05.12.2011.

Cik cilvēku Latviju pameta, un cik vēl pametīs?

* Raksts koriģēts 06.12.2011., labojot neprecizitātes tabulās.

Kāpēc šāds jautājums ir aktuāls dažus mēnešus pirms oficiālo tautas skaitīšanas rezultātu publiskošanas, kuros sagaidāms varēsim redzēt faktiskās iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā pēdējās desmitgades laikā? Pirmkārt, tautas skaitīšanas dati attiecas uz 2011. gada sākumu, un kopš tā laika iedzīvotāju skaita izmaiņas ir turpinājušas notikt. Otrkārt, ir jāattīsta metodes kā operatīvi novērtēt migrācijas plūsmas. Pretējā gadījumā nākamo ticamo iedzīvotāju skaita novērtējumu varēsim sagaidīt vien pēc 2021. gada tautas skaitīšanas. Šajā bloga ierakstā – par to cik cilvēku pēdējā desmitgadē Latviju pametuši (emigrējuši), un cik varētu aizbraukt vēl tuvākajā laikā.

Oficiālā statistika

Saskaņā ar oficiāliem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas atspoguļojas iedzīvotāju reģistra datos, 2000.-2010. gada laikā no Latvijas izbrauca 58 tūkst., bet iebrauca 25 tūkst. cilvēku. Tātad, migrācijas dēļ zaudējām 33 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 3.5 reizes mazāk nekā zaudējums mirstības un dzimstības starpības dēļ.

Tomēr oficiālie CSP dati ietver tikai ilgtermiņa migrāciju (ar pastāvīgās dzīves vietas maiņu) un neietver daudzus Latvijas rezidentus, kas strādā ārzemēs (daudzi jau vairākus gadus). Ņemot vērā neiepriecinošos tautas skaitīšanas operatīvos rezultātus ("iegūta informācija par vairāk nekā 1.9 miljonu personu"), tas atver telpu minējumiem. Par laimi, patieso migrācijas apjomu ir iespējams ne vien uzminēt, bet arī ticami novērtēt. Šajā rakstā par diviem šādiem novērtējumiem: 2011.g. Spīdolas balvas laureāta Latvijas Universitātes ekonometrijas profesora Mihaila Hazana novērtējumu, kā arī par manis paša novērtējumu.

Profesora Hazana novērtējums

Visās valstīs iedzīvotāju reģistri iebraukušos cilvēkus uzskaita daudz labāk nekā izbraukušos. Tātad, emigrantu skaits novērtējams aprēķinot Latvijas rezidentu reģistrācijas citu valstu iedzīvotāju reģistros. Tieši šo izpētes metodi izmantoja Mihails Hazans. Atzīstot, ka neviens migrācijas novērtējums “nekad nevar būt pilnīgi precīzs”, kopā ar ārvalstu iedzīvotāju reģistra datiem viņš izmantoja arī virkni pieņēmumus un savu eksperta viedokli. Tam par pamatu ir gan dažu valstu iedzīvotāju reģistru datu sliktā kvalitāte, gan tas, ka ne visi Latviju pametušie rezidenti ir tās pilsoņi un / vai dzimuši Latvijā, tātad, ārvalstu reģistros to saikne ar Latviju var arī neparādīties. Atkarībā no izmantotiem pieņēmumiem profesors prezentēja četrus emigrācijas scenārijus, no kuriem par reālistiskāko uzskata vidēji augstas emigrācijas scenāriju (sk. 1. tabulu).

Tabula 1. Latvijas iedzīvotāju neto aizplūde, tūkst. (prof. Hazana novērtējums)

Latvijas iedzīvotāju neto aizplūde, tūkst. (prof. Hazana novērtējums)

Avots: M. Hazans (2011). Kas šodien dzīvo Latvijā? Reālā demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā. Publiskā prezentācija LU EVF, 12.09.2011.

Tādējādi, profesors Hazans secina, ka 10 gadu laikā Latvijas zaudējumi migrācijas rezultātā bijuši ap 200 tūkst., kas vairakkārt pārsniedz CSP oficiālus datus. 

Mans novērtējums

Ja valstu iedzīvotāju reģistri nesniedz precīzus datus, alternatīvu novērtējumu varētu dot valsts robežu šķērsotāju skaits, kas var tikt aprēķināms no transporta nozares datiem. Tiešu šo pieeju izmantoju es, novērtējot Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumus migrācijas rezultātā pēc izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaita statistikas Rīgas lidostā un pasažieru ostā. Gan jāpiekrīt profesoram, ka neviens migrācijas novērtējums “nekad nevar būt pilnīgi precīzs": attiecīgie dati par autotransportu un dzelzceļu nav pieejami, turklāt nav izslēgts, ka caur Rīgas lidostu emigrē arī citu valstu rezidenti (piemēram, Lietuvas). Tomēr ar šo metodi ieguvu kopsummu (2000.-2010. g.), kas līdzīga profesora Hazana novērtējumam.

Tabula 2. Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumi migrācijas rezultātā 2000.-2010. gadā, tūkst. (metožu kopsavilkums)

Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumi migrācijas rezultātā 2000.-2010. gadā, tūkst. (metožu kopsavilkums)

* Pasažieru plūsmas Rīgas lidostā un ostā publicētas sākot no 2002. gada. Pieņēmu, ka 2000.-2001.g. faktiskā migrācija bija līdzīga CSP oficiāliem datiem.

