28.11.2013.

"Nafta mūsu mājās" un enerģijas cenu svārstīgais devums inflācijā

Šā gada inflācija ir netipiski zema, pastāvot mērenai tautsaimniecības izaugsmei. Analizējot tā iemeslus, ir vērts atsevišķi runāt par energoresursu cenām.

Tieši enerģijas cenas, kuras bieži vainojam pie strauja kopējā cenu kāpuma, 2013. gadā lielā mērā ir pamatā zemai gada inflācijai. 1. attēls rāda, ka enerģijas cenas ne vienmēr tikai paaugstina kopējo inflāciju, tām raksturīgs svārstīgums - tāpat kā naftas cenām pasaules tirgū.

1. attēls. Naftas cenu gada pieauguma temps (%) un enerģijas cenu devums gada inflācijā Latvijā (pp)

Naftas cenu gada pieauguma temps (%) un enerģijas cenu devums gada inflācijā Latvijā (pp)

Avots: Bloomberg; CSP

Energoresursu patēriņa cenas Latvijā ir starp tām cenām, par kurām nevar līdz galam teikt, ka tās veidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībā. Latvijas tautsaimniecība kopumā ir samērā maza, tāpat kā atsevišķas pašvaldības (gan iedzīvotāju skaita, gan teritorijas ziņā). Tāpēc tā saucamās mēroga ekonomijas dēļ konkrētā teritorijā mēdz būt tikai viens vai ļoti nedaudz enerģijas piegādātāju. Lai prece vai pakalpojums būtu pieejams visiem patērētājiem, taču konkurences trūkuma dēļ neveidotos cenu kropļojumi, šādos gadījumos cenas mēdz būt regulējamas, un Latvijā par to rūpējas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). No enerģijas cenām SPRK nodarbojas ar dabasgāzes, siltumenerģijas un elektroenerģijas cenu regulēšanu. Pārējie kurināmā un enerģijas ieguves veidi, kas ietilpst patēriņa grozā (piemēram, cietais kurināmais, sašķidrinātā gāze, autodegviela), tiek pārdoti mazumtirdzniecībā par tirgus cenu.

Te vietā atzīmēt, ka SPRK nenosaka cenu līmeni, to apakšējo vai augšējo robežu, bet gan izstrādā metodoloģiju, un pēc tās arī izvērtē tarifu pamatotību, ja komersants iesniedz jaunu tarifu plānu. Šajā vietā būtu vērts likt kādu pieturzīmi, lai vispirms nodalītu iekšzemē un ārpus Latvijas veidojošos cenu ietekmējošus faktorus.

Resursu pieejamība, resursu un patēriņa sezonalitāte, kā arī ražošanas struktūra nosaka to, ka tikai daļa no enerģijas cenu ietekmējošiem faktoriem atrodas iekšzemē, bet liela daļa faktoru tiešā vai netiešā veidā tiek importēta. Piemēram, ievedot Latvijā autodegvielu, tiek "importēti" visi naftas cenu noteicošie faktori, tāpat kā ārpus palu un koģenerācijas sezonas Latvijai ir nepieciešams importēt elektroenerģiju, tādējādi mūs ietekmē tie elektroenerģiju ietekmējošie faktori, kas ir tās ražotājvalstīs.

Lai gan liela daļa Latvijas iedzīvotāju naftu nekad nav redzējuši un tāla bubuļa piesaukšana teju pie visām norisēm var būt kaitinoša, tomēr 2. attēls vienkāršotā un shematiskā veidā parāda to, kā šķietami tālas lietas dzīvo… jā, mūsu istabā.

2. Attēls. Naftas un tās produktu cenu ietekme uz energoresursu cenām Latvijā

Naftas un tās produktu cenu ietekme uz energoresursu cenām Latvijā

Šajā attēlā redzamo mājsaimniecību galapatēriņā izmantoto energoresursu īpatsvars patēriņa grozā ir ap 15% (kopējais - nedaudz pāri 16%). Tātad tie energoresursi un enerģijas veidi, kuru patēriņš Latvijā ir vislielākais, ir kaut kādā veidā saistīti ar naftas tirgu. Naftas resursu izsīkšana un ieguves sarežģītība, kā arī augošās pasaules tautsaimniecības pieprasījums pēc energoresursiem nosaka naftas cenu ilgtermiņā pieauguma tendenci, taču svārstības ap to parasti rada īslaicīgi piegādes vai pārstrādes sarežģījumi, kā arī - ģeopolitiskās nesaskaņas u.tml. faktori. Lielās saistības ar naftas tirgu dēļ energoresursu cenas Latvijā ietekmē ārējie faktori, un naftas cenām raksturīgs, ka tās ir svārstīgas.

3. Attēls Naftas un tās nākotnes darījumu cenu dinamika latos par barelu

Naftas un tās nākotnes darījumu cenu dinamika latos par barelu

Avots: Bloomberg

Labvēlīgas pasaules naftas cenu dinamikas (3. attēls) ietekmē ir sarukušas gan degvielas cenas, gan dabasgāzes un ar to saistītās siltumenerģijas cenas. 2013. gadā tieši enerģijas cenas ir tās, kas kopējo inflāciju ir samazinājušas visvairāk (4. attēls).

