Mainīga tērēšana un noturīga uzkrāšana raksturo 1. ceturksni

Iepriekšējā komentārā jokoju, ka gada depresīvākās dienas izsludināšana janvārī lieliski kalpo kā tirdzniecību veicinoša aktivitāte un ka aukstā ziema veicina pieprasījumu pēc kāda siltāka apģērba un papildu segas. Šis, iespējams, nav bijis tāds joks vien, jo janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums strauji auga vairākumā nepārtikas tirgotāju grupu. Cik gan jaunu sildītāju un segu vienai ziemai vajadzētu – mazumtirdzniecības kāpuma tendence februārī un martā neturpinājās, un to, iespējams, veicināja sala ieilgšana un jau saņemto un gaidāmo siltumenerģijas rēķinu apmērs. Neraugoties uz ģeopolitiskajiem satricinājumiem, martā Latvijas ekonomikas dalībnieku optimisms auga, paralēli tomēr nedaudz palielinoties arī mājsaimniecību noguldījumu atlikuma gada pieauguma tempam.

Pēc karšu maksājumu un inflācijas datiem martā bija jaušams neliels reālo tēriņu gada pieaugums, taču tas drīzāk iepriecinājis citus pakalpojumu sniedzējus, ne tik ļoti mazumtirgotājus. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka martā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās neauga (-0.1 % m/m; sez. koriģ.). Tikmēr mazumtirdzniecības izaugsmi ceturkšņa laikā (1.1 % c/c;  sez. koriģ.), iespējams, negatīvā nozīmē līdzsvaros vājāka apstrādes rūpniecības attīstība gada pirmajos mēnešos, un ekonomikas izaugsme 1. ceturksnī var nesasniegt iepriekšējo pāris ceturkšņu tempu. Janvāra auto degvielas tirdzniecības kāpums būtiski ietekmēja ceturkšņa kopējo mazumtirdzniecības attīstību. Tikmēr gada pirmo mēnešu ģeopolitisko norišu bagātīgais kopums aprīlī jau piezemējās patērētāju un mazumtirgotāju noskaņojuma pasliktinājumā arī Latvijā.

Situācija Tuvajos Austrumos vēl varētu būt tālu no risinājuma, un atsevišķas ietekmes ir manāmas. Jau martā būtiski auga degvielas cenu devums inflācijā, un enerģijas sadārdzinājums daudzās valstīs liek arī aviācijas nozarei pārskatīt savu aktivitāti. Savus šīs sezonas plānus varētu pārskatīt arī globālie ceļotāji – gan virzienu, gan attālumu, gan ceļojumu ilguma izteiksmē. Maz gan ticams, ka tie, kas šosezon būtu gribējuši apceļot un iepazīt Tuvo Austrumu kultūru, dotos uz Eiropas ziemeļiem un savu ceļojumu budžetu tērētu, piemēram, Baltijā, sniedzot pienesumu arī Latvijas mazumtirdzniecībā. Tikmēr degvielas sadārdzinājums un neparedzami lidojumi var veicināt tuvāku tūristu izvēles par labu Latvijas apceļošanai. Nākamo mēnešu dati pamazām rādīs, vai Lietuvas 2. līmeņa pensiju reformas veicinātais patēriņš atbalsosies, piemēram, arī Latvijas tirgotāju un citu pakalpojumu sniedzēju biznesa aktivitātē. Strauji mainīgi vai pārejoši ārējie apstākļi gan nav stabils pamats nevienas nozares attīstībai Latvijā.