktos 192 triljonu ASV dolāru kompensācija par to taisnīgās atmosfēras resursu daļas piesavināšanos līdz 2050. gadam (vidēji 940 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju gadā). Citos pētījumos konstatēti nevienlīdzīgi tirdzniecības nosacījumi starp t.s. globālajiem Dienvidiem un globālajiem Ziemeļiem [13], [14], kas cita starpā atspoguļojas apjomīgā uzkrātajā fizisko resursu, enerģijas un darba stundu aizplūdē no t.s. globālajiem dienvidiem jeb t.s. globālo dienvidu nevienlīdzīgā "iztukšošanā" [15]. Tāpat novērtēts nevienlīdzīgi dalīts ekoloģiskais slogs globālo vērtības ķēžu ietvaros [16], kā arī ilgstoši neīstenojusies konverģence un pat diverģence starp t.s. centra (core) un "perifērijas" valstu ienākumu līmeņiem [17] u.c. nelīdzsvarotības, kas starp valstīm vai valstu grupām rodas dažādu vēsturisku faktoru, t.sk. diskriminējošu attiecību rezultātā nevienlīdzīga kaulēšanās spēka (bargaining power) apstākļos.
2025. gada decembrī publicētais Pasaules nevienlīdzības pārskats [18], salīdzināšanai ņemot talkā arī iepriekš publicētos pārskatus, atklāj, ka neto bagātības koncentrēšanās šaurā iedzīvotāju daļā pastiprinās. Vidējā bagātības rādītāja atraušanās tālāk no mediānas norāda uz risku, ka iespēja segt izdevumus, lai varētu pielāgoties jau notiekošajām klimata pārmaiņu izraisītajām vai pastiprinātajām dabas katastrofām [19], t.i., iespēja ierīkot kondicionēšanu, labi aprīkotu mājokli, būt elastīgiem transporta lietošanā, turēt īpašumā sekundārās rezidences, vai izmantot citas iespējas nekavējoties pārvietoties dabas katastrofu draudu situācijās, varētu būt arvien mazākai iedzīvotāju daļai. Taču tā savukārt ir atbildīga par lielākās daļas piesārņojuma veidošanos gan ar savu patēriņa, gan ar rīcībā esošo kapitāla turējuma daļu [18]. No kapitāla turējuma skatupunkta šādi tiktu reprezentēta piedāvājuma puse, kas daudz tiešāk nekā patērētājs ietekmē resursu izmantošanas, preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas prakses.
Arī Latvijā kopējās neto bagātības lielāka daļa pakāpeniski koncentrējas, vidējam līmenim laika gaitā atraujoties no mediānas, bet 90. procentilei pārsniedzot mediānu 3.6 reizes (HFCS aptaujas dati, faktiskajās cenās, 1. att.).
Šī tendence ir pamazām virzās līdzi globālajai situācijai, ko var skaidrot ar to, ka iedzīvotājiem ar augstākiem ienākumiem, mantotu īpašumu vai citiem aktīviem, kas jau ir viņu rīcībā, ir plašākas iespējas izvietot aktīvus pelnītspējīgā veidā, tādējādi viņu bagātībai ir iespēja augt straujāk.
Globāli, sašaurinoties apdzīvojamajām (livable) "oāzēm", kur dzīvošanai ir piemēroti dabas, ekonomiskie un ģeopolitiskie apstākļi, krasa materiālo apstākļu atšķirība norāda, ka elastības iespējas rīkoties krīzes situācijā var būt ļoti nelielai sabiedrības daļai, kamēr daļa sabiedrības riskē palikt novārtā pielāgošanās skrējienā.
Kas ir tas "neviens", kas nebūtu jāatstāj novārtā?
Taisnīgas pārkārtošanās instrumenti un politikas ne Eiropā, ne pasaulē nav gluži paredzēti jebkādu vēsturiski veidojušos nelīdzsvarotību labošanai. Šajā nolūkā ir vērts atšķirt nevienlīdzību (inequality) kā matemātisku starpību no vienlīdzīgu iespēju un līdztiesības trūkuma (inequity, inégalité), kas ataino diskrimināciju un tiesību pārkāpumus kā nevienlīdzības iemeslus, un no netaisnīguma (unjustness, injustice), kas specifiskāk aptver cilvēktiesību pārkāpumu.