4. attēls. Kopējā inflācija un energoresursu devums tajā, pp

Kopējā inflācija un energoresursu devums tajā, pp

Avots: CSP, LB aprēķini

Siltumenerģijas cenas 2013. gada laikā ir sarukušas divu faktoru ietekmē. Pirmkārt, tādēļ, ka sarukusi dabasgāzes tirdzniecības cena (bet tā ir atkarīga no 9 mēnešu vidējās mazuta cenas, kas savukārt ir naftas produkta cena). Un, otrkārt, tādēļ, ka siltumenerģijas ražotājs ir pārveidojis ražošanas procesu (no vienas produkta ražošanas ir pārgājis uz koģenerāciju vai to paplašinājis, nomainījis kurināmā veidu u.tml.).

Latvijā 2013. gada laikā vairākās pašvaldībās samazinājās maksa par siltumenerģijas vienību (lai gan ilgā ziema palielināja siltumenerģijas rēķinu, jo, piemēram, martā netipiski pieauga patērētais siltumenerģijas daudzums).

5. Attēls. Siltumenerģijas cenu pārmaiņas atsevišķās Latvijas pilsētās

Siltumenerģijas cenu pārmaiņas atsevišķās Latvijas pilsētās

Avots: SPRK

Lai cik dīvaini tas neliktos, neskatoties uz visnotaļ lielajiem siltumenerģijas rēķiniem, kas tika maksāti 2013. gada pirmajā ceturksnī, siltumenerģijas cenu krituma devums inflācijas samazinājumā ir būtisks. Lai gan vēl nav pilnu gada datu par gadā patērēto situmu, iepriekšējo gadu dati rāda, ka periodi, kad pieaug cena un patērētais daudzums, ne vienmēr sakrīt, tādēļ liels rēķins var radīt iespaidu par siltumenerģijas (un līdz ar to mājokļa apsaimniekošanas kopējo) dārdzību, tomēr pie vainas būs sals un nepieciešamība tērēt vairāk enerģijas (6. attēls).

6. attēls. Siltumenerģijas patēriņa un cenu gada pārmaiņas Rīgā un Latvijā (nobīdītais gads no oktobra līdz septembrim)

Siltumenerģijas patēriņa un cenu gada pārmaiņas Rīgā un Latvijā

Avots: AS "Rīgas siltums", CSP

2014. gadā minētie iekšzemes faktori siltumenerģijas cenas varētu būtiski inflāciju neietekmēt, jo lielākās Latvijas pilsētas, kas arī pārstāvētas patēriņa cenu indeksa svaros, būs izsmēlušas iespēju siltumenerģiju padarīt vēl lētāku, ja koģenerācijas stacijas nupat uzsākušas vai paplašinājušas darbību. Tādējādi degvielas un dabasgāzes un siltumenerģijas cenu visvairāk ietekmēs pasaules naftas cenu svārstības, kas nav iekšzemē ietekmējams faktors. Šī faktora ietekmes virziens ir samērā grūti prognozējams. Par siltumenerģijas cenām varētu teikt, ka labvēlīgas naftas cenu dinamikas gadījumā 2014. gadā tās var būtiski nemainīties, bet no ražošanas puses – vienīgie no jauna iesniegtie tarifu plāni, kas varētu stāties spēkā, ir siltumenerģijas cenu kritums Daugavpilī no janvāra un kāpums Valmierā no marta.

Ļoti neliela gada vidējo inflāciju palielinoša ietekme varētu būt autogāzes akcīzes nodoklim, kas tiek palielināts no 2014. gada janvāra.

Būtiska ietekme uz gada vidējo inflāciju 2014. gadā gaidāma no elektroenerģijas cenu kāpuma. Elektroenerģijas cenas 2013. gada inflāciju tiešā veidā (tas ir, kā daļa no mājsaimniecību patēriņa) neietekmēja nemaz. Netiešā veidā tās ietilpa citu nozaru ražošanas izmaksās atbilstoši tam, kā šo nozaru uzņēmumi ir vienojušies par enerģijas piegādi un cenām ar izvēlēto elektroenerģijas piegādātāju. Elektroenerģijas cenu kāpums varētu veidot līdz pat trešdaļai no kopējās inflācijas atkarībā no tā, kādā mērā to ietekmēs elektrības kā preces tirgus svārstības (liberalizējot elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām), kā arī - cik lielā mērā augs ar elektroenerģijas pārvadi un piegādi saistīto pakalpojumu izmaksas.

Tā saucamās obligātā iepirkuma komponentes kāpuma ietekmi uz elektroenerģijas cenu lielā varētu neitralizēt subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), taču SEN vienlaikus varētu sadārdzināt pārējos koģenerācijā ražotos produktus, piemēram, siltumenerģijas cenu vairākas pašvaldībās, tostarp tajās, kas šogad radušas iespēju būtiski mazināt siltumenerģijas tarifu.

Tātad papildus ienākumiem un pirktspējai, kas nosaka cenu līmeņa ilgtermiņa tendenci, svārstības ap to īsākos laika periodos pārsvarā veido piedāvājuma puses faktori. Īsā laika periodā enerģijas cenas ir galvenokārt saistītas ar piedāvājuma pusi. Tie piedāvājuma faktori, kas šajā gadā būtiski samazināja enerģijas cenas un gada inflāciju Latvijā, nedefinē mūžīgu energoresursu patēriņa cenu kritumu, un lielākā šā gada vidējo inflāciju samazinošā komponente – enerģija - atsevišķās pozīcijās 2014. gadā darbosies pretējā virzienā, to palielinot.

 


 

Avoti:

APA: Paula, D. (2019, 16. nov.). "Nafta mūsu mājās" un enerģijas cenu svārstīgais devums inflācijā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/328
MLA: Paula, Daina. ""Nafta mūsu mājās" un enerģijas cenu svārstīgais devums inflācijā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/328>.

Līdzīgi raksti

Up