Tekošā konta deficīts 2025. gadā – 3.4 % no IKP

Preču eksportā 4. ceturksnī kritums uz veiksmīga iepriekšējā ceturkšņa fona un zemāka globālā pieprasījuma dēļ

Galvenais faktors, kas 2025. gada nogalē kavēja preču eksporta straujāku izaugsmi, bija īstermiņa pieaugums atsevišķās produktu grupās 3. ceturksnī, kā rezultātā 4. ceturksnis uzrādīja pieticīgāku rezultātu.

Būtiskāko ietekmi radīja graudaugu un dažādu apģērba preču eksporta samazinājums, kas notika pēc lielām piegādēm iepriekšējā ceturksnī un 4. ceturksnī atgriezās ierastajā līmenī. Zīmīgi, ka eksports uz Eiropas valstīm turpināja pieaugt un kopējais eksports samazinājās galvenokārt vājāka snieguma trešo valstu tirgos dēļ. To var skaidrot ar lielāku pieprasījuma svārstīgumu valstīs ārpus Eiropas Savienības (ES), savukārt ES iekšējie tirgi saglabā lielāku stabilitāti. Papildus bāzes efekta izraisītām negatīvām korekcijām 4. ceturksnī reģistrēts arī mazs eksporta kritums vairākos noieta tirgos, kas kopā izraisīja nelielu eksporta snieguma pavājināšanos.

ASV ieviesto importa tarifu ietekmē Latvijas tiešais eksports uz šo valsti turpināja samazināties arī 4. ceturksnī, īpaši elektro un optisko ierīču segmentā.

Savukārt vislielāko pozitīvo ietekmi uz eksportu nodrošinājis koksnes eksports uz Dāniju, kur būvniecības sektora izaugsmes tempi saglabājas optimistiski, kā arī minerālproduktu eksports uz Baltijas kaimiņvalstīm. Neskatoties uz to, ka pērn gada pēdējos mēnešos koksnes eksports atsevišķos tirgos pieauga, kopumā 4. ceturksnī tas saglabājās līdzīgs kā 3. ceturksnī.

2025. gadā kopumā preču eksports, salīdzinot ar 2024. gadu, pieauga, turklāt piecas preču grupas nodrošināja aptuveni ceturtdaļu no šī pieauguma. No tām trim preču grupām raksturīgs augsts reeksporta īpatsvars, savukārt starp pārējām nozīmīgu pienesumu deva piena produkti un farmaceitiskā produkcija. No Latvijas eksportam nozīmīgiem produktiem būtisku kritumu 2025. gadā piedzīvoja graudaugu un koksnes produktu eksports.

Preču importā vēl lielāks kritums par eksportu

Importa kritumu pērn 4. ceturksnī noteica mehānisko ierīču piegāžu samazināšanās no Vācijas un Ķīnas, kur vērojama ražošanas aktivitātes lejupslīde kopš iepriekšējā gada rudens. Šī gada sākumā gan ražošanas aktivitāte uzrādīja mērenas atveseļošanās pazīmes. Pērn gada pēdējā ceturksnī bāzes efekts izpaudās munīcijas importa samazinājumā no ASV – 3. ceturksnī tika realizētas apjomīgas piegādes, kas paaugstināja salīdzināšanas bāzi.

2025. gadā kopā preču imports pieauga straujāk nekā eksports salīdzinājumā ar 2024. gadu, kas negatīvi ietekmēja arī kopējo maksājumu bilanci.

Pakalpojumu eksportā turpinās rekordu laušana

Pakalpojumu eksports pārsniedz vēsturiski sasniegtos griestus un atrodas visu laiku augstākajā līmenī. Izaugsme pagājušā gada 4. ceturksnī vērojama būvniecībā, kas, iespējams, turpināsies arī 2026. gada 1. ceturksnī, jo Latvijas pārstāvji piedalījās  Olimpisko spēļu infrastruktūras būvniecībā Itālijā. Eksporta palielinājuma turpinājums redzams arī kravu autotransporta pakalpojumu eksportā, atkopjoties tirdzniecības partnervalstu ekonomikām. Izaugsmi turpina arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), profesionālo, tehnisko un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu eksports.

2025. gadā kopumā lielākā eksporta izaugsme ir ne tikai jau minētajos IKT, profesionālo, tehnisko un citas saimnieciskās darbības pakalpojumos, bet arī braucienu eksportā, jo palielinājusies ienākošā tūrisma plūsma. Lielākais kritums ir gaisa transporta pakalpojumu eksportā, kas saistīts ar SIA "SmartLynx" darbības pārtraukšanu.

Pakalpojumu importā nemainīgas tendences

Pakalpojumu importā joprojām strauji pieaug datorpakalpojumu, kā arī profesionālo un tehnisko pakalpojumu imports. 4. ceturksnī novērojams sezonālais kritums ārvalstu braucienos, toties gadā kopumā tas pieaudzis. Turpinoties lielo projektu būvniecībai Latvijā, turpinās pieaugt arī būvniecības pakalpojumu imports, lai gan, ņemot vērā būvniecības pakalpojumu eksporta pieaugumu, neto bilance ir pozitīva.

Ārvalstu tiešās investīcijas 4. ceturksnī krietni pozitīvas

2025. gada sākums bija neraksturīgs ārvalstu tiešo investīciju jomā, jo pērn 1. ceturksnī notika dividenžu izmaksas un nākamajos ceturkšņos ārvalstu tiešās investīcijas bija zemākas, nekā ierasts. Toties 4. ceturksnis ir krietni pozitīvs, uzrādot ieplūdi 722 miljonu eiro jeb 6.1 % no IKP apmērā. Lielākās investīcijas veiktas tirdzniecībā, finanšu nozarē un, kā jau ierasts, profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Lielākie investori – Zviedrija, Luksemburga un Igaunija.

Gadā kopumā ārvalstu tiešās investīcijas turpināja uzrādīt pozitīvu tendenci.

Ja izslēdz profesionālos un finanšu sektora darījumus pērn 1. ceturksnī, tad kopumā 2025. gadā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā bija 1.4 miljardu eiro jeb 3.2 % no IKP apmērā. Statistikā uzrādītās ārvalstu tiešās investīcijas 2025. gadā, kas iekļauj 1. ceturkšņa dividenžu izmaksas, bija 232 miljonu eiro apmērā.