Saldskābais apstrādes rūpniecības sniegums

Izlaides kritums janvārī apstrādes rūpniecības saldenā ķīseļa podā ietriepa tik krietnu skābuma devu, ka nelielais februāra un marta uzlabojums vairs nejaudāja būtiski mainīt novērtējumu – apstrādes rūpniecībai gada pirmais ceturksnis ir bijis sājš: 2.7 % kritums salīdzinājumā ar 2023. gada 4. ceturksni.

Jāatzīst gan, ka par debesmannu arī līdzšinējo rūpniecības attīstību nosaukt varētu būt pārsteidzīgi, ņemot vērā daudzos izaicinājumus eksporta tirgos. Tomēr izlaides kāpumi pērnā gada izskaņā nozarei nudien izskatījās iedvesmojoši (1. attēls), tāpat cerības uz spēcināšanos viesa rūpnieku noskaņojuma rādītāja uzlabošanās šī gada 1. ceturksnī. Aprīlī gan optimisms nedaudz noplaka, tā atkal saduļķojot nākotnes zīlēšanas viras atspulgu.

Ekonomiskā aktivitāte ārējās tirdzniecības partnervalstīs saglabājas vāja, jo īpaši ar būvniecības izejmateriālu eksportu saistītajā segmentā. Arī aprīļa kokrūpnieku, metāla konstrukciju un būvmateriālu ražotāju aptauju dati par pieprasījuma trūkumu kā galveno darbību ierobežojošo faktoru kopumā neuzrāda uzlabojumu (punktotās līnijas 2. attēlā), tā mazinot cerības uz drīzu izaugsmes atjaunošanos. Turklāt kokrūpnieku darbībā sakulta kunkuļaina putra saistībā ar Satversmes tiesas nesen pieņemto lēmumu, ar kuru atcelti noteikumu grozījumi, kas pieļāva mazāka caurmēra koku ciršanu. Grūti prognozēt, kā vēl izdosies atrisināt šo jautājumu, jo īpaši saistībā ar šajā periodā izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem, bet kādu laiku šīs putras strēbšana prasīs nozares spēkus.

Tomēr būvniecības segments nav ar visaugstāk novērtēto pieprasījuma trūkuma problēmu, nozaru vidū visdrūmāk situācija zīmējas poligrāfijas nozarē, tiesa, pēdējos ceturkšņos pieprasījuma problēma nedaudz atkāpusies. Bet par to, kādi saldskābi faktori vērojami šajā nozarē, nesen lūkoju divu rakstu sērijā par papīra un poligrāfijas nozarēm, un par Latvijas aktualitātēm – 2. rakstā.