09.10.2019.

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Foto: Shutterstock

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina mūsu pētījuma rezultāti*. Naftas cenas pieauguma ietekmē palielinās enerģijas (degvielas, dabasgāzes, siltumenerģijas), kā arī pārtikas produktu un pakalpojumu cenas.

Šajā rakstā turpinām analizēt Latvijas Bankas inflācijas īstermiņa prognozēšanas modeļa (STIP) īpašības – šoreiz naftas cenas ietekmi uz patēriņa cenām (pirmajā daļā lasiet par globālo pārtikas izejvielu cenu ietekmi, otrajā daļā – par iekšzemes darbaspēka izmaksu ietekmi).

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā[1]. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī (1. attēls), Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā. 

1. attēls. Naftas cena (Brent; ASV dolāri par barelu)

Naftas cena
Avots: Bloomberg dati.

Enerģija

Visātrāk naftas cenas pārmaiņas izpaužas benzīna un dīzeļdegvielas cenās degvielas uzpildes stacijās – lielākā daļa no ietekmes parādās viena mēneša laikā, kas saskan ar iepriekš publicētiem novērojumiem. Degvielas cenu elastība pret naftas cenu ir pozitīvi saistīta ar naftas cenu. Jo lielāka ir naftas cena, jo lielāku degvielas cenas daļu veido nafta (un jo mazāku daļu veido nodokļi). Tādējādi, jo lielāka ir naftas cena, jo lielāka ir elastība (2. attēls). Piemēram, septembra sākumā Brent naftas cena bija 52 eiro par barelu – naftas cenas pieaugums par 10% palielinātu degvielas mazumtirdzniecības cenu Latvijā vidējā termiņā par 3.5%. Ja naftas cena būtu divreiz augstāka, tad līdzīgs naftas cenas kāpums palielinātu degvielas cenu par 5%.

2. attēls. Degvielas cenas elastība pret naftas cenu atkarībā no naftas cenas

Degvielas cenas elastība pret naftas cenu atkarībā no naftas cenas
Avots: autoru aprēķins.

Piezīmes: Aprēķins balstīts uz 2018. gada vidējām degvielas izplatīšanas normām un nodokļu likmēm. Izplatīšanas norma ir izmaksas, kas saistītas ar degvielas piegādi degvielas uzpildes stacijām, degvielas uzpildes staciju uzturēšanas izmaksas, ka arī peļņu.

Lasītājam, kas ikdienā uzpilda automobili ar degvielu, var šķist, ka degvielas cenas vairāk reaģē uz naftas cenas palielinājumu, nekā uz samazinājumu (piemēram, kopš 2005.-2006. gada degvielas mazumtirdzniecības cena Latvijā pieauga par pusi, lai gan naftas cena būtiski nemainījās – 60 ASV dolāru par barelu). Šāds priekšstats var rasties trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, ASV dolāra kurss pret eiro pēdējo 15 gadu laikā ievērojami pieauga (par vienu septīto daļu). Otrkārt, laika gaitā pieauga akcīzes nodokļa likmes degvielai. Treškārt, pieaugot iekšzemes darbaspēka izmaksām, ar laiku palielinās degvielas izplatīšanas norma. Prognozējot inflāciju, mēs ņemam vērā visus šos faktorus. Lai gan degvielas cenas elastība pret iekšzemes darbaspēka izmaksām nav augsta un tā ir daudz mazāka nekā pret naftas cenu, tomēr pat šis viens faktors var noteikt situāciju, ka degvielas cena pamazām kāpj augšup, naftas cenai nemainoties (3. attēls).

3. attēls. Degvielas cenas struktūra (eiro centi par vienu degvielas litru)

Degvielas cenas struktūra
Avots: autoru aprēķins.

Piezīmes: izplatīšanas norma ir izmaksas, kas saistītas ar degvielas piegādi degvielas uzpildes stacijām, degvielas uzpildes staciju uzturēšanas izmaksas, ka arī peļņa. Degvielas cenas ir ņemtas kā benzīna un degvielas vidējais.

