30.04.2013.

Martā strauji auguši pārdotās degvielas apjomi. Kurp braucam?

Pēc krituma februārī mazumtirdzniecības apgrozījums martā palielinājies par 2.1% (salīdzināmās cenās, sezonāli izlīdzināti dati), ko galvenokārt noteicis pārtikas preču (+2.4%) un auto degvielas (+7.8%) pieprasījuma kāpums, citu nepārtikas preču pārdošanas apjomiem pat nedaudz sarūkot (-0.4%). Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada martu tirdzniecība augusi par 8.8% - tātad joprojām samērā strauji.

Kopumā 2013. gada 1. ceturksnī mazumtirdzniecība augusi par 2.5% salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni un par 7.2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Augstāki gada pieauguma tempi vērojami nepārtikas precēm - nepārtikas precēm (bez auto degvielas) +6.2%, pārtikas precēm +5.5%, savukārt auto degviela sasniegusi pat 13.4% kāpumu. Auto degvielas pārdošanas apjomu kāpumā noteikti sava loma bijusi arī ēnu ekonomikas samazinājumam, biežāk iedzīvotājiem un uzņēmējiem izvēloties iepirkties oficiālajās degvielas tirdzniecības vietās. Protams, ietekme ir arī dažādām pārdošanas akcijām un degvielas cenu pārmaiņām.

Tēriņu apjoms lielā mērā iet roku rokā ar iedzīvotāju ienākumiem. Tomēr atsevišķos periodos nozīmīga loma ir arī citiem faktoriem – cenu pārmaiņām, piesardzības uzkrājumu veidošanai vai to tērēšanai (atliktajam patēriņam), plānotajām nodokļu likmju maiņām, tūristu tēriņiem, ēnu ekonomikai u.c. Turklāt tirdzniecības apgrozījumā sava artava ir arī juridisko personu pirkumiem, kas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc tirdzniecība aug straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi.

Lai prognozētu tuvākas un tālākas nākotnes norises, ekonomisti analizē arī tirgus dalībnieku noskaņojumu – to, ko paši pircēji un pārdevēji domā par turpmāko. Vakar Eiropas Komisija publicēja jaunākos (aprīļa) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītājus. Šie aptauju rezultāti rāda, ka esam zaudējuši savu lielākā Eiropas optimista līdera vietu Lietuvai un Maltai. Interesanti, ka labāku nekā gaidīts izaugsmi uzrāda arī Lietuvas iekšzemes kopprodukts, kas tika publiskots šodien.

Latvijas ekonomikas sentimenta indeksa kritums galvenokārt ir rūpnieku, pakalpojumu sniedzēju un tirgotāju vērtējumos, vienlaikus patērētāju noskaņojums pēdējos divus mēnešus pat nedaudz ir uzlabojies. Kādas varam prognozēt turpmākās tirdzniecības pārmaiņas?

Tirgotāju un patērētāju noskaņojums jau teju trīs gadus uzrāda atšķirīgu tendenci. Tirdzniecības konfidence pēc strauja uzlabojuma 2010. gada sākumā, kad Satversmes tiesa lēma par ieturēto pensiju izmaksu, saglabājas praktiski nemainīgā līmenī. Savukārt patērētāju noskaņojums uzlabojies palēnām visu trīs gadu laikā.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamika vairāk atbilst patērētāju noskaņojuma pakāpeniskās uzlabošanās tendencei, un tāda varētu saglabāties arī turpmāk. Patērētāju noskaņojuma rādītājs joprojām ir samērā stabils, tātad arī tirdzniecībā straujiem pagriezieniem nevajadzētu sekot. Tomēr pieaugumu tempu samazinājums ir gaidāms - tos rucinās ienākumu bremzēšanās, kuru pirmais signāls nāk no rūpniecības sektora ar jau tagad krietni zemākiem saražotās produkcijas, tātad arī ienākumu, kāpuma tempiem.

APA: Rutkovska, A. (2019, 17. nov.). Martā strauji auguši pārdotās degvielas apjomi. Kurp braucam?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1080
MLA: Rutkovska, Agnese. "Martā strauji auguši pārdotās degvielas apjomi. Kurp braucam?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1080>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up