Avots: CSP; M. Hazans (2011); autora aprēķins

 

Tomēr jāatzīmē, ka abas metodes, un it īpaši pasažieru plūsmas metode uzrāda emigrāciju vēlāk nekā tā patiesībā notiek. Pirmo reizi cilvēks peļņā ārvalstīs parasti dodas uz īsu laiku (piemēram, students uz vasaras brīvlaika periodu). Lai gan pat šajā gadījumā viņš samazina darba roku pieejamību Latvijā, pasažieru plūsmas metodē tas netiks ietverts, jo pat pie īsākas frekvences (ceturkšņa nevis gada) datu izmantošanas šī emigrācijas epizode tehniski nav atdalāma no sezonālas tūristu plūsmas un tranzītpasažieriem. Turklāt ir minimāla iespēja, ka šis cilvēks parādīsies ārvalstu iedzīvotāju reģistra datos. Un tikai tad, kad cilvēks pārstāj regulāri ceļot atpakaļ uz Latviju, viņš parādās izbraukušo un iebraukušo pasažieru starpībā.

Tas nozīmē, ka pēdējos gados faktiskā migrācija visticamāk bija mazāka par manu novērtējumu (un arī par profesora Hazana novērtējumu). Treknajos gados izbraukušie cilvēki tautsaimniecības lejupslīdes periodā iespējams paņēma līdzi arī savus bērnus un/vai vēcākus, pārdodot arī tiem piederošos nekustāmos īpašumus, tādējādi iepriekš notikušā emigrācija kļuva redzama statistikā. Turklāt kā jau iepriekš minēts, lidostas dati daļēji noteikti atspoguļo arī no kaimiņvalstīm emigrējušos cilvēkus, kuri izmantojuši Rīgas lidostas/AirBaltic transporta pakalpojumus.

Migrācija 2011. gadā un turpmāk

Nākotnes emigrācijas prognozēs profesors Hazans ir neiepriecinošs: “Emigrācija no Latvijas lielos apjomos pastāvēs vē1 trīs, četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 tūkst. cilvēku” (Nozare.lv; 21.11.2011). Šeit gan operatīvā statistika zīmē daudz labvēlīgāku ainu. Izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaits Rīgas lidostā un pasažieru ostā būtiski sarucis, un atgriezies 2009. gada sākuma līmenī (sk. 1. attēlu). Tādējādi 2011. gada rādītājs, vērtējot to pēc pasažieru plūsmas datiem, vārētu sasniegt ap 30 tūkst., kas ir ievērojami mazāk nekā 2009. un 2010. gadā (attiecīgi 47 un 43 tūkst.). Turpinoties šādai tendencei, 2012.-2014. gadā no Latvijas varētu izbraukt vēl ap 30 tūkst. cilvēku. Tādējādi 2011.-2014.g. periodam iegūstam 1.5 – 2 reizes mazāku skaitli nekā paredz profesors Hazans.

Attēls 1. Izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaits Rīgas lidostā un pasažieru ostā, tūkst. ceturksnī (4 ceturkšņu slīdošais rādītājs)

Attēls 1. Izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaits Rīgas lidostā un pasažieru ostā, tūkst. ceturksnī (4 ceturkšņu slīdošais rādītājs)

Avots: CSP dati; autora novērtējums

 

Turklāt uz lēnāku cilvēku aizplūšanu šogad norāda arī Latvijas rezidentu jauno reģistrāciju skaits Lielbritānijas un Īrijas sociālās apdrošināšanas sistēmās. Skaidrs, ka krīzes seku paplašināšanās šajās valstīs noveda pie kopējā iebraucēju skaita krituma. Tomēr svarīgi ir tas, ka samazinās arī Latvijas rezidentu īpatsvars kopējā jauno reģistrāciju skaitā no jaunajām ES valstīm (ES-12): tātad, tendence atspoguļo ne vien bezdarba pieaugumu Īrijā, bet arī Latvijas tautsaimniecības straujāku atveseļošanos salīdzinot ar pārējām ES-12 valstīm. Ja pirms diviem gadiem katrs sestais iebraucējs Lielbritānijā un katrs piektais Īrijā bija no Latvijas, tad tagad Latvijas īpatsvars iebraucēju skaitā ir divreiz mazāks.

Attēls 2. Latvijas rezidentu jaunu reģistrāciju skaits Lielbritānijas sociālās apdrošināšanas sistēmā

Attēls 2. Latvijas rezidentu jaunu reģistrāciju skaits Lielbritānijas sociālās apdrošināšanas sistēmā

Avots: Lielbritānijas Darba un Pensiju Departamenta dati; autora aprēķins

 

Attēls 3. Latvijas rezidentu jaunu reģistrāciju skaits Īrijas sociālās apdrošināšanas sistēmā

Attēls 3. Latvijas rezidentu jaunu reģistrāciju skaits Īrijas sociālās apdrošināšanas sistēmā

Avots: Īrijas Sociālās Apdrošināšanas Departamenta dati; autora aprēķins

Vai emigranti (daļēji) atgriezīsies?

Profesora Hazana prognoze arī šeit nav iepriecinoša: "200 000 aizbraukušu cilvēku ir ļoti daudz, bet atgriezties plāno vien mazāk nekā 10%. Ja valsts izstrādātu kādu speciālu programmu, varbūt piecu septiņu gadu laikā atgūsim 40 000 cilvēku. Un tas jau būs ļoti labi." (Nozare.lv; 21.11.2011.)