Naftas cena būtiski ietekmē arī dabasgāzes un siltumenerģijas cenas. AS "Latvijas Gāze" tarifs mājsaimniecībām (kas mainās divreiz gadā) ir piesaistīts pie iepriekšējo deviņu mēnešu vidējās mazuta un dīzeļdegvielas cenas[2]. Šāda piesaiste nosaka diezgan ilgu transmisiju: kamēr dabasgāzes cena vēl tikai reaģē uz iepriekšējos mēnešos notikušajām naftas produktu cenu pārmaiņām, pašreizējās naftas cenas jau mēdz mainīties pretējā virzienā. Turklāt vairākās Latvijas pilsētās (arī Rīgā) siltumenerģija pamatā tiek ražota no dabasgāzes, un tas nosaka naftas cenas ietekmi uz siltumenerģijas cenām. Naftas cenai pieaugot par 10%, dabasgāzes un siltumenerģijas cena Latvijā vidējā termiņā palielinās par 5 - 6% (4. attēls). Tā kā dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi ir pakļauti administratīvam regulējumam (lai tarifa pārmaiņas stātos spēkā, tās jāapstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai), transmisijas ātrums katru reizi var būt atšķirīgs.

4. attēls. Dabasgāzes un siltumenerģijas patēriņa cenas Latvijā atkarībā no naftas globālās cenas (indekss; 2015. gads = 100)

Dabasgāzes un siltumenerģijas patēriņa cenas Latvijā atkarībā no naftas globālās cenas
Avots: CSP un Bloomberg dati; autoru aprēķini.

Datu marķējumi uzrāda gada apzīmējumus.

Pārtikas produkti

Naftas cenu svārstības ietekmē degvielas cenas un tādējādi arī transporta izmaksas, kas ir viens no pārtikas produktu cenu ietekmējošiem faktoriem. Vairākuma pārtikas produktu cenas statistiski nozīmīgi reaģē uz degvielas cenas pārmaiņām. Tādējādi pārtikas produktu cenas ir atkarīgas ne tikai no pārtikas izejvielu globālajām cenām un iekšzemes darbaspēka izmaksām, bet arī no naftas cenas. Piemēram, naftas cenu pieaugums par 10% palielina zivju, bezalkoholisko dzērienu un apstrādāto augļu cenas par aptuveni 1%, bet piena produktu un saldumu cenas – par 0.6% (5. attēls).

5. attēls. Naftas cenas, pārtikas izejvielu globālo cenu un algu 10% pieauguma ietekme uz atsevišķu pārtikas produktu patēriņa cenām Latvijā (%)

Naftas cenas, pārtikas izejvielu globālo cenu un algu 10% pieauguma ietekme uz atsevišķu pārtikas produktu patēriņa cenām Latvijā
Avots: autoru aprēķins, izmantojot CSP datus.

Piezīmes: Novērtējumā izmantojām mēneša datus no 2005. līdz 2018. gadam; simulācijā pieņemts, ka naftas cena, vidējā alga un pārtikas izejvielu globālās cenas 2019. gada janvārī pieaug par 10%. Pārtikas izejvielas ir graudaugi, gaļa, zivis, piena produkti, cukurs un kafija.

Pakalpojumi

Gaisa transporta cenas lielā mērā nosaka degvielas un darbaspēka izmaksu cenas. Saskaņā ar Starptautiskās gaisa transporta asociācijas pārskatu, 25% no operacionālām izmaksām gaisa transporta nozarē globāli ir degvielas cenas, savukārt 23% ir darbaspēka izmaksas (IATA, 2019). 

