04.12.2018.

Negatīvas tirdzniecības bilances ietekmē veidojies pēdējo gadu lielākais ceturkšņa tekošā konta deficīts

Foto: Shutterstock

Pēc spēcīgas eksporta izaugsmes virzīta tekošā konta pārpalikuma veidošanās pirmajā pusgadā 3. ceturksnī bilance strauji mainījusi virzienu uz negatīvo pusi. Pie vainas ir preču tirdzniecības bilances deficīts, kas strauji pieaudzis un bijis lielākais kopš 2013. gada izskaņas. Kopumā tekošais konts veidoja 444.4 miljonu eiro jeb 5.7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) deficītu 2018. gada 3. ceturksnī.

Galvenais iemesls tirdzniecības bilances deficītam ir preču tirdzniecības bilance - 2018. gada 3. ceturksnī eksportēts vien par 1.0% vairāk nekā pērn, kamēr imports pieaudzis par 7.7%, kas ir straujāk nekā pirmajā pusgadā. Lielākā ietekme uz deficīta pieaugumu bijusi tirdzniecībai ar valstīm ārpus eiro zonas, bet ar eiro zonas valstīm tā bijusi sabalansētāka. Salīdzinot ar situāciju pērn, īpaši jāizceļ tirdzniecība ar Krieviju, Poliju un Lietuvu, kur strauji pieaudzis deficīts.

3. ceturksnis bijis mazāk labvēlīgs arī pakalpojumu eksportam, ko galvenokārt ietekmēja eksporta tempu sarukums finanšu (-25.1%) un būvniecības (-10.4%) pakalpojumu nozarēs. Ja finanšu pakalpojumu eksporta kritums, samazinoties ārvalstu klientu noguldījumiem Latvijā, bija paredzams, tad straujais būvniecības pakalpojumu eksports apjomu kritums bijis negaidīts. Tas, iespējams, skaidrojams ar augsto pieprasījumu iekšzemes tirgū un ierobežoto kapacitāti (īpaši darbinieku trūkumu), kā arī lejupvērstu risku īstenošanos Apvienotajā Karalistē un strauju eksporta sarukumu uz netradicionāliem noieta tirgiem. 

Arī pakalpojumu importa temps manāmi pieaudzis, turpinot apsteigt arī straujos pakalpojumu eksporta tempus (12.9% pret 9.0%). Lai arī finanšu pakalpojumu importa temps joprojām ir negatīvs, to kompensē citās pēc īpatsvara lielākās nozarēs pieaugošs pakalpojumu importa temps. Strauji turpina pieaugt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu biznesa pakalpojumu imports, pieaugot arī to īpatsvaram kopējā importā. Strauji turpina pieaugt arī būvniecības pakalpojumu imports, kas atbilst kopējai nozares attīstībai tautsaimniecībā, taču šo pakalpojumu īpatsvars kopējā apjomā veido vien ap 1.5%. Savukārt transporta pakalpojumu importa tempi kopš gada sākuma turpina sarukt un 3. ceturksnī sasniedz 9.4% (pret 18.3% 1. ceturksnī). Neskatoties uz to, gaisa transporta pakalpojumu imports turpina pieaugt, kas paredzami turpināsies arī pārskatāmā nākotnē.

Pretēji pirmajā pusgadā pieredzētajam, 3. ceturkšņa tirdzniecības dati liecina par vājāku ārējo pieprasījumu, nekā tas ticis gaidīts. Arī iepriekš iezīmēto risku iznākums vēl nav zināms (Brexit iznākums, ASV-Ķīnas tirdzniecības karu iespējamība u.c.), kas uz nākotni liek raudzīties ar piesardzību. 

Maksājumu bilances dati par pārrobežu finanšu plūsmām liecina, ka 2018. gada 3. ceturksnī gan aktīvi ārvalstīs, gan starptautiskās saistības pieauga (attiecīgi par 823 mlj. eiro un 792 mlj. eiro). Aktīvu pieaugumu galvenokārt ietekmēja sabiedriskais sektors, arī Latvijas Bankai, turpinot piedalīties paplašinātajā aktīvu iegādes programmā, pieauga tās aktīvi ārvalstīs vērtspapīru veidā, savukārt valdības emitētās obligācijas 350 milj. eiro vērtībā ietekmējušas saistību pieaugumu.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 2018. gada 3. ceturksnī ieplūda 237 milj. eiro apjomā (jeb 3.1% no IKP), pārspējot iepriekšējā gada vidējo ceturkšņa investīciju līmeni. Lielākās plūsmas bijušas tirdzniecības, kokapstrādes, nekustamo īpašumu un būvniecības nozarēs, bet valstu dalījumā vislielākās neto plūsmas nākušas no Nīderlandes, Igaunijas un Lietuvas.

Preču tirdzniecības neto bilance (milj. eiro)

Preču tirdzniecības neto bilance
Avots: Latvijas Banka

* Izdalītas top 3 valstis pēc deficīta pieauguma gada laikā.

Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP
Avots: Latvijas Banka

 

APA: Pone, K. (2018, 10. dec.). Negatīvas tirdzniecības bilances ietekmē veidojies pēdējo gadu lielākais ceturkšņa tekošā konta deficīts. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4335
MLA: Pone, Kristofers. "Negatīvas tirdzniecības bilances ietekmē veidojies pēdējo gadu lielākais ceturkšņa tekošā konta deficīts" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 10.12.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4335>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up