Operatīvās tendences gan ļauj nākotnē skatīties optimistiskāk. Pat pie oficiāliem CSP datiem, cilvēku skaits, kas Latvijā iebrauc uz ilgu laiku, 2011. gadā pārsniedz trekno gadu rādītāju. Ja treknajos gados bija vērojams būtisks imigrācijas pieaugums no Bulgārijas un Rumānijas, kā arī no Polijas un Lietuvas (darba roku deficīts un augstāka alga Latvijā), tad patlaban vērojams iebraucēju pieaugums tieši no Lielbritānijas un Īrijas. Lai gan atgriezušos cilvēku skaits ir neliels (un salīdzinot ar realitātē aizbraukušo skaitu tas ir niecīgs), jāņem vērā to, ka tie ir cilvēki, kas iepriekš no Latvijas izbrauca uz pastāvīgu dzīvi. Ja atgriežas pat šie cilvēki, tad daudz lielākā mērā atgriežas arī tie, kas par savu izceļošanu Latvijas iedzīvotāju reģistru neinformēja (un tie būs redzami nākamo periodu pasažieru plūsmu statistikā).

Attēls 4. Ilgtermiņa imigrantu skaits Latvijā, mēneša laikā

Attēls 4. Ilgtermiņa imigrantu skaits Latvijā, mēneša laikā

Avots: CSB dati

 

Sausais atlikums

Par emigrācijas kopsummu strīdu maz – pēdējā desmitgadē Latvija migrācijas rezultātā zaudēja daudz vairāk cilvēku nekā par to liecina oficiālā CSP statistika. Turklāt, gan pēc ES iestāšanās straujās izaugsmes gados, gan tai sekojošās krīzes laikā – abos periodos aizbraukušo skaits ir visai līdzīgs, kliedējot baumas, ka Latvija būtu zaudējusi vairākus simtus tūkstošu cilvēku tieši šīs krīzes laikā (piemēram, šeit). Tātad skaidrs, ka diez vai tikai pēdējie gadi vainojami iedzīvotāju skaita zaudējumā; īstermiņa migrācijai pārvēršoties par ilgtermiņa migrāciju, tā vienkārši kļūst vairāk atspoguļota statistikas datos (gan oficiālajos datos, gan alternatīvajos migrācijas novērtējumos). Savukārt par prognozēm runājot jāatzīmē, ka šogad emigrācija kļuvusi būtiski mazāka, tajā pat laikā pieaugot Latvijas rezidentu skaitam, kuri atgriežas mājās.

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 18. oct.). Cik cilvēku Latviju pameta, un cik vēl pametīs?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/388
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Cik cilvēku Latviju pameta, un cik vēl pametīs?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/388>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 23 )

  • yndi halda

    05.12.2011 19:14

    "Turpinoties šādai tendencei, 2012.-2014. gadā no Latvijas varētu izbraukt vēl ap 30 tūkst. cilvēku. Tādējādi 2011.-2014.g. periodam iegūstam 1.5 – 2 reizes mazāku skaitli nekā paredz profesors Hazans."

    Kāds Jums ir pamats domāt, ka tendence turpināsies? 30 tūkstoši trijos gados ir 2,5 tūkstoši ceturksnī, kas, vadoties pēc 1. attēla, ir 2008. gada sākuma rādītājs, kad bezdarbs bija niecīgs.

    Ticamāk šķiet, ka aizbraukušo un iebraucēju starpība nostabilizēsies uz 6-7 tūkstoši ceturksnī, kad atceļojušie sapratīs, ka darba nav arī šeit (bezdarbs 15%!), un atkal dosies prom. Trijos gados tie ir 80 tūkstoši, kas atbilst profesora prognozei.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    06.12.2011 14:30

    1.attēlā redzam 4-ceturkšņu vidējo (šī ceturkšņa un iepriekšējo 3 ceturkšņu vidējais rādītājs), kas aizkavē situācijas grafisko atspoguļojumu. Bet diemžēl neviena cita sezonālās izlīdzināšanas metode nedeva iespēju atlasīt trendu no svārstībām. Bet prognozes jāizdara uz neizlīdzināto datu pamata, jo 4-ceturkšņu vidējais rādītājs vairāk raksturo pagātni nekā tagadni.

  • M.Hazans

    05.12.2011 20:56

    Diemžēl, autors nepareizi interpretē manus rezultātus kā aizbraucēju skaitu. Faktiski mani novērtējumi attiecās uz Latvijas valstspiederīgo (pilsoņu un nepilsoņu, kā arī citu Latvijā dzimušo) neto aizplūdi, t.i. no aizbraucēju skaita jau ir atņemts "atpakaļmigrantu" skaits - skat. 9. slaidu prezentācijā

    http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/hazans_prezentac…

    vai 2.14. logu publikācijā

    M. Hazans (2011). Latvijas emigrācijas mainīgā seja: 2000-2010. Izdevumā: "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010./2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja" (red. Brigita Zepa un Evija Kļave). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 70-91 lpp. ISBN 978-9984-45-414-6

    Aizbraucēju skaits bija daudz lielāks. Tāpat nav korekti izmantot "CSP oficiālos datus par pastāvīgo imigrantu skaitu (24.7 tūkst.)" - tie ir tik pat tālu no faktiskajiem, kā CSP emigrācijas dati. Izmantojot reālistiskus datus par "mūsējo" iebraucēju skaitu, pēc O.Krasnopjorova metodes neto aizplūde nebūs līdzīga manam novērtējumam, bet būs daudz mazāka (nav pārsteigums, jo šī metode acīmredzami nesedz visas aizbraucēju plūsmas, un attiecībā uz lidostas un ostas pasažieriem ir pakļauta pamatīgai atlases kļūdai).

    Vēl gribu uzsvērt, ka mans vidējais novērtējums (169 tūkst.) ir dokumentēts (nevis, ka raksta O.Krasnopjorovs, dokumentēts+ daži pieņēmumi) - skat. detaļas
    augstāk citētās prezentācijas 10.slaidā.

