Kad varēšana un gribēšana apstrādes rūpniecībā satiekas

Apstrādes rūpniecības izlaide 3. ceturksnī auga par 2.0 % salīdzinājumā ar 2. ceturksni. Ņemot vērā jau piekto secīgo izaugsmi (1. attēls), šāds pieaugums ir uzskatāms par izcilu rezultātu. Turklāt iepriekšējā ceturksnī izteicu prognozi par iespējamu pat vājināšanos, mazinoties priekšpiegādēm uz ASV. Priecē arī tas, ka izaugsme veidojas plašā nozaru klāstā un nav kādas atsevišķas nozares sasniegums.

Ir pamats domāt, ka apstrādes rūpniecības izlaides izaugsme var turpināties:

a) Ekonomikas politikas nenoteiktība beidzot ir sākusi noskaidroties (2. attēls), kas ļauj arī labāk plānot eksporta aktivitātes – tirdzniecības tarifu kontekstā "vissirslikti.asv" vietā ir sajūta "sliktākvairsnebūs.asv". Turklāt ārējā pieprasījuma ziņā kopš pērnā gada nogales gan Latvijā, gan tirdzniecības partnervalstīs manāmas pozitīvas vēsmas būvniecības aktivitātes jomā, kas veicina būvmateriālu, koksnes produktu un metāla konstrukciju noietu.

b) Spēcīgāka ir kļuvusi arī Latvijas ražotāju kapacitāte – lai gan šī gada 1. pusgads investīciju apstrādes rūpniecībā ziņā nav tik iedvesmojošs kā pērnais, tomēr iepriekšējo gadu kopējās investīcijas ir bijušas iespaidīgas (3. attēls) un pamazām tas atbalsojas/atbalsosies arī ražošanas apjomos un eksportā.

Šie divi apsvērumi ir lielisks tandēms – (ražot) varēšana augs roku rokā ar (ražojumu) gribēšanu, t.i., spēcinās gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puse, kas ir divtik spēcīgs pamats atspērienam.