Vai Vācijas triljona eiro vērtais eksperiments pārtaps attīstībā?

2025. gada martā Vācija, kas ilgstoši bija Eiropas fiskālās piesardzības simbols, veica būtisku fiskālās politikas pagriezienu. Konstitucionālā "parāda bremze" (t.i., Vācijas konstitūcijā noteiktais, ka federālā budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt noteiktu rādītāju) tika mīkstināta, lai radītu iespēju vērienīgām investīcijām infrastruktūrā un straujam aizsardzības izdevumu kāpumam. Medijos šo ātri sāka dēvēt par Vācijas "triljona eiro pakotni" [1].

Tomēr 1 triljons eiro nav viens fonds. Infrastruktūras un klimata neitralitātes īpašais fonds (turpmāk tekstā – Īpašais fonds) ir 500 miljardi eiro, ko plānots investēt 12 gados. Savukārt aizsardzības un atsevišķi drošības izdevumi virs 1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) tika izslēgti no "parāda bremzes" ierobežojuma [2]. Turklāt federālajām zemēm tika dota iespēja strukturāli aizņemties līdz 0.35 % no IKP. Tādējādi "triljons" drīzāk ir jaunās fiskālās telpas mēroga apzīmējums.

Kāpēc Vācija mainīja noteikumus?

Fiskālais pagrieziens notika brīdī, kad vienlaikus saasinājās divas problēmas. Pirmkārt, Vācijas ekonomika bija iestrēgusi stagnācijā. Potenciālā izaugsme no aptuveni 1.5 % pirms desmit gadiem bija sarukusi līdz 0.5–0.6 %, savukārt neto publiskās investīcijas divas desmitgades bija saglabājušās tuvu nullei [3], kā rezultātā publiskais kapitāls noveco un tiek kavēta produktivitātes un potenciālās izaugsmes attīstība.

Starpvalstu investīciju rādītāji interpretējami piesardzīgi, tostarp atšķirīgās publiskā un privātā sektora lomas dēļ. Tomēr Vācijas centrālās bankas (Bundesbank) analīze [4] apstiprina, ka Vācijas publiskās investīcijas ilgstoši atpalikušas no eirozonas vidējā līmeņa. Īpaši izteikta investīciju atpalicība vai modernizācijas vajadzība vērojama transporta infrastruktūrā, tostarp autoceļu un dzelzceļa infrastruktūrā, izglītības iestādēs un valsts pārvaldes digitalizācijā. Tādējādi Īpašais fonds radīja iespēju mazināt ilgstoši uzkrāto investīciju deficītu.

Otrkārt, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un pieaugot nenoteiktībai par ASV lomu Eiropas drošībā, līdzšinējais aizsardzības finansēšanas modelis vairs neatbilda Vācijas ambīcijām. Tādēļ 2025. gada reforma vienā pakotnē apvienoja divus mērķus – modernizēt valsts infrastruktūru un radīt fiskālo telpu būtiskam aizsardzības izdevumu palielinājumam.

500 miljardi infrastruktūrai: nauda ir, izaicinājums - īstenošana

No Īpašā fonda 500 miljardiem eiro 300 miljardi eiro paredzēti investīcijām federālā līmenī, 100 miljardi eiro – federālajām zemēm un pašvaldībām, bet vēl 100 miljardi eiro – Klimata un transformācijas fondam. Finansējumu paredzēts izmantot transporta, izglītības un pētniecības, digitalizācijas, mājokļu, slimnīcu un enerģētikas infrastruktūrai, kā arī klimata mērķu sasniegšanai.

Fonda pilnvērtīgai darbībai nepieciešamais juridiskais ietvars tika pabeigts tikai 2025. gada otrajā pusē [5]. Tādēļ pirmais gads drīzāk uzskatāms par fonda darbības uzsākšanas, nevis pilnvērtīgas īstenošanas gadu. Vācijas Finanšu ministrijas (FM) monitorings [6] liecina, ka 2025. gada beigās tikai aptuveni 1/3 finansēto pozīciju bija nonākusi īstenošanas vai ekspluatācijas stadijā. Vienlaikus faktiskie kopējie fonda izdevumi sasniedza aptuveni 65 % no gadam plānotā apjoma. Tas ilustrē atšķirību starp finansējuma izmaksu un projektu faktisko īstenošanu.