Atgriežoties pie ANO izpratnes par taisnīgu pārkārtošanos, redzējums par vēsturiski veidojušos nevienlīdzību izlabošanu nav viennozīmīgs. Pirmkārt, valstīm tiek ieteikts lokāli definēt [20], [21], ko tās saprot ar taisnīgu pārkārtošanos, kas ļauj jēdzienu brīvāk interpretēt un apgrūtina šī principa īstenošanu globālā mērogā. Turklāt savās rekomendācijās UNCDP mudina t.s. attīstītās valstis iesaistīt t.s. attīstības valstis globālajās vērtību ķēdēs, kuras veidojas pārkārtošanās un tīro tehnoloģiju ražošanas vajadzībām nepieciešamo resursu sagādē un apstrādē, taču – nepārveļot savu pārkārtošanās standartu slogu (ar tarifu un ārpus tarifu barjerām un ar standartiem saistītu finansiālu slogu) uz šīm mazāk turīgajām valstīm [22]. Veidojas būtiski riski. No vienas puses tiek mudināts neaizmirst (turpināt) iekļaut piegādes ķēdēs (neatstāt novārtā) dabas resursiem bagātās, bet ienākumu izpratnē arvien nabadzīgās resursu eksportētājvalstis, kas jau ilgstoši ir nevienlīdzīgas apmaiņas dalībnieces resursu tirgū, skat. piemērus iepriekšējā sadaļā. No otras puses turīgās valstis, kuru līdzšinējais izaugsmes modelis ir veicinājis vides degradāciju, šādi varētu turpināt piekļūt resursiem par samazinātām izmaksām, arvien pietiekami nekompensējot resursu ieguves valstīs radušos kaitējumu videi un nesekmējot darba apstākļu uzlabošanos.
Cienīga/pienācīga (decent) un jēgpilna darba iespējas, sociālā iekļaušana, darba apstākļi un atalgojums ir taisnīgas pārkārtošanās centrā Starptautiskās darba organizācijas (ILO) izpratnē [23]. ILO skaidrojums tam, kas tiek saprasts ar taisnīgu pārkārtošanos, arī laika gaitā ir attīstījies [24], [25]. Tas neaprobežojas tieši ar klimata pārmaiņu mazināšanas procesu, skatot vides pārmaiņas plašāk, kā arī uzsverot sociālā dialoga nepieciešamību starp visām iesaistītajām pusēm.
Eiropas Savienība (ES) tiecas īstenot ILO [26], kā arī Parīzes nolīgumā iedibināto taisnīguma principu, tiecoties "nevienu neatstāt novērtā" ceļā uz zemas oglekļa ietilpības ekonomiku. ES Taisnīgas pārkārtošanas fonda [27] (TPF) līdzekļi galvenokārt attiecas uz ES iekšējo ģeogrāfisko tvērumu, fokusējoties uz reģioniem un nozarēm, kur pārkārtošanās uz zemas oglekļa ietilpības ekonomiku varētu būtiski negatīvi ietekmēt uzņēmumu dzīvotspēju un nodarbinātību. Taisnīgas pārkārtošanas fonda instruments paredzēts 2021. – 2027. gada plānošanas periodam, savukārt nākamais, 2028. – 2034. gada posms būtu saistīts ar Sociālā klimata fonda (SKF) iedarbināšanu. Tam gan vispirms nepieciešams iedzīvināt Emisiju tirdzniecības sistēmas 2. posmu (ETS2), jo tas palīdzētu finansēt SKF, uz kura izlietojumu savukārt pirmkārt pretendētu tā sabiedrības daļa, kas ETS2 ieviešanas dēļ saskaras ar pieejamības un finansiālām grūtībām atļauties piekļuvi tādiem pamatpakalpojumiem un precēm kā mobilitāte un enerģija.
