Ķīmijas, farmācijas un plastmasas nozares: globālās milžu cīņas

Ķīmijas un farmācijas nozares plaši tiek daudzinātas kā augstražīgas un zināšanu ietilpīgas nozares, kā paraugs citām nozarēm. Nereti šo jomu analīzē un nozaru pārstāvniecības organizācijās ietver arī gumijas un plastmasas produktu ražošanu. Gumijas un plastmasas nozare vidēji neizceļas ar tik augstu ražīgumu. Neraugoties uz ražīguma atšķirībām, šīs nozares ir svarīgs zobrats kopējā tautsaimniecības mehānismā.

Ķīmiskos un gumijas/plastmasas produktus ražojošās nozares nodrošina izejmateriālus un galaproduktus gandrīz visām citām tautsaimniecības nozarēm – minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus lauksaimniecībai, iepakojumu pārtikas ražošanai, krāsvielas tekstilrūpniecībai, smērvielas, līmes un kompozītmateriālus mašīnbūvei un būvniecībai, riepas automašīnām utt. Saraksts ir teju bezgalīgs. Savukārt farmācija ir kritiski svarīga iedzīvotāju veselības kontekstā.

Tātad inovatīvas, zināšanu ietilpīgas, pelnīt un augstas algas maksāt spējīgas, svarīgas un neaizvietojamas nozares, gluži vai pasaka! Tomēr nav gluži viss tik saulaini un cildeni, ir arī ēnas puses – šīs nozares ražošanas procesā un to produkcijas radītā vides piesārņojuma dēļ saskaras ar daudziem ietekmes uz vidi un veselību izaicinājumiem. Turklāt Latvijā šīm nozarēm (galvenokārt farmācijai) ir vēsturiski liela saistība ar Krievijas tirgu. Un vēl kāds aspekts, kurā vienlīdz izpaužas lepnums un posts, – šīs ir ļoti augstas pelnītspējas nozares, attiecīgi arī spējīgas nodrošināt spēcīgu ietekmi jebkuru lēmumu pieņemšanā. Līdz ar to nozarēm neglaimojošu viedokļu paušana vai opozicionāru priekšlikumu virzīšana var būt nervus kutinoša nodarbe. Piemēram, jautājumus par "mūžīgo ķimikāliju" radīto ietekmi un šīs problēmas risināšanas grūtībām pērn šķetināja kolēģe Laura Treimane šim jautājumam veltītā rakstā, kur rodamas arī atsauces par noklusētiem pierādījumiem par šo ķimikāliju ietekmi uz vidi un veselību, lobēšanas aktivitātēm un centieniem palēnināt starptautisku regulējumu pilnveidi.

Pamatoti vai nepamatoti, bet tas rada vēl virkni tālāku šķēršļu nozaru attīstībai – sabiedrībai ir atturīga attieksme pret šīm nozarēm, tā baidās no piesārņojuma (tajā skaitā ir arī vietvaru vilcināšanās atbalstīt šo nozaru uzņēmumu veidošanos un paplašināšanos). Farmācijas jomā vēl viens nozīmīgs ierobežojums ir ļoti ilgstošais process ieiešanai eksporta tirgos, ņemot vērā visus nepieciešamos zāļu reģistrāciju un citu atļauju procesus, ļoti dārgus klīniskos pētījumus u.c. Visbeidzot, ja reiz tās ir zināšanu ietilpīgas nozares, tad vispirms vajag zināšanas (un idejas!), kuras šajās nozarēs varētu ietilpināt. Ja vien zināšanas nav nodotas vēsturiska mantojuma veidā, tad tās izveidot bez atbilstošas izglītības bāzes būs grūti.

Rakstā aplūkotās nozares

Ķīmisku vielu un ķīmisku produktu ražošana (NACE C20)
Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana (NACE C21)
Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (NACE C22)