Tabula. Īpašā fonda infrastruktūrai un klimata neitralitātei plānotie izdevumi 2025.–2030. gadā (mljrd. eiro)

                     
2026. gadā līdzekļu izmaksa ir kļuvusi straujāka. Līdz augusta beigām kopējās Īpašā fonda izmaksas, ieskaitot Klimata un transformācijas fondam, pārsniedza 53 miljardus eiro [7]. Tādējādi veiktie maksājumi jau pārsniedza 13 % no federālajam līmenim un Klimata un transformācijas fondam paredzētā kopējā finansējuma. Savukārt federālo zemju līmenī plūsma ir lēnāka – līdz jūnija beigām tās bija pieprasījušas tikai aptuveni 0.5 miljardus eiro no budžeta [8]. Lai paātrinātu projektu īstenošanu, Vācijas FM izstrādā bonus-malus sistēmu, kas veidotu stimulus ātrai un efektīvai investīciju projektu īstenošanai, bet lēnas vai neefektīvas līdzekļu izmantošanas gadījumā ļautu finansējumu samazināt vai pārdalīt [9]. Līdzīgs princips savulaik tika piemērots arī Latvijā Covid-19 krīzes laikā – finansējums tika novirzīts augstas gatavības projektiem, lai investīcijas ātrāk nonāktu ekonomikā.

Kopsavelkot – Īpašā fonda ieviešanā izaicinājums ir gan finansējuma plūsma, gan spēja to pārvērst reāli īstenotos projektos.

Aizsardzības finansējums aug straujāk

Aizsardzības jomā finansēšanas mehānisms ir atšķirīgs, jo nav izveidots jauns, fiksēta apjoma fonds. Tā vietā aizsardzības un atsevišķiem drošības izdevumiem vairs netiek piemērots "parāda bremzes" ierobežojums.

Aizsardzības izdevumu kāpums jau skaidri atspoguļojas 2026. gada budžeta izpildē – šā gada pirmajos septiņos mēnešos Vācijas budžeta izdevumi aizsardzības funkcijai bija par teju 27 % lielāki nekā attiecīgajā periodā pērn [10]. Arī turpmākajos gados paredzēts straujš aizsardzības finansējuma pieaugums – līdz 3.5 % no IKP 2029. gadā atbilstoši NATO metodoloģijai [11]. Salīdzinājumam: no 2014. gada līdz 2023. gadam Vācijas aizsardzības izdevumi pieauga vien no aptuveni 1.2 % līdz 1.6 % no IKP [12]. Tas nozīmē, ka aizsardzības izdevumi tuvākajos gados būs viens no nozīmīgākajiem Vācijas fiskālās ekspansijas virzītājiem.

Vai jaunais parāds rada jaunas investīcijas?

Šobrīd asākā ekonomiskā diskusija notiek par to, vai uz parāda rēķina finansētās investīcijas rada papildu pienesumu Vācijas ekonomikā vai vienkārši aizstāj izdevumus, ko iepriekš bija plānots finansēt no pamatbudžeta.

Visbiežāk citētais ir šogad publicētais institūta "Ifo" aprēķins [13]. Tajā norādīts, ka Īpašā fonda ietvaros jaunais aizņēmums 2025. gadā bija 24 miljardi eiro, savukārt federālās valdības investīcijas bija tikai par 1.3 miljardiem eiro lielākas nekā 2024. gadā. Tādējādi "Ifo" interpretē, ka 95 % jaunā aizņēmuma nav pārtapuši papildu investīcijās, bet finansējums novirzīts iepriekš plānotiem projektiem.

Bundesbank arī pērn vērtēja [14] gan Īpašā fonda, gan aizsardzības izdevumu plānoto palielinājumu, uzmanību pievēršot papildinātības (additionality) principam. Tika secināts, ka jaunā aizņemšanās ne vienmēr pārtop līdzvērtīgā aizsardzības vai infrastruktūras izdevumu kāpumā, bet atbrīvo ievērojamu fiskālo telpu citiem budžeta izdevumiem. Tādēļ Bundesbank aicina jaunās aizņemšanās iespējas ciešāk sasaistīt ar faktisku papildu investīciju pieaugumu.

Vai ar naudu pietiek?

Līdzšinējā ieviešana rāda, ka budžeta telpa nav tas pats, kas ekonomikas spēja investīcijas realizēt. Būtisks ierobežojums var izrādīties gan nozaru ražošanas jauda, gan publiskās pārvaldes administratīvā kapacitāte.

