Augustā vidējais cenu līmenis sezonāli nedaudz sarucis

Ņemot vērā, ka cenas stabilāku pieaugumu sāka pērn rudenī, matemātiskie efekti inflācijas pieaugumam pamazām izzudīs, tas ir, lai gan cenu līmenis ir augstāks nekā pirms gada, tā pieaugums mazināsies, tāpēc arī inflācijas tempi tuvākajos mēnešos saruks.

Pašlaik situācija pasaules resursu tirgos ir relatīvi mierīga. Brent naftas cenas, lai gan ik pa laikam noreaģē uz kādiem politiskajiem notikumiem, gan salīdzinājumā ar augustu, gan situāciju pirms gada, ir zemākā līmenī. Līdzīgi arī dabasgāzes tirgos iestājies miers. Tas nozīmē, ka arī pie mums degvielas, gāzes un siltumenerģijas cenām nevajadzētu būtiski pieaugt. Tiesa gan, ik pa laikam redzam, ka piemēri rāda pretējo un jaunie apstiprinātie siltumenerģijas tarifi atsevišķās pilsētās ir krietni augstāki. Tas ir saistīts ar noslēgtajiem energoresursu iepirkumu līgumiem, kuros resursu cena var neatbilst pašlaik tirgū vērojamajam salīdzinoši zemajam līmenim.

Savukārt lielāka neskaidrība joprojām ir par globālo pārtikas cenu attīstību. ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas vērtētais pārtikas cenu līmenis augustā bija nedaudz augstāks kā pērn. Lai arī nav vērojami lieli satricinājumi, kas paaugstinātu pārtikas cenu līmeni, kopā salasās vairāki sīki faktori (piemēram, bažas par cukura ražošanas iespējām atsevišķos reģionos, tostarp Brazīlijā, kukurūzas ražu negatīvi ietekmējošie karstuma viļņi Eiropā un, neskatoties uz tarifu pārmaiņām, ASV papildu pieprasījums pēc liellopu gaļas). Tas, mainot pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, pamazām liek globālajām pārtikas cenām paaugstināties. Arī vietējos zemniekus un mazdārziņu īpašniekus laika apstākļi šogad nav lutinājuši, tāpēc sagaidāms, ka pārtikas cenas Latvijā arī tuvākajos mēnešos nebūs nekāda medus maize.