    Latvijas emigrantu īpatsvara samazināšanai kopējā ieplūdē Lielbritānijā (un Īrijā)no ES-12 ir vismaz 2 citas interpretācijas (atstāju to Oļegam kā vingrinājumu), šo indikatoru prognozei labāk neizmantot. Īrija pēdējos gados vairs nenosaka Latvijas emigrācijas tendenci. Kas attiecās uz Lielbritāniju, absolūtajos skaitļos šogad 6 mēnešos ir 10.4 tūkst., kas ir mazāk nekā 2010.g. (ap 14 tūkst.), bet vairāk nekā 2009.g. (8.3 tūkst.). Ņemot vērā vēl Vāciju, nav pamata domāt, ka kopējā neto aizplūde no Latvijas šogad būs mazāka nekā 2009.g., kad tā bija 30-35 tūkst.

    Atzīmēšu vēl, ka mana prognoze par 3-4 intensīvās emigrācijas gadiem iekļauj arī 2011.g. (jo iepriekšējie novērtējumi sedz 2000.-2010.gg., un aptaujas, kuras tika izmantotas, tika veiktas 2011.g. sākumā).

    Visbeidzot: katrs, kuram migrācijas un iedzīvotāju skaita tendences ir nepieciešāmi darbam, var izvēlēties - ticēt Latvijas Bankas, manām vai CSP prognozēm. Atgadināšu tikai, ka krīzes sākumā LB galvenais ekonomists prognozēja, ka neviens nekur nebrauks, jo Eiropā taču arī ir krīze. Es prognozēju 100 tūkst. 3 gadu (2009.-2011.) laikā...

  • Oļegs Krasnopjorovs

    06.12.2011 14:40

    Liels paldies par norādi uz neprecizitāti, ņemu vērā. Diemžēl LU mājas lapā (kad es to skatīju – vēl pirms Spīdolas balvas) nebija norādes uz prezentācijas slaidiem. Tāpēc bija neiespējami atsaukties nevis uz prezentācijas notikumu, bet uz pašu publicēto prezentāciju. Tagad tas ir labots.

    Tas, ka oficiālu statistiku var apšaubīt izmantojot vairākas alternatīvas izpētes metodes, tikai palielina mūsu alternatīvā redzējuma ticamību. Dažas domstarpības parāda, ka neviens migrācijas novērtējums un it sevišķi prognoze tiešām "nekad nevar būt pilnīgi precīza". Šajā sakarā ceru, ka pasažieru plūsmas analīze varētu būt vēl viens arguments pierādījumam, ka CSP nenovērtē emigrāciju pilnā mērā (divi alternatīvi redzējumi vienmēr ir labāk par vienu). Turklāt parādīju vienkāršu metodi, kuru var pielietot ikviens ieinteresēts.

  • Uldis Rutkaste

    06.12.2011 19:32

    Mihail, paldies par komentāriem un attiecībā uz neprecizitātēm, citējot Jūsu pētījumu, ņemam vērā un veicām atbilstošus labojumus.

    Gribēju nedaudz arī padiskutēt par lietas būtību. Pirmais, par imigrantu skaitu - piekrītu, ka CSP cipari neatspoguļo patieso situāciju tāpat kā emigrācijas gadījumā. Tomēr man īsti nav skaidrs, kā patiesais imigrantu skaits Latvijā tiek dokumentēts, vai tomēr tas ir balstīts uz aplēsēm?

    Otra lieta, attiecībā uz Jūsu komentāru, ka lidostas un pasažieru ostas plūsmas pakļautas pamatīgai atlases kļūdai. Paši dati šeit gan ir nevis izlases dati, bet gan uzskaites dati, tur problēmām nevajadzētu būt. Tomēr, ja bijāt domājis, ka emigrantu daļa, kas izbraukšanai no valsts izmanto gaisa satiksmi, kvalitatīvi atšķiras no emigrantu daļas, kas no valsts izceļo ar citiem transporta veidiem, šeit es sliektos teikt, ka gan jā, gan nē. Protams, kā jau arī Oļegs norādīja, šie dati aptver tikai daļu izbraucēju, un noteikti tā nav perfekta ģenerālkopas aproksimācija. Tomēr gaisa satiksme jau ilgu laiku nav vairs luksus produkts, bet gan pārvietošanās līdzeklis salīdzinoši plašai iedzīvotāju grupai, un daudzos gadījumos izmaksas par aviobiļeti ir pietiekami tuvas ceļošanas izmaksām ar citu alternatīvu transporta veidu, lai daudzi cilvēki dotu priekšroku tieši šim pārvietošanās līdzeklim. Tādēļ jā, mūsu izmantotajos datos apsekotā emigrantu plūsma noteikti ir nobīdīta pret ģenerālkopu, bet vai šī nobīde ir tik liela, lai padarītu no datiem iegūto tendenci par pilnīgi neinterpretējamu, manuprāt, ir diskutējams jautājums.