Vācijas Ekonomikas institūts (IW) [15] norāda uz riskiem Īpašā fonda ieviešanā: infrastruktūras būvniecībai, tostarp ceļiem, dzelzceļiem un tiltiem, paredzēti gandrīz 19 miljardi eiro gadā, taču, lai īstenotu šāda apjoma papildu investīcijas, būvniecības nozares kapacitātei būtu jāpalielinās par gandrīz 18 %. Tas būs izaicinājums, jo nozare jau pašlaik darbojas tuvu pilnai noslodzei, turklāt tajā trūkst vairāk nekā 4000 kvalificētu darbinieku.

Par Īpašā fonda līdzekļiem paredzēta arī ēku būvniecība. Tādējādi kopumā nākamo 12 gadu laikā papildu būvniecības pasūtījumos tiktu novirzīti aptuveni 30 miljardi eiro gadā. IW vērtējumā tas palielinātu publiskā sektora pasūtīto būvdarbu apjomu aptuveni par 2/3, būtiski palielinot slodzi arī uz projektu plānošanu un publiskajiem iepirkumiem. Taču būvniecības plānošanas un uzraudzības jomā jau pašlaik trūkst gandrīz 10 tūkstošu speciālistu. Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir būtiska plānošanas un publisko iepirkumu procedūras vienkāršošana, lai ar esošajiem cilvēkresursiem būtu iespējams īstenot lielāku investīciju apjomu.

Investīciju rezultātu nosaka ne tikai pieejamais finansējums, bet arī paredzama projektu plūsma un spēja savlaicīgi palielināt gan privātā sektora ražošanas jaudu, gan valsts pārvaldes plānošanas un iepirkumu kapacitāti. Vācija šajā ziņā nav unikāla. Līdzīga pieredze Eiropā bijusi arī ar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanas plāna NextGenerationEU īstenošanu. Lai gan bija pieejams apjomīgs finansējums, investīciju īstenošana daudzviet būtiski atpalika no sākotnējā grafika administratīvās kapacitātes, piegādes ierobežojumu un citu ieviešanas šķēršļu dēļ [16].

Cik lielu izaugsmi dos fiskālais stimuls?

Pieejamie ietekmes uz ekonomiku novērtējumi kopumā ir vienoti – Vācijas fiskālā ekspansija palielinās ekonomisko aktivitāti. Tomēr apmērs un laiks atkarīgs no tā, cik ātri publiskie izdevumi pārtaps investīcijās un cik produktīvas tās būs. Institūciju novērtējumi nav tieši salīdzināmi, jo daļa vērtē tikai Īpašā fonda, daļa – kopējās fiskālās ekspansijas, tostarp aizsardzības finansējuma, ietekmi. Īstermiņā dominē pieprasījuma pozitīvā ietekme uz reālo IKP, bet ilgtermiņā nozīme ir produktivitātes kāpumam un tādējādi ietekmei uz Vācijas potenciālo izaugsmi.

Vācijas FM sākotnējais novērtējums liecina, ka Īpašā fonda ietekmē Vācijas reālā IKP līmenis īstermiņā – līdz 2027. gada beigām – varētu būt aptuveni par 0.5 % augstāks nekā scenārijā bez fonda [6].

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) vērtē [17] kopējo fiskālo mīkstināšanu, kur galvenie virzītāji ir publisko investīciju un aizsardzības izdevumu kāpums, bet ir arī citi – sociālie, nodokļu un enerģētikas – pasākumi. SVF norāda, ka šis pasākumu kopums varētu palielināt reālā IKP izaugsmes tempu par aptuveni 0.5 procentpunktiem 2026. gadā un 0.75 procentpunktiem 2027. gadā.

Gan Vācijas FM, gan SVF novērtējumos kopīgs ir secinājums, ka fiskālā stimula atdeve būs atkarīga no investīciju kvalitātes un spējas tās īstenot savlaicīgi.

Novērtējums par ietekmi vidējā termiņā izceļ  investīciju produktivitātes nozīmi. Eiropas Komisijas modelētā scenārijā [18] norādīts: ja Īpašā fonda finansējums tiek novirzīts produktīvām investīcijām un tiek novērsti administratīvie un kapacitātes ierobežojumi, tad Vācijas reālais IKP līdz 2029. gadam varētu būt aptuveni par 1.25 % augstāks nekā bāzes scenārijā. Savukārt parāda attiecība pret IKP – tikai par 0.5 procentpunktiem augstāka. Alternatīvā scenārijā, kur puse fonda finansējuma tiek novirzīta neproduktīvam valsts patēriņam, IKP ieguvums sarūk līdz 0.75 %, bet parāda attiecība pret IKP pieaug par 1.5 procentpunktiem salīdzinājumā ar bāzes scenāriju.
Turklāt ekonomiskais efekts būs atkarīgs arī no tā, cik liela daļa papildu pieprasījuma pārtaps ražošanā pašā Vācijā.

