Ko lielāks remigrantu skaits sola Latvijas darba tirgum?

Viens no veidiem, kā stiprināt cilvēkkapitālu ekonomikā, ir migrācija. Iedzīvotāju novecošanas un zemas dzimstības apstākļos tieši migrācijas plūsmas nodrošina pozitīvu pieaugumu kopējā iedzīvotāju skaitā vairākās Eiropas valstīs. Taču no ekonomikas aspekta svarīgs ir ne tikai migrantu skaits, bet arī to pienesums ekonomikai, kas parasti ir atkarīgs no prasmju līmeņa un tā, cik veiksmīgi šie iedzīvotāji tika integrēti sabiedrībā [1].

Kopš pirmspandēmijas laikiem migrācijas saldo Latvijā ir ievērojami uzlabojies un pietuvojies nullei, tomēr rādītājs joprojām saglabājas mazliet negatīvs, tas ir, no Latvijas izbrauc nedaudz vairāk cilvēku, nekā ierodas un apmetas uz dzīvi šeit. Taču pēdējos gados migrācijas plūsmas Latvijā ievērojami ietekmējuši ne tikai labklājības rādītāji, bet arī karš Ukrainā, kura dēļ 2022. gadā ir pieaugusi imigrācija, bet 2023. un 2024. gadā – emigrācija. Ir pieaudzis arī Krievijas pilsoņu skaits, kuri emigrēja kopš kara sākuma (1. attēls). Savukārt Latvijas pilsoņu emigrācijas un imigrācijas plūsmas pēdējos gados ir gandrīz ekvivalentas, ko uzlaboja kāpums tieši remigrantu skaitā – iedzīvotāji aktīvāk sāka atgriezties Latvijā (2. attēls). 

Kāpēc remigranti atgriežas?

Remigrantu atgriešanās iemeslus var sagrupēt vairākās kategorijās – ģimenes apstākļi, darba apstākļi, vai arī personiski apstākļi, kas var būt saistīti, piemēram, ar veselības stāvokli vai neapmierinātību ar dzīves apstākļiem ārzemēs [2]. Pieaugums remigrācijā ir gan ģimenēm ar bērniem, gan emigrantiem, kuri savulaik aizbrauca uz ārzemēm paši [3], tāpēc remigrācijas kāpums varēja notikt vairāku faktoru kombinācijas dēļ.

Pēdējos 10 gados Latvijas iedzīvotāju ienākumu plaisa ir samazinājusies pret citām Eiropas valstīm, kas varēja paaugstināt remigrāciju (3. attēls). Lai arī Latvijas mājsaimniecību ienākumi joprojām ir zemākā pusē, pieaugušu emigrantu vēlmi atgriezties atpakaļ Latvijā varēja ietekmēt arī kopumā augsta ekonomiskā nenoteiktība kopš 2020. gada, izraisot neapmierinātību ar dzīves apstākļiem ārzemēs vai ilgošanos pēc ģimenes un dzimtenes.

Ietekmēt remigrantu plūsmu varēja arī politiskie faktori – 2019. gadā tika pieņemta jaunā migrācijas stratēģija, kuras viens no mērķiem bija paaugstināt remigrāciju caur aktīvāku remigrācijas atbalstu. Pēc gada no Eiropas Savienības (ES) izstājās Lielbritānija, kur saglabājas samērā liela latviešu diaspora, un daļu no emigrantiem jaunie dzīves apstākļi ārpus ES varēja neapmierināt [4].

Remigrācija un darba tirgus

Augsti kvalificētu imigrantu piesaiste ir viens no mērķiem arī pārējām attīstītajām valstīm, ieskaitot turīgākās Rietumeiropas valstis, kuras par talantiem var intensīvi konkurēt ar augstu labklājības un ienākumu līmeni. Šādā gadījumā Latvijai viens no reāliem soļiem būtu mēģināt izmantot citas priekšrocības, piemēram, saites ar dzimteni, lai mēģinātu piesaistīt trūkstošo augsti kvalificēto darbaspēku, īpaši ņemot vērā, ka šobrīd remigranti veido būtisku īpatsvaru no tiem cilvēkiem, kas ierodas uz dzīvi Latvijā. Pieredze ārvalstīs un specifiskās zināšanas varētu pozitīvi ietekmēt produktivitāti vietējos uzņēmumos, kuros remigranti tiktu nodarbināti, turklāt valodas un vietējās kultūras zināšanas padara remigrantu integrēšanu darba tirgū vieglāku, salīdzinot ar imigrantiem, kuriem nav iepriekšējas saiknes ar Latviju.