    Trešā lieta, ko gribēju minēt, ir attiecībā uz aptauju datu izmantošanu emigrācijas plānu noskaidrošanai - arī šeit ir zināmas atrunas, kas jāņem vērā. Pirmkārt, nevaram izslēgt, ka cilvēku atbilde par labu emigrācijai kādā gadījumā ir arī emocionāla reakcija uz valstī notiekošajām lietām, bez konkrētiem plāniem pamest valsti. Piemēram, daudzās aptaujās, kas tiek veiktas regulāri, iedzīvotāju attieksmē pret vienu vai otru jautājumu ir pamanāmas skaidras sezonālas svārstības gada ietvaros. Otrkārt, arī šeit parasti tiek izmantoti pieņēmumi, piemēram, par to, cik liela daļa no svārstīgās grupas realizēs emigrācijas plānus. Tādēļ arī uz aptauju datiem bāzētām prognozēm ir zināma nenoteiktības deva. Domāju, ka faktisko iznākumu lielā mērā noteiks turpmākā ekonomiskās situācijas attīstība Eiropā un Latvijā. Ja Latvijas ekonomikai neveiksies labi, kā tas izrādījās iepriekšējās krīzes sākumā, kad vairums ekonomistu būtiski nenovērtēja krīzes dziļumu, taisnība noteikti būs Jūsu pusē, un redzēsim lielāku izbraucēju skaitu. Ja, savukārt, Latvijas ekonomikai klāsies salīdzinoši labāk, arī šāda varbūtība pastāv, iespējams redzēsim mazāku izbraucēju skaitu.

  • M.Hazans

    06.12.2011 21:35

    "Par imigrantu skaitu" (precīzāk - to emigrantu skaitu, kas ir atgriezušies uz Latviju) - tika izmantoti vairāki datu avoti, skat. manas prezentācijas
    http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/hazans_prezentac…

    10. slaidu (izlasot, varat no manas tabulas aprēķināt arī atpakaļmigrantu skaitu 2004.-2008.gg. :; kopumā kopš 2000. g. sākumā ir > nekā 100K, tātad no Oļega 177K ne tik daudz paliek...tāpēc man ir šaubas par šīs metodes precīzitāti, bet principā labi, ka ir vēl viens alternatīvais novērtējums). Tātad, tās nav vienkārši aplēses. Protams, kā jau ar migrācijas datiem, šie ir tikai +/- pareizi, tomēr attiecībā uz 2004.-2008.gg. periodu, kad bija visvairāk 'atpakaļmigrantu', divas neatkarīgas metodes, kas izmantoja dažādus avotus, deva vienu un to pašu rezultātu, tāpēc esmu pārliecināts, ka kļūda nav liela.

  • Uldis Rutkaste

    07.12.2011 08:26

    Šeit gan īsti negribētos piekrist, runājot par Oļega novērtējumu, jo pasažieru dati raksturo neto plūsmu, tas ir, gan aizbraukušos, gan atbraukušos cilvēkus, līdz ar to, protams, paturot prātā atrunas, ka dati nenoklāj visus migrantus un tie iekļauj ne tikai Latvijas valsts piederīgos, tomēr iegūtie rezultāti interpretējami kā neto plūsma, līdz ar to es teiktu, ka Oļega novērtējums iekļauj atpakaļ atbraukušos un ir tuvs Jūsu novērtējumam.

  • M.Hazans

    07.12.2011 12:22

    Jā, tam es piekrītu. Biju aizmirsis, ka Oļegs tos CSP datus bija izmantojis nevis savam novērtējumam, bet lai "koriģētu" manu.
    Tātad neto aizplūdes dokumentēti novērtējumi mums ir līdzīgi; es joprojām uzskatu, ka faktiskā ir lielāka, jo ne ārvalstu reģistru dati, nedz pasažieru plūsmas dati nesedz visus.

    Būtiski atšķiras mūsu tendences novērtējumi un prognozes.

  • M.Hazans

    06.12.2011 21:57

    Par pasažieru plūsmas metodi: Jā, tā nav izlases metode, bet zemūdens akmeņu tur daudz: tiek izmanotota iebraukušo/izbraukušo starpība, bet cilvēki mēdz iebraukt caur lidostu un izbraukt ar autobusu, vilcienu vai auto; un tā kā mūsu interese ir tikai par LV valstspiederīgiem, nav īsti skaidrs, cik lielu nobīdi tas dod un kurā virzienā...nemaz nerunajot par tiem, kas tikai izbrauc, bet ne caur lidostu vai ostu. Es piekritu, ka "vai šī nobīde ir tik liela, lai padarītu no datiem iegūto tendenci par pilnīgi neinterpretējamu, manuprāt, ir diskutējams jautājums", bet tam jābūt skaidrāk atrunatām rakstā (proti, ka ar tendenci var būt problēmas, piemēram: tūristu struktūras izmaiņu rezultātā; AirBaltic problēmu rezultātā - vairāk mūsējo aizlido no Lietuvas vai Igaunijas lidostām; atvēroties Vācijas tirgum, pieaug ar autobusiem un busiņiem aizbraukušo īpatsvars). Tas ir zinātniskā godīguma un vienkārši labas prakses jautājums -sniegt ne tikai argumentus par labu savai metodei (vai hipotēzei), bet arī pret.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    07.12.2011 13:35

    Pilnīgi piekrītu, ka pēc labas prakses vadoties, autoram jādod argumentus ne tikai par savu novērtējumu, bet arī pret. Tieši tāpēc rakstā tika uzsvērts, ka neviens no novērtējumiem nav pilnīgi precīzs, un arī minēts gan par autotransporta un dzelzceļa neietveršanu, gan par citu valstu rezidentiem lidostā.

  • M.Hazans

    06.12.2011 22:18

    Un par "aptauju datu izmantošanu emigrācijas plānu noskaidrošanai" - jā, plāni ne vienmēr piepildās. Un tiešām "tiek izmantoti pieņēmumi, piemēram, par to, cik liela daļa no svārstīgās grupas realizēs emigrācijas plānus".