Domnīca "Bruegel" [19] savukārt piesardzīgi vērtē Vācijas vidēja termiņa plānā ietvertos pieņēmumus par potenciālo izaugsmi. Plānā paredzēts, ka potenciālā IKP pieauguma temps no aptuveni 0.3 % 2027. gadā palielināsies līdz 0.9 % 2029. gadā. "Bruegel" norāda, ka infrastruktūras investīciju ietekme uz kapitāla uzkrāšanu un produktivitāti parasti īstenojas ar nobīdi laikā. Tādēļ tik straujš potenciālās izaugsmes kāpums var izrādīties pārāk optimistisks.

Vienlaikus uz cenu kāpuma risku norādīts IW analīzē [15]. Straujš finansējuma pieaugums ierobežotas kapacitātes apstākļos var radīt nevis proporcionāli lielāku reālo investīciju apjomu, bet augstākas cenas un ilgākus projektu īstenošanas termiņus. Pētnieki lēš, ka papildu 3 procentpunktu cenu kāpums būvniecībā varētu samazināt Īpašā fonda reālo pirktspēju par aptuveni 100 miljardiem eiro.

Līdzīgi riski attiecas arī uz aizsardzības izdevumiem. Vēsturiskie iepirkumu dati liecina, ka vairāk nekā 3/4 Vācijas militārā aprīkojuma iepirkuma nonāk pie vietējiem piegādātājiem, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES līdzās Francijai [20]. Tomēr bruņojuma ražošana veido tikai nedaudz vairāk par 4 % no Vācijas apstrādes rūpniecības izlaides [21]. Tādējādi straujš pasūtījumu kāpums prasīs būtisku ražošanas jaudu palielināšanu. Kamēr uzņēmumi pielāgosies, ievērojama daļa militārā aprīkojuma vismaz sākotnēji varētu tikt iepirkta ārvalstīs, mazinot tiešo stimulu Vācijas ekonomikai [22].

Pagaidām fiskālā stimula makroekonomiskā ietekme datos redzama daļēji. Vēl pavasarī EK prognozēja Vācijas IKP pieaugumu šim gadam pieticīgā  0.6 % apmērā, norādot, ka fiskālā ekspansija sākusies lēni [23]. Tikmēr faktiskie dati par Vācijas izaugsmi ir spēcīgāki, nekā gaidīts, – 2026. gada 1. ceturksnī Vācijas IKP bija par 0.8 % augstāks nekā gadu iepriekš, bet 2. ceturksnī jau par 1.0 % [24]. Arī jaunākās prognozes kļuvušas optimistiskākas – septembrī "Ifo" institūts palielināja Vācijas izaugsmes prognozi šim gadam līdz 1.4 % [25], tostarp norādot uz ekspansīvās fiskālās politikas pozitīvo ietekmi. Tas liecina, ka ekonomikas atkopšanās ir straujāka, nekā tika gaidīts pavasarī. Tomēr pagaidām būtu pāragri visu pozitīvo pārsteigumu attiecināt uz fiskālo stimulu.

Fiskālajai ekspansijai ir cena

Fiskālās ekspansijas ietekme uz publiskajām finansēm kļūst arvien redzamāka. Saskaņā ar EK pavasara prognozi Vācijas budžeta deficīts no 2.7 % no IKP 2025. gadā varētu pieaugt līdz 3.7 % šogad un 4.1 % 2027. gadā, un valsts parāds tajā pašā laikā no 63.5 % līdz 68 % no IKP [26]. Vienlaikus lielāka aizņemšanās nav palikusi nepamanīta finanšu tirgos. Pēc fiskālā pavērsiena izziņošanas 2025. gada martā Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums vienā dienā pieauga par 29 bāzes punktiem – visstraujāk kopš 1990. gada [27]. Bundesbank cita starpā to saista ar fiskālo stimulu. Tādējādi Vācijas piemērs ir būtisks atgādinājums Eiropai, ka fiskālā ekspansija nav "bezmaksas". Augstākas finansēšanas izmaksas nozīmē, ka arī Vācijai nākotnē lielāka daļa no budžeta būs jānovirza parāda apkalpošanai. Turklāt, ja šāda tirgus reakcija ir vērojama attiecībā uz Vāciju – valsti ar AAA kredītreitingu, kuras obligācijas kalpo kā viens no Eiropas drošo aktīvu etaloniem –, tad valstīm ar augstāku riska prēmiju, tostarp Latvijai, straujš parāda pieaugums var radīt vēl jūtamāku ietekmi uz valsts parādzīmju likmēm un nākotnes budžeta telpu.