Iepriekš skatītās pastāvošās nevienlīdzības taisnīgas pārkārtošanās (ekoloģiskās vai klimata) kontekstā ar tās finansiālu atbalstīšanu var gan raisīt ķecerīgu jautājumu, vai sistēma pirms pārkārtošanās bijusi taisnīga un pārkārtošanās uz klimatneitrālu saimniekošanu būtu tā, kas to padarītu netaisnīgu.
Šajā vietā tomēr koncentrēšos uz to, ka taisnīgas pārkārtošanās līdzekļi nav gluži zivs makšķeres vietā, jo tiešas cenu kāpuma subsidēšanas vietā paredz atbalstu, piemēram, Latvijā – kūdras ieguves reģionu (visi reģioni, izņemot Rīgu un Pierīgu) iedzīvotājiem pārkvalifikācijai, vēsturisko izstrādāto platību rekultivācijai, kā arī alternatīvu izstrādei kūdras substrātu aizstāšanai dārzkopībā (TPF). SKF izlietojums paredzēts, piemēram, mājokļa siltināšanai vai transporta piekļūstamības uzlabošanai (piemēram, transports pēc pieprasījuma) [28], kā arī pētniecībai un investīcijām jomās, kas veicina resursu atkārtotu izmantošanu. Te gan jāatzīmē arī zināmas atkāpes – taisnīgas pārkārtošanās mērķiem paredzētie līdzekļi nesniedzas visas vērtības ķēdes garumā un nebūtu attiecināmi uz, piemēram, darbvietu mazināšanu plastmasas rūpniecībā ES valstī, ja ārpus ES ilgtspējīgu mērķu labā tiek samazināta šai industrijai vajadzīgo fosilo resursu ieguve. Savukārt plastmasas pārstrādes veicināšana [29], kas no vienas puses var mazināt nepieciešamību pēc jaunas fosilo resursu ieguves un tādējādi atbilst TPF atbalsta kritērijam [30], tomēr var noritēt paralēli tam, ka fosilo resursu ieguve globālā mērogā palielinātos. Fosilo resursu ieguves pieaugums pasaulē praktiski arī notiek, par to nākamajā sadaļā.
Lai pārkārtošanās būtu taisnīga, tai vispirms ir jānotiek
Saskaņā ar Our World in Data publicētajiem datiem fosilo primāro resursu (ogles, nafta, dabasgāze) izmantošana pasaulē turpina augt [31] (2.att.); ja pārējo energoresursu izmantošanas īpatsvars palielinās, tad tikai tāpēc, ka to pieauguma temps pārsniedz fosilo resursu izmantošanas pieauguma tempu nevis šo, otro, sarukuma dēļ. Ja arī individuālās valstīs vai reģionos, tostarp Eiropā, fosilo energoresursu un pat kopējais energoresursu patēriņš vietumis sarūk, pieprasījumā balstīti individuālu valstu dati rāda, ka ES valstīs raksturīgs būtisks fosilās enerģijas patēriņš, kas tiek saņemts netieši - iekšzemes pieprasījumu precēm un pakalpojumiem nodrošinot starpvalstu tirdzniecības rezultātā [32].
Arī citu materiālu ieguve pēdējās desmitgadēs būtiski augusi (3. a-f attēli), vai saglabājas vēsturiski augstā līmenī.