    Bet es savās prognozēs vairākās intervijās šos pieņēmumus konkrēti noformulēju: "ja pieņemam, ka aizbrauks apmēram puse no pirmās grupas [tie, kas atbildēja "Jā"] un apmēram viena piektdaļa no otrās [tie, kas "neizslēdz iespēju"] valsts zaudēs vēl 100 000 iedzīvotāju". Turklāt tika izmantoti divas ar nelielu intervālu veiktas neatkarīgas aptaujas ar dažādi formulētiem jautājumiem, kas palielina prognozes ticamību.

    Savukārt Oļegs savā rakstā, runajot par tendencēm, gan no pasažieru plūsmas datiem, gan no Lielbritānijas datiem, pieņēmumus neformulē un alternatīvus izskaidrojumus nesniedz (tagad Oļega un Ulda komentāros gan parādījās).

  • Oļegs Krasnopjorovs

    07.12.2011 13:41

    Diemžēl publicistikas formāts neļauj tik detalizēti formulēt visus pieņēmumus un visas atrunas kā ir pieņemts zinātniskajā literatūrā. Tomēr publicistikas formāta būtiskas priekšrocības ir gan tās īsums, gan tas, ka raksts ir saprotams ne tikai zinātniekiem, kas tieši nodarbojas ar migrācijas jautājumu. Tieši tāpēc LB publicē gan publicistikas formāta, gan zinātniskā formāta rakstus; un tie atšķiras gan pēc būtības, gan pēc formas.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    07.12.2011 16:43

    Tagad skatos, ka brauciens uz Rietumiem ar autobusu nav sevišķi izdevīgāks nekā ar lidmašīnu.
    Lētāka avio biļete uz Londonu (2012. gada februārī vienā virzienā) maksā 58 Ls, ar autobusu – 57 Ls (attiecīgi Air Baltic un Ecolines).
    Lētāka avio biļete uz Berlīni maksā 61 Ls, ar autobusu – 56 Ls.

    Savukārt Austrumu virzienā cenu starpība ir krietni lielāka.
    Piemēram, no Maskavas uz Rīgu lētākā aviobiļete maksā 55 Ls, autobusa – 33 Ls (attiecīgi Aeroflot un Ecolines).
    No Kijevas uz Rīgu lētākā aviobiļete maksā 96 Ls, autobusa – 35 Ls.

    Tātad, vēl nav skaidrs vai autoostas neiekļaušana tiešām samazina Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumus migrācijas rezultātā (jo autotransporta neiekļaušana ne tikai samazina emigrācijas uz Rietumiem novērtējumu, bet arī samazina imigrācijas no Austrumiem novērtējumu).

  • M.Hazans

    05.12.2011 22:04

    Vēl par prognozēm un tendencēm, kas izriet no Lielbritānijas datiem par soc. apdroš. numuru piešķiršanu. Gan kopumā, gan visām ES-12 valstīm, izņemot Lietuvu, 2011. g. 1. pusgada pieaugums pret 2010. g. 1. pusgadu bija ar pretējo zīmi salīdzinot ar 2010. g. 1. pusgada pieaugumu pret 2009. g. 1. pusgadu (tendences korekcija). Salīdzinājums ar 2009. g. man liekās pamatotāks, ņemot vērā noskaņojuma līdzību (gan toreiz, gan tagad Eiropas perspektīvas nebija spožas).

    Izmantojot šo salīdzinājumu tendences nojaušanai (tik tālu, cik vispār iespējams ar vienas valsts datiem), redzam, ka 2011. g. salīdzinot ar 2009.g. migrācija uz Lielbritāniju ir visvairāk pieaugusi no Lietuvas (+75%) un Latvijas (+28%), kam seko Rumānija (+19%) un Bulgārija (+14%).

    Turpretī, samazinājies ieplūde no Slovākijas (-44%), Slovēnijas (-33%), Polijas (-25%) un Čehijas (-19%), bet plūsmas no Igaunijas, Ungārijas, Maltas un Kipras palika bez būtiskām izmaiņām. Tātad starptautiskie salīdzinājumi manuprāt neatbalsta O.Krasnopjorova optimismu.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    06.12.2011 14:43

    Skaidrs, ka Latvijas emigrantu īpatsvara samazināšanu kopējā ieplūdē Lielbritānijā var interpretēt kā "jāreģistrējas tikai pirmo reizi, atkārtotā emigrācija var pieaugt, bet mēs to skaitļos neredzēsim" vai "vairāk brauc no Rumānijas un Bulgārijas, tad Latvijā sanāk mazāks". Bet droši vien kaut ko līdzīgu var teikt par jebkuru citu apgalvojumu, piem. "aptaujās cilvēki saka, ka emigrēs, bet patiesībā nekad to nedarīs" utt.. Šīs raksts ir viens no iespējamiem skatījumiem, kas (līdzīgi kā visi citi uzskati) nepretendē uz absolūto patiesību. Tur, kur šīs raksts pauž līdzīgus uzskatus ar citiem pētniekiem, tas palielina iegūto rezultātu ticamību; tur, kur atšķiras – atver telpu diskusijām un nākotnes pētījumiem.