Tomēr, salīdzinot ar vietējiem iedzīvotājiem, remigranti piedalās darba tirgū pasīvāk, un galvenais iemesls remigrantu zemākas ekonomiskās aktivitātes rādītājam, salīdzinot ar vietējiem iedzīvotājiem, ir prasmes (4. un 5. attēls). Pat starp tiem remigrantiem, kuriem izdevās atrast darbu, sadalījums pa profesiju veidiem parāda, ka vienkāršu profesiju īpatsvars remigrantiem ir augstāks nekā vietējiem nodarbinātajiem, līdz ar to arī atrast darbu remigrantiem ir sarežģītāk.

Neskatoties uz to, ka 90. gadu beigās un 2000. gadu pirmajā un otrajā desmitgadē no Latvijas aizbraukušo vidū procentuāli bija nozīmīgi vairāk iedzīvotāju ar augstāku izglītību nekā Latvijā palikušo vidū [5], emigranti ar augstāko izglītību joprojām atgriežas ne tik aktīvi – lielākai remigrantu daļai tās nebija. Turklāt arī bezdarba līmenis remigrantu starpā ir augstāks ne tikai kā vidēji valstī, bet arī salīdzinot ar vietējiem iedzīvotājiem ar vidējo izglītību [6]. Starp iemesliem varētu būt gan reintegrācijas šķēršļi, gan personīgie apstākļi. Taču pozitīvi ir tas, ka daļa no remigrantiem atgriežas ar bērniem, kuri sniegs pienesumu Latvijas ekonomikas izaugsmei nākotnē, kad iegūs izglītību un paši ienāks darba tirgū. 

Remigrācijas politika

Saišu uzturēšana ar emigrantiem un viņu motivēšana atgriezties ilgtermiņā var sniegt pozitīvus rezultātus gan no sociālā un kultūras aspekta, gan no darbaspēka puses, uz ko pašlaik ir vērsta valsts migrācijas politika. Valsts līmenī tiek piedāvāts šāds atbalsts, ja remigrants ir pavadījis ārzemēs vismaz 2 gadus un nodzīvojis Latvijā ne vairāk par 2 gadiem kopš atgriešanās [7]:

• līdzfinansējums uzņēmumiem, kuri veido darbavietas remigrantiem;
• līdzfinansējums remigrantiem, kuri dibina uzņēmumus.

Pašvaldību līmenī eksistē arī programmas, kuras atbalsta augstas kvalifikācijas remigrantu atgriešanos, taču Latvijas gadījumā remigranti tās izmanto ne pārāk aktīvi. Piemēram, Rīga, kas saglabājas populārs remigrantu galamērķis, piedāvā vienreizējo pabalstu remigrantiem, kuri strādāja augsti kvalificētā darbavietā, taču 2025. gadā pirmo piecu mēnešu laikā šī iespēja ir izmantota tikai 3 reizes [8].

Taču vienreizējie pabalsti ir tikai viens no instrumentiem. Dažas Eiropas valstis piedāvā nodokļu atvieglojumus remigrantiem [9]. Atšķirībā no parasti īslaicīgiem vai vienreizējiem pabalstiem, nodokļu atvieglojumiem ir ilgāks darbošanās periods, kas dod vairāk laika reintegrēties darba tirgū. Itālijā kādu laiku šī shēma bija mērķēta, piedāvājot nodokļu atlaides tiem, kas atbilst pēc vecuma,  izglītības līmeņa un pavadītā laika ārzemēs, un rezultātā ar šo shēmu izdevās palielināt augsti kvalificētu remigrantu plūsmu, īpaši jauniešu vidū [10].

Lai gan kopumā līdzfinansējums un nodokļu atlaides varētu dot laiku remigrantam, lai pilnībā pārceltos atpakaļ un adaptētos, ilgtermiņā darbinieka prasmes un augsta konkurētspēja darba tirgū tomēr ir galvenais veiksmes nosacījums, ko abi instrumenti tomēr nepalīdz attīstīt.  Tā kā Latvijā ievērojamai remigrantu daļai ir zemāks prasmju līmenis par vidējo valstī, viens veids, kā var papildināt esošo remigrācijas politiku, ir mērķēti apmācīt remigrantus [11].

Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plāns 2025.-2027. gadam [12] paredz pasākumus darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanai kopumā, taču attiecībā uz migrantiem tiek piedāvāti galvenokārt integrācijas pasākumi. Turklāt dokumentā tiek norādīts uz lielāku mazkvalificēta darbaspēka piedāvājumu ar vidējo un pamatizglītību, nekā tiek pieprasīts, ka arī STEM speciālistu trūkumu [13]. Tā kā remigrantu pieprasījums pēc dažām pieminētajām programmām nav pārāk liels, to resursus var veltīt citām iniciatīvām, kuras, piemēram, paaugstinātu remigrantu kvalifikāciju, piedāvājot STEM profesiju apmācības.