Šajos piemēros runa ir ne vien par resursu kopējā patēriņa apjoma pieaugumu vai saglabāšanos augstā līmenī, bet arī par izpratni par to, kāda pārkārtošanās uzskatāma par "zaļu". Vai tā ir gana "zaļa", ja tai vajadzīgi jauni/citi izejmateriāli jauno tehnoloģiju vajadzībām, vai drīzāk tad, ja saglabā ekosistēmu dzīvotspēju un dabas daudzveidību, kā arī vietējo kopienu tiesības uz tīru vidi, pienācīgiem darba apstākļiem un atalgojumu. Stockholm Resilience Centre pētījums [33] rāda, ka, piemēram, niķeļa ieguvē jau patlaban ir aktuāla izšķiršanās par resursa ieguvi aizsargājamās platībās, kuru skaršanu ierobežojot, tiktu būtiski ierobežota arī resursa pieejamība. Stockholm Resilience Centre norāda arī uz to, kā Eiropas pieprasījuma kāpums pēc derīgajiem izrakteņiem veicina globālo atmežošanu [34]. Tikmēr taisnīga pārkārtošanās ārpus ES esošajā piegādes ķēžu posmā tiešā veidā neietilpst taisnīgas pārkārtošanās instrumentos. Uz taisnīgumu gan tiek mudināts caur citiem tirdzniecības attiecības regulējošiem dokumentiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1115 (2023. gada 31. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā ES tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no ES konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus [35].
Meža resursi ir "karsts kartupelis" arī Latvijā: mērķis izmantot šos vietējos resursus intensīvāk, bet vienlaikus darīt to zaļi, turklāt uzsverot darbvietu saglabāšanu, ir ambiciozs un veido ekonomisko argumentāciju. Līdzīgas diskusijas veltītas arī kūdras ieguves sektoram. Kūdras ieguve tiek pielīdzināta fosilo resursu ieguvei (tā atjaunojas ārkārtīgi lēni, un tās ieguve un sadedzināšana rada būtisku SEG emisiju apjomu un cieto daļiņu piesārņojumu), tādējādi atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģijas vajadzībām Latvijā [36] ir pamats TPF līdzekļu izlietojumam.
Kūdras izmantošana enerģētikā gan Latvijā, gan ES kopumā ir minimāla un nesasniedz 0.1 % no kopējā enerģijas patēriņa. Varētu domāt, vai tā dēļ ir vērs "cepties". Taču kūdras ieguve Latvijā galvenokārt (dažādos avotos minēti 95-99 %) paredzēta dārzkopības substrātu gatavošanai, t.sk. eksportam [37], un ES patlaban nav tieša mērķa noteiktā termiņā pārstāt kūdru izmantot dārzkopībā. Tādējādi šis lietojums tiešā veidā neiekrīt TPF tvērumā emisiju kontekstā. Tomēr līdzekļi pieejami vēsturisko izstrādāto platību rekultivācijai un alternatīvu produktu izstrādei, tāpat arī nodarbinātības atbalstam visos reģionos, izņemot Rīgu un Pierīgu. Turklāt pārkvalifikācijas atbalstu var saņemt arī iedzīvotāji, kas atbilstošajos reģionos nav nodarbināti tieši kūdras nozarē.
Ministru kabineta rīkojuma Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu 18. pielikumā norādīts, ka tiešā veidā ar enerģētiskās kūdras ieguves pārtraukšanu Latvijā ietekmēto darbvietu skaits mērāms dažos desmitos, taču nozarē kopā ar saistītajām jomām ap 3.8 tūkst. Plānots, ka pārkvalifikācijas atbalsta rezultātā 6 mēnešu laikā nodarbināti būtu vien nedaudz mazāk nekā trešdaļa salīdzinājumā ar to mācībās iesaistīto personu skaitu, kas iepriekš bijušas nodarbinātas [38]. Eiropa Komisijas (EK) pētījuma[39] autori norāda, ka vidēji ES aptuveni 40% "brūnajos" sektoros nodarbināto ir vecumā virs 50 gadiem. Tas nekādi neizslēdz jaunu prasmju apguvi, taču iespējams, ka tādu prasmju apguve, kas vajadzīgas dinamiskai, modernai un zaļai ekonomikai produktīvākajos sektoros ar augstāku atalgojumu, prasītu ilgāku laiku un piepūli.