  • Uldis Rutkaste

    06.12.2011 19:52

    Šeit tikpat labi stāsts varētu būt arī citāds. Migrācija parasti attīstās viļņveidīgi. To skaidri redzējām norisēs pēc iestāšanās ES, kad sākotnēji emigrācija pieņēmās spēkā, bet vēlāk sāka pamazām noplakt. Tādēļ, tehniski runājot, tendenču atšķirības valstu starpā šeit var tikpat labi atspoguļot pēdējā emigrācijas viļņa garuma un amplitūgas atšķirības valstu starpā (ja salīdzina 2011. gadu ar 2009. gadu) :) Bet ja nopietni, man tomēr liktos, ka plūsmas mazināšanās 2011. gadā pret 2010. gadu ir laba zīme, un liecina par nesenā emigrācijas viļņa noplakšanu. Tas arī labi iet kopā ar ekonomikas loģiku attiecībā uz to, kādi faktori nosaka migrācijas plūsmas un kā šie faktori faktiski attīstījušies Latvijā un Eiropas valstīs. Šeit protams atklāts paliek jautājums, vai briestošais krīzes turpinājums izraisīs nākamo emigrācijas vilni un cik liels tas varētu būt (skat. mana iepriekšējā komentāra pēdējās rindkopas beigu daļu).

  • M.Hazans

    06.12.2011 22:26

    Jā, šeit ir iespējami vairāki stāsti, bet rakstā bija tikai viens un nebija pateikts, ka var būt citi.
    "plūsmas mazināšanās 2011. gadā pret 2010. gadu ir laba zīme" - bet plūsmas palielināšana 2011. gadā pret 2009. gadu ir sliktā zīme.
    Kurā līmenī šis vilnis stabilizēsies un uz cik ilgu laiku ir interpretācijas jautājums (par nākamo vilni nemaz nevajag uztraukties, jo šis ir vēl gana augsts:).

    Un ar faktoriem, kuri nosaka migrācijas plūsmas viss nav tik vienkārši - bez ekonomiskajiem ir arī citi.

  • Maz.vid.uzņ.

    06.12.2011 09:59

    Par sauso atlikumu... Uz kādiem pieņēmumiem Jūs pamatojaties pieņemot, ka šobrīd nenotiek aktīva emigrācija, kuru ieraudzīsim tikai pēc laika (jūsu metode un apgalvojums par laika nobīdi) ? Atļaušos izteikt pieņēmumu, ka pasliktinoties iedzīvotāju nākotnes prognozēm, vienlaicīgi ar bezdarba pieaugumu, tuvākos mēnešos aizvien vairāk cilvēku aktīvi apsvērs iespēju doties strādāt citur. Bez Lielbritānijas ir vēl ļoti daudz valstu, kurās darbaspēkam nodokļu un sociālā vide ir par kārtām labāka nekā Latvijā.
    "Tātad skaidrs, ka diez vai tikai pēdējie gadi vainojami iedzīvotāju skaita zaudējumā; īstermiņa migrācijai pārvēršoties par ilgtermiņa migrāciju"-protams, ne tikai pēdējos gados, bet jau no gadsimta sākuma LB ir bijusi izcilos inertuma augstumos, nepildot savus tiešos pienākumus- fiskālās situācijas, banku kontroles un arī nodokļu politikas jautājumos. Zinu Jūsu viedokli, bet kategoriski nepiekrītu, ka LB nav ietekmes uz nodokļu politiku un budžetu. Tieši privātbanku "treknajos gados" katru gadu iepludinātie 3miljardi un tagad izņemtais miljards gadā, kopā ar nesamērīgu nodokļu slogu ir vistiešākie emigrācijas pamatfaktori.
    Secinājums-LB,FKTK un to darbinieki ir tiešā veidā atbildīgi par krīzes izraisīšanu!
    Savukārt krīze, kopā ar totālu bezdarbību finansu lobija ietekmē ir radījusi 200 000 darbspējīgu cilvēku emigrāciju no Latvijas, kas ir pielīdzināms genocīdam pret Latvijas iedzīvotājiem!

  • Oļegs Krasnopjorovs

    06.12.2011 14:47

    "Uz kādiem pieņēmumiem Jūs pamatojaties pieņemot, ka šobrīd nenotiek aktīva emigrācija, kuru ieraudzīsim tikai pēc laika (jūsu metode un apgalvojums par laika nobīdi) ?"

    Ja emigrācija pastiprinātos diez vai mēs kādā attēlā redzētu lejupvērstu trendu. Emigrācija notiek, bet daudz mazākā tempā. Turklāt, šīs vienkāršs instrumentārijs (pasažieru plūsmas) dod iespēju katram to pārbaudīt nevis vienkārši ticēt.

    "no gadsimta sākuma LB ir bijusi izcilos inertuma augstumos, nepildot savus tiešos pienākumus"

    Latvijas Bankas tiešie pienākumi ir te: http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-uzdevumi

    Ja es pareizi atceros, bijām pirmie, kas sāka runāt par atbildīgu rīcību ar valsts finansēm, par augstu nodokļu slogu uz darbaspēku, par inflācijas bīstamo augšupeju, paredzējām "gāze grīdā" politikas sekas utt.

  • Maz.vid.uzņ.

    06.12.2011 18:35

    •darboties kā valdības finanšu aģentam.?! Paldies par precīzo atbildi, bet nepiekrītu par trendu 1-majā attēlā. Mana interpretācija ir, ka mēs vēl šai trendā neredzam sekas ko var izraisīt Rimšēvica kunga un citu pesimistiskie izteicieni par pasaules krīzes ietekmi uz Latviju (pie ļoti pozitīvas prognozes skaitļos). Krājbankas bankrots un ar to saistītā bezdarba palielināšanās. Uzskatu, ka bija jāpanāk arī kāda pozitīva ziņa darbaspēkam, papildus "nodokļu slogs nepalielinās".

