Iedzīvotāju pirktspēja turpina stiprināties

Pakāpeniska darbaspēka rezervju izsmelšana darba tirgū un zems bezdarbs saglabā darba ņēmēju priekšrocības, kas paliek viens no galvenajiem faktoriem salīdzinoši augstam algu kāpumam. Visaugstākās algas joprojām ir Rīgā un Pierīgā, kur brīvā darbaspēka resursu ir vismazāk, taču nozīmīgu lomu spēlē arī strukturālie faktori. Šajos reģionos ir vairāk darbavietu no dāsnāk apmaksātām nozarēm, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs vai finansēs.

Spiedienu uz algām nākamgad varētu veicināt darbaspēka pieprasījuma pieaugums, ņemot vērā pazīmes par tuvākajā laikā iespējamo nodarbinātības atkopšanos privātajā sektorā. Taču ekonomikas normalizācija, mierīga inflācija un algu kāpuma ierobežojumi publiskajā sektorā drīzāk norāda uz to, ka nominālo algu kāpums turpmāk būs mērens. Par spīti tam iedzīvotāju pirktspēja pastiprināsies, jo darba ienākumi pieaugs straujāk par cenām. Lai arī šis trends jau ir vērojams kādu laiku, tieši šajā ceturksnī vidējā pirktspēja ir pilnībā atguvusies līdz līmenim, kāds tas bija tieši pirms sarukuma 2022. gadā.

Pēc vairākām diskusijām šā gada novembrī Ministru kabinetā tika apstiprināts lēmums par minimālo darba algu, kas tiks aprēķināta kā 46 % no vidējās bruto darba algas pēdējos 12 mēnešos, un 2025. gadā sasniegs 742 eiro pēc provizoriskiem aprēķiniem. Taču gala lēmums tiks pieņemts valdības budžeta izstrādes procesā, ņemot vērā budžeta izdevumu griestus. Minimālās algas piesaiste pie vidējās nodrošinās godīgāku ienākumu kāpumu starp mazāk turīgiem iedzīvotājiem, kā arī kopumā aizsargās sabiedrību no ienākumu nevienlīdzības pieauguma.