Kas nosaka pārtikas cenu kāpumu Latvijā?

Pārtikas inflācija ir augsta

Patērētāju pārtikas cenu kāpums Latvijā 2025. gada maijā pieauga līdz 7.6 % (skat. 1. attēlu), salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas ir būtiski virs vēsturiski vidējā 4-5 % līmeņa. Pašlaik pārtikas cenu pieaugums vērojams visās lielajās pārtikas grupās, un arvien plašāks kļūst individuālo pārtikas produktu loks, kam cenas izmaiņas ir līdzīgas (skat. 2. attēlu). Tas, ka cenu izmaiņu līdzības indekss pieaug, norāda, ka iepriekš dominējošo globālo faktoru vietā, kas parasti nosaka atsevišķu produktu cenu pieaugumu izejvielu sadārdzinājuma dēļ, spēcīgāki varētu kļūt iekšzemes cenu ietekmējošie faktori, kas veicina dažādu cenu izmaiņas vienā virzienā.

Pārtikas inflāciju daļēji var izskaidrot ar izejvielu cenām

Šī gada maijā salīdzinājumā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu visstraujāk auga cenas kafijai, šokolādei, putnu gaļai, sviestam un svaigiem augļiem. Šo piecu produktu inflācijas devums veidoja pusi no pārtikas inflācijas (skat. 3. attēlu). Daļēji šādu cenu kāpumu pamato globālo izejvielu cenas (skat. 4. attēlu). Neraža kafijas un kakao plantācijās spēcīgi ietekmēja globālos tirgus. Tāpat augsts pieprasījums Eiropā pēc piena produktiem noteica arī augstākas piena un sviesta cenas Latvijā.

Tai pat laikā globālās graudu cenas jau labu laiku ir stabilizējušās, un atsevišķu produktu (maizes, makaronu un brokastu pārslu) cenu kāpums ir mazāk saprotams. Līdzīgi arī laba olīvu raža sekmēja olīveļļas cenu kritumu citur Eiropā jau kopš gada sākuma, bet cenas kritums Latvijā nav novērots. Tātad ne visu var izskaidrot ar pasaules tirgus cenu tendencēm.

Cena patērētājiem aug straujāk nekā ražotāju cenas

Ja patērētāju pārtikas cenu pieaugums ir virs vēsturiski vidējā rādītāja, tad ražotāju pārtikas cenas uzrāda pieticīgāku gada kāpumu – vien 1-2 % šī gada četros mēnešos (5. attēls). Abi rādītāji atspoguļo izmaksu pārnesi cenu veidošanās ķēdē no ražotāju cenām līdz patērētāju cenām. Attiecinot vienu pret otru, mēs novērtējam relatīvās pārtikas cenas, kas vēsturiski uzrāda ilgtermiņa sakarības (skat. 5. attēlu). Tās parāda patērētāju cenu līdzsvarošanās mehānismu ilgākā laikā, reaģējot uz izmaksu kāpumu.

Šīs saistītās cenu pārmaiņas varēja novērot gan pirms finanšu krīzes 2007. gadā, gan globālā pieprasījuma atveseļošanās laikā 2011. gadā un reģionālā cenu kāpuma laikā 2017. gadā, kam sekoja relatīvo cenu kritums un kāpums. Taču pēc pēdējā relatīvo cenu kāpuma cikla – Covid-19 un Krievijas agresijas Ukrainā seku ietekmē – patērētāju pārtikas cenu mazināšanās spēja izrādījusies vāja un, ciklam nenoslēdzoties, patērētāju pārtikas cenas atkal uzsākušas savu kāpumu.

Kā pērn veicies mazumtirgotājiem?

Bez peļņas nevar būt uzņēmējdarbības, tā uzņēmumus motivē attīstīties. Daudzas darbības, lai paaugstinātu uzņēmējdarbības peļņu, ir apsveicamas – vai tās būtu investīcijas pamatlīdzekļos, produktivitātes celšana vai efektīva cilvēkresursu organizācija. Tomēr peļņa arī varētu būt inflācijas cēlonis – gadījumā, ja uzņēmumi pieaugušās izmaksas pilnībā pārnes uz gala patērētāju cenām. Par to rakstījām iepriekš (Kā uzņēmumu peļņa ietekmējusi inflāciju Latvijā). Vienlaikus augsti peļņas rādītāji varētu nozīmēt arī vāju konkurenci, ko minēja kolēģis savā rakstā par pārtikas cenu atšķirībām Baltijas valstīs (Kāpēc lētākie rīsi Latvijā maksā trīsreiz dārgāk nekā Igaunijā?). Diviem Latvijā lielākajiem tirgotājiem ar kopējo tirgus daļu 2024. gadā virs 50 % [1] varētu būt izdevīgāk turēt augstas cenas, nevis iesaistīties savstarpējā cenu karā.