  • Oļegs Krasnopjorovs

    07.12.2011 13:23

    Krājbankas darbinieku skaits (ap 900) veido mazāk kā 0.1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, tātad, darbinieku atlaišanas ietekme uz bezdarba līmeni nevar būt augsta pat ja viņi neatradīs darbu citur. Turklāt atlaišana nebūs lēcienveidīga. Nedaudz lielākā ietekme varētu būt reģionos jo Krājbankai raksturīgs plašs filiāļu tīkls. Tomēr bankas parasti cenšas nodarbināt augstās kvalifikācijas darbiniekus, kuriem atlaišanas gadījumā nebūs lielu problēmu atrast darbu citur, lai arī, iespējams, par zemāko algu.

    Finanšu starpniecības un apdrošināšanas darbībā Latvijā patlaban ir 19 tūkst. darba vietu. Lai arī šajā nozarē nav darbinieku deficīta, nav vērojams arī darbinieku pārpalikums. Tādējādi Krājbankas īpatsvars (ap 5%) nav tik liels lai atlaisto darbinieku lielāko daļu nevarētu absorbēt tā paša nozare. Piemēram, šovasar nodibinātās AS "Rigensis Bank" valdes priekšsēdētājs atzina, ka, lai gan Latvijas darba tirgū nav grūti atrast darbiniekus strādājošām kredītiestādēm, taču atrast piemērotus darbiniekus jaundibinātai bankai ir ļoti grūti (LETA, 31.10.2011).

    Tik daudz par tiešo Krājbankas ietekmi. Es neuzskatu, ka Krājbankas kraham būtu kāda ļoti būtiska netiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu. Plašāk par Krājbankas kraha sekām lasiet mana kolēģa bloga ierakstā: http://www.makroekonomika.lv/krajbankas-kraha-sekas

  • uldis ainars

    07.12.2011 15:55

    Iedzīvotāju skaita noteikšana gan valstī kopumā, gan katrā administratīvajā teritorijā ir viens no šā gada sākumā veiktās tautas skaitīšanas uzdevumiem. Tās rezultāti ļaus arī iegūt precīzu informāciju par no Latvijas emigrējušo personu skaitu. Laika periodā starp tautas skaitīšanām, iedzīvotāju skaita aprēķiniem tika izmantots Iedzīvotāju reģistrā reģistrētais pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kurš tiek koriģēts ar dzimstības, mirstības un dokumentētās migrācijas datiem.
    Patlaban diskusijā par iedzīvotāju skaitu, tiek aizmirsts svarīgs faktors - mirstība, kura laikposmā kopš iepriekšējās skaitīšanas ir bijusi lielāka salīdzinājumā ar jaundzimušo skaitu. Šī iemesla dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2000. - 2010. gadā samazinājies par 119 tūkstošiem cilvēku.
    Vienlaikus jānorāda, ka profesora M. Hazana piedāvāto metodi, kas izmantota viņa pētījumā, nepielieto nevienā Eiropas Savienības (ES) valstī, sagatavojot oficiālo iedzīvotāju migrācijas statistiku, jo izmantotie pieņēmumi rada šaubas par rezultātu ticamību. Profesora veiktajā pētījumā tiek izmantoti dati par piešķirto sociālās apdrošināšanas numuru skaitu, sešu mēnešu uzturēšanas laika kritēriju personas pieskaitīšanai emigrantiem u.c.
    Tā piemēram, attiecībā uz valstīm - Lielbritāniju un Īriju, uz kurām izceļo lielākā daļa ekonomisko migrantu no Latvijas, profesors kļūdaini norāda, ka šo valstu oficiālie statistikas dati nav pieejami, tādēļ izmantota ekstrapolācija un dati par sociālās apdrošināšanas numura piešķiršanu.
    Jāatzīst, ka pētnieks M.Hazans savos pētījumos un komentāros ir atsaucies arī uz publiski pieejamiem reģistriem, kurus it kā jebkurš interesents varot izmantot, bet pretēji vispārpieņemtais praksei, netiek nosaukts neviena reģistra nosaukums, kurā būtu iegūstami dati par individuālām personām. Informācijai – Lielbritānijā un Īrijā nav valsts iedzīvotāju reģistra. Lielbritānijā dati par iebraukušajiem citu valstu iedzīvotājiem tiek iegūti kā statistiskās izlases apsekojumu dati, intervējot cilvēkus robežšķērsošanas vietās (ostās, lidostās, u.c.). Šie dati ar matemātiskām metodēm tiek vispārināti un tālāk tiek izmantoti imigrācijas aprēķiniem.
    CSP norāda, ka M.Hazana veiktā pētījuma lietotāji, iespējams, tiek maldināti arī par migrācijas aprēķina metodēm mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, jo iegūtie dati par nedokumentēto emigrantu skaitu netiek izmantoti šo valstu iedzīvotāju skaita koriģēšanai.

  • KasTasIr

    10.12.2011 15:16

    Iedzīvotāju kvalitatītva un kvantitatīva raksturojuma ir tiešām liela problēma kā izskatās, lai to vienkārši ignorētu. neapšaubot CSP profesionalitāti, tomēr rodas virkne jautājumu par to vēl papildus metodiku pielietošanu statistiskas datu iegūšanā, vēlo jo vairāk, ka Latvijā jau nedzīvo tik daudz iedzīvotāju sal. piem. ar Lielbritāniju vai Vāciju. Vēl viena piezīme atttiecībā uz darbaspēka kvalitatīvo raksturojumu - pastāv tikai apsekojumi par darbaspēka kvalifikāciju un profesijām diemžēl un ari tie ir tikai nacionālā līmenī. bet kā tad iespējams noteikt kaut vai reģionālā līmenī iedzīvotāju prasmes, jo uz tā tak balstās visi nākotnes plāni utt.

Up