Līdzīgi skaitļi varētu būt arī Latvijā, ņemot vērā augsto konkurenci šajā tirgū, kā arī Eiropas aviācijas tirgus ciešo integrāciju. Tomēr Latvijā degvielas cenas ietekmē gaisa transporta pakalpojumu cenas ievērojami vairāk nekā iekšzemes darbaspēka izmaksu dinamika. Tas varētu būt saistīts gan ar to, ka aviokompāniju darbinieku atlase var notikt starptautiski, gan ar to, ka lidmašīnu biļešu cenu dinamika ir atkarīga no konkurējošām kompānijām. Tādējādi lidmašīnu biļešu cenas var visai maz atspoguļot arvien augošās Latvijas iekšzemes darbaspēka izmaksas. Tieši spēcīgā konkurence varēja noteikt Latvijas gaisa pārvadājumu cenu lejupvērsto dinamiku pēdējo gadu laikā – no 2014. līdz 2018. gadam gaisa transporta cenas Latvijā samazinājās par 32%, kas ir viens no straujākajiem kritumiem Eiropas Savienības valstu vidū[3]

Gaisa transporta pakalpojumu cenas savukārt ietekmē komplekso atpūtas pakalpojumu cenas (tie ir atpūtas pakalpojumi, kuros iekļauta ceļojuma un izmitināšanas cena; 6. attēls)[4]. Kopējā naftas cenas 10% pieauguma netiešā ietekme uz inflāciju (atspoguļojot ietekmi uz pārtikas produktu un pakalpojumu cenām) tiek lēsta 0.1% apmērā.

6. attēls. Naftas cenas un algu 10% pieauguma ietekme uz atsevišķu pakalpojumu cenām Latvijā (%)

Naftas cenas, pārtikas izejvielu globālo cenu un algu 10% pieauguma ietekme uz atsevišķu pakalpojumu cenām Latvijā
Avots: autoru aprēķins, izmantojot CSP datus.

Piezīmes: Novērtējumā izmantojām mēneša datus no 2005. līdz 2018. gadam; simulācijā pieņemts, ka naftas cena, vidējā alga un pārtikas izejvielu globālās cenas 2019. gada janvārī pieaug par 10%.

Secinājums 

Naftas globālās cenas pakļaujas būtiskām svārstībām un mēdz pieaugt par 10% pat vienas dienas laikā. Naftas cenai noturīgi pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%. Tas ir krietni vairāk nekā tad, ja notiek līdzīgs globālo cenu kāpums kviešiem, pienam, zeltam vai kādam citam produktam. Turklāt naftas cena ietekmē vairākas patēriņa cenu komponentes vienlaicīgi. Tiešā ietekme uz degvielas cenām ir redzama jau viena mēneša laikā pēc naftas cenas pārmaiņām (0.25 pp). Dārgāka degviela sadārdzina transporta izmaksas, palielinot pārtikas produktu un dažu pakalpojumu cenas (0.1 pp). Ar novēlojumu naftas cenai parasti seko arī administratīvam regulējumam pakļautās dabasgāzes un siltumenerģijas cenas (0.25 pp). Ņemot vērā šos naftas cenas transmisijas kanālus, var būtiski uzlabot inflācijas prognožu precizitāti, īpaši strauju naftas cenu pārmaiņu laikos. 

* Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.

______________________________________________

[1] Rezultātā naftas ieguve Saūda Arābijā, kas ir pasaules lielākais naftas eksportētājs, sarukusi par 5.7 miljoniem barelu dienā jeb vairāk nekā uz pusi. Tas ir vēsturiski lielākais vienmomenta naftas ieguves kritums (vairāk nekā Irākas un Kuveitas kara laikā 1990. gadā un vairāk nekā Irānas islāma revolūcijas laikā 1979. gadā) par aptuveni 5% no visas pasaules naftas ieguves.

[3] Salīdzinājumam, eiro zonā vidēji gaisa pārvadājumu cenas pieauga par 7%, tostarp Igaunijā pieauga par 12%, bet Lietuvā samazinājās par 4%.

[4] Jāņem vērā, ka naftas cena, visticamāk, ietekmē arī citu pakalpojumu cenas, pat ja šo ietekmi nevar kvantificēt (piemēram, naftas cenu ietekmi uz autobusu un taksometru pārvadājumiem vai autoskolu praktisko nodarbību cenām).

APA: Krasnopjorovs, O., Bessonovs, A. (2019, 15. dec.). Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4616
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. Bessonovs, Andrejs. "Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.12.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4616>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up