Kopumā remigrācijas politika nav saistīta vienīgi ar darba tirgu, taču no darba tirgus skatupunkta remigrantu profils norāda uz vidēji zemāku prasmju līmeni un aktivitāti darba tirgū, kam drīzāk ir negatīva ietekme uz vidējo labklājības līmeni ekonomikā. Šo varētu atrisināt mērķētāka remigrantu piesaiste, kas ietu kopsolī arī ar darba tirgus politikas mērķiem, kas iekļauj STEM+ speciālistu piesaisti un produktivitātes kāpināšanu.

Noslēgumā

Pēdējos gados remigrantu īpatsvars ir kļuvis dominējošs visā Latvijas imigrācijas struktūrā, ko radīja savulaik no valsts aizbraukušo iedzīvotāju lielāka interese atgriezties Latvijā. Tam ir potenciāls uzlabot demogrāfiskās tendences, it īpaši, ja remigranti atgriežas ar bērniem. Šobrīd remigrantiem tiek piedāvāts arī finansiālais atbalsts, kas palīdz atgriezties Latvijā, taču šie instrumenti ir pārsvarā īslaicīgi. Lai nerastos nepieciešamība atkārtoti emigrēt, remigrantu labklājības līmenim jābūt stabilam un neatkarīgam no pabalstiem, kas varētu vēl vairāk stimulēt remigrāciju.

Izšķirošs faktors darba meklēšanā saglabājas prasmju līmenis. Remigrantu nodarbinātības struktūrā ir zemāks darbaspēka īpatsvars ar augsta līmeņa prasmēm, tāpēc tiem ir vidēji sarežģītāk atrast darbu. To apstiprina arī augstāks bezdarbs remigrantu starpā, salīdzinot ne tikai ar vidējo līmeni valstī, bet arī ar darba meklētājiem ar vidējo izglītību.

Realizējot pasākumus, kuri veicina remigrāciju, remigrantiem jānodrošina arī iespējas kāpināt savu konkurētspēju, lai turpmāk tie paši varētu iekļauties darba tirgū. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir ciešāk apvienot remigrācijas politiku ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju un piedāvāt remigrantiem ne tikai integrēšanās iespējas, bet arī kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, kas palīdzētu daļēji nosegt arī Latvijas darba tirgus vajadzības.

[1] Piemēram, OECD dati parāda, ka imigrantu bezdarba līmenis ir nedaudz augstāks nekā vietējiem iedzīvotājiem, bet ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības līmenis ir zemāks. Viens no šķēršļiem var būt valodas zināšanas, kas nedod iespēju pilnā mērā izmantot cilvēkkapitāla potenciālu. Pieejams šeit.

[2] Evija Zača, Mihails Hazans, Baiba Bela (2018) Atgriešanās apstākļi un nosacījumi. Pieejams šeit

[3] Remigranti pēc dzimuma, ģimenes stāvokļa un pa vecuma grupām, pieejams šeit.

[4] Pēc pēdējiem pieejamiem datiem, Lielbritānijā dzīvoja ap 90 tūkst. latviešu, pieejams šeit

[5] Inta Mieriņa (2015) Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora. Pieejams šeit.

[6] Remigrantu vidējais bezdarba līmenis 2020.-2023. gadā bija ap 10 % (dati pieejami šeit un šeit), vidējais bezdarba līmenis Latvijā šajā pašā perioda bija ap 7.2 %.

[7] 2025. gadā programmai ir atvēlēti 250 tūkst. eiro. Vairāk informācijas šeit.

[8] Rīgā 2025. gadā darbojas Diasporas relokācijas atbalsta programma, caur kuru speciālists, kas atgriežas Latvijā pēdējo 6 mēnešu laikā, var saņemt vienreizējo 1845 eiro pabalstu. Nosacījums: bruto algai jābūt vismaz 2500 eiro pēdējos 4 mēnešos. Līdz 01.05.2025. šo iespēju izmantojuši 3 cilvēki (Atlikums no programmai paredzētiem līdzekļiem 36 900 eiro apmērā bijis 31 365 eiro). Vairāk šeit.

[9] Piemēram, Portugāle piedāvā remigrantiem nodokļu atvieglojumus 50 % apmērā līdz 250 tūkst. eiro uz 5 gadu periodu, kā arī finansējumu uzņēmumiem, vairāk šeit un šeit. Vēl viens piemērs ir Polija ar līdzīgu shēmu un nosacījumiem, vairāk šeit.

[10] Vairāk šeit un šeit. 2019. gadā shēmas nosacījumi tika pārskatīti – no tās tika izņemtas izglītības un vecuma prasības, un tā kļuva pieejama visiem remigrantiem.

[11] Vidēji remigranti ne tikai strādā mazāk kvalificētos darbos, bet arī remigrantu izglītības līmenis ir zemāks nekā vidēji valstī. Pieejams šeit un šeit.

[12] Pieejams šeit.

[13] Pieejams šeit, 8. lpp.