Taisnīgas pārkārtošanās instrumenti ne(at)risinās visas vēsturiskas nevienlīdzības
SKF līdzekļu izlietojums cita starpā paredz mazināt transporta nabadzību un enerģētisko nabadzību. Transporta nabadzība Latvijā skar 37 % iedzīvotāju [40] un aptver tādas jomas kā iespēja iegādāties automobili (līdzekļu pietiekamība), sabiedriskā transporta fiziska un finansiāla pieejamība. Jau minētajā HFCS aptaujā transportlīdzeklis kā viens no bagātības aspektiem Latvijā pieder 69 % mājsaimniecību, kas ir zemāks rādītājs nekā vairākumā eirozonas valstu. Tomēr transporta nabadzības indeksu (transport vulnerability index) Latvijā palielina sabiedriskā arī transporta fiziska nepieejamība [41], kas izriet no zema apdzīvotības blīvuma ārpus pilsētām un zema ienākumu līmeņa atbilstošajās teritorijās. SKF ambīcijās nav fundamentālu risinājumu, kas novērstu transporta nabadzību izraisošos faktorus, tostarp telpiskā plānojuma risinājumu, tomēr tādi pasākumi kā transportlīdzeklis pēc pieprasījuma var uzlabot pamatpakalpojumu pieejamību (tie tieši tāpat zemā iedzīvotāju blīvuma un ekonomiskā pamatojuma dēļ tiek arvien vairāk centralizēti).
Enerģētiskajai nabadzībai Latvijā pakļauti gandrīz 40% iedzīvotāju [40], ko ietekmē augstais ar mājokļa enerģiju saistīto izdevumu īpatsvars kopējos patēriņa izdevumos. SKF atbalstītie risinājumi pamatā saistīti ar energoefektivitātes pasākumu veicināšanu gan privātos, gan pašvaldību sociālajos mājokļos. Lai gan zema energoefektivitāte (un zems ienākumu līmenis, kas neļauj dzīves apstākļus būtiski uzlabot) ir viens no enerģētiskās nabadzības cēloņiem, SKF līdzekļu pilnvērtīga izmantošana var sastapties ar līdzīgiem riskiem kā mājokļu renovācija jau līdz šim, proti, iedzīvotāju vienošanās un uzņēmības trūkums, augsta ienākumu nevienlīdzība daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju starpā, kas neļauj vienoties par darbu uzsākšanu un finansēšanu. SKF neatrisinās daudzas strukturālas nevienlīdzības problēmas, piemēram, situāciju, kurā neapdzīvotu mājokļu skaits [42] pārsniedz iedzīvotāju skaitu, kam nav pajumtes [43], t.i., specifisku sociālās atstumtības risku. Šis sabiedrības paradokss, t.i., attiecība par labu neizmantoto īpašumu daudzumam raksturīgs arī citās valstīs, lai gan tiesības uz cienīgu, drošu mājvietu ir vienas no pamata cilvēktiesībām [44].
Kam jāsvin un kam jāuzņemas izmaksas?
Taisnīgas pārkārtošanās jēdziens var tikt lietots ne tikai saistībā ar ekoloģijas mērķiem, bet arī citu būtisku transformācijas procesu atbalstam sabiedrībā, piemēram, digitālās transformācijas kontekstā. Turklāt, piemēram, digitālajai savienojamībai arī paredzēti TPF līdzekļi. Lai gan šajā jomā, ievērojot principu "neatstāt nevienu novārtā", parasti tiek meklēti veidi, kā atsevišķam iedzīvotāju grupām "neizbirt" no digitālo prasmju un ierīču pieejamības "rata", šiem procesiem ir arī citāds ekonomiskais raksturs.
