02.03.2011.

Atsākoties tautsaimniecības izaugsmei, pieaug arī atalgojums

Vidējās darba samaksas gada kāpums, kas pirmoreiz pusotra gada laikā tika novērots pērn septembrī, pastarpēm turpinājies un 2010.gada 4. ceturksnī sasniedza 3.4%. Tādējādi stundu algas mērens gada kāpums atsācies ātrāk nekā bija prognozēts. Tomēr atspoguļojot būtisku algu kritumu (pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) pirmajā pusgadā, 2010. gadā kopumā salīdzinot ar pērna gada rādītāju vidējās algas saruka par 3.5%.

Mērens algu kāpuma atsākums saistāms ar vairākiem faktoriem. Privātajā sektorā vidējās stundu algas kritums bijis neliels, darba samaksas fonda konsolidācijai galvenokārt notiekot uz mazāk produktīvu darbinieku atlaišanas un darba nedēļas ilguma samazināšanas rēķina. Tādējādi pieauga augsti kvalificēto (jeb salīdzinoši augstāku algu saņēmušo) darbinieku īpatsvars, kas pabīdīja vidējās algas statistiku uz augšu. Rezultātā, lai gan algu samazinājums bija visaptverošs, oficiālās statistikas dati praktiski neuzrāda vidējās algas kritumu privātajā sektorā 2010. gadā salīdzinot ar pirmskrīzes periodu.

Sabiedriskajā sektorā algu kritums sākās ātrāk un bija lielāks. Darba samaksas fonda korekcijas apmērs bija līdzvērtīgs privātā sektora rādītājam, tomēr tas notika galvenokārt samazinot darba samaksu par nostrādāto stundu. Tādējādi 2010. gada 4. ceturksnī vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija par 19.8% mazāka nekā pirms diviem gadiem (tajā skaitā valsts pārvaldē – par 23.9% mazāka).

Turklāt augšupvērsto spiedienu uz algām rada arī daļai bezdarbnieku prasmju neatbilstība darba tirgus pieprasījumam. Veidojas situācija, kad trūkst augsti kvalificēto darbinieku un viņu atalgojums pakāpeniski sāk pieaugt (galvenokārt uz prēmiju par darba rezultātiem rēķina), savukārt daļai zemāk kvalificēto darbinieku darba vietu atrast ir grūti pat par salīdzinošu zemu samaksu. Piemēram, aptuveni 5% no aptaujātajiem apstrādes rūpniecības un būvniecības uzņēmumiem 2011. gada sākumā norādīja uz darbaspēka trūkumu kā uz galveno uzņēmējdarbību kavējošo faktoru (CSP konjunktūras apsekojuma dati). Tās negatīvas sekas ir strukturālā bezdarba pieaugums.

Papildus vidējās darba samaksas veicinošais faktors šogad būs minimālās algas kāpums līdz 200 latiem jeb par 11%. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem, tas var paaugstināt šī gada vidējo algu par aptuveni 2 procentu punktiem.

Prognozējams, ka šogad un nākamgad darba samaksas kāpums saglabāsies mērens - to tomēr kavēs augstais bezdarba līmenis. Algu gada pieauguma tempam noturoties 3-5% robežās, vidējā alga var sasniegt līdz šim vēsturiski augstāko rādītāju (500 latu mēnesī par pilnas slodzes darbu) ne ātrāk kā 2012. – 2013. gadā. 

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 10. dec.). Atsākoties tautsaimniecības izaugsmei, pieaug arī atalgojums. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1314
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Atsākoties tautsaimniecības izaugsmei, pieaug arī atalgojums" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 10.12.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1314>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up