Turklāt fiskālā ekspansija rada jautājumus par ES fiskālo noteikumu ievērošanu. EK prognozē, ka Vācijas neto izdevumi 2026. gadā pieaugs par 5.6 %, pārsniedzot ES Padomes noteikto maksimālo pieauguma tempu. Šobrīd šī novirze ietilpst Vācijai piešķirtajā fiskālajā elastībā aizsardzības izdevumu palielināšanai [28], tādēļ tā pati par sevi netiek uzskatīta par noteikumu pārkāpumu. Tomēr atkāpe ir spēkā līdz 2028. gada beigām, bet Vācija turpinās īstenot "triljona eiro pakotni" arī turpmāk. Uz fiskālā stimula nevienmērību norāda arī domnīca "Bruegel" [29] novērtējot, ka, pilnībā izmantojot pieejamo fiskālo telpu, stimuls līdz 2027. gadam varētu sasniegt aptuveni 2.3 % no IKP. Tomēr pēc tam – līdz 2031. gadam – sekotu konsolidācija aptuveni 2.6 % no IKP apmērā, lai sasniegtu fiskālos mērķus.

Noslēgumā

Vācijas "triljons" nekad nav bijusi nauda, ko paredzēts investēt vienā vai divos gados. Tā ir ilgtermiņa fiskālā telpa. Tādēļ vērtēt Vācijas eksperimentu pēc pirmā pilnā ieviešanas gada kā veiksmīgu vai neveiksmīgu nevar. Finanšu plūsmas šobrīd īstenojas atšķirīgā tempā: aizsardzības izdevumi strauji aug, izmantojot paplašinātās aizņemšanās iespējas, savukārt civilās infrastruktūras projektiem joprojām tiek meklēti veidi, kā paātrināt īstenošanu.

Tomēr Vācijas piemērs rāda, ka ar vienu lēmumu arī ļoti konservatīvā fiskālajā politikā var ātri radīt simtiem miljardu eiro fiskālās telpas. Daudz grūtāk ir panākt, lai šī telpa pārvērstos papildinošās, kvalitatīvās un laikā īstenotās investīcijās. Ja fonds patiešām palīdzēs palielināt produktīvo kapitālu un radīs papildu vērtību ekonomikā, Vācija iegūs ne tikai īstermiņa pieprasījuma stimulu, bet arī augstāku potenciālo izaugsmi nākotnē.  Pretējā gadījumā "triljona" ietekme galvenokārt izpaudīsies kā lielāks valsts parāds.

Vācijas tautsaimniecības izaicinājumi un to ietekme uz eirozonu ir viens no šoruden 11. novembrī Latvijas Bankas rīkotās Tautsaimniecības konferences tematiem. Diskusijās eirozonas lielāko tautsaimniecību pieredze tiks skatīta kontekstā ar mazo valstu, piemēram, Latvijas izaicinājumiem un iespējām. Ieskaties konferences programmā un reģistrējies pasākuma apmeklējumam konferences vietnē.

[1] Piemēram: €1 trillion impact: What easing debt brake means for Germany un Germany Set for Trillion-Euro Defense and Infrastructure Splurge - WSJ.

[2] Papildu kontekstam: 2022. gadā izveidotais 100 mljrd. eiro Bundesvēra īpašais fonds vēl darbojas līdz tā izlietošanai.

[3] BMF-Monatsbericht April 2025 - Weichenstellungen in der Finanzverfassung: Ein Finanzierungspaket für Sicherheit und Investitionen.

[4] Government investment: gear new scope for borrowing towards infrastructure | Bundesbank publications.

[5] BMF-Monatsbericht Juli 2026 – Monitoring Sondervermögen Infrastruktur und Klimaneutralität.

[6] Federal Ministry of Finance - Ensuring the transparency of investments from the Special Fund for Infrastructure and Climate Neutrality: the German government publishes its first monitoring report and a dashboard with up-to-date statistics.

