24.07.2009.

Par deflāciju, tās cēloņiem un ietekmi

Nonākot recesijā pēc ekonomikas pārkaršanas iepriekšējos gados, ir paredzams, ka Latvijas tautsaimniecība jau šoruden saskarsies ar mērenu cenu kritumu - deflāciju, tomēr tas nebūs ilgstošs process, un, atkopjoties pasaules ekonomikai, arī Latvijā atgriezīsimies pie zemas inflācijas.

Deflācija ir vispārējs patēriņa cenu kritums - inflācijai pretējs process. Cenu kritums kādā mēnesī vai pāris mēnešos nav uzskatāms par deflāciju. Mēdz būt, ka vispārējais cenu līmenis krītas vasaras mēnešos liela pārtikas piedāvājuma dēļ vai janvārī, krītoties pieprasījumam pēc gada nogales iepirkšanās. Taču par deflāciju runā, kad cenu kritums jau nomērāms pret iepriekšējo gadu un kad šāda situācija saglabājas ilgāku laiku, vismaz vienu gadu.

Deflāciju izraisa iekšējā pieprasījuma, patēriņa kritums, kam var būt dažādi cēloņi. Latvijā jāatzīmē divas ekonomisko kopsakarību ķēdes.

Viena ir globālās krīzes izraisītā ārējā pieprasījuma mazināšanās - eksporta kritums - uzņēmumu ienākumu mazināšanās, kam seko izdevumu mazināšana un iespaids uz bezdarbu. Eksporta problēmas pastiprina Latvijas eksporta struktūra, kurā dominē zemas pievienotās vērtības preces.

Otra ir tautsaimniecības atgriešanās pie ilgtspējīga ienākumu un cenu līmeņa pēc pārkaršanas. Straujo izaugsmi iepriekšējos gados balstīja lielas līdzekļu ieplūdes, kreditēšanas stimulētais nekustamā īpašuma bums, šīs nozares un ekonomikas ciklam neatbilstošas budžeta un nodokļu politikas virzītais ienākumu kāpums. Vidējā alga dažos gados dubultojās, ražīgums gandrīz nemainījās, inflācija sasniedza ES rekordus. Burbulim plīstot, ienākumi samazinās, līdz ar to arī pieprasījums un cenas. Arī valsts izdevumi nonāk ienākumiem atbilstošā līmenī, vēl vairāk pastiprinot iekšzemes pieprasījuma kritumu Latvijā.

Pircējam, patērētājam deflācija tautsaimniecības un algu līmeņa krituma apstākļos ir zināms atvieglojums, jo cenas samazinās. Uzņēmumiem ir gan nepieciešamība, gan iespēja mazināt ražīgumam neatbilstošo algu līmeni un augsto izdevumu un lielā pieprasījuma uzskrūvētās cenas. Deflācijas laikā uzņēmumi arī paaugstinās ražīgumu, nodrošinot iepriekšējās produkcijas ražošanu vai pakalpojuma sniegšanu ar mazākiem izdevumiem, mainot produktus un pakalpojumus, padarot efektīvākas piegādes u.c. Tas nozīmē, ka šos apstākļus labāk pārdzīvos un stiprināsies uzņēmumi, kuriem jau iepriekš bijusi ilgtermiņa stratēģija.

Par nopietnu problēmu tautsaimniecībai deflācija var kļūt tad, ja izveidojas tā saucamā deflācijas spirāle, ko uztur arvien tālāka ekonomikas un cenu krituma gaidas. Proti, cenu kritumam iestrādājoties tirgus dalībnieku, pircēju gaidās, tiek atlikti patēriņa un investīciju izdevumi - visi atliek pirkumus, gaidot tālāku cenu samazinājumu.

Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai šāds risks ir mazāks nekā lielām, uz iekšējo pieprasījumu balstītām tautsaimniecībām. Tas tāpēc, ka lielās importa atkarības dēļ esam saistīti ar cenu līmeni un pārmaiņām partnervalstīs. Tātad cenas Latvijā tieši ietekmēs izaugsmes atgriešanās ES, kam sekos mērens cenu kāpums.

Savukārt uzticības pieaugums Latvijai ļautu uzlaboties investīciju klimatam, un tas būs atkarīgs gan no ārējo tirgu atgūšanās un attiecīgi Latvijas eksporta izaugsmes, gan pašas Latvijas iekšēji veiktiem darbiem. Lai mazinātu nenoteiktību par Latvijas nākotnes izredzēm, noslēdzama vienošanās ar SVF, jābūt skaidrai un pārliecinošai valdības nostājai un rīcībai budžeta sakārtošanā, kas līdz ar to dos pārliecību, ka netiks novilcināta eiro ieviešana.

Kāda ir citu valstu pieredze deflācijas situācijā? Pazīstami deflācijas periodi pēdējos simts gados saistīti ar tautsaimniecības krīzēm - te jāmin ASV lielās depresijas laikā 1929.-1933. gadā, Japāna 1990.-2006. gadā un Honkonga pēc Āzijas finanšu krīzes 1998.-2004. gadā.

Honkongā, kas ir līdzīga Latvijai pēc ekonomikas atvērtības pakāpes, pirms desmit gadiem notikušās krīzes cēloņiem ir kopīgas iezīmes ar Latvijā notikušo, un arī tās izejas ceļš no krīzes izvēlēts līdzīgs, ar deflācijas palīdzību uzlabojot starptautisko konkurētspēju, vienlaikus saglabājot valūtas kursa piesaisti. Honkongā, mazā un atvērtā tautsaimniecībā, tāpat kā Latvijā cenu kāpuma atjaunošanos varētu nodrošināt cenu pieaugums tās tirdzniecības partnervalstīs. Tolaik notiekošais cenu kritums nozīmīgākajā Honkongas partnervalstī Ķīnā gan paildzināja deflāciju, taču kopumā Honkonga krīzi pārvarēja veiksmīgi un tautsaimniecības izaugsmes ziņā atrāvās no citām krīzes piemeklētajām Dienvidaustrumāzijas valstīm.

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 13. nov.). Par deflāciju, tās cēloņiem un ietekmi. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/494
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Par deflāciju, tās cēloņiem un ietekmi" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 13.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/494>.

Līdzīgi raksti

Up