Algu kāpums turpina turēt tempu

Algu pieauguma temps ir atgriezies spēlē un kopš 2023. gada sākuma mēģina panākt visu, ko ir palaidis garām pirms gada. Un pagaidām izdodas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023. gada 2. ceturksnī vidējās algas pieaugums ir sasniedzis 12%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni.

Viens no galvenajiem algu kāpuma iemesliem 2023. gada 2. ceturksnī joprojām ir iepriekšējo periodu augstā inflācija, kura tikai attiecīgajā ceturksnī pirms gada sāka atspoguļoties algās, un šobrīd process vēl nav beidzies. Tomēr inflācija jau ir ievērojami kritusies, tāpēc nemazina iedzīvotāju pirktspēju – gada algu kāpums ir nedaudz pārsniedzis cenu pieaugumu 2023. gada 2. ceturksnī, kas liecina, ka Latvijas nodarbināto pirktspēja atkal vidēji sāka pieaugt.

Arī darba tirgus šajā periodā bijis salīdzinoši ciešs, kas stimulē darba devēju savstarpējo konkurenci un mudina tos palielināt algas, jo, mazinoties darbaspēka piedāvājumam, darbinieku aizvietošana prasa vēl vairāk resursu. Turklāt nekur nav pazudis arī minimālās algas kāpuma efekts 2023. gada sākumā.

Tā kā 2023. gada 2. ceturksnī ekonomiskā izaugsme saruka, uzņēmēji turpmāk varētu kļūt piesardzīgāki un sākt konsolidēt savus izdevumus, no kā ievērojamu daļu veido algas. Tas varētu mazināt arī spiedienu uz algu pieauguma tempu. Tomēr vienlaikus pašlaik tiek izskatītas atalgojuma shēmu reformas sabiedriskajā sektorā, kuras varētu mazināt kvalificēta darbaspēka trūkumu caur atalgojuma palielināšanu. Piemēram, viena no valsts prioritātēm ir pedagogu atalgojums, kam tiks veltīts papildu finansējums 2023./2024. mācību gada sākumā.

Lai arī algu kāpums tagad ir ļoti tuvu inflācijas tempam, kas turpinās mazināties nākotnē, vēl jāpaiet kādam laikam, lai iedzīvotāji atgūtu kopš 2022. gada sākuma zaudēto pirktspēju. Tas, ka reālā alga vairs nemazināsies, jau ir pozitīvi – turpmāk kļūsim turīgāki.