[7] Bundesministerium der Finanzen. Sondervermögen für Infrastruktur und Klimaneutralität, pieejams: https://www.bundesfinanzministerium.de/Web/DE/Themen/Oeffentliche_Finanzen/SVIK/sondervermoegen-infrastruktur-klimaneutralitaet.html [skatīts 07.09.2026.].

[8] Bundesministerium der Finanzen. Bundeshaushalt – Ländersäule, pieejams: Federal Budget - Pillar of the Länder [skatīts 24.08.2026.]. Pastāv iespēja, ka federālās zemes projektus ir priekšfinansējušas, jo tas ir pieļaujams.

[9] Germany to punish ministries for failing to spend funds quickly enough.

[10] Federal Ministry of Finance - Quick access.

[11] Infografik: Wie entwickelt sich Deutschlands NATO-Quote? | Statista; Bundesfinanzministerium - Bundeshaushalt 2027: Für ein starkes und krisenfestes Deutschland

[12] NATO statistics, avots: def-exp-2025-en.pdf; 13. Bericht des Bundesministeriums der Verteidigung zu Rüstungsangelegenheiten Teil 1 – Berlin, Mai 2021, pieejams: 20210531-download-13-bericht-zu-ruestungsangelegenheiten-data.pdf

[13] German Government Misappropriated 95 Percent of New Debt for Infrastructure in 2025 | Press release | ifo Institute.

[14] Deutsche Bundesbank (2026). Monthly Report – February 2026., pieejams: Monthly Report – February 2026 | Bundesbank publications un Deutsche Bundesbank (2025). Monthly Report – August 2025, 155. lpp., pieejams: Monthly Report – August 2025 | Bundesbank publications.

[15] Risks for the implementation of the special infrastructure and climate neutrality fund - German Economic Institute (IW).

[16] ECB Occasional Paper Series No 362, pieejams: Four years into NextGenerationEU: what impact on the euro area economy.

[17] Germany: 2025 Article IV Consultation-Press Release; Staff Report; and Statement by the Executive Director for Germany in: IMF Staff Country Reports Volume 2026 Issue 036 (2026)

[18] EK novērtējums, izmantojot QUEST modeli attiecībā uz Īpašā fonda ietekmi. Avots: The potential economic impact of the reform of Germany’s fiscal framework - Economy and Finance

[19] Zettelmeyer, J., Darvas, Z. and Welslau, L. (2025), "What Germany’s medium-term fiscal plan means for Europe", Bruegel Policy Brief 28/2025

[20] European Parliamentary Research Service, Improving the quality of European defence spending (2024), pieejams: EPRS_STU(2024)762855_EN.pdf.

[21] Projektgruppe Gemeinschaftsdiagnose (2025). Gemeinschaftsdiagnose Frühjahr 2025, 47. lpp., pieejams: 20250410_Gemeinschaftsdiagnose-Fruehjahr-2025.pdf.

[22] Par aizsardzības izdevumu ietekmi uz eirozonas izaugsmi plašāk lasīt Macroeconomic impacts of higher defence spending: a model-based assessment; un par militāro izdevumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību (t.sk.netiešo ietekmi no ES militāro izdevumu kāpuma) var lasīt 2025. gada jūnija Makroekonomisko Prognožu Pārskatā.

[23] Economic forecast for Germany - Economy and Finance - European Commission.

[24] Bruttoinlandsprodukt: Ausführliche Ergebnisse zur Wirtschaftsleistung im 2. Quartal 2026 - Statistisches Bundesamt, Bruttoinlandsprodukt, preisbereinigt, Veränderung gegenüber dem Vorjahresquartal in Prozent, kā arī Gross domestic product (GDP) and main components (output, expenditure and income) - quarterly data.

[25] ifo Economic Forecast Autumn 2026: Recovery Forces Gain the Upper Hand | ifo Economic Forecast | ifo Institute.

[26] European Commission, Recommendation for a Council Recommendation on the economic, social, employment, structural and budgetary policies of Germany (2026), pieejams: EUR-Lex - 52026DC0205 - EN - EUR-Lex.

[27] Monthly Report – May 2025, 90. lpp.

[28] Valsts izņēmumu klauzula, kas piešķirta arī Latvijai aizsardzības izdevumu straujākai kāpināšanai.

[29] Zettelmeyer, J., Darvas, Z. and Welslau, L. (2025), "What Germany’s medium-term fiscal plan means for Europe", Bruegel Policy Brief 28/2025.