Nodarbinām arvien mazāk cilvēku

2019. gada 3. ceturksnī bezdarba rādītāji ir samazinājušies vēl nedaudz un sasniedz 6.0% līmeni, ko veido 58.9 tūkstoši bezdarbnieku. Tās ir labas ziņas tāpat kā tas, ka samazinājies tādu cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu.

Tomēr bezdarbnieku skaits nav vienīgais, kas samazinās. Jau otro ceturksni pēc kārtas gada griezumā samazinājies arī nodarbināto skaits. Lai gan 917.8 tūkstoši nodarbināto ir vairāk nekā 2019. gada pirmajā pusē, tas joprojām ir mazāk nekā 2018. gada 3. ceturksnī. Ja šī gada 3. ceturksnī būtu saglabājies pērnā gada attiecīgā ceturkšņa nodarbināto skaits, tad bezdarba līmenis pašlaik būtu vēl zemāks.

Šo varētu uzskatīt par darba tirgus reaģēšanu uz tautsaimniecības izaugsmes tempu palēnināšanos – samazinoties izlaides apjomiem, uzņēmumiem kopumā šobrīd vairs nav nepieciešams tik liels darbinieku skaits. Vienīgi tas, ka, mazinoties nodarbināto skaitam, nepalielinās bezdarbnieku skaits, nozīmē, ka šie cilvēki ir kļuvuši ekonomiski neaktīvi.

Eiropas Komisijas apkopotie dati liecina, ka uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par svarīgu uzņēmējdarbību ierobežojošo faktoru, šogad saglabājas pēdējo desmit gadu augstākajā līmenī. Vienīgais izņēmums ir būvniecības un pakalpojumu nozare, kur šogad 3. ceturksnī samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kuru ieskatā darbaspēka trūkums būtiski ierobežo uzņēmējdarbību. Arī uzņēmēju noskaņojums nodarbinātībai trīs turpmākajos mēnešos, lai gan zemākā līmenī, tomēr aizvien paredz nodarbinātības pieaugumu (izņēmums ir būvniecības nozares uzņēmumi, kas kopš jūlija paredz samazināt nodarbināto skaitu).

Tas liecina, ka nodarbināto skaita samazināšanās Latvijā ir ne tik daudz ekonomiskās aktivitātes sarukuma dēļ, bet drīzāk arī sabiedrības novecošanās dēļ. Savukārt tas nozīmē, ka tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai jānodrošina kvalitatīva darbaspēka pieejamība. Ņemot vērā demogrāfisko un ekonomisko situāciju, īstermiņā ir grūti iedomāties straujas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju skaita ziņā. Tomēr var panāk šo iedzīvotāju darbaspēju uzlabošanu, lai tie cilvēki, kas mums ir, spēj radīt arvien lielāku pievienoto vērtību.

Te vēlreiz atgādināms, ka uzmanība jāvelta izglītības un veselības aprūpes sistēmu uzlabošanai, lai mūsu iedzīvotāji varētu strādāt gudrāk un viņiem to darīt netraucētu veselības problēmas. Pašlaik izglītības jomā pēc PISA zinātnes testu rezultātiem atpaliekam no vairuma citu Eiropas Savienības attīstīto valstu, savukārt sagaidāmā veselīgā mūža ilguma ziņā esam pēdējie Eiropas Savienībā.