Datu (ne)pieejamība un globālās pārmaiņas

Bet tagad no lirikas pie datiem, kas gan šajās nozarēs lielu uzņēmumu dominances un attiecīgi konfidencialitātes dēļ gan Latvijas, gan Eiropas līmenī ir caurumaini kā kožu saēsta seģene. Tāpēc bilde būs jāliek kopā pa atsevišķiem fragmentiem un jālasa starp rindām – šis gandrīz burtiski, jo bieži vien nojausmu par kādu konfidencialitātes dēļ noslepenotu nozari var aptuveni gūt, aprēķinot attiecīgo rādītāju kā starpību starp kopējo apstrādes rūpniecības sniegumu un datos publiskoto nozaru summu. Sāksim ar nelielu ieskicējumu, kādas ir globālās pārmaiņas šo nozaru ekonomiskajā attīstībā, kas ir lielākie pasaules ražotāji un patērētie produkti. Arī šis skats būs jāveido no atsevišķu nozaru fragmentiem. Tomēr visām nozarēm vienojoša tendence – ilgtermiņā aug pasaules iedzīvotāju skaits, aug cenas, attiecīgi aug arī ķīmijas, plastmasas un farmācijas nozaru ieņēmumi, ar atsevišķām bedrēm, piemēram, Covid-19 pandēmijas sākumā piegāžu ķēžu traucējumu dēļ. Līdzīgi kā daudzās citās nozarēs. Tāpēc interesantāka ir ne tik daudz kopējā dinamika, bet gan – kā laika gaitā mainās valstu lomas, kāda ir produktu struktūra un kādas ir ES valstu saimes sekmes?

Ja saliek visus ķīmijas, farmācijas un plastmasas nozaru produktus vienā eksporta portfelī, var secināt, ka ES-27 valstu eksportā visbūtiskāk augusi farmācijas produktu eksporta vērtība (1. attēls). Tāpat secināms, ka ES-27 valstis ir neto eksportētājas visās produktu grupās, izņemot rūpnieciskās izejvielas, kur, kā tālāk secināsim, "varu pārņēmusi" Ķīna. ES-27 pret Ķīnu ir negatīva ķīmisko, farmaceitisko un plastmasas produktu tirdzniecības bilance, tomēr tā pirmšķietami ir neliela (2. attēls). Šāda situācija veidojas dažādu produktu pozitīvo un negatīvo neto eksporta devumu savstarpējās summēšanās dēļ, jo ES valstīm Ķīna nodrošina visnozīmīgāko plastmasas un ķīmisko produktu ievedumu, vienlaikus ES-27 ir apjomīgs farmaceitisko produktu eksports uz Ķīnu. Tāpēc rūpīgāk ieskatīsimies atsevišķu produktu grupu tirdzniecības bilancēs (3. attēls).

Visās produktu grupās pozitīvo vai negatīvo neto eksporta topā parādās ne tikai Ķīna, bet arī Šveice. Tomēr Šveice ir pavisam cits stāsts no ekonomisko saišu viedokļa – kā viena mājsaimniecība ar nošķirtām grāmatvedības uzskaitēm. Šveice ir Eiropas valsts, bet nav ES-27 dalībvalsts, tāpēc visa preču pārrobežu kustība statistikā tiek uzskaitīta kā ārējā tirdzniecība. Tomēr Šveice ir cieši integrēta Eiropas tirgū. Tā ir globāls farmācijas centrs – Šveicē atrodas vairāki pasaules mēroga farmācijas uzņēmumi ("Roche", "Novartis", "Lonza") un daudzi biotehnoloģiju uzņēmumi. Šo uzņēmumu ražošanas ķēdes ir sadalītas vairākās valstīs, notiek aktīvo farmaceitisko vielu un dažādu citu starpproduktu un gala produktu (piemēram, zāļu) pārrobežu pārvadāšana.

Šāda starptautisku uzņēmumu fragmentācija iezīmē zināmu problemātiku šo nozaru ekonomiskajā analīzē kopumā – nereti globāla mēroga uzņēmumiem ražotnes un visi citi saimnieciskie procesi (iepakošana, mārketings utt.) ir vairākās valstīs. Tāpēc līdzās šo nozaru datu analīzei ir vērts apskatīt arī konkrētus lielākos nozaru spēlētājus, lai labāk saprastu, kā tad īsti šīs saimnieciskās darbības ķēdes veidojas. Uzreiz jāteic, ka daudzi no lielākajiem nozaru pārstāvjiem ir daudznozaru koncerni, kurus ir grūti sadalīt starp "skaistajiem" un "gudrajiem", ar to šajā gadījumā domājot piederību vienai vai otrai nozarei atbilstoši klasifikācijai. Piemēram, dažkārt farmaceitiskie produkti tiek ražoti vienuviet kopā ar medicīniskām iekārtām, tātad pārstāv nozari ārpus šī raksta analīzes ietvara. Nereti arī dažādi ķīmiskie un plastmasas produkti tiek ražoti zem kāda viena zīmola "karoga", ko vēl mēdz papildināt dažādas naftas/gāzes pārstrādes un pat ieguves ražotnes. Tātad informācija jālūko ne tikai starp rindiņām, bet arī vispār ārpus teksta.

Pārskatu sāksim ar farmaceitiskajiem produktiem, jo tiem ir būtiski citādākas piegādes ķēdes starptautiskajā tirdzniecībā (ieskatam labs salīdzinājums redzams ES-27 neto eksporta struktūrā 3. attēlā, uzmanību vērts pievērst arī attēla skalām) un tie retāk arī pārklājas koncernos ar ķīmiskajiem un plastmasas produktiem, lai gan, kā vēlāk redzēsim, ir arī tādi piemēri.

Farmaceitiskie produkti ir Eiropas valstu saimes pelnītspējas trumpis

Lauvas tiesa pasaules zāļu ar augstu pievienoto vērtību tiek ražota Eiropā – īpaši Īrijā, Vācijā, Šveicē, Beļģijā, Dānijā, arī Latvijā farmācija ir nozare ar visaugstāko pievienoto vērtību uz nodarbināto. Šī ir viena no retajām nozarēm, kuru pandēmija ietekmēja nevis ar robu budžetos, bet ar "virspeļņu", ņemot vērā vakcinācijas un Covid-19 ārstēšanas vajadzības. Augot cenām, ES-27 valstu neto eksports teju ik gadu sasniedz jaunus rekordus. Ķīna vairāk importē, nekā eksportē farmaceitiskos produktus, tomēr negatīvais neto eksports nav tik liels kā ASV. Lai gan ASV ir apjomīga farmaceitisko produktu ražotāja, tā ir arī liela tērētāja, un tās neto eksports kļūst arvien negatīvāks.

ASV farmācijas nozare ir spēcīga inovācijās, pētniecībā un intelektuālā īpašuma jomā, tomēr lielie farmācijas koncerni nereti izvēlas ražošanu izvietot ārvalstīs  (īpaši Īrijā) nodokļu, izmaksu un optimālu piegāžu ķēžu dēļ. Oriģinālie medikamenti bieži tiek attīstīti ASV, ražoti Eiropā un importēti atpakaļ uz ASV. To labi var manīt arī lielāko farmācijas koncernu portretos.

Aplūkojot piecu pasaules farmācijas milžu sarakstu, var secināt, ka Eiropā darbojas ļoti plašs farmaceitisko produktu ražošanas tīkls, bet šķiet, ka visi ceļi ved nevis uz Romu, bet uz Īriju. Farmācijā klasteriem ir liela nozīme, jo nozare ir ļoti atkarīga no specializēta darbaspēka, regulatīvās un kvalitātes kompetences, pētniecības infrastruktūras, piegādātāju tīkla un uzkrātas ražošanas pieredzes. Nav pārsteidzoši, ka Īrijas investīciju aģentūra uzsver talantu pieejamību, kompetenci kvalitātē un produktu izstrādē, kā arī faktu, ka valstī darbojas visi pasaules top 10 farmācijas uzņēmumi. Kā minēju, tad arī Šveicē ir farmaceitisko (un arī ķīmisko produktu) klasteris, īpaši Bāzeles reģionā – Šveice savos investoru vilinājumos kā galvenos farmācijas centra veiksmes faktorus izceļ politisko stabilitāti, tiesisko noteiktību, atvērtus eksporta tirgus un kvalificētu darbaspēku.

Tātad kopā secināms, ka farmācijā svarīga ir ne tikai loģistika šaurā nozīmē, bet plašākas aglomerācijas priekšrocības – uzņēmumi grib atrasties tur, kur jau ir citi ražotāji, validēti piegādātāji, apmācīts personāls, augstskolas ar atbilstošas izglītības programmām, klīnisko pētījumu vide un institūcijas, kas saprot nozares prasības.

Ķīmisko produktu ražošanā un eksportā līdera pozīcijas pārņem Ķīna

Pēdējo 20 gadu laikā par lielāko ķīmisko produktu ražotāju ir kļuvusi Ķīna (6. attēls), tomēr tai ir arī liels iekšējais patēriņš un citu nozaru izejvielu vajadzības. Piemēram, pērn lūkoju tekstila un apģērbu ražošanu, kur Ķīna ir lielākais spēlētājs pasaulē, attiecīgi tekstila krāsošanai un audumu apstrādes (piemēram, ūdensnecaurlaidības nodrošināšanai) vajadzībām ir nepieciešamas ķimikālijas. Aug pieprasījums pēc apģērba, aug tekstila ražošana, aug arī pieprasījums pēc ķīmiskajiem produktiem. Kā lielākā ražotājvalsts Ķīna jau krietnu laiku ir ieņēmusi līderes lomu, un, spriežot pēc dinamikas (7. attēls), Ķīna pakāpeniski kļūst arī par lielāko ķīmisko produktu eksportētāju, atņemot šo titulu ES-27, kuras eksporta pozīcijas dilst. Arī ASV pozīcijas pakāpeniski kapitulē.

Piecu ķīmisko produktu ražošanas milžu sarakstā ieskicējas pavisam citādākas ražošanas izvietošanas un piegāžu ķēdes nekā farmācijā, starmešu gaismā iznāk Ķīna ar valsts kontrolētiem koncerniem. Arī ASV kā juridiskā adrese ir redzama divos no pieciem gadījumiem, bet līdzīgi kā farmācijas milžu gadījumā šī juridiskā adrese tikai daļēji atspoguļo saimnieciskās darbības teritoriālus centrus.

Lielāko ķīmijas milžu apraksts rāda, ka šajā nozarē globāli dominē ļoti lieli, ar enerģētiku un naftas pārstrādi cieši saistīti konglomerāti, kuru konkurētspēju nosaka mērogs, izejvielu pieejamība un integrēta ražošana. Eiropa šajā ainā joprojām ir nozīmīgs ražošanas un noieta reģions ar stingrāku regulējumu, taču globālās izaugsmes un jaudu smaguma centrs arvien vairāk nosveras uz Ķīnu, ASV un citiem ārpus Eiropas esošiem reģioniem.

Eiropas priekšrocība ķīmijā nav lētāka masveida ražošana, bet specializācija, integrēti kompleksi, tehnoloģiskā kompetence un tuvums lieliem noieta tirgiem. "BASF", kas no pasaules top 5 ir  vienīgais uzņēmums ar juridisko adresi Eiropā, piemērs parāda, ka Eiropa joprojām spēj uzturēt globāli konkurētspējīgu ķīmijas uzņēmumu, taču vairāk uz integrācijas, inovācijas un produktu dažādības pamata. Vienlaikus ķīmijas nozarē Eiropas klātbūtne bieži saglabājas arī tad, ja globālais uzņēmuma centrs atrodas citur. Ķīnas uzņēmumiem Eiropā ir tirdzniecības, loģistikas vai partnerību infrastruktūra.

Arī plastmasas "karaliene" ir Ķīna

Viena no Ķīnas plastmasas produktu konkurētspējas priekšrocībām ir polimēru izejmateriālu (granulu, pulveru, sveķu) plaša pašmāju pieejamība – Ķīna pēdējos desmit gados būtiski palielinājusi to ieguves kapacitāti un kvalitātes parametrus, ļaujot ne vien kāpināt eksportu, bet aizstāt arī importu pārstrādes vajadzībām. Turklāt atlaides Krievijas jēlnaftas (arī propāna, butāna) importam sniedza iespējas Ķīnai palielināt naftas pārstrādes apjomus par izdevīgākām cenām un samazināt energoizmaksas arī plastmasas (un jebkuru citu) produktu ražošanā.

Tā Ķīna samērā strauji izgriež pogas Eiropai un ASV kā ražošanas apjoma (8. attēls), tā eksporta ziņā (9. attēls). ES valstīm gan neto eksports pēdējos desmit gados gan plastmasas, gan gumijas izstrādājumiem turas samērā stabils, liekot domāt, ka ES produkcijai ir kādas konkurētspējas priekšrocības.
 
Primāro izejmateriālu ražošanas jomā ES valstis zaudē konkurētspēju salīdzinājumā ar Ķīnu. Ņemot vērā salīdzinoši zemo nozares produktivitāti, tā arī nebūs investoru pievilcīgākais mērķis. ES politika ar centieniem veicināt apritīgumu ir panākusi aktīvāku otrreizējo plastmasas materiālu izmantošanu – tā ir palielinājusies par 70 % kopš 2018. gada, tomēr manāms arī pretvējš, proti, pieaugošas konkurences un izmaksu spiediens. Turklāt otrreizēji pārstrādātu materiālu zemāka kvalitāte salīdzinājumā ar jaunražotu izejvielu kvalitātes parametriem bremzē straujāku faktisko pārstrādes jaudu pieaugumu arī šajā segmentā.

Bet kas tad varētu būt ES spēka pozīcijas? Izpētot detalizētāk neto eksporta datus un pieejamo informāciju, secinu, ka gumijas produktu jomā spēcīgas eksporta pozīcijas saglabājas augstākas pievienotās vērtības inženiertehniski sarežģītiem komponentiem – īpaši hermetizācijas elementiem, antivibrācijas detaļām, gumijas-metāla komponentēm, dažādiem formētiem tehniskiem izstrādājumiem auto, mašīnbūvei, enerģētikai un citām nozarēm. Un tieši tas pats secināms arī par plastmasas produktu eksportu – priekšrocības rodamas nevis zemākās pievienotās vērtības masu produkcijā, bet specializētos polimērmateriālos un infrastruktūras komponentēs. Tās ir jomas, kur izšķiroša nozīme ir tehnoloģijai, standartiem, kvalitātei un ciešai integrācijai ar citām rūpniecības nozarēm.

Tomēr skats uz pasaules milžu pozīcijām ir krietni robustāks un uz masveida ražošanu orientēts.

Kā redzams, produktu grupās šajā nozarē dominē iepakojums un riepas. Un visiem lielākajiem koncerniem ir ražotnes bagātīgā skaitā arī Eiropā, bet ne Baltijas valstīs. Vienīgi "Continental" ir ražotne Lietuvā, bet ārpus plastmasas un gumijas nozares ietvara.

Milžu cīņu rezultāts: Ķīna gūst pārsvaru ķīmijas un plastmasas produktu ražošanā, bet Eiropa saglabā spēka pozīcijas farmācijā

Lai gan ķīmijas, farmācijas un plastmasas produktu ražošanas nozares mēdz likt vienā draugu pulkā pēc to jomas līdzības, tomēr globālā mērogā pievienotās vērtības ķēdes ir samērā atšķirīgas. Ja ķīmijas un plastmasas produktu ražošanā arvien spēcīgāku lomu spēlē Ķīna un šo nozaru attīstības faktori nudien ir līdzīgi, tad farmaceitisko produktu eksporta līderu lomu joprojām saglabā un pat spēcina Eiropa. Farmācijas nozares sekmes tomēr vairāk nosaka inovācijas, intelektuālais īpašums, zināšanu ietilpība un spēcīgu klasteru esamība. Šī joma ir spēcīgi regulēta, un, lai piekļūtu tirgum, nepieciešama reģistrācija, atbilstība kvalitātes prasībām, tāpēc te nebūs tik viegli izgriezt pogas tikai ar lētākām ražošanas izmaksām, precīzāk, – nebūs viegli inovatīvajā segmentā, savukārt ģenērisko zāļu un aktīvo vielu segmentos izmaksu konkurence ir gana aktuāla un Ķīnas zemo cenu piedāvājums ir klātesošs. Rezultātā Eiropa saglabā spēcīgu lomu farmaceitisko produktu ražošanā un eksportā, īpaši tajos segmentos, kur kritiski nozīmīga ir sarežģīta tehnoloģija, zināšanas un stingra procesu kontrole.  

Šis globālo milžu cīņu konteksts ir svarīgs ietvars, lai saprastu arī Latvijas vietu pasaules stāstā. Farmācijas nozare paver iespēju augt kopā ar Eiropas stiprajām pusēm, pat ja neesam blakus lielajiem klasteriem, jo tomēr mums ir vienota ārējās tirdzniecības politika, ražošanas un izplatīšanas regulējums un prasības. Savukārt ķīmisko un plastmasas produktu ražošanā jārēķinās ar sīvāku konkurenci no Ķīnas un citiem zemāku izmaksu reģioniem. Tāpēc izšķiroša ir spēja attīstīt produktus un kompetences tajos segmentos, kur svarīgāka par cenu ir kvalitāte, inovācija un atbilstība ilgtspējības prasībām. Latvija ar savu mērogu ir vairāk nišas produktu spēlētājs, un nišas iespējas ir arī ķīmijas un plastmasas/gumijas produktu nozarēs. Vai reālie Latvijas uzņēmumi darbojas atbilstoši šādai loģikai, to raudzīsim nākamajā Latvijas situācijai veltītajā rakstā.