Digitālā transformācija neiztiek bez augošas datu uzglabāšanas un apstrādes. Īrijā, kas kļuvusi par mājvietu daudziem starptautisku uzņēmumu datu centriem, saskaņā ar 2026. gada pētījumu [45] straujā datu centru attīstība 2015. – 2023. gadā paaugstinājusi elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu mājsaimniecībām tādā apmērā, kas mājsaimniecības vidējās izmaksas par elektroenerģiju palielināja par 360 eiro (periodā kopā, bet lielāko daļu no šī pieauguma – perioda pēdējos 3 gados). Aplēses 2025.-2034. gadam ir vēl 295-644 eiro atkarībā no scenārija par datu centru tālāko attīstību. Ieteikumi politikas rīcībai variē no pieprasījuma ierobežošanas datu centru vajadzībām līdz atjaunīgo resursu jaudu palielināšanai, mazinot atkarību no importa dabasgāzes cenu svārstībām, taču tas negarantē iespēju pilnībā dzēst enerģijas cenu kāpuma slogu mājsaimniecībām. Šis ir viens no piemēriem, kurā taisnīguma diskusija risināma starptautiskā līmenī, kur tam efektīvu, saistošu īstenošanas instrumentu nav. Uz īstenošanas praktisko instrumentu trūkumu tiek norādīts arī ES iekšienē [46].
2026. gada septembrī publicētajā preses paziņojumā par infrastruktūras izbūvi "Google" mākslīgā intelekta vajadzībām Somijā [47],[48] jau skarts cenu pieauguma risks, paužot apņemšanos turēt enerģijas cenas patērētājiem līmenī, ko sabiedrība var atļauties (affordable). Arī Latvijai, apsverot ambīcijas veicināt enerģijas pieprasījumu [49], paralēli var būt risināms enerģijas cenu iespējamo svārstību izaicinājums. Savukārt grūtības vienoties par izmaksu taisnīgu segšanu traucē attīstīt arī reģionālos elektroenerģijas pārvades starpsavienojumus [50], palielinoties uzstādītajai ģenerācijas jaudai no atjaunīgajiem resursiem.
Taisnīgumam nav jātaisnojas: taisnīga pārkārtošanās aktualizē līdzekļu pārdali sabiedrībā
Taisnīgumam kā morāles kategorijai, iespējams, nebūtu jāmeklē ekonomiskais pamatojums, tomēr līdzīgi kā savulaik aprites ekonomikas iedzīvināšanas komunikācija, arī citu ilgtspējīgas pārkārtošanās elementu padarīšana par pievilcīgākiem sabiedrībai prasa pūles. Piemēram, akcentējot darbvietu radīšanu (ILO, EK), kas ir pilnīgi saprotams "brūno" sektoru darbvietu aizstāšanas kontekstā. Tikmēr ir grūti garantēt, ka jaunās, t.s. "zaļās" darbvietas, kas rastos darbietilpīgos pakalpojumos, būtu tik pat labi apmaksātas kā kapitālietilpīgās "brūnās" darbvietas. Var gadīties, ka plāni pat neīstenojas (skat. piemēru ar darbinieku pārkvalificēšanu Rūrā ogļu un tērauda ražošanā) [51].
Pārkārtošanās uz ilgtspējīgu saimniekošanu nereti tiek pozicionēta arī kā jauns ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks [52]. Iepriekšējos ilgtspējas tematikas rakstos ar kolēģiem jau esam aprakstījuši piemērus, kas liek domāt, ka ekonomiskās izaugsmes pastiprināšana bez papildu enerģijas un materiālo resursu iesaistes un piesārņojuma pieauguma arvien ir liels izaicinājums. Izaugsmes veicinātāja lomas izvirzīšana zaļināšanai, t.sk. globālos finanšu forumos (tā saklausāma, piemēram, OECD Forum on green finance and investment diskusijās, investoriem tiecoties mazināt risku un garantēt augstākas peļņas iespējas), atgādina tradicionālo tirgu senatnē, no kura nāk teiciens par vēlmi "paturēt gan sviestu, gan naudu, ko pircējs par sviestu jau samaksājis". Pārkārtošanās uz ilgtspējīgu saimniekošanu globālā līmenī palīdzētu saglabāt vismaz jau sasniegto labklājības līmeni, vienlaikus taisnīga pārkārtošanās veicinātu labklājības izlīdzināšanās iespējas sabiedrībā. Atliekot ilgtspējīgu saimniekošanu nezināmā nākotnē, riskējam "balastā" jeb t.s. neproduktīvās investīcijās (kas nepalielina labklājības līmeni, bet nodarbojas ar esošā glābšanu) ieguldīt arvien vairāk.