Šiem galvenajiem pārtikas mazumtirdzniecības spēlētājiem 2024. gads bijis visai veiksmīgs. Tie uzrādījuši salīdzinoši augstus peļņas rādītājus salīdzinājumā ar vidējo rādītāju visu mazumtirdzniecības uzņēmumu vidū (skat. 7. attēlu un 8. attēlu). Ņemot vērā, ka pēdējos divos gados mazumtirdzniecības apgrozījuma aktivitāte bijusi visai vāja reālā izteiksmē (-4.6 % 2023. gadā un -1.8 % 2024. gadā [2]), visticamāk, peļņas izaugsmi nodrošināja cenu kāpums [3]. Tas rada jautājumus par konkurenci. [4] Šādā situācijā būtu vēlama proaktīva rīcība, kura vērsta uz to, lai padarītu cenu veidošanos un salīdzināšanu maksimāli caurspīdīgu. Šeit pirmie soļi jau veikti – Ekonomikas ministrija ar iesaistītajām pusēm parakstījusi memorandu par pārtikas preču tirdzniecību. Šī memoranda aktīvas realizēšanas gadījumā procesu caurspīdīgums var uzlaboties.

Pārtikas inflācija Latvijā ir augstākā Eiropā

Šobrīd pārtikas inflācija Latvijā arī viena no augstākajām Eiropas valstīs (skat. 9. attēlu), atsevišķos mēnešos esam topa pašā augšgalā.

Energokrīzes laikā 2022. gadā strauju Latvijas pārtikas cenu kāpumu varēja daļēji attaisnot ar relatīvi dārgākiem energoresursiem, kas palielināja preču ražošanas pašizmaksu [5] un būtiski pārsniedza eirozonas vidējo pārtikas inflāciju. Taču pašlaik energoresursu cenas ir kritušās, un pārtikas izejvielu cenas ir stabilizējušās, kas padaru Latvijas straujo pārtikas inflāciju grūtāk skaidrojamu arī no energoresursu viedokļa.

Mūsu aprēķini liecina, ka pašlaik pārtikas inflācija aug straujāk, nekā to spējam izskaidrot ar galvenajiem izmaksu faktoriem – darbaspēka izmaksām, pārtikas izejvielu cenām un naftas cenām (skat. 10. attēlu). Tas var būt saistīts ar kādu ražošanas, importēšanas vai pārdošanas ķēdē iesaistīto dalībnieku vēlmi pacelt cenas straujāk, nekā to nosaka ar izmaksu pieaugumu saistīti faktori.

Nobeigumā

Pārtikas cenu kāpums ir tikai daļēji pamatots ar izejvielu cenu kāpumu. Mūsu aprēķini liecina, ka pašlaik pārtikas inflācija aug straujāk, nekā to spējam izskaidrot ar galvenajiem izmaksu faktoriem. Energoresursu cenām mazinoties un ražotāju izmaksām stabilizējoties, to ietekmi vajadzētu redzēt arī patērētājiem pārtikas cenās. Lai rastos pārliecība, ka pārtikas cenu kāpums ir pamatots, nevis lielāks, nekā to nosaka izmaksu pārmaiņas, pašlaik galvenais uzsvars liekams uz tirdzniecības konkurences prakses caurspīdīguma palielināšanu.

[1] Aprēķinam izmantoti 2024. gada attiecīgo uzņēmumu apgrozījumu dati attiecībā pret to mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējo apgrozījumu faktiskajās cenās, kuru pamatdarbības veids ir mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (G47.11 nozare pēc NACE 2.0 klasifikācijas).

[2] Saskaņā ar CSP datiem par mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos salīdzināmajās cenās G47.11 nozarē.

[3] Mēs apzināmies arī, ka peļņa varētu augt, arī ceļot produktivitāti vai arī pārņemot konkurentu tirgus daļas. Reālā produktivitāte parasti ir ļoti inerts rādītājs, it īpaši mazumtirdzniecībā, arī tirgus daļas, ja neienāk kāds jauns spēlētājs vai kāds nebankrotē, gada griezumā ir diezgan stabilas.

[4] Tas nebūt nenozīmē, ka pastāv slēpta vienošanās un Konkurences padome slikti pilda savus pienākumus. Kā jau minējām, tirgus stāvoklis varētu būt tāds, ka nevienam tirgus dalībniekam nav izdevīgi iesaistīties cenu karā.

[5] Kumulatīvais efekts, piemēram, caur dārgākām elektrības, gāzes un siltumenerģijas cenām visos ražošanas ķēdes posmos, varēja spēcīgi ietekmēt gala pārtikas preču cenas.