15.02.2022.

Patēriņa paradumi Covid-19 pandēmijas laikā: Latvijas maksājumu karšu datu liecības

Kopsavilkums

Raksta ilustratīvs attēls
Foto: Latvijas Banka

Šajā pētījumā analizēta patēriņa reakcija uz Covid-19 pandēmiju Latvijā, izmantojot Latvijas Bankas rīcībā esošos karšu norēķinu datus. Datu kopu veido ikdienas karšu norēķinu dati no četrām lielākajām Latvijas komercbankām, un tie aptver aptuveni 98% no visiem iekšzemes karšu norēķiniem. Karšu datu izmantošanai ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionāliem ekonomiskās aktivitātes rādītājiem. Pirmkārt, informācija par karšu darījumiem ir pieejama tikai ar dažu dienu nobīdi atšķirībā no vairākām nedēļām un mēnešiem tradicionālāku tautsaimniecības rādītāju gadījumā. Otrkārt, karšu darījumu dati ir pieejami dienas un nedēļas biežumā, nevis mēneša vai pat ceturkšņa biežumā kā lielākajai daļai tautsaimniecības statistikas, piemēram, nacionālajiem kontiem. Tas ir īpaši svarīgi krīzes laikā, kad notikumi attīstās ātri. Treškārt, Latvijas Bankas dati sniedz detalizētu informāciju par patēriņa ieradumiem dažādās tirgotāju kategorijās un dažādos maksāšanas veidos (tiešsaistē un veikalā).


Pētījumā šie jaunie karšu norēķinu dati izmantoti, lai pētītu patēriņa reakciju Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā. Pētījuma galvenie secinājumi ir šādi. Pirmkārt, karšu norēķinu aktivitāte būtiski samazinājās visos trijos pandēmijas viļņos. Turklāt ir liecības, ka pandēmijas otrā un trešā viļņa laikā patēriņa reakciju lielā mērā izraisīja ierobežojumi, nevis brīvprātīga patērētāju uzvedības pielāgošanās. Otrkārt, patēriņa reakcija uz Covid-19 pandēmiju dažādās nozarēs bija ļoti atšķirīga un šī situācija nebija viendabīga visos trijos pandēmijas viļņos, ņemot vērā atšķirīgos ierobežojumus. Treškārt, pētījumā atklāts, ka tirgotājiem, kuriem periodā pirms pandēmijas bija lielāks tiešsaistes darījumu īpatsvars, pandēmijas otrā un trešā viļņa laikā klājās labāk nekā citiem. Ir arī liecības, ka ieguldījumi tiešsaistes platformās pandēmijas sākumposmā, šķiet, ir uzlabojuši uzņēmumu sniegumu turpmāko pandēmijas viļņu laikā. Pētījuma noslēgumā pārbaudīts, vai karšu norēķinu dati var palīdzēt mazumtirdzniecības apgrozījuma prognozēšanai Latvijā. Pētījuma autori izmantojuši priekšrocību, ka karšu darījumu dati kļūst pieejami aptuveni divas līdz trīs nedēļas pirms mazumtirdzniecības apgrozījuma oficiālās statistikas publicēšanas. Ņemot vērā šīs atšķirības datu izlaides laikos, pētījumā parādīts, ka modelis, kas papildināts ar karšu darījumu datiem, spēj prognozēt mazumtirdzniecības apgrozījumu daudz precīzāk nekā etalonmodeļi, kuros karšu dati netiek izmantoti.

Atslēgas vārdi: Maksājumu karšu norēķini, privātais patēriņš, Covid-19, mazumtirdzniecības prognozēšana

JEL kodi: E21, E27, C32, C53

APA: Fadejeva, L., Briņķe, A., Siliverstovs, B., Vilerts, K. (2022, 01. oct.). Patēriņa paradumi Covid-19 pandēmijas laikā: Latvijas maksājumu karšu datu liecības. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5492
MLA: Fadejeva, Ludmila. Briņķe, Anete. Siliverstovs, Boriss. Vilerts, Kārlis. "Patēriņa paradumi Covid-19 pandēmijas laikā: Latvijas maksājumu karšu datu liecības" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 01.10.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5492>.

Komentāri ( 1 )

  • Anatolijs
    03.05.2022 16:24

    Fascinējoši! 🦊

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up