___________________________
[1] Fiziķa A.Barrau paustais uzskats vairākās intervijās "..plutôt que de rendre ce monde durable il faudrait le rendre souhaitable." Aurélien Barrau : La science face à la catastrophe écologique - YouTube
[2] Pārkārtošanās uz zemas oglekļa ietilpības ekonomiku ir pārkārtošanās veids, uz ko Eiropas Savienībā parasti attiecina taisnīgas pārkārtošanās jēdzienu, taču vispārīgā nozīmē taisnīga pārkārtošanās iespējama dažādos kontekstos.
[3] Peter A. Victor "Managing Without Growth: Slower by Design, Not Disaster", https://doi.org/10.4337/9781848442993, 2008.
[6] Piemēram, Europe: Farmers Call for More Agroecology as Heatwaves, Wildfires and Droughts Devastate the Region, kā arī 86% of Farmers Can't Plan for their Farm's Future Amid Mount... | McCain Foods Global Corporate
[7] Naftas, ķīmijas un atomenerģētikas nozares strādnieku starptautiskās arodbiedrības vadītājs T.Madzoki (Tony Mazzocchi) Timeline of Just Transitions – Envisioning and Implementing Just Transitions in Canada
[8] Part One: The scope and background of 'just transitions' - Just Transitions: a comparative perspective - gov.scot
[9] Realitāte ir citāda, fosilo resursu industrijas pārstāvji ne tikai mēdz atteikties no saviem ilgtspējīgu investīciju plāniem, bet arī aktīvi cīnās pret, piemēram, plastmasas ražošanas ierobežošanu – šos piemērus kopā ar kolēģi jau minējām rakstā par ilgtspējīgas saimniekošanas pretreakcijām.
[10] Committee for Development Policy, CDP) ir ANO Ekonomikas un sociālās padomes ekspertu konsultatīvā struktūra, Committee for Development Policy | United Nations
[11] Just transition* CDP input on the 2023 ECOSOC theme (Accelerating the recovery from the coronavirus disease (COVID-19) and the full implementation of the 2030 Agenda for Sustainable Development at all levels). Excerpt from Committee for Development Policy, Report on the twenty-fifth session, See Official Records of the Economic and Social Council, 2023, Supplement No. 13 (E/2023/33), CDP-excerpt-2023-1.pdf
[12] Andrew L. Fanning, Jason Hickel "Compensation for atmospheric appropriation" https://doi.org/10.1038/s41893-023-01130-8, 2023.
[13] Skat., piemēram, Jason Hickel, Morena Hanbury Lemos, Felix Barbour, "Unequal exchange of labour in the world economy" https://doi.org/10.1038/s41467-024-49687-y , 2024.
[14] Gastón Nievas, Tomas Piketty, "Unequal exchange and North-South relations: Evidence from global trade flows and the world balance of payments 1800-2025" wid.world/document/unequal-exchange-and-north-south-relations-evidence-from-global-trade-flows-and-the-world-balance-of-payments-1800-2025-world-inequality-lab-working-paper-2025-11/, 2025.
[15] Jason Hickel, Christian Dorninger, Hanspeter Wieland, Intan Suwandi "Imperialist appropriation in the world economy: Drain from the global South through unequal exchange, 1990–2015" 10.1016/j.gloenvcha.2022.102467, 2022
[16] Jeffrey Althouse, Louison Cahen-Fourot, Bruno Carballa-Smichowski, Cédric Durand, Steven Knauss Ecologically unequal exchange and uneven development patterns along global value chains - ScienceDirect , 2023
[17] Jason Hickel, Dylan Sullivana “The myth of catch-up development: trends in core–periphery inequality from 1960 to 2023” https://doi.org/10.1080/13563467.2026.2659076, 2026. World Inequality Report 2026
[19] Šeit pat neskaram pārējo vides piesārņojumu un veselībai kaitīgu produktu lietošanu ikdienā; nespēju atļauties kvalitatīvu pārtiku, sadzīves priekšmetus un sadzīves apstākļus.
[21] Latvijā tādos dokumentos kā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns un Sociālā klimata fonda plāns netiek iekļauta taisnīgas pārkārtošanās definīcija, bet no konteksta saprotams, ka taisnīgas pārkārtošanās izpratne atbilst Eiropas Komisijas skaidrojumam, ka pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku jānotiek taisnīgi, nevienu neatstājot novārtā.
[25] Resolution concerning a just transition towards environmentally sustainable economies and societies for all
[27] Latvijā apstiprināts Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns.
[28] Commission endorses Latvia’s €617 million Social Climate Plan to support vulnerable households and transport users in the clean transition - Employment, Social Affairs and Inclusion
[29] Šāda atbalsta no TPF līdzekļiem piemēri Francijā Inforegio - EU Cohesion Policy: More than €106 million for Normandy’s just climate transition un Igaunijā About us – Greenful
[30] Publications Office. Attiecībā uz TPF tvērumu 8. panta 2. punkta "j" paredz: "investīcijas aprites ekonomikas veicināšanā, tostarp, izmantojot atkritumu rašanās novēršanu, samazināšanu, resursu efektīvu izmantošanu, atkārtotu izmantošanu, remontu un reciklēšanu".
[31] Energy Institute – Statistical Review of World Energy (2026); Smil (2017) – with major processing by Our World in Data. "Wind" [dataset]. Energy Institute, "Statistical Review of World Energy"; Smil, "Energy Transitions: Global and National Perspectives" [original data]. Primary energy use by source, World, 1800 to 2025 | Energy mix | Our World in Data
[32] Kulionis (2021) – processed by Our World in Data. "Net energy embedded in traded goods as a share of domestic energy use" [dataset]. Kulionis, "Consumption-based energy" [original data]. Energy embedded in traded goods as a share of domestic energy, 2020
[34] Demand for mined resources in Europe drives deforestation elsewhere - Stockholm Resilience Centre
[36] Pagaidām īstenošana ar TPF atbalstu norit ļoti lēni, skat. statusa tabulu 2021. - 2027. gada periods - ES fondi.
[37] Pēc CSP datiem Kūdras nozares pievienotā vērtība nacionālajos kontos nav precīzi izdalīta, taču sadaļā "B08 Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde" pievienotā vērtība ir aptuveni pusprocents no kopējās pievienotās vērtības tautsaimniecībā.
[38] Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekts "Prasmes reģionu iedzīvotājiem ekonomikas pārejai uz klimatneitralitāti" | Valsts izglītības attīstības aģentūra
[42] Latvijā tukšs ir gandrīz katrs ceturtais mājoklis; daudz brīvu dzīvokļu ir pat jaunajos projektos - nra.lv
[44] Somijā kopš 2008. gada ieviestā iniciatīva "Housing first" būtiski samazinājusi ilgtermiņa bezpajumtniecību, un tika lēsts, ka tas palīdzēs ietaupīt budžeta līdzekļus iedzīvotāju bez mājvietas veselības un sociālai aprūpei, skat. Finland - Housing First Europe un Housing First Policy: Finland - Pathfinders.
[45] The cost of data centres - Modelling the household electricity costs of Ireland’s data centre sector
[46] A Just green transition? Limits and prospects of the European Green Deal • Percorsi di Secondo Welfare
[48] Neilgi pēc projekta uzsākšanas Somijas puse gan pieprasīja darbu pārtraukšanu atsevišķos objektos, pamatojoties uz ietekmes uz vidi novērtējuma neesamību. Finland orders halt to work on two Google data centres.
[50] Piemēram, European energy scenarios for infrastructure planning: challenges and recommendations for the 2026 EU Grids Package, 3.-4.lpp.
[51] Pārkvalifikācija var būt sarežģīta un pat neizdoties plānotajā veidolā, piemēram, Rūrā no ogļu ieguves un tērauda sektora uz veselības nozari The Possible Implications of the Green Transition for the Labour Market.
[52] ILO Guidelines for a just transition, 4. lpp.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa



