09.09.2022.

Krievijas iebrukums Ukrainā: cik (ne)lielas ir Latvijas finanšu sistēmas saiknes ar karā iesaistītajām valstīm?

Ilustratīvs attēls aprēķinu veikšana
Foto: Shutterstock

Īsumā

  • Latvijas finanšu sistēma pēdējos gados piedzīvojusi vairākus satricinājumus – cienīgi izturējusi gan attīrīšanās procesu, gan pandēmijas raisītos šokus tautsaimniecībai. Tagad klāt jauna liksta – Krievijas iebrukums Ukrainā un civilizētās pasaules reakcija, pastiprinot sankcijas. Kāda būs tā ietekme uz finanšu stabilitāti Latvijā?

  • Būtiski, ka Latvijas finanšu sektora tiešās saiknes ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu kopumā ir ierobežotas.

  • Veselīgie banku sektora galvenie finanšu rādītāji – kapitāla un likviditātes rādītāji – liecina par kopumā labu banku sektora noturību pret jauno šoku.

  • Taču dažu mazāku banku saites ar karā iesaistītājām valstīm ir pietiekami nozīmīgas. Turklāt karadarbības ietekmē visām bankām pieauguši kiberdrošības riski un slogs saistībā ar sankciju ievērošanu.

  • Galvenokārt ģeopolitiskā situācija var ietekmēt bankas netieši – caur konfidences un makroekonomisko kanālu. Augstākas enerģijas un citu izejvielu cenas, pieaugušie piegāžu traucējumi, eskalējošā inflācija, kā arī arvien augošā nenoteiktība negatīvi ietekmē aizņēmēju maksātspēju, investīciju vidi un tautsaimniecības kreditēšanu, pastarpināti ietekmējot arī banku darbību.

Latvijas banku sektora tiešās saites ar karā iesaistītajām valstīm kopumā vairs nav lielas

Vēsturiski Latvijas tautsaimniecības un banku sektora saites ar Krieviju un citām NVS valstīm bijušas salīdzinoši nozīmīgas, taču tās bija koncentrētas atsevišķās nozarēs vai bankās. Vērā ņemams pavērsiens notika 2014.-2016. gados, kad gan tirdzniecības attiecības, gan finanšu saiknes (sk. 1. att.) ar Krieviju sāka mazināties, tai okupējot un anektējot Krimu.

Pirmkārt, pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas būtiski mazinājušās ekonomiskas attiecības ar šo kaimiņvalsti. Piemēram, preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars ar Krieviju krities no 11.7% 2014. gadā līdz 5.7% no kopējā eksporta 2021. gadā (vairāk par Latvijas tautsaimniecības ekspozīciju pret Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu var lasīt šeit).

Otrkārt, vēsturiski vairāku Latvijas banku pamatdarbība bijusi saistīta ar finanšu pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem, galvenokārt no Krievijas un citām NVS valstīm. Nereti šādu klientu jurisdikcija formāli atradās citās, t.sk. zemu nodokļu zonas valstīs. Stingrākas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novēršanas prasības un uzraudzība pasaulē un Latvijā veicināja ārvalstu klientu pārskaitījumu apjoma, ārvalstu klientu noguldījumu atlikuma, kā arī nozīmīgu ieguldījumu kritumu Krievijā un dažās citās valstīs pēc 2015. gada (sk. 1. attēlu).

1. attēls. Latvijas kredītiestāžu saistību un ieguldījumu Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā īpatsvars kopējos aktīvos (%)

 

Avots: Latvijas Banka

Strauja ekonomisko un finanšu saikņu mazināšanās ar Krieviju nav izraisījusi būtiskus satricinājumus Latvijas tautsaimniecībā un finanšu stabilitātē, lai gan strukturālās pārmaiņas banku sektorā, virknes banku darbības modeļu maiņa un atteikšanās no riska (derisking) bija saistītas ar lieliem izaicinājumiem. Vienlaikus šis paveiktais mājasdarbs nozīmīgi uzlaboja Latvijas banku sektora noturību pret ar ģeopolitiskajiem saspīlējumiem saistītajiem šokiem. Ja finanšu sektora saites (un arī tirdzniecības saiknes) ar Krieviju būtu tādā līmenī kā 2014. gadā, Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā tiešā ietekme uz finanšu sektoru un tautsaimniecību būtu jūtami lielāka.

Banku tiešie ieguldījumi Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā kopumā veido 0.5% no aktīviem, t.sk. nepilnu 1% no visiem izsniegtajiem kredītiem

Aktīvu dati banku bilancēs parāda, ka Latvijas kredītiestāžu tiešie ieguldījumi Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā bija zemi vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā un turpina pakāpeniski mazināties. 2022. gada jūlijā ieguldījumi Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā veidoja 0.5% no kredītiestāžu kopējiem aktīviem (salīdzinājumam – 2015. gadā tie bija 3.7%). Arī tad, ja pie ieguldījumiem pieskaitītu ne tikai karā iesaistīto valstu rezidentiem izsniegtos kredītus, bet arī kredītus, kuros Krievija, Baltkrievija vai Ukraina ir norādītas kā riska pārneses valstis (piemēram, kredīta nodrošinājums ir reģistrēts šajā valstī), tad ieguldījumi šajās valstīs joprojām ir nelieli – 0.9% no kopējiem aktīviem (sk. 2. attēlu).

Tomēr vairākām atsevišķām nelielām kredītiestādēm ieguldījumi Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā ir pietiekami nozīmīgi. Vienlaikus šo banku aktīvu īpatsvars Latvijas banku sektora kopējos aktīvos ir niecīgs, tādējādi sistēmiska ietekme uz finanšu sektoru nav sagaidāma.

2. attēls. Latvijas kredītiestāžu saistību un ieguldījumu Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā īpatsvars kopējos aktīvos, 2022. gada jūlijs (%)

 

* ņemot vērā informāciju par kredītiem, kuriem Krievija un Baltkrievija norādītas kā riska pārneses valstis

** MFI – monetārā finanšu iestāde

Avots: Latvijas Banka

Ieguldījumus Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā galvenokārt veido kredīti un nelielā apjomā arī prasības pret kredītiestādēm, savukārt ieguldījumu Krievijas emitentu vērtspapīros tikpat kā nav. Kredīti Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā veido vien 1.0% no banku kopējā kredītportfeļa (jeb 1.9%, ņemot vērā jau minēto valsts riska pārneses aspektu, sk. 3. attēlu). Būtiska daļa šo kredītu jau pirms kara sākuma bija problemātiski, tādējādi šo ieguldījumu papildu būtiska negatīva ietekme uz kopējā kredītportfeļa kvalitāti netiek sagaidīta. 

3. attēls. Latvijas banku kredīti* aizņēmēju valstu dalījumā (%)

 

*neņemot vērā informāciju par kredītiem, kuriem Krievija un Baltkrievija norādītas kā riska pārneses valstis

Avots: Latvijas Banka

Lielais ārvalstu, galvenokārt NVS klientu, noguldījumu īpatsvars Latvijas banku sistēmā būtiski sarucis vēl pirms kara Ukrainā.
Vēl relatīvi nesen (2015. gadā) ārvalstu noguldījumu īpatsvars Latvijas banku kopējā noguldījumu atlikumā bija liels un veidoja vairāk nekā pusi no piesaistītajiem noguldījumiem. Kā jau minēts, uz ārvalstu klientu orientēto banku darbības modeļu maiņas rezultātā ārvalstu klientu noguldījumu atlikums ir būtiski sarucis (kopumā banku sektorā – no 53.4% 2015. gadā līdz 14.3% 2022. gada jūlijā).

Banku bilanču saistību pusē var redzēt, ka no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas piesaistītais finansējums (galvenokārt noguldījumi) 2022. gada jūlijā veidoja vien 1.6% no kredītiestāžu kopējiem aktīviem (2015. gadā – 5.9%) un 2.0% no kopējā noguldījumu atlikuma (sk. 4. attēlu).

4. attēls. Latvijas banku noguldījumi noguldītāju valstu dalījumā (%)

 

Avots: Latvijas Banka

Latvijas banku klātbūtne Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā ir niecīga

Lai gan atsevišķām Eiropas bankām pārstāvniecības un pakalpojumu sniegšana karā iesaistītājās valstīs veidoja vērā ņemamu daļu no peļņas, kopējie Latvijas banku ieguldījumi Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas meitassabiedrībās ir niecīgi – 2021. gada izskaņā mazāk nekā 0.1% no kredītiestāžu aktīviem, tostarp nevienai bankai tie nepārsniedza 1%. Arī ieguldījumi Latvijas kredītiestāžu apmaksātajā pamatkapitālā no Krievijas un Baltkrievijas ir nebūtiski – 2022. gada jūlija beigās tie veidoja 0.3% no kredītiestāžu kopējā apmaksātā pamatkapitāla.

Arī nebanku finanšu sektora ieguldījumi Krievijā un Ukrainā ir nelieli

Pensiju 2. un 3. līmeņa, kā arī apdrošinātāju tiešie ieguldījumi Krievijas emitentu vērtspapīros ir niecīgi un kļuvuši vēl mazāki pēc kara sākuma – praktiski nulle, ja rēķina procentos pret kopējiem aktīviem. Savukārt ieguldījumu fondos Krievijas emitentu vērtspapīri pirms kara Ukrainā veidoja gandrīz 5% no visa ieguldījumu apjoma, taču 2022. gada jūlijā kopējā tiešā ekspozīcija jau bija mazāka par 1%. Tādējādi lielajai nenoteiktībai un svārstīgumam finanšu tirgos šogad ir pat nozīmīgāka ietekme uz nebanku finanšu sektora ieguldījumiem nekā nelielajam ieguldījumu apjomam Krievijā un Ukrainā.

Pieaudzis banku kiberdrošības risks

Ņemot vērā to, ka kredītiestādēm ir maza tiešā saikne ar karā iesaistītajām valstīm, būtiska tiešā kara ietekme uz Latvijas kredītiestāžu sektoru nav vērojama. Taču dažādiem faktoriem un otrās kārtas efektiem laika gaitā var būt visai jūtama ietekme.

Piemēram, pasliktinoties eiro zonas, tostarp Latvijas, ekonomiskajām un diplomātiskajām attiecībām ar Krieviju, pieaug banku kiberdrošības un ar to saistītie kritiskās finanšu infrastruktūras darbības traucējumu riski. Latvijā kritiski incidenti pagaidām nav notikuši, banku kiberaizsardzības speciālisti ir uzdevumu augstumos.

Sankciju ievērošana palielina slogu gan finanšu sektoram, gan uzņēmējiem

Būtisks Krievijai noteikto sankciju pieaugums padarījis to par visvairāk sankcionēto valsti pasaulē, augušas arī sankcijas pret Baltkrieviju. Sankciju ievērošana palielina slogu gan finanšu sektoram, gan uzņēmējiem.

Līdz ar to ir apgrūtināti maksājumi ar sankcijām pakļautajām jomām un agresorvalstīm. Pēc 2022. gada 24. februāra vērojams būtisks ar Krieviju saistīto maksājumu apjoma kritums (sk. 5. attēlu). Taču jāatzīst, ka šo maksājumu apjoms jau bija vēsturiski zemākajā līmenī banku atteikšanās no riska (derisking) rezultātā iepriekšējos gados.

5. attēls. Banku klientu pārrobežu izejošo un ienākošo maksājumu summas īpatsvars

 

Avots: FKTK, Latvijas Bankas aprēķini

Ģeopolitiskā situācija visvairāk ietekmēs bankas netieši – caur konfidences un makroekonomisko kanālu 

Karadarbības Ukrainā galvenie ietekmes kanāli uz aizņēmēju maksātspēju un investīciju vidi Latvijā ir saistīti ar augstākām enerģijas un citu izejvielu cenām, lielākiem piegāžu traucējumiem, atteikšanos no ekonomiskās sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī konfidences kritumu un nenoteiktības kāpumu. Tas var negatīvi ietekmēt banku risku apetīti un kreditēšanu, kā arī banku kredītrisku un pelnītspēju.

Šā gada 1. pusgada dati rāda, ka karadarbība Ukrainā nav pieklusinājusi kreditēšanu. Vienlaikus uzņēmumu kreditēšana ilgstoši ir bijusi vāja, un ģeopolitiskās situācijas saspīlējums līdz ar finanšu nosacījumu pasliktināšanos noteikti neveicinās kreditēšanas būtisku atkopšanos, uz ko cerējām vēl nesen.

Pandēmijas ietekme uz uzņēmumu un mājsaimniecību maksātspēju bija nevienmērīga, taču kopumā banku kredītportfeļa kvalitāte nav pasliktinājusies. Vienlaikus energocenu krīze un plašs izmaksu kāpums (ko būtiski palielina karadarbība Ukrainā) līdz ar procentu likmju kāpumu raisa bažas par nozīmīgu nelabvēlīgu ietekmi uz aizņēmēju maksātspēju un plašāku kredītsaistību pildīšanas kritumu nekā novērojām pandēmijas pirmajos divos gados. Banku kredītportfeļa dati parāda, ka t.s. slikto kredītu īpatsvars pagaidām vēl aizvien ir zems.

Vienlaikus Latvijas banku sektora noturība pret šokiem saglabājas laba. Kopumā bankām ir pietiekamas kapitāla rezerves, lai absorbētu potenciālos zaudējumus pat ļoti būtiskas ārējās un iekšzemes makrofinansiālās vides pasliktināšanās gadījumā, kā arī ja rastos nepieciešamība norakstīt zaudējumos ieguldījumus kara iesaistītajās valstīs. Dažu nelielu banku ievainojamība pret šokiem gan ir paaugstināta, taču šo banku īpatsvars banku sektorā un loma Latvijas tautsaimniecībā ir mazi. Arī likviditātes stresa testi parāda, ka bankas varētu izturēt visai ekstrēmas ārējā finansējuma aizplūdes. Šāda ekstrēma scenārija īstenošanās iespēja gan ir ļoti neliela.

Līdz ar to var secināt – Latvijas finanšu sektora noturība ir laba, iepriekšējos gados paveiktie darbi nes augļus un šo krīzi izdodas pārdzīvot bez lieliem satricinājumiem. Plašāks apskats par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli, t.sk. to noturību pret karadarbības Ukrainā ietekmi, pieejams 2022. gada marta Latvijas Bankas "Finanšu Stabilitātes Pārskatā".

APA: Lielkalne, O., Risbergs, M. (2022, 26. sep.). Krievijas iebrukums Ukrainā: cik (ne)lielas ir Latvijas finanšu sistēmas saiknes ar karā iesaistītajām valstīm? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5666
MLA: Lielkalne, Olga. Risbergs, Mārcis. "Krievijas iebrukums Ukrainā: cik (ne)lielas ir Latvijas finanšu sistēmas saiknes ar karā iesaistītajām valstīm? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